Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1590. gads Latvijā

Indekss 1590. gads Latvijā

Rīgas panorāma ap 1590. gadu. Šajā lapā ir apkopoti 1590.

27 attiecības: Frīdrihs Ketlers, Grāmata, Grobiņas fogti, Grobiņas pils, Jaunjelgava, Kalendārs, Karalis, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latvija, Lietuva, Livonija, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Mācītājmuiža, Nikolajs Mollīns, Oto Šenkings, Piltenes apgabals, Polija, Rīga, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Sigismunds III Vāsa, Tipogrāfija, Valka, Valkas ģerbonis, 1590. gads, 16. maijs, 19. februāris, 7. februāris.

Frīdrihs Ketlers

Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »

Grāmata

Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Grāmata · Redzēt vairāk »

Grobiņas fogti

Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »

Grobiņas pils

Grobiņas pils, kad tajā uzturējās hercogs Jēkabs (Šturns, 1661). Grobiņas pilsdrupas pirms Pirmā pasaules kara. Grobiņas pilsdrupas mūsdienās. Grobiņas pilsdrupas atrodas Grobiņas pilsētas centrā, Ālandes labajā krastā.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Grobiņas pils · Redzēt vairāk »

Jaunjelgava

Jaunjelgava ir pilsēta Daugavas kreisajā krastā Sēlijas kultūrvēsturiskajā novadā, Aizkraukles novadā.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Jaunjelgava · Redzēt vairāk »

Kalendārs

Kalendārs ir lielu laika posmu skaitīšanas sistēma, kura balstīta galvenokārt uz Saules (Saules kalendārs) un Mēness (Mēness kalendārs) kustību debesīs.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Kalendārs · Redzēt vairāk »

Karalis

Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »

Kurzemes un Zemgales hercogiste

Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »

Livonija

Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Livonija · Redzēt vairāk »

Livonijas un Lietuvas reālūnija

Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »

Mācītājmuiža

Mācītājmuiža jeb pastorāts ir zemes īpašums (muiža), kas nodots draudzes mācītājam lietošanā.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Mācītājmuiža · Redzēt vairāk »

Nikolajs Mollīns

Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »

Oto Šenkings

Oto Šenkings (dzimis ap 1554. gadu, miris) bija kontrreformācijas laika Cēsu bīskaps ar pastāvīgu rezidenci Cēsīs (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticību Livonijā.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Oto Šenkings · Redzēt vairāk »

Piltenes apgabals

Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle

Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Tipogrāfija

Metāla burtu ligatūras iespieddarbu gatavošanai Tipogrāfija (túpos — ‘druka’;, graphía — ‘attēls’), arī poligrāfija, ir mākslas forma, kā arī rūpniecības, tehnikas un amatniecības nozare, kurā notiek iespieddarbu gatavošana.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Tipogrāfija · Redzēt vairāk »

Valka

Valka ir pilsēta Ziemeļvidzemē, Valkas novada administratīvais centrs Latvijā.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Valka · Redzēt vairāk »

Valkas ģerbonis

Valkas pilsētas ģerbonis ir viens no Valkas pilsētas oficiālajiem simboliem.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un Valkas ģerbonis · Redzēt vairāk »

1590. gads

1590.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un 1590. gads · Redzēt vairāk »

16. maijs

16.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un 16. maijs · Redzēt vairāk »

19. februāris

19.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un 19. februāris · Redzēt vairāk »

7. februāris

7.

Jaunums!!: 1590. gads Latvijā un 7. februāris · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »