Ātrāk nekā pārlūku!
63 attiecības: Ģeogrāfija, Baltmuiža (muiža), Bauskas pils, Bebrene, Bronza, Cesvaines viduslaiku pils, Daniels Hermanis, Dokuments, Druviena, Dzelzs, Ekes konvents, Frīdrihs Ketlers, Gothards Ketlers, Grāmata, Grieķu valoda, Grobiņas fogti, Grobiņas luterāņu baznīca, Ivrits, Jelgava, Jelgavas novads, Jelgavas pils, Johans Rīvijs (skolotājs), Kalnamuiža, Karalis, Kņazs, Kuldīga, Kuldīgas pils, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Lašu baznīca, Lašu muiža, Latīņu valoda, Latvija, Lielgabals, Lietuva, Livonija, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Lizuma muiža, Manufaktūra, Matemātika, Mazā ģilde (Rīga), Nagla, Nereta, Nikolajs Mollīns, Piltenes apgabals, Polija, Rīgas Doma skola, Rīgas rāte, Rīgas Svētā Pētera baznīca, Rektors, ..., Sigismunds III Vāsa, Tērvete (Tērvetes pagasts), Teoloģija, Tipogrāfija, Turlava, Vēsture, Vilhelms Ketlers, Vloclaveka, Zemgale, 10. augusts, 1528. gads, 1596. gads, 8. maijs. Izvērst indekss (13 vairāk) »
Ģeogrāfija
Zemes kartogrāfiskais atainojums Ģeogrāfija (γεια — ‘Zeme’ un γραφειν — ‘rakstīt, aprakstīt’) ir dabaszinātņu un sociālo zinātņu sistēma, kas pēta Zemi, tai raksturīgās īpatnības, dzīvības izplatību uz Zemes, tai skaitā cilvēka izplatību un cilvēka darbības ietekmi.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Ģeogrāfija · Redzēt vairāk »
Baltmuiža (muiža)
Baltmuižas kungu māja 1927. gadā. Baltmuiža 2010. gadā. Baltmuižas (Baltensee) kungu māja atrodas Baltmuižas ezera stāvkrastā Augšdaugavas novada Prodes pagasta Baltmuižas ciemā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Baltmuiža (muiža) · Redzēt vairāk »
Bauskas pils
Bauskas pils ir vēlajos viduslaikos celta Livonijas ordeņa pils Bauskā, kas 16.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Bauskas pils · Redzēt vairāk »
Bebrene
Bebrene (arī Bebrine) ir apdzīvota vieta Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Bebrene · Redzēt vairāk »
Bronza
Bronzas monētas, kas izgatavotas laika posmā no 85. līdz 65. gadam p.m.ē. Bronza ir metālu sakausējums, kura galvenā sastāvdaļa, vismaz 75% no sakausējuma, ir varš un kā piedeva tiek izmantota alva.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Bronza · Redzēt vairāk »
Cesvaines viduslaiku pils
Otrā Ziemeļu karā (Šturns, 1661). Cesvaines viduslaiku pils drupas mūsdienās. Kokneses, Gerdenes, Nigastes, Mārcienas, Cesvaines (''Zcessowe'') pilis (no Polijas ''Archiwum Główne Akt Dawnych''). Cesvaines viduslaiku pils bija Rīgas arhibīskapijas pils 13.-17.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Cesvaines viduslaiku pils · Redzēt vairāk »
Daniels Hermanis
Daniels Hermanis (dzimis ap 1543. gadu, miris) bija Prūsijā dzimis humānists un rakstnieks, kas mūža otro pusi pavadīja Rīgā, šeit miris un apglabāts.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Daniels Hermanis · Redzēt vairāk »
Dokuments
Dzimšanas apliecība Dokuments ir jebkurš materiāls objekts kā papīrs, perfokarte, filma, skaņu plate vai magnētiskā lente, kurā fiksēta informācija un kurš paredzēts tās saglabāšanai un tālāknodošanai.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Dokuments · Redzēt vairāk »
Druviena
Druviena ir ciems Gulbenes novada Druvienas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Druviena · Redzēt vairāk »
Dzelzs
Dzelzs ir ķīmiskais elements ar simbolu Fe un atomskaitli 26.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Dzelzs · Redzēt vairāk »
Ekes konvents
Ekes konvents bija atraitņu patversme Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Ekes konvents · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Ketlers
Frīdrihs Ketlers (dzimis Mītavā, miris) bija Kurzemes un Zemgales hercogistes līdzvaldnieks (1587-1596), Zemgales hercogs (1596 - 1616).
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Frīdrihs Ketlers · Redzēt vairāk »
Gothards Ketlers
Gothards I Ketlers (dzimis netālu no Anrehtes Vestfālenē, miris Mītavā) bija pēdējais Livonijas ordeņa mestrs un pirmais Kurzemes hercogs, Zemgales grāfs un Livonijas vietvaldis.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Gothards Ketlers · Redzēt vairāk »
Grāmata
Grāmatas Grāmata ir neperiodisks iespieddarbs kodeksa formā ar muguriņā sastiprinātām lapām.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Grāmata · Redzēt vairāk »
Grieķu valoda
Grieķu valoda ir indoeiropiešu valodu saimes valoda, par kuras lietošanu ziņas sniedzas 3500 gadus senā vēsturē.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Grieķu valoda · Redzēt vairāk »
Grobiņas fogti
Grobiņas fogteja (Vgt:Grobin). Grobiņas fogti bija Livonijas ordeņa pavēlnieki (soģi) Grobiņas fogtejas teritorijā līdz 1560.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Grobiņas fogti · Redzēt vairāk »
Grobiņas luterāņu baznīca
Grobiņas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Lielajā ielā 21, Grobiņā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Grobiņas luterāņu baznīca · Redzēt vairāk »
Ivrits
Ivrits (עִבְרִית, ‘ivrit) ir semītu saimes mūsdienu ebreju valoda, kas ir Izraēlas valsts valoda.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Ivrits · Redzēt vairāk »
Jelgava
Jelgava ir valstspilsēta Zemgalē, 43 km no Rīgas pie Lielupes un tās attekas Driksas.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Jelgava · Redzēt vairāk »
Jelgavas novads
Jelgavas novads ir Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas gaitā 2021. gada 1.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Jelgavas novads · Redzēt vairāk »
Jelgavas pils
Jelgavas pils mūsdienās. Jelgavas pilsēta (pa kreisi) un pils (pirms bastionu uzcelšanas 17. gadsimta pirmajā pusē). Vecās Jelgavas pils skats (no 1703. gada gravīras). Vecās Jelgavas pils plāns 17. gadsimta beigās (no Zviedrijas kara arhīva). Jelgavas vecā pils 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas). Jelgavas pils ir bijusī Kurzemes hercogu rezidence Jelgavā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Jelgavas pils · Redzēt vairāk »
Johans Rīvijs (skolotājs)
Johans Frīdrihs Rīvijs (latīņu: Johannes Rivius, 1528-1596) bija skolotājs, Rīgas Domskolas rektors (1589) un inspektors (1594).
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Johans Rīvijs (skolotājs) · Redzēt vairāk »
Kalnamuiža
Kalnamuiža var būt.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Kalnamuiža · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »
Kuldīga
Kuldīga ir Latvijas pilsēta Kurzemē pie Ventas rumbas, Kuldīgas novada administratīvais centrs, 155 km no Rīgas.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Kuldīga · Redzēt vairāk »
Kuldīgas pils
Kuldīgas komturu un hercogu mītnes vieta - Kuldīgas pils ap 1680. gadu (rekonstrukcija). Kuldīgas pils jeb Jēzuspils bija viduslaiku pils pie Ventas rumbas Kuldīgā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Kuldīgas pils · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Lašu baznīca
Lašu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Augšdaugavas novadā, Sēlijā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Lašu baznīca · Redzēt vairāk »
Lašu muiža
Vecās Lašu muižas (Tīzenhauzenu) kungu māja pilskalnā (Štafenhāgens, 1866). Muižas kungu māja pirms Pirmā pasaules kara. Muižas kungu māja pēc sagraušanas. Lašu muižas vai Veclašu jeb Tīzenhauzenu muižas kungu māja atradās Augšdaugavas novada Eglaines pagasta Lašos.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Lašu muiža · Redzēt vairāk »
Latīņu valoda
Latīņu valoda (lingua Latina) ir indoeiropiešu saimes viena no itāļu valodām, kurā sākotnēji runāja Laciumā (Latium, mūsdienu Lacio reģions Itālijas centrālajā daļā).
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Latīņu valoda · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Lielgabals
ASV armijas lielgabals Irākā Lielgabals ir artilērijas ieroča tips, kas no citiem artilērijas ieročiem atšķiras ar lielu stobra garumu (30 līdz 80 kalibru garumā; ieročus ar īsākiem stobriem sauc par haubicēm), šāviņa sākumātrumu (virs 700 m/s) un maksimālo šaušanas tālumu (vidēji 13—15 km; tālšāvēja lielgabals virs 40 km), kā arī ierobežotu pacēluma leņķi.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Lielgabals · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonija
Livonijas bīskapijas un Ordeņa valsts (1534). Livonijas Konfederācijas zemes Livonija jeb Līvzeme (vikingu: Iflanti) ir vēsturisks nosaukums, kas dažādos laikos izmantots Livonijas bīskapijas, Livonijas ordeņa, Livonijas Konfederācijas, Livonijas hercogistes un Inflantijas vaivadijas nosaukumos.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Livonija · Redzēt vairāk »
Livonijas un Lietuvas reālūnija
Livonijas un Lietuvas reālūnija (gaiši zaļā krāsā) pēc 1566. gada Grodņas ūnijas noslēgšanas (Tērbatas bīskapija atradās Krievijas okupācijā, Rīgas brīvpilsēta saglabāja patstāvību, Kurzemes un Zemgales hercogiste bija Lietuvas vasaļvalsts). Livonijas un Lietuvas reālūnija bija Livonijas hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas kopvalsts ar Lietuvas lielkņazu kā kopējo valdnieku (reālūnija), kas izveidojās 1566.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Livonijas un Lietuvas reālūnija · Redzēt vairāk »
Lizuma muiža
Lizuma muiža ir muiža Lizuma pagastā, Gulbenes novadā, Latvijā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Lizuma muiža · Redzēt vairāk »
Manufaktūra
Manufaktūra (no manus — 'roka' un facere — 'izgatavošana') ir organizēta standartizētas produkcijas ražotne, kurā ražošanas procesa pamatā ir algotu amatnieku roku darbs un darba dalīšana, kas bija izplatīta pirms mašinizētās rūpniecības.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Manufaktūra · Redzēt vairāk »
Matemātika
Rafaēla glezna) Matemātika (— ‘mācība’, ‘zinība’) ir zinātne par reālās pasaules skaitliskajām attiecībām un telpiskajām formām.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Matemātika · Redzēt vairāk »
Mazā ģilde (Rīga)
Mazās ģildes ģerbonis (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes zīmoga nospiedums (no Broces kolekcijas, 18. gadsimta beigas). Mazās ģildes karogs (1896). Vidū Mazās ģildes patrons Sv. Jānis ar grāmatu rokā. Ar otru roku viņš norāda uz Dieva jēru pie savām kājām. Pa labi Jaunava Marija ar bērnu, pa kreisi — Jānis Kristītājs. Apkārt izvietoti 36 ģildes amatu ģerboņi. Rīgas Mazā ģilde jeb '''Svētā Jāņa''' ģilde (Sankt-Johannis-Gilde) bija Rīgas amatnieku meistaru brālība, kas pastāvēja no 1352.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Mazā ģilde (Rīga) · Redzēt vairāk »
Nagla
Naglas. Nagla ir stieņveida detaļa, kas paredzēta galvenokārt koka izstrādājumu sastiprināšanai.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Nagla · Redzēt vairāk »
Nereta
Nereta ir ciems Latvijas dienvidos, Sēlijā, Aizkraukles novada Neretas pagasta centrs.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Nereta · Redzēt vairāk »
Nikolajs Mollīns
Nikolajs Mollīns (ap 1550./1555. — 1625.) bija Rīgas grāmatu iespiedējs (1588-1625) reformācijas laikmetā, kurš iespieda grāmatas arī latviešu valodā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Nikolajs Mollīns · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Rīgas Doma skola
Johana Gotfrīda Herdera piemineklis pie Domskolas (1870. gada fotogrāfija) Rīgas Doma skola bija vecākā mācību iestāde Livonijas teritorijā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Rīgas Doma skola · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Pētera baznīca
Rīgas Svētā Pētera baznīca ir augstākā Rīgas baznīca, gotikas stila 13. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas atrodas Reformācijas laukumā 1 Vecrīgā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Rīgas Svētā Pētera baznīca · Redzēt vairāk »
Rektors
Rektors ir augstākās izglītības iestādes vadītājs.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Rektors · Redzēt vairāk »
Sigismunds III Vāsa
Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »
Tērvete (Tērvetes pagasts)
Tērvete (agrāk Kalnamuiža) ir ciems Dobeles novada Tērvetes pagastā.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Tērvete (Tērvetes pagasts) · Redzēt vairāk »
Teoloģija
Teologs Teoloģija ((theos) — 'Dievs' un λόγος (logos) — 'mācība') ir kādas reliģijas doktrīnu kopums.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Teoloģija · Redzēt vairāk »
Tipogrāfija
Metāla burtu ligatūras iespieddarbu gatavošanai Tipogrāfija (túpos — ‘druka’;, graphía — ‘attēls’), arī poligrāfija, ir mākslas forma, kā arī rūpniecības, tehnikas un amatniecības nozare, kurā notiek iespieddarbu gatavošana.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Tipogrāfija · Redzēt vairāk »
Turlava
Turlava, agrāk — Lipaiķi, ir ciems Kuldīgas novada Turlavas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Turlava · Redzēt vairāk »
Vēsture
Vēsture ir zinātne, kas pēta cilvēku sabiedrības attīstību un šīs attīstības posmus no tālas pagātnes līdz mūsdienām.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Vēsture · Redzēt vairāk »
Vilhelms Ketlers
Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija otrais Kurzemes hercogs (pārvaldīja Kurzemes daļu, Zemgali pārvaldīja viņa brālis Frīdrihs).
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »
Vloclaveka
Vloclaveka ir pilsēta Polijas centrālajā daļā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē Vislas upes krastos.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Vloclaveka · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
10. augusts
10.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un 10. augusts · Redzēt vairāk »
1528. gads
1528.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un 1528. gads · Redzēt vairāk »
1596. gads
1596.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un 1596. gads · Redzēt vairāk »
8. maijs
8.
Jaunums!!: 1596. gads Latvijā un 8. maijs · Redzēt vairāk »
