Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

15. marts

Indekss 15. marts

15.

104 attiecības: Aleksandrs fon Cemlinskis, Aleksejs Rikovs, Amerikas Savienotās Valstis, Andris Buiķis, Arturs Komptons, Ķīna, Ļubova Galkina, Žoress Alfjorovs, Čehoslovākija, Burhards Sosārs, Deivids Kronenbergs, Dienvidāfrika, Domēna nosaukums, Endrū Džeksons, Februāra revolūcija, Garais gads, Henrijs Besemers, Hovards Filips Lavkrafts, Hu Dzjiņtao, Ieva Tāre, Internets, Irāka, Jūlijs Cēzars, Krievija, Kristofors Kolumbs, Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918), Luidži Kerubīni, Meina, Mihails Aleksandrovičs, Mihails Gorbačovs, Nāciju Sadraudzība, Nikolajs Buharins, Nikolajs II Romanovs, Osaka, Padomju Savienība, Pauls Heize, Polija, Rezā šahs Pehlevī, Saules sistēma, Sedna, Sergejs Kirovs, Somālija, Spānija, Staņislavs Vojcehovskis, Tautu Savienība, Vācija, Vācijas impērija, Vītauts Ķernaģis, Vecā un jaunā stila datumi, Veselins Topalovs, ..., Viļņas apgabals, Viktors Vazareli, Vilhelms II Hoencollerns, 100. gads p.m.ē., 1493. gads, 1738. gads, 1760. gads, 1767. gads, 1794. gads, 1813. gads, 1820. gads, 1830. gads, 1842. gads, 1845. gads, 1869. gads, 1871. gads, 1878. gads, 1881. gads, 1886. gads, 1888. gads, 1890. gads, 1892. gads, 1898. gads, 1906. gads, 1914. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1923. gads, 1930. gads, 1934. gads, 1937. gads, 1938. gads, 1939. gads, 1942. gads, 1943. gads, 1944. gads, 1951. gads, 1953. gads, 1961. gads, 1962. gads, 1970. gads, 1973. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1980. gads, 1981. gads, 1985. gads, 1990. gads, 1994. gads, 1997. gads, 2003. gads, 2004. gads, 2007. gads, 44. gads p.m.ē.. Izvērst indekss (54 vairāk) »

Aleksandrs fon Cemlinskis

Aleksandrs fon Cemlinskis (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes austriešu komponists.

Jaunums!!: 15. marts un Aleksandrs fon Cemlinskis · Redzēt vairāk »

Aleksejs Rikovs

thumb Aleksejs Rikovs (Алексей Иванович Рыков, dzimis 1881.gada 1. februārī / 13. februārī, Saratovā; miris 1938.gada 15. martā, Maskavā) - padomju politiķis.

Jaunums!!: 15. marts un Aleksejs Rikovs · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 15. marts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andris Buiķis

Andris Buiķis (dzimis Valkā) ir Latvijas matemātiķis un politiķis.

Jaunums!!: 15. marts un Andris Buiķis · Redzēt vairāk »

Arturs Komptons

Arturs Holijs Komptons (—) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: 15. marts un Arturs Komptons · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: 15. marts un Ķīna · Redzēt vairāk »

Ļubova Galkina

Ļubova Galkina (dzimusi Alapajevskā, PSRS) ir krievu šāvēja.

Jaunums!!: 15. marts un Ļubova Galkina · Redzēt vairāk »

Žoress Alfjorovs

Žoress Alfjorovs (dzimis) ir Baltkrievijā dzimis krievu fiziķis.

Jaunums!!: 15. marts un Žoress Alfjorovs · Redzēt vairāk »

Čehoslovākija

Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: 15. marts un Čehoslovākija · Redzēt vairāk »

Burhards Sosārs

Burhards Sosārs Burhards Sosārs (dzimis, miris) bija latviešu komponists, diriģents, ērģelnieks.

Jaunums!!: 15. marts un Burhards Sosārs · Redzēt vairāk »

Deivids Kronenbergs

Deivids Pols Kronenbergs (dzimis Toronto, Kanādā) ir kanādiešu kinorežisors, producents, scenāriju autors un aktieris.

Jaunums!!: 15. marts un Deivids Kronenbergs · Redzēt vairāk »

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidu Āfrikā.

Jaunums!!: 15. marts un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »

Domēna nosaukums

Shēma, kas parāda domēna nosaukuma uzbūvi Domēna nosaukums jeb domēna vārds ir simbolisks nosaukums, kas internetā tiek izmantots, lai identificētu noteiktu tīmekļa vietni.

Jaunums!!: 15. marts un Domēna nosaukums · Redzēt vairāk »

Endrū Džeksons

Endrū Džeksons (dzimis, miris) bija ASV septītais prezidents.

Jaunums!!: 15. marts un Endrū Džeksons · Redzēt vairāk »

Februāra revolūcija

Putilova fabrikas strādnieču demonstrācija revolūcijas dienās Februāra revolūcija bija pavērsiena punkts Krievijas impērijas un pasaules vēsturē, tā aizsāka 1917. gada Krievijas revolūciju, kuras rezultātā sabruka Krievijas impērija un etnisko minoritāšu nomaļu reģioni, tai skaitā Latvija, ieguva neatkarību.

Jaunums!!: 15. marts un Februāra revolūcija · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 15. marts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Henrijs Besemers

Sers Henrijs Besemers (dzimis, miris) bija angļu izgudrotājs un uzņēmējs.

Jaunums!!: 15. marts un Henrijs Besemers · Redzēt vairāk »

Hovards Filips Lavkrafts

Hovards Filips Lavkrafts (Howard Phillips Lovecraft, dzimis, miris) bija amerikāņu zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu literatūras rakstnieks.

Jaunums!!: 15. marts un Hovards Filips Lavkrafts · Redzēt vairāk »

Hu Dzjiņtao

Hu Dzjiņtao (dzimis) ir bijušais Ķīnas Komunistiskā partijas ģenerālsekretārs un Ķīnas Tautas Republikas prezidents.

Jaunums!!: 15. marts un Hu Dzjiņtao · Redzēt vairāk »

Ieva Tāre

Ieva Tāre (dzimusi Rīgā) ir bijusī latviešu basketboliste, spēlējusi vieglās uzbrucējas pozīcijā, bijusi Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece.

Jaunums!!: 15. marts un Ieva Tāre · Redzēt vairāk »

Internets

Opte Project interneta vizualizācija, kurā tiek attēloti dažādi tā starptīklu maršruti Internets ir publiski pieejama vispasaules savstarpēji saslēgtu datortīklu sistēma, kas pārsūta datus, izmantojot Interneta protokolu (IP).

Jaunums!!: 15. marts un Internets · Redzēt vairāk »

Irāka

Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu.

Jaunums!!: 15. marts un Irāka · Redzēt vairāk »

Jūlijs Cēzars

Gajs Jūlijs CēzarsOficiālais vārds pēc viņa nāves bija Gaius Iulius Caesar Divus (Latīņu rakstā: GAIVS IVLIVS CAESAR) (klasiskās latīņu valodas rakstā: IMP•C•IVLIVS•CAESAR•DIVVS), latviski, "Imperators Dievs Gajs Jūlijs Cēzars".

Jaunums!!: 15. marts un Jūlijs Cēzars · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 15. marts un Krievija · Redzēt vairāk »

Kristofors Kolumbs

Kristofors Kolumbs (1451-1506) bija ievērojams jūrasbraucējs, kas šķērsoja Atlantijas okeānu un 1492.

Jaunums!!: 15. marts un Kristofors Kolumbs · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)

Kurzemes un Zemgales hercogistē lietotā nauda ar uzrakstiem vācu, lietuviešu un latviešu valodās (aizdevu kases zīme jeb "ostmarka"). 1918.

Jaunums!!: 15. marts un Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918) · Redzēt vairāk »

Luidži Kerubīni

Luidži Kerubīni (dzimis, miris) bija 18.

Jaunums!!: 15. marts un Luidži Kerubīni · Redzēt vairāk »

Meina

Meina ir viens no Amerikas Savienoto Valstu 50 štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.

Jaunums!!: 15. marts un Meina · Redzēt vairāk »

Mihails Aleksandrovičs

Lielkņazs Mihails Aleksandrovičs (dzimis, miris) bija Krievijas imperatora Aleksandra III jaunākais dēls un pēdējā Krievijas cara Nikolaja II brālis.

Jaunums!!: 15. marts un Mihails Aleksandrovičs · Redzēt vairāk »

Mihails Gorbačovs

Mihails Gorbačovs (dzimis) ir padomju, vēlāk Krievijas politiķis.

Jaunums!!: 15. marts un Mihails Gorbačovs · Redzēt vairāk »

Nāciju Sadraudzība

Nāciju Sadraudzība (British Commonwealth) ir brīvprātīga 53 neatkarīgu un suverēnu valstu apvienība.

Jaunums!!: 15. marts un Nāciju Sadraudzība · Redzēt vairāk »

Nikolajs Buharins

Nikolajs Buharins (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju politiķis, marksisma teorētiķis un ekonomists.

Jaunums!!: 15. marts un Nikolajs Buharins · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas imperators (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: 15. marts un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Osaka

ir pilsēta Japānā, Honsju salas dienviddaļā pie Klusā okeāna Osakas līča.

Jaunums!!: 15. marts un Osaka · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 15. marts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pauls Heize

Pauls Johans Ludvigs fon Heize (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, kas 1910.

Jaunums!!: 15. marts un Pauls Heize · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: 15. marts un Polija · Redzēt vairāk »

Rezā šahs Pehlevī

Rezā šahs Pehlevī (dzimis Rezā Hans, miris) Irānas šahs no 1925.

Jaunums!!: 15. marts un Rezā šahs Pehlevī · Redzēt vairāk »

Saules sistēma

Saules sistēma ir Saule un ap to riņķojošo debess ķermeņu kopums — astoņas planētas, kas veido planētu sistēmas, kā arī citi ievērojami mazāki ķermeņi, piemēram, pundurplanētas un Saules sistēmas mazie ķermeņi, piemēram, komētas un asteroīdi.

Jaunums!!: 15. marts un Saules sistēma · Redzēt vairāk »

Sedna

Sedna, arī 90377 Sedna, ir transneptūna objekts ar diametru apmēram 995 ± 80 km.

Jaunums!!: 15. marts un Sedna · Redzēt vairāk »

Sergejs Kirovs

Sergejs Kirovs (īstajā uzvārdā Kostrikovs, dzimis, miris) bija padomju politiķis, VK(b)P Ļeņingradas komitejas vadītājs.

Jaunums!!: 15. marts un Sergejs Kirovs · Redzēt vairāk »

Somālija

Somālijas Republika ir valsts Āfrikas austrumdaļā.

Jaunums!!: 15. marts un Somālija · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 15. marts un Spānija · Redzēt vairāk »

Staņislavs Vojcehovskis

Staņislavs Vojcehovskis (dzimis, miris) bija poļu lauksaimnieks un valstsvīrs.

Jaunums!!: 15. marts un Staņislavs Vojcehovskis · Redzēt vairāk »

Tautu Savienība

Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.

Jaunums!!: 15. marts un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 15. marts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas impērija

Vācijas impērija 1871.—1918. Vācijas impērija ar kolonijām, 1914 Vācijas impērijas karogs Vācijas impērija tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: 15. marts un Vācijas impērija · Redzēt vairāk »

Vītauts Ķernaģis

Vītauts Ķernaģis (dzimis 1951. gada 19. maijā, miris 2008. gada 15. martā) bija lietuviešu mūzikas, dziedamās dzejas izpildītājs un autors, dažādu izklaides sarīkojumu režisors, televīzijas pārraižu vadītājs.

Jaunums!!: 15. marts un Vītauts Ķernaģis · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 15. marts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Veselins Topalovs

Veselins Aleksandrovs Topalovs (dzimis Rusē) ir Bulgārijas šahists, lielmeistars.

Jaunums!!: 15. marts un Veselins Topalovs · Redzēt vairāk »

Viļņas apgabals

Viļņas apgabals (dažādos brūnganos toņos) un citas Lietuvas strīdus teritorijas (1918-1940). Lietuvas karaspēks ienāk Viļņā, 1939 Viļņas apgabals ir vēsturiska Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Viļņas guberņas daļa, kas starp abiem pasaules kariem bija Lietuvas un Polijas strīdus teritorija.

Jaunums!!: 15. marts un Viļņas apgabals · Redzēt vairāk »

Viktors Vazareli

Viktors Vazareli (dzimis kā Ģēzē Vāšārheji, miris) bija ungāru/franču mākslinieks, viens no opārta pamatlicējiem.

Jaunums!!: 15. marts un Viktors Vazareli · Redzēt vairāk »

Vilhelms II Hoencollerns

Vilhelms II Hoencollerns (Frīdrihs Vilhelms Alberts Viktors no Prūsijas,; dzimis; miris) bija pēdējais Vācijas imperators un Prūsijas karalis, esot gan Vācijas, gan Prūsijas galva no 1888.

Jaunums!!: 15. marts un Vilhelms II Hoencollerns · Redzēt vairāk »

100. gads p.m.ē.

Pasaule 100. gadā pirms mūsu ēras. 100.

Jaunums!!: 15. marts un 100. gads p.m.ē. · Redzēt vairāk »

1493. gads

1493.

Jaunums!!: 15. marts un 1493. gads · Redzēt vairāk »

1738. gads

1738.

Jaunums!!: 15. marts un 1738. gads · Redzēt vairāk »

1760. gads

1760.

Jaunums!!: 15. marts un 1760. gads · Redzēt vairāk »

1767. gads

1767.

Jaunums!!: 15. marts un 1767. gads · Redzēt vairāk »

1794. gads

1794.

Jaunums!!: 15. marts un 1794. gads · Redzēt vairāk »

1813. gads

1813.

Jaunums!!: 15. marts un 1813. gads · Redzēt vairāk »

1820. gads

1820.

Jaunums!!: 15. marts un 1820. gads · Redzēt vairāk »

1830. gads

1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.

Jaunums!!: 15. marts un 1830. gads · Redzēt vairāk »

1842. gads

1842.

Jaunums!!: 15. marts un 1842. gads · Redzēt vairāk »

1845. gads

1845.

Jaunums!!: 15. marts un 1845. gads · Redzēt vairāk »

1869. gads

1869.

Jaunums!!: 15. marts un 1869. gads · Redzēt vairāk »

1871. gads

1871.

Jaunums!!: 15. marts un 1871. gads · Redzēt vairāk »

1878. gads

1878.

Jaunums!!: 15. marts un 1878. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 15. marts un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1886. gads

1886.

Jaunums!!: 15. marts un 1886. gads · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: 15. marts un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1890. gads

1890.

Jaunums!!: 15. marts un 1890. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 15. marts un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1898. gads

1898.

Jaunums!!: 15. marts un 1898. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: 15. marts un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 15. marts un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: 15. marts un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 15. marts un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: 15. marts un 1923. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 15. marts un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: 15. marts un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 15. marts un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 15. marts un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 15. marts un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 15. marts un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 15. marts un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 15. marts un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: 15. marts un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: 15. marts un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 15. marts un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 15. marts un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: 15. marts un 1970. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 15. marts un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 15. marts un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 15. marts un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 15. marts un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 15. marts un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: 15. marts un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 15. marts un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 15. marts un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 15. marts un 1997. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 15. marts un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: 15. marts un 2004. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 15. marts un 2007. gads · Redzēt vairāk »

44. gads p.m.ē.

Romas impērija. Attēlā redzama arī impērija 44. gadā p.m.ē. 44.

Jaunums!!: 15. marts un 44. gads p.m.ē. · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

15.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »