Ātrāk nekā pārlūku!
47 attiecības: Aritmētika, Astronomija, Bauska, Bauskas luterāņu baznīca, Bērzaunes luterāņu baznīca, Bērzaunes pils, Biogrāfija, Daniels Hermanis, Dālderis, Dāvids Hilhens, Dialektika, Ekes konvents, Filips Melanhtons, Frankfurte pie Mainas, Frīdrihs Ketlers, Gotika (arhitektūra), Grāmata, Grieķu valoda, Grobiņas fogti, Jans Zamoiskis, Johans Rīvijs (skolotājs), Karalis, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Latīņu valoda, Latvija, Leipciga, Lietuva, Livonija, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Maģija, Mazā ģilde (Rīga), Nikolajs Mollīns, Piltenes apgabals, Polija, Rīga, Rīgas Doma skola, Rīgas Doms, Retorika, Rostokas Universitāte, Roterdamas Erasms, Sigismunds III Vāsa, Svētie raksti, Tipogrāfija, Vācija, Vilhelms Ketlers, 1594. gads, 5. jūlijs.
Aritmētika
1835. gadā izdotās bērnu aritmētiskās tabulas franču valodā Aritmētika (arithmós — ‘skaitlis’) ir vecākā un viselementārākā matemātikas nozare, kuru izmanto gandrīz jebkurš cilvēks sākot no vienkāršu ikdienas matemātisku darbību veikšanas līdz pat moderniem zinātnes un uzņēmējdarbības aprēķiniem.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Aritmētika · Redzēt vairāk »
Astronomija
Krabja miglāja attēls Astronomija ((astros) — 'zvaigzne' un νόμος (nomos) — 'likums') ir zinātne par Visumu un tajā sastopamo matērijas formu (atsevišķu debess ķermeņu, to sistēmu un citu veidojumu) uzbūvi, izvietojumu, kustību un attīstību.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Astronomija · Redzēt vairāk »
Bauska
Bauska ir pilsēta Zemgalē, Bauskas novada centrs, 67 km attālumā no Rīgas.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Bauska · Redzēt vairāk »
Bauskas luterāņu baznīca
Bauskas Svētā Gara Evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca, kas atrodas Plūdoņa ielā 13a Bauskā.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Bauskas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Bērzaunes luterāņu baznīca
Bērzaunes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Madonas novada Bērzaunes pagasta Bērzaunē.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Bērzaunes luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Bērzaunes pils
Bērzaunes pils, agrāk Bērzones pils (sākotnēji Bersone, Barson) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu Tīzenhauzenu pils 14.-16.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Bērzaunes pils · Redzēt vairāk »
Biogrāfija
Biogrāfija (kas savukārt no (bios) — ‘dzīve’ un γράφω (gráphō) — ‘rakstu’) ir literatūras vai kādas citas mākslas formas (piemēram, filmas) žanrs, kurā ir kāda cilvēka dzīves hronoloģisks apraksts.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Biogrāfija · Redzēt vairāk »
Daniels Hermanis
Daniels Hermanis (dzimis ap 1543. gadu, miris) bija Prūsijā dzimis humānists un rakstnieks, kas mūža otro pusi pavadīja Rīgā, šeit miris un apglabāts.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Daniels Hermanis · Redzēt vairāk »
Dālderis
Hercoga Jēkaba dālderis (1645. gads) Dālderis (atvasināts no) bija sudraba monēta ar diametru apmēram 40 mm un 29 gramu lielu svaru.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Dālderis · Redzēt vairāk »
Dāvids Hilhens
Dāvids Hilhens (1561-1610), latviski saukts arī par Dāvidu Iļķēnu, bija humānists, jurists un Romiešu tiesību zinātājs, Rīgas pilsētas sindiks (1589-1600), Polijas ķēniņa sekretārs un Vidzemes zemes tiesas notārs.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Dāvids Hilhens · Redzēt vairāk »
Dialektika
Dialektika (pār/caur un legein runāt)Ideju vārdnīca.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Dialektika · Redzēt vairāk »
Ekes konvents
Ekes konvents bija atraitņu patversme Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Ekes konvents · Redzēt vairāk »
Filips Melanhtons
Filips Melanhtons (dzimis kā Philipp Schwartzerd;, miris) bija vācu akadēmiskais darbinieks, teologs, nozīmīga persona luteriskajā Reformācijā, Mārtiņa Lutera draugs, domubiedrs un līdzgaitnieks.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Filips Melanhtons · Redzēt vairāk »
Frankfurte pie Mainas
Frankfurte pie Mainas (izrunā) ir pilsēta Vācijā, Mainas upes krastos, Hesenes federālajā zemē.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Frankfurte pie Mainas · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gotika (arhitektūra)
Reimsas katedrāle Francijā Gotika ir arhitektūras stils Eiropā, kas pastāvēja no 12.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Gotika (arhitektūra) · Redzēt vairāk »
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Grāmata · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Grobiņas fogti
Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »
Jans Zamoiskis
Jans Zamoiskis Polijas-Lietuvas kopvalsts kanclera tērpā ar lielhetmaņa zizli rokā Jans Zamoiskis kā karaļa Stefana Batorija kanclers sarkanā tērpā 1582. gada sarunās pēc uzvarētā Livonijas kara (Jans Matejko, 1872) Jans Zamoiskis jeb Jans Zamojskis (1542—1605) bija ietekmīgs 16. gadsimta Polijas-Lietuvas kopvalsts valstsvīrs, diplomāts un rakstnieks.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Jans Zamoiskis · Redzēt vairāk »
Johans Rīvijs (skolotājs)
Johans Frīdrihs Rīvijs (latīņu: Johannes Rivius, 1528-1596) bija skolotājs, Rīgas Domskolas rektors (1589) un inspektors (1594).
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Johans Rīvijs (skolotājs) · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Leipciga
Leipciga ir pilsēta Vācijas austrumdaļā, pie Veise Elsteres.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Leipciga · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Maģija
islandiešu spēka simbols Maģija (no (mageía)) ir pirmatnējās reliģijas forma un rituālu kopums, kurai raksturīga ticība pārdabisku spēku darbībai.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Maģija · Redzēt vairāk »
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Nikolajs Mollīns
Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas Doms
Rīgas Doms (tiek dēvēts arī par Doma baznīcu un Svētās Marijas katedrāli) ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas galvenais dievnams, arhibīskapa katedrāle Rīgā, Herdera laukumā 6, kurā pastāvīgi darbojas Rīgas Doma evaņģēliski luteriskā draudze.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Rīgas Doms · Redzēt vairāk »
Retorika
Glezna, kurā attēlots, kā Dēmostens trenējās runāt pie bangojošas jūras Retorika (rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Retorika · Redzēt vairāk »
Rostokas Universitāte
Rostokas Universitāte ir sabiedriski finansēta universitāte Rostokā, Vācijā.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Rostokas Universitāte · Redzēt vairāk »
Roterdamas Erasms
Roterdamas Erasms (dzimis 1466. vai, miris), pazīstams arī kā Dezidērijs Erasms bija ietekmīgs renesanses laika Nīderlandes humānists un teologs.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Roterdamas Erasms · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Svētie raksti
Svētie raksti ir raksti, kas aptver reliģijas un to kultus.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Svētie raksti · Redzēt vairāk »
Tipogrāfija
Metāla burtu ligatūras iespieddarbu gatavošanai Tipogrāfija (túpos — ‘druka’;, graphía — ‘attēls’), arī poligrāfija, ir mākslas forma, kā arī rūpniecības, tehnikas un amatniecības nozare, kurā notiek iespieddarbu gatavošana.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Tipogrāfija · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Vācija · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
1594. gads
1594 bija parastais gads, kas sākās sestdienā.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un 1594. gads · Redzēt vairāk »
5. jūlijs
5.
Jaunums!!: 1594. gads Latvijā un 5. jūlijs · Redzēt vairāk »
