Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)

Indekss 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)

15.

56 attiecības: Artūrs Silgailis, Arvīds Krīpens, Augusts Apsītis-Apse, Šverīnes ezers, Berlīne, Brandenburga, Gdaņska, Heinrihs Himlers, Hojņice, Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo, Jūlijs Ķīlītis, Jelgava, Kārlis Aperāts, Kārlis Dzenītis-Zeniņš, Koknese, Latviešu leģions, Latviešu policijas pulki, Latviešu robežapsardzības pulki, Latvijas—Krievijas robeža, Lietuva, Limbaži, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Neveļa, Novosokoļņiki, Opočka, Ostrova (Krievija), Otrais pasaules karš, Pēteris Lapainis, Peters Hanzens, Pleskava, Pomerānija, Rīga, Sigulda, Straupe, Toruņa, Trešais reihs, Vācija, Veļikaja, VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu), Vilis Janums, Voldemārs Skaistlauks, Zilupe (upe), 15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks, 15. (2.) ieroču SS artilērijas pulks, 15. ieroču SS fizilieru bataljons, 15. ieroču SS prettanku divizions, 15. ieroču SS sakaru bataljons, 15. ieroču SS sapieru bataljons, 15. ieroču SS zenītartilērijas divizions, 15. SS lauka papildinājumu bataljons, ..., 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons, 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde, 3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks, 32. ieroču SS grenadieru pulks, 33. ieroču SS grenadieru pulks, 34. ieroču SS grenadieru pulks. Izvērst indekss (6 vairāk) »

Artūrs Silgailis

Artūrs Mihails Silgailis (—) bija Latvijas armijas virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Artūrs Silgailis · Redzēt vairāk »

Arvīds Krīpens

Arvīds Krīpens (1893-1968) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieksDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 14.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Arvīds Krīpens · Redzēt vairāk »

Augusts Apsītis-Apse

Augusts Apsītis-Apse (1895-1947) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieksDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1976, 4.sējums, 62.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Augusts Apsītis-Apse · Redzēt vairāk »

Šverīnes ezers

Šverīnes ezers ir ezers Vācijas ziemeļu daļā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Šverīnes ezers · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Berlīne · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Brandenburga · Redzēt vairāk »

Gdaņska

Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Gdaņska · Redzēt vairāk »

Heinrihs Himlers

Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Heinrihs Himlers · Redzēt vairāk »

Hojņice

Hojņice (agrāk) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes dienvidos pie Tuhoļas mežiem (Bory Tucholskie).

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Hojņice · Redzēt vairāk »

Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo

Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo bija Latviešu leģiona rezerves vienība, kas tika izmantota papildinājumu sagatavošanai 15. ieroču SS grenadieru divīzijai un 19. ieroču SS grenadieru divīzijai, kā arī nocietinājumu izbūvei Tornā.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo · Redzēt vairāk »

Jūlijs Ķīlītis

Jūlijs Johans Ķīlītis (—) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Jūlijs Ķīlītis · Redzēt vairāk »

Jelgava

Jelgava ir pilsēta Latvijas centrālajā daļā, Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Jelgava · Redzēt vairāk »

Kārlis Aperāts

Kārlis Aperāts (—) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Kārlis Aperāts · Redzēt vairāk »

Kārlis Dzenītis-Zeniņš

Kārlis Dzenītis-Zeniņš (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Kārlis Dzenītis-Zeniņš · Redzēt vairāk »

Koknese

Koknese ir sena pilsēta, šobrīd lielciems Vidzemes dienvidos, Kokneses novada centrs.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Koknese · Redzēt vairāk »

Latviešu leģions

Iesaukšanas pavēle "brīvprātīgajā" leģionā. Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latvijas teritoriju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Latviešu leģions · Redzēt vairāk »

Latviešu policijas pulki

Latviešu policijas pulki bija militāras latviešu brīvprātīgo vienības Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā, kas tika izveidotas, apvienojot pastāvošos policijas bataljonus starp 1943.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Latviešu policijas pulki · Redzēt vairāk »

Latviešu robežapsardzības pulki

Latviešu policijas pulki bija militāras latviešu vienības Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā, kas tika izveidotas 1944.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Latviešu robežapsardzības pulki · Redzēt vairāk »

Latvijas—Krievijas robeža

Latvijas—Krievijas robeža ir 276 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas — teritorijas.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Latvijas—Krievijas robeža · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Lietuva · Redzēt vairāk »

Limbaži

Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Limbaži · Redzēt vairāk »

Mēklenburga-Priekšpomerānija

Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »

Neveļa

Neveļa ir pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Neveļas rajona centrs.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Neveļa · Redzēt vairāk »

Novosokoļņiki

Novosokoļņiki ir pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Novosokoļņiku rajona centrs.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Novosokoļņiki · Redzēt vairāk »

Opočka

Opočka ir pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā pie Veļikajas upes.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Opočka · Redzēt vairāk »

Ostrova (Krievija)

Ostrova ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Ostrovas rajona centrs netālu no Krievijas—Latvijas robežas.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Ostrova (Krievija) · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pēteris Lapainis

Pēteris Lapainis (1897-1990) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Pēteris Lapainis · Redzēt vairāk »

Peters Hanzens

Peters Ādolfs Cēzars Hanzens (—) bija vācu militārpersona, Otrajā pasaules karā SS brigādefīrers un ieroču SS ģenerālmajors.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Peters Hanzens · Redzēt vairāk »

Pleskava

Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas rietumu daļā, Pleskavas apgabala administratīvais centrs ar 206 tūkstošiem iedzīvotāju (2013).

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Pleskava · Redzēt vairāk »

Pomerānija

Pomerānijas heraldiskais simbols - grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Pomerānija · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Rīga · Redzēt vairāk »

Sigulda

Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Sigulda · Redzēt vairāk »

Straupe

Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Pārgaujas novada Straupes pagastā.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Straupe · Redzēt vairāk »

Toruņa

Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Toruņa · Redzēt vairāk »

Trešais reihs

Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ vai ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Trešais reihs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Vācija · Redzēt vairāk »

Veļikaja

Veļikaja, latviski arī Mude, Mudava un Mudve, ir upe Pleskavas apgabalā, kura ietek Pleskavas ezerā.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Veļikaja · Redzēt vairāk »

VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)

VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu) bija Waffen-SS kaujas vienība 18.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu) · Redzēt vairāk »

Vilis Janums

Vilis Janums (—) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Vilis Janums · Redzēt vairāk »

Voldemārs Skaistlauks

Voldemārs Skaistlauks (1892-1972) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieksLatvijas kareivis, Nr.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Voldemārs Skaistlauks · Redzēt vairāk »

Zilupe (upe)

Zilupe, arī Sīnupe, Sīnuoja ir Latvijas robežupe Latgales austrumos, Veļikajas pieteka.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Zilupe (upe) · Redzēt vairāk »

15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks

15.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks · Redzēt vairāk »

15. (2.) ieroču SS artilērijas pulks

15.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. (2.) ieroču SS artilērijas pulks · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS fizilieru bataljons

15.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. ieroču SS fizilieru bataljons · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS prettanku divizions

15.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. ieroču SS prettanku divizions · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS sakaru bataljons

15.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. ieroču SS sakaru bataljons · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS sapieru bataljons

15.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. ieroču SS sapieru bataljons · Redzēt vairāk »

15. ieroču SS zenītartilērijas divizions

15.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. ieroču SS zenītartilērijas divizions · Redzēt vairāk »

15. SS lauka papildinājumu bataljons

15.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. SS lauka papildinājumu bataljons · Redzēt vairāk »

15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons

15.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons · Redzēt vairāk »

15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde

15.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde · Redzēt vairāk »

3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks

3.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks · Redzēt vairāk »

32. ieroču SS grenadieru pulks

32.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 32. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »

33. ieroču SS grenadieru pulks

33.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 33. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »

34. ieroču SS grenadieru pulks

34.

Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 34. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

15. divīzija, 15. ieroču SS grenadieru divīzija, 15. latviešu SS brīvprātīgo divīzija, Latviešu SS brīvprātīgo divīzija.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »