Ātrāk nekā pārlūku!
44 attiecības: Arvīds Krīpens, Ščecina, Baltijas jūra, Berlīne, Bidgošča, Bolderāja, Fridrihs Rubenis, Hojņice, Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo, Jūlijs Ķīlītis, Jelgava, Kolobžega, Krustpils, Latviešu leģions, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Mroča, Naklo pie Notecas, Neibrandenburga, Opočka, Padomju Savienība, Pēteris Lapainis, Polija, Pomerānija, Sempulno Krajeņske, Svinoujsce, Tālava, Toruņa, Trešais reihs, Vācija, Veļikaja, Vencborka, Ventspils, Vidzeme, Vilis Hāzners, Vilis Janums, Zilupe, 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1), 15. ieroču SS prettanku divizions, 15. SS lauka papildinājumu bataljons, 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde, 3. Latviešu SS-robežapsardzības pulks, 32. ieroču SS grenadieru pulks, 33. ieroču SS grenadieru pulks, 34. ieroču SS grenadieru pulks.
Arvīds Krīpens
Arvīds Krīpens (1893-1968) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Arvīds Krīpens · Redzēt vairāk »
Ščecina
Ščecina, vēsturiski arī Štetina jeb Štetīne, ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos pie Baltijas jūras, Rietumpomožes vojevodistes centrs netālu no Oderas grīvas.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Ščecina · Redzēt vairāk »
Baltijas jūra
Baltijas jūra ir Eiropas ziemeļaustrumu daļas iekšējā jūra.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Baltijas jūra · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Berlīne · Redzēt vairāk »
Bidgošča
Bidgošča, vēsturiskā kontekstā dažkārt lietots vāciskais nosaukums Bromberga ir Polijas pilsēta valsts centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Brdas upes krastos.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Bidgošča · Redzēt vairāk »
Bolderāja
Bolderāja ir Rīgas pilsētas Kurzemes rajona apkaime Pārdaugavā.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Bolderāja · Redzēt vairāk »
Fridrihs Rubenis
Fridrihs Rubenis (1902-1945) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Fridrihs Rubenis · Redzēt vairāk »
Hojņice
Hojņice (agrāk) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes dienvidos pie Tuhoļas mežiem (Bory Tucholskie).
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Hojņice · Redzēt vairāk »
Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo
Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo bija Latviešu leģiona rezerves vienība, kas tika izmantota papildinājumu sagatavošanai 15. ieroču SS grenadieru divīzijai un 19. ieroču SS grenadieru divīzijai, kā arī nocietinājumu izbūvei Tornā.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo · Redzēt vairāk »
Jūlijs Ķīlītis
Jūlijs Johans Ķīlītis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Jūlijs Ķīlītis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kolobžega
Kolobžega ir pilsēta Polijas ziemeļrietumos, Rietumpomožes vojevodistē.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Kolobžega · Redzēt vairāk »
Krustpils
Krustpils ir Jēkabpils pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, kas no 1920.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Krustpils · Redzēt vairāk »
Latviešu leģions
Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Latviešu leģions · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Mroča
Mroča ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz ziemeļiem no Naklo pie Notecas.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Mroča · Redzēt vairāk »
Naklo pie Notecas
Naklo pie Notecas ir pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz rietumiem no Bidgoščas pie Notecas upes, Krajnas (Krajna) vēsturiskajā apvidū.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Naklo pie Notecas · Redzēt vairāk »
Neibrandenburga
Neibrandenburga ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz ziemeļiem no Berlīnes pie Tolenzes ezera.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Neibrandenburga · Redzēt vairāk »
Opočka
Opočka ir Pleskavas apgabala pilsēta Krievijā pie Veļikajas upes.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Opočka · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pēteris Lapainis
Pēteris Lapainis (1897-1990) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Pēteris Lapainis · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Polija · Redzēt vairāk »
Pomerānija
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Pomerānija · Redzēt vairāk »
Sempulno Krajeņske
Sempulno Krajeņske - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidrietumiem no Tuholas.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Sempulno Krajeņske · Redzēt vairāk »
Svinoujsce
Svinoujsce ir pilsēta Polijas galējos ziemeļrietumos Rietumpomožes vojevodistē.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Svinoujsce · Redzēt vairāk »
Tālava
Tālava bija seno letgaļu jeb letu zeme mūsdienu Ziemeļlatgales un Ziemeļvidzemes teritorijās.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Tālava · Redzēt vairāk »
Toruņa
Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Toruņa · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Vācija · Redzēt vairāk »
Veļikaja
Veļikaja, latviski arī Mude, Mudava un Mudve, ir upe Pleskavas apgabalā, kura ietek Pleskavas ezerā.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Veļikaja · Redzēt vairāk »
Vencborka
Vencborka - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē uz dienvidiem no Sempulno Krajeņskes.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Vencborka · Redzēt vairāk »
Ventspils
Ventspils ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām, liela Baltijas jūras ostas pilsēta.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Ventspils · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Vilis Hāzners
Vilis Hāzners (1905—1989) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks, Armijas goda sarakstu sprādzes saņēmējsDaugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1993, 11.sējums, 149.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Vilis Hāzners · Redzēt vairāk »
Vilis Janums
Vilis Janums ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Vilis Janums · Redzēt vairāk »
Zilupe
Zilupe (vēsturiski Sīnuoja, no sīna — 'robeža') ir pilsēta Latgalē, Ludzas novadā.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un Zilupe · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1)
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS prettanku divizions
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un 15. ieroču SS prettanku divizions · Redzēt vairāk »
15. SS lauka papildinājumu bataljons
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un 15. SS lauka papildinājumu bataljons · Redzēt vairāk »
15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde · Redzēt vairāk »
3. Latviešu SS-robežapsardzības pulks
3.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un 3. Latviešu SS-robežapsardzības pulks · Redzēt vairāk »
32. ieroču SS grenadieru pulks
32.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un 32. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »
33. ieroču SS grenadieru pulks
33.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un 33. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »
34. ieroču SS grenadieru pulks
34.
Jaunums!!: 15. ieroču SS fizilieru bataljons un 34. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »
