Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

15. jūnijs

Indekss 15. jūnijs

15.

87 attiecības: Aivars Stranga, Alvis Vītoliņš, Amerikas Savienotās Valstis, Anglija, Ļevs Gumiļovs, Žozefs Bonaparts, Ārkanzasa, Dānija, Džeimss Hants, Džeimss Polks, Džons Adamss (zinātnieks), Džons Bezzemis, Eduards Berklavs, Edvards Grīgs, Eiropa, Ella Ficdžeralda, Ernsts Ludvigs Kirhners, Frīdrihs III Hoencollerns, Futbols, Garais gads, Gregora kalendārs, Herberts Saimons, Ice Cube, Izraēla, Jānis Domburs, Jānis Grodums, Jons Antonesku, Jurijs Andropovs, Konstantīns Baļmonts, Lielā brīvības harta, Mišels Lotito, Mihajs Eminesku, Nikolā Pusēns, Olivers Kāns, Oto fon Bismarks, Pinatubo, Raimonds Vējonis, Spānijas monarhu uzskaitījums, UEFA, Vatikāns, Vācija, Vācijas impērija, Vilhelms II Hoencollerns, 1215. gads, 1594. gads, 1665. gads, 1795. gads, 1808. gads, 1819. gads, 1831. gads, ..., 1836. gads, 1843. gads, 1849. gads, 1850. gads, 1867. gads, 1880. gads, 1882. gads, 1883. gads, 1888. gads, 1889. gads, 1892. gads, 1907. gads, 1912. gads, 1914. gads, 1916. gads, 1917. gads, 1920. gads, 1938. gads, 1942. gads, 1946. gads, 1947. gads, 1950. gads, 1954. gads, 1958. gads, 1966. gads, 1969. gads, 1972. gads, 1984. gads, 1991. gads, 1992. gads, 1993. gads, 1994. gads, 1996. gads, 1997. gads, 2001. gads, 2004. gads, 2010. gads. Izvērst indekss (37 vairāk) »

Aivars Stranga

Aivars Stranga (dzimis Rēzeknē) ir latviešu vēsturnieks, habilitēts vēstures doktors, Latvijas Universitātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Aivars Stranga · Redzēt vairāk »

Alvis Vītoliņš

Alvis Vītoliņš (dzimis, miris) bija Latvijas šahists (starptautiskais meistars) un treneris.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Alvis Vītoliņš · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Anglija · Redzēt vairāk »

Ļevs Gumiļovs

Ļevs Gumiļovs (dzimis, miris) bija krievu vēsturnieks, etnologs, arheologs, antropologs, tulkotājs no persiešu valodas.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Ļevs Gumiļovs · Redzēt vairāk »

Žozefs Bonaparts

Žozefs Bonaparts, dzimis, miris bija Napoleona I vecākais brālis.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Žozefs Bonaparts · Redzēt vairāk »

Ārkanzasa

Ārkanzasa ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Dienvidu reģionā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Ārkanzasa · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Dānija · Redzēt vairāk »

Džeimss Hants

Džeimss Simons Voliss Hants (—) bija angļu autosportists, Formula 1 čempions un pilots.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Džeimss Hants · Redzēt vairāk »

Džeimss Polks

Džeimss Nokss Polks (dzimis, miris) bija ASV vienpadsmitais prezidents.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Džeimss Polks · Redzēt vairāk »

Džons Adamss (zinātnieks)

Džons Kūčs Adamss (dzimis, miris) bija kornvoliešu izcelsmes britu matemātiķis un astronoms.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Džons Adamss (zinātnieks) · Redzēt vairāk »

Džons Bezzemis

Džona, Anglijas karaļa ģerbonis Džons Plantagenets (John Plantagenet, the Lackland, dzimis, miris), saukts Bezzemis bija Anglijas karalis no 1199.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Džons Bezzemis · Redzēt vairāk »

Eduards Berklavs

Eduards Berklavs (dzimis, miris) bija Latvijas PSR un Latvijas Republikas valstsvīrs, kas 1950. gados bija viens no nacionālkomunistu kustības galvenajiem organizētājiem, bet 1980.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Eduards Berklavs · Redzēt vairāk »

Edvards Grīgs

Edvards Hāgerups Grīgs (Edvard Hagerup Grieg, dzimis Bergenā, miris Bergenā) bija norvēģu komponists un pianists.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Edvards Grīgs · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Eiropa · Redzēt vairāk »

Ella Ficdžeralda

Ella Džeina Ficdžeralda (dzimusi, mirusi), pazīstama arī kā "Dziesmas pirmā lēdija", "džeza karaliene", "lēdija Ella", bija amerikāņu dziedātāja.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Ella Ficdžeralda · Redzēt vairāk »

Ernsts Ludvigs Kirhners

Ernsts Ludvigs Kirhners (dzimis, miris) bija vācu/šveiciešu gleznotājs un grafiķis.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Ernsts Ludvigs Kirhners · Redzēt vairāk »

Frīdrihs III Hoencollerns

Frīdrihs III (dzimis, miris) bija Vācijas ķeizars un Prūsijas karalis tikai 99 dienas 1888.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Frīdrihs III Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Futbols

Futbols (no foot — 'kāja' un ball — 'bumba'), līdz 1933.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Futbols · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Herberts Saimons

Herberts Aleksanders Saimons (dzimis, miris) - ASV politologs.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Herberts Saimons · Redzēt vairāk »

Ice Cube

O'Šea Džeksons (dzimis), labāk zināms pēc sava skatuves vārda Ice Cube, ir amerikāņu reperis, dziesmu rakstnieks, aktieris un kinorežisors.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Ice Cube · Redzēt vairāk »

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Izraēla · Redzēt vairāk »

Jānis Domburs

Jānis Domburs (dzimis Rīgā) ir latviešu žurnālists.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Jānis Domburs · Redzēt vairāk »

Jānis Grodums

Jānis Grodums (dzimis, miris) bija latviešu mūziķis, Liepājas rokgrupas "Līvi" vokālists un basģitārists.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Jānis Grodums · Redzēt vairāk »

Jons Antonesku

Jons Viktors Antonesku (dzimis, miris) bija virsnieks Rumānijas karalistes armijā, aizsardzības un ārlietu ministrs, premjerministrs no 1940.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Jons Antonesku · Redzēt vairāk »

Jurijs Andropovs

Jurijs Andropovs (dzimis, miris) bija padomju politiķis, Padomju Savienības komunistiskās partijas CK ģenerālsekretārs no līdz viņa nāvei 15 mēnešus vēlāk.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Jurijs Andropovs · Redzēt vairāk »

Konstantīns Baļmonts

Konstantīns Baļmonts (dzimis, miris) bija krievu simbolisma dzejnieks un tulkotājs, viens no krievu dzejas sudraba laikmeta redzamākajiem pārstāvjiem.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Konstantīns Baļmonts · Redzēt vairāk »

Lielā brīvības harta

karalis Džons paraksta Hartu Lielā brīvības harta ir likums par aristokrātu privilēģijām, ko 1215.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Lielā brīvības harta · Redzēt vairāk »

Mišels Lotito

Mišels Lotito (dzimis, miris) bija franču izklaides jomas darbonis.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Mišels Lotito · Redzēt vairāk »

Mihajs Eminesku

Mihajs Eminesku (dzimis kā Mihails Eminovičs (Mihail Eminovici), miris) bija rumāņu romantisma dzejnieks, tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem rumāņu literatūrā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Mihajs Eminesku · Redzēt vairāk »

Nikolā Pusēns

Nikolā Pusēns (dzimis, miris) bija franču vēlīnā baroka gleznotājs, viens no klasicisma pamatlicējiem.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Nikolā Pusēns · Redzēt vairāk »

Olivers Kāns

Olivers Rolfs Kāns (dzimis Karlsrūē) ir bijušais Vācijas futbola vārtsargs.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Olivers Kāns · Redzēt vairāk »

Oto fon Bismarks

Oto Eduards Leopolds fon Bismarks (dzimis, miris), Bismarkas-Šēnhauzenas grāfs, bija konservatīvs vācu valstsvīrs, kuram bija nozīmīga loma Eiropas 19.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Oto fon Bismarks · Redzēt vairāk »

Pinatubo

Pinatubo ir aktīvs stratovulkāns, kurš atrodas Lusonas salā, Filipīnās.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Pinatubo · Redzēt vairāk »

Raimonds Vējonis

, Raimonds Vējonis (dzimis Pleskavas apgabalā, PSRS) ir latviešu biologs un politiķis, pašreizējais Latvijas Valsts prezidents, bijušais Latvijas aizsardzības ministrs, vides ministrs un Saeimas deputāts.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Raimonds Vējonis · Redzēt vairāk »

Spānijas monarhu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Spānijas karaļi, kopš 1516.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Spānijas monarhu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

UEFA

UEFA ir Eiropas futbola administratīvais un kontroles orgāns.

Jaunums!!: 15. jūnijs un UEFA · Redzēt vairāk »

Vatikāns

Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Vatikāns · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas impērija

Vācijas impērija 1871.—1918. Vācijas impērija ar kolonijām, 1914 Vācijas impērijas karogs Vācijas impērija tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Vācijas impērija · Redzēt vairāk »

Vilhelms II Hoencollerns

Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas imperators un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.

Jaunums!!: 15. jūnijs un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »

1215. gads

1215.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1215. gads · Redzēt vairāk »

1594. gads

1594 bija parastais gads, kas sākās sestdienā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1594. gads · Redzēt vairāk »

1665. gads

1665.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1665. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1795. gads · Redzēt vairāk »

1808. gads

1808.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1808. gads · Redzēt vairāk »

1819. gads

1819.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1819. gads · Redzēt vairāk »

1831. gads

1831.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1831. gads · Redzēt vairāk »

1836. gads

1836.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1836. gads · Redzēt vairāk »

1843. gads

1843.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1843. gads · Redzēt vairāk »

1849. gads

1849.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1849. gads · Redzēt vairāk »

1850. gads

1850.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1850. gads · Redzēt vairāk »

1867. gads

1867.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1867. gads · Redzēt vairāk »

1880. gads

1880.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1880. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1889. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1912. gads

1912.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1912. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1996. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 1997. gads · Redzēt vairāk »

2001. gads

2001.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 2001. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 2004. gads · Redzēt vairāk »

2010. gads

2010.

Jaunums!!: 15. jūnijs un 2010. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »