Ātrāk nekā pārlūku!
61 attiecības: Artūrs Silgailis, Arvīds Krīpens, Augusts Apsītis-Apse, Šverīnes ezers, Ņeveļa, Berlīne, Brandenburga, Gdaņska, Heinrihs Himlers, Hojņice, Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo, Jānis Jansons (virsnieks), Jūlijs Ķīlītis, Jelgava, Kārlis Aperāts, Kārlis Dzenītis-Zeniņš, Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss, Kārlis Pfefers-Vildenbruhs, Kārlis Rēbergs, Koknese, Latviešu leģions, Latviešu policijas pulki, Latviešu robežapsardzības pulki, Latvijas—Krievijas robeža, Lietuva, Limbaži, Mēklenburga-Priekšpomerānija, Novosokoļņiki, Opočka, Ostrova (Krievija), Otrais pasaules karš, Pēteris Lapainis, Peters Hanzens, Pleskava, Pomerānija, Rīga, Rietumprūsija, Sigulda, Straupe, Toruņa, Trešais reihs, Vācija, Veļikaja, VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu), Vilis Janums, Voldemārs Skaistlauks, Zilupe (upe), 15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks, 15. (2.) ieroču SS artilērijas pulks, 15. ieroču SS fizilieru bataljons, ..., 15. ieroču SS prettanku divizions, 15. ieroču SS sakaru bataljons, 15. ieroču SS sapieru bataljons, 15. ieroču SS zenītartilērijas divizions, 15. SS lauka papildinājumu bataljons, 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons, 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde, 3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks, 32. ieroču SS grenadieru pulks, 33. ieroču SS grenadieru pulks, 34. ieroču SS grenadieru pulks. Izvērst indekss (11 vairāk) »
Artūrs Silgailis
Artūrs Mihails Silgailis (—) bija Latvijas armijas virsnieks, sabiedrisks darbinieks, publicists.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Artūrs Silgailis · Redzēt vairāk »
Arvīds Krīpens
Arvīds Krīpens (1893-1968) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Arvīds Krīpens · Redzēt vairāk »
Augusts Apsītis-Apse
Augusts Apsītis-Apse (1895-1947) bija latviešu strēlnieku, vēlāk Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Augusts Apsītis-Apse · Redzēt vairāk »
Šverīnes ezers
Šverīnes ezers ir ezers Vācijas ziemeļu daļā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Šverīnes ezers · Redzēt vairāk »
Ņeveļa
Ņeveļa ir pilsēta Neveļas ezera krastā Pleskavas apgabalā Krievijā, Neveļas rajona centrs.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Ņeveļa · Redzēt vairāk »
Berlīne
Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Berlīne · Redzēt vairāk »
Brandenburga
Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Brandenburga · Redzēt vairāk »
Gdaņska
Gdaņska (Gdańsk, kašūbu: Gduńsk) ir pilsēta Polijas ziemeļos netālu no Vislas ietekas Baltijas jūrā, Pomožes vojevodistes centrs.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Gdaņska · Redzēt vairāk »
Heinrihs Himlers
Heinrihs Luitpolds Himlers (dzimis Minhenē, miris Lineburgā) bija Trešā reiha reihsfīrers, SS struktūru vadītājs.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Heinrihs Himlers · Redzēt vairāk »
Hojņice
Hojņice (agrāk) ir pilsēta Polijas ziemeļos, Pomožes vojevodistes dienvidos pie Tuhoļas mežiem (Bory Tucholskie).
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Hojņice · Redzēt vairāk »
Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo
Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo bija Latviešu leģiona rezerves vienība, kas tika izmantota papildinājumu sagatavošanai 15. ieroču SS grenadieru divīzijai un 19. ieroču SS grenadieru divīzijai, kā arī nocietinājumu izbūvei Tornā.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Ieroču SS latviešu lauku papildinājumu depo · Redzēt vairāk »
Jānis Jansons (virsnieks)
Latvijas kara skolas nodaļas priekšnieks kapteinis Jānis Jansons. Jānis Roberts Jansons (1893—1944), bija Latvijas Bruņoto spēku Kara skolas Ložmetēju nodaļas priekšnieks, vēlāk Latviešu leģiona pulkvedis leitnants.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Jānis Jansons (virsnieks) · Redzēt vairāk »
Jūlijs Ķīlītis
Jūlijs Johans Ķīlītis (—) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Jūlijs Ķīlītis · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Jelgava · Redzēt vairāk »
Kārlis Aperāts
Kārlis Aperāts (—) bija Latvijas armijas un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Kārlis Aperāts · Redzēt vairāk »
Kārlis Dzenītis-Zeniņš
Kārlis Dzenītis-Zeniņš (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Kārlis Dzenītis-Zeniņš · Redzēt vairāk »
Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss
Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss Ieroču SS uniformā. Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss (1886—1945) bija vācu politiķis un Ieroču SS ģenerālleitnants.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Kārlis Frīdrihs fon Piklers-Burghauss · Redzēt vairāk »
Kārlis Pfefers-Vildenbruhs
Kārlis Pfefers-Vildenbruhs Ieroču SS uniformā. Kārlis Pfefers-Vildenbruhs (1888—1971) bija vācu policijas virsnieks un Ieroču SS ģenerālis.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Kārlis Pfefers-Vildenbruhs · Redzēt vairāk »
Kārlis Rēbergs
Kārlis Rēbergs Latvijas armijas virsnieka uniformā. Kārlis Rēbergs (1904—1945), bija Latvijas Bruņoto spēku Latgales artilērijas pulka baterijas komandieris, vēlāk Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Kārlis Rēbergs · Redzēt vairāk »
Koknese
Koknese ir pilsēta Aizkraukles novadā Vidzemes dienvidos.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Koknese · Redzēt vairāk »
Latviešu leģions
Latviešu SS brīvprātīgo leģions jeb Latviešu leģions bija Latviju okupējušā Trešā reiha bruņoto struktūru — Ieroču SS un policijas — sastāvā esošo latviešu militāro formējumu kopums Otrā pasaules kara laikā.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Latviešu leģions · Redzēt vairāk »
Latviešu policijas pulki
Latviešu policijas pulki bija militāras latviešu brīvprātīgo vienības Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā, kas tika izveidotas, apvienojot pastāvošos policijas bataljonus starp 1943.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Latviešu policijas pulki · Redzēt vairāk »
Latviešu robežapsardzības pulki
Latviešu policijas pulki bija militāras latviešu vienības Trešā reiha pakļautībā Otrajā pasaules karā, kas tika izveidotas 1944.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Latviešu robežapsardzības pulki · Redzēt vairāk »
Latvijas—Krievijas robeža
Latvijas—Krievijas robeža (pēc 1920. gada miera līguma noslēgšanas). Latvijas—Krievijas robeža ir 283,6 km gara Eiropas Savienības ārējā robeža, kas atdala divu suverēnu valstu — Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas — teritorijas.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Latvijas—Krievijas robeža · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Lietuva · Redzēt vairāk »
Limbaži
Limbaži ir pilsēta Vidzemē, Limbažu novada centrs.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Limbaži · Redzēt vairāk »
Mēklenburga-Priekšpomerānija
Mēklenburga-Priekšpomerānija ir federālā zeme Vācijas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Mēklenburga-Priekšpomerānija · Redzēt vairāk »
Novosokoļņiki
Novosokoļņiki ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Novosokoļņiku rajona centrs.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Novosokoļņiki · Redzēt vairāk »
Opočka
Opočka ir Pleskavas apgabala pilsēta Krievijā pie Veļikajas upes.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Opočka · Redzēt vairāk »
Ostrova (Krievija)
Ostrova ir pilsēta Pleskavas apgabalā Krievijā, Ostrovas rajona centrs netālu no Krievijas—Latvijas robežas.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Ostrova (Krievija) · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pēteris Lapainis
Pēteris Lapainis (1897-1990) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Pēteris Lapainis · Redzēt vairāk »
Peters Hanzens
Peters Ādolfs Cēzars Hanzens (—) bija vācu militārpersona, Otrajā pasaules karā SS brigādefīrers un ieroču SS ģenerālmajors.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Peters Hanzens · Redzēt vairāk »
Pleskava
Pleskava, senāk arī Pliskava ir viena no senākajām Krievijas pilsētām pie Veļikajas upes Krievijas Federācijas pašos rietumos, netālu no Igaunijas un Latvijas robežas.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Pleskava · Redzēt vairāk »
Pomerānija
Pomerānijas heraldiskais simbols — grifs Pomerānija (kašūbu: Pòmòrze vai Pòmòrskô, jeb Pomorania) ir vēsturisks reģions Baltijas jūras dienvidu krastā, kurā kopš 12.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Pomerānija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Rīga · Redzēt vairāk »
Rietumprūsija
1878. gada karte Rietumprūsija (vācu: Westpreußen) bija Prūsijas province abos Vislas lejteces krastos, kas pastāvēja no 1773.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Rietumprūsija · Redzēt vairāk »
Sigulda
Sigulda ir pilsēta Vidzemē, Siguldas novada centrs.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Sigulda · Redzēt vairāk »
Straupe
Straupe (agrāk Lielstraupe) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Straupe · Redzēt vairāk »
Toruņa
Toruņa, vēsturiskais vācu nosaukums Torna ir Polijas pilsēta tās centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistes centrs Vislas upes krastos, netālu no Drvencas ietekas.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Toruņa · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Vācija · Redzēt vairāk »
Veļikaja
Veļikaja, latviski arī Mude, Mudava un Mudve, ir upe Pleskavas apgabalā, kura ietek Pleskavas ezerā.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Veļikaja · Redzēt vairāk »
VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu)
VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu) bija Waffen-SS kaujas vienība 18.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un VI SS brīvprātīgo armijas korpuss (latviešu) · Redzēt vairāk »
Vilis Janums
Vilis Janums ( —) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Vilis Janums · Redzēt vairāk »
Voldemārs Skaistlauks
Voldemārs Skaistlauks, līdz 1940.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Voldemārs Skaistlauks · Redzēt vairāk »
Zilupe (upe)
Zilupe, arī Sīnupe, Sīnuoja ir Latvijas robežupe Latgales austrumos, Veļikajas pieteka.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un Zilupe (upe) · Redzēt vairāk »
15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. (1.) ieroču SS artilērijas pulks · Redzēt vairāk »
15. (2.) ieroču SS artilērijas pulks
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. (2.) ieroču SS artilērijas pulks · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS fizilieru bataljons
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. ieroču SS fizilieru bataljons · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS prettanku divizions
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. ieroču SS prettanku divizions · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS sakaru bataljons
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. ieroču SS sakaru bataljons · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS sapieru bataljons
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. ieroču SS sapieru bataljons · Redzēt vairāk »
15. ieroču SS zenītartilērijas divizions
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. ieroču SS zenītartilērijas divizions · Redzēt vairāk »
15. SS lauka papildinājumu bataljons
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. SS lauka papildinājumu bataljons · Redzēt vairāk »
15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu bataljons · Redzēt vairāk »
15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde
15.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 15. SS-grenadieru apmācības un papildinājumu brigāde · Redzēt vairāk »
3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks
3.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 3. SS-brīvprātīgo un apmācības pulks · Redzēt vairāk »
32. ieroču SS grenadieru pulks
32.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 32. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »
33. ieroču SS grenadieru pulks
33.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 33. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »
34. ieroču SS grenadieru pulks
34.
Jaunums!!: 15. ieroču SS grenadieru divīzija (latviešu Nr. 1) un 34. ieroču SS grenadieru pulks · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
15. Waffen-Grenadier-Division der SS (lettische Nr. 1), 15. Waffen-SS grenadieru divīzija, 15. divīzija, 15. ieroču SS grenadieru divīzija, 15. latviešu SS brīvprātīgo divīzija, Latviešu SS brīvprātīgo divīzija, Latviešu leģiona 15. divīzija, Waffen-Grenadier-Division der SS (lettische Nr. 1).
