Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1525. gads

Indekss 1525. gads

1525.

32 attiecības: Cisterciešu ordenis, Dālderis, Džovanni Pjerluidži da Palestrina, Francija, Frīdrihs III Gudrais, Gads, Jakobs Fugers, Jūlija kalendārs, Konstantinopole, Krakova, Latvija, Luišs di Kamoinšs, Mārtiņš Luters, Pīters Brēgels Vecākais, Polija, Prūsijas hercogiste, Svētdiena, Tomass Mincers, Vācu ordeņa valsts, 1459. gads, 1463. gads, 1489. gads, 15. jūnijs, 1502. gads, 1569. gads, 1580. gads, 1594. gads, 27. maijs, 28. februāris, 30. decembris, 5. maijs, 8. aprīlis.

Cisterciešu ordenis

Cisterciešu ordeņa ģerbonis. Cisterciešu ordenis (saīsinājums: OCist.) ir Romas katoļu baznīcas mūku un mūķeņu ordenis, dibināts 1098.

Jaunums!!: 1525. gads un Cisterciešu ordenis · Redzēt vairāk »

Dālderis

Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.

Jaunums!!: 1525. gads un Dālderis · Redzēt vairāk »

Džovanni Pjerluidži da Palestrina

Džovanni Pjerluidži da Palestrina (dzimis ap 1525. gadu, miris) bija itāļu vēlās renesanses komponists.

Jaunums!!: 1525. gads un Džovanni Pjerluidži da Palestrina · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 1525. gads un Francija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs III Gudrais

Frīdrihs III Gudrais; dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirstistes valdnieks un Mārtiņa Lutera atbalstītājs. Dzimis Torgavā Saksijas kūrfirsta Ernsta ģimenē. Pēc tēva nāves kļuva par kūrfirstu. 1502. gadā nodibināja Vitenbergas universitāti, kura ar tās Mārtiņa Lutera un Filipa Melahtona darbību kļuva par luterticības izcelšanās vietu. Kaut arī Frīdrihs III pats visu mūžu palika katolis, viņš atbalstīja Lutera darbību, cita starpā nodrošinot Lutera viltus nolaupīšanu un dzīvi Vartburgas pilī, kur Luters iztulkoja vāciski Jauno Derību. Frīdrihs III savāca arī milzīgu reliģisko relikviju kolekciju. No 1504. gada Frīdriha III galma mākslinieks bija Lūkass Krānahs Vecākais.

Jaunums!!: 1525. gads un Frīdrihs III Gudrais · Redzēt vairāk »

Gads

Gads ir laika mērvienība.

Jaunums!!: 1525. gads un Gads · Redzēt vairāk »

Jakobs Fugers

Jakobs Fugers (dzimis, miris) bija Augsburgā dzimis baņķieris, tirgotājs un uzņēmējs, viens no sava laika bagātākajiem cilvēkiem, kurš darbojās daudzās Eiropas valstīs.

Jaunums!!: 1525. gads un Jakobs Fugers · Redzēt vairāk »

Jūlija kalendārs

Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).

Jaunums!!: 1525. gads un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā. Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Jaunums!!: 1525. gads un Konstantinopole · Redzēt vairāk »

Krakova

Krakova ir pilsēta Polijas dienvidos, Mazpolijas vojevodistes centrs Vislas krastos.

Jaunums!!: 1525. gads un Krakova · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 1525. gads un Latvija · Redzēt vairāk »

Luišs di Kamoinšs

Luišs Vašs di Kamoinšs (dzimis 1524. gada decembrī vai 1525. gada janvārī, miris) bija portugāļu dzejnieks.

Jaunums!!: 1525. gads un Luišs di Kamoinšs · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Luters

Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.

Jaunums!!: 1525. gads un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »

Pīters Brēgels Vecākais

Brēgela glezna "Bābeles tornis" Pīters Brēgels Vecākais (Pieter Bruegel jeb Brueghel, jeb Breughel, dzimis apm. 1525. Bredā, miris 1569.g. 9.septembrī Briselē), saukts arī par Zemnieku Brēgelu, bija XVI gs.

Jaunums!!: 1525. gads un Pīters Brēgels Vecākais · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: 1525. gads un Polija · Redzēt vairāk »

Prūsijas hercogiste

Prūsijas hercogistes ģerbonis Prūsijas hercogistes un Karaļa Prūsijas teritorija 1576. gadā (K. Henneberga zīmēta karte). Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) un Karaļa Prūsijas teritorijas līdz 18. gadsimta sākumam. Prūsijas hercogiste bija Polijas-Lietuvas kopvalsts vasaļvalsts Prūsijas teritorijā laikā no 1525.

Jaunums!!: 1525. gads un Prūsijas hercogiste · Redzēt vairāk »

Svētdiena

Svētdiena ir nedēļas septītā diena.

Jaunums!!: 1525. gads un Svētdiena · Redzēt vairāk »

Tomass Mincers

Tomass Mincers (dzimis 1489. gada decembrī, miris) bija reformācijas laika vācu sludinātājs un teologs, kurš nostājās gan pret Romas Katoļu baznīcu, gan Mārtiņu Luteru, un kļuva par vienu no 16.

Jaunums!!: 1525. gads un Tomass Mincers · Redzēt vairāk »

Vācu ordeņa valsts

Vācu ordeņa valsts bija krustnešu valsts, kuru izveidoja Vācu ordenis 13.

Jaunums!!: 1525. gads un Vācu ordeņa valsts · Redzēt vairāk »

1459. gads

1459.

Jaunums!!: 1525. gads un 1459. gads · Redzēt vairāk »

1463. gads

1463.

Jaunums!!: 1525. gads un 1463. gads · Redzēt vairāk »

1489. gads

1489.

Jaunums!!: 1525. gads un 1489. gads · Redzēt vairāk »

15. jūnijs

15.

Jaunums!!: 1525. gads un 15. jūnijs · Redzēt vairāk »

1502. gads

1502.

Jaunums!!: 1525. gads un 1502. gads · Redzēt vairāk »

1569. gads

1569.

Jaunums!!: 1525. gads un 1569. gads · Redzēt vairāk »

1580. gads

1580.

Jaunums!!: 1525. gads un 1580. gads · Redzēt vairāk »

1594. gads

1594 bija parastais gads, kas sākās sestdienā.

Jaunums!!: 1525. gads un 1594. gads · Redzēt vairāk »

27. maijs

27.

Jaunums!!: 1525. gads un 27. maijs · Redzēt vairāk »

28. februāris

28.

Jaunums!!: 1525. gads un 28. februāris · Redzēt vairāk »

30. decembris

30.

Jaunums!!: 1525. gads un 30. decembris · Redzēt vairāk »

5. maijs

5.

Jaunums!!: 1525. gads un 5. maijs · Redzēt vairāk »

8. aprīlis

8.

Jaunums!!: 1525. gads un 8. aprīlis · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1525.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »