Ātrāk nekā pārlūku!
34 attiecības: Ernsts Antons fon Krozigs, Karaspēka grupa "Kurzeme", Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts), Karaspēks, Kauja par Franciju, Kārlis Hilperts, Kristians Hansens, Kurzeme, Kurzemes cietoksnis, Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā, Narva, Otrais pasaules karš, Otrā pasaules kara Austrumu fronte, Pauls Laukss, Rīga, Trešais reihs, Vācija, Vācu valoda, 1. jūlijs, 10. marts, 12. oktobris, 16. marts, 1939. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1942. gads, 1943. gads, 1944. gads, 1945. gads, 22. oktobris, 29. augusts, 3. jūlijs, 3. septembris, 8. maijs.
Ernsts Antons fon Krozigs
Ernsts-Antons fon Krozigs (—) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Ernsts Antons fon Krozigs · Redzēt vairāk »
Karaspēka grupa "Kurzeme"
1945. gadā Kurzemē izdota pastmarka Karaspēka grupa "Kurzeme" jeb Armiju grupa "Kurzeme" bija armiju grupa Vācija armijas sastāvā 2. pasaules kara laikā, kas cīnījās Kurzemes cietoksnī.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Karaspēka grupa "Kurzeme" · Redzēt vairāk »
Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts)
Karadarbība Austrumu frontē 1941. gadā. Karaspēka grupas „Ziemeļi” uzbrukums parādīts ar bultām no Austrumprūsijas (''Ost-Preussen'') caur Baltijas valstīm (''Litauen, Lettland, Estland'') uz Ļeņingradu un Novgorodu. Karaspēka grupa „Ziemeļi” jeb Armiju grupa "Ziemeļi" bija Trešā Reiha bruņoto spēku (Vērmahta) sakopojums Otrā pasaules kara laikā, ko izveidoja 1939.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Karaspēka grupa "Ziemeļi" (Vērmahts) · Redzēt vairāk »
Karaspēks
Brīvības pieminekļa Valstis pēc aktīvo karavīru skaita (2009) Karaspēks jeb bruņotie spēki ir militārs veidojums, kura uzdevums kara laikā ir pasargāt valsti no agresora.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Karaspēks · Redzēt vairāk »
Kauja par Franciju
Brauhičs. Franču un vācu kara plāni Kauja par Franciju (franču: bataille de France), arī Francijas krišana (angļu: Fall of France) bija Trešā Reiha karaspēka iebrukums Nīderlandē, Luksemburgā, Beļģijā un Francijā no 1940. gada 10. maija līdz 22. jūnijam Otrā pasaules kara laikā, kas noveda pie Nīderlandes un Luksemburgas okupācijas, Beļģijas un Francijas kapitulācijas. Militārās sagrāves rezultātā sabruka Francijas Trešā republika un izveidojās Višī Francija. Kauja par Franciju sekoja tā sauktajam Dīvainā kara periodam, kas bija sācies 1939. gada septembrī. Vairākas nedēļas ilgajās kaujās franču armija zaudēja 124 000 kritušo un 200 000 ievainoto. Vācu armija zaudēja 45 200 kritušo un 111 000 ievainoto. Šī bija vērienīga uzvara un pierādījums Trešā Reiha militārajā spējām, jo Pirmajā pasaules karā vāciešiem nebija izdevies uzvarēt Franciju ilgā un nogurdinošā karā, kurš ilga četrus gadus.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Kauja par Franciju · Redzēt vairāk »
Kārlis Hilperts
Kārlis Hilperts (—) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Kārlis Hilperts · Redzēt vairāk »
Kristians Hansens
Kristians Hansens (—) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Kristians Hansens · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes cietoksnis
Frontes līnija Kurzemē 1944. gada oktobrī—1945. gada maijā Ventspili Par Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes katlu dēvē vācu karaspēka ielenkumu Kurzemes pussalā Otrā pasaules kara laikā, kas izveidojās 1944.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Kurzemes cietoksnis · Redzēt vairāk »
Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā
Vērmahta armijas grupējuma „Ziemeļi” iebrukums Baltijas valstīs 1941. gada 22. jūnijā — 28. augustā. Vērmahta velosipēdistu vienība Latvijā 1941. gada jūlija sākumā. Tanks ''Panzer III'' un bruņotais personāla pārvadātājs ''Sd.Kfz. 251'' uz Rīgas-Krustpils dzelzceļa. Saspridzinātie Daugavas tilti Rīgā. Latvijas okupācijas hronoloģija 1941.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Latvijas vācu okupācijas hronoloģija 1941. gadā · Redzēt vairāk »
Narva
Narva ir Igaunijas robežpilsēta pie Krievijas robežas.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Narva · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Otrā pasaules kara Austrumu fronte
Otrā pasaules kara Austrumu fronte bija viens no Otrā pasaules kara karadarbības teātriem, kas sevī ietvēra vienus no lielākajiem aplenkumiem un asiņainākajām kaujām cilvēces vēsturē — kauju par Maskavu, Ļeņingradas blokādi, kauju par Sevastopoli, Staļingradas kauju, kauju par Kaukāzu, Kurskas kauju, kā arī kauju par Dņepru.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Otrā pasaules kara Austrumu fronte · Redzēt vairāk »
Pauls Laukss
Pauls Lauks (dzimis Veimārā, miris Rīgā) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Pauls Laukss · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Rīga · Redzēt vairāk »
Trešais reihs
Trešais reihs (— ‘Trešā impērija’ jeb ‘Trešā lielvalsts’) ir vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Trešais reihs · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācu valoda
Vācu valoda (Deutsch) ir rietumģermāņu valoda, viena no pasaulē izplatītākajām valodām.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un Vācu valoda · Redzēt vairāk »
1. jūlijs
1.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 1. jūlijs · Redzēt vairāk »
10. marts
10.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 10. marts · Redzēt vairāk »
12. oktobris
12.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 12. oktobris · Redzēt vairāk »
16. marts
16.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 16. marts · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1942. gads
1942.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 1942. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1944. gads
1944.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 1944. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 1945. gads · Redzēt vairāk »
22. oktobris
22.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 22. oktobris · Redzēt vairāk »
29. augusts
29.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 29. augusts · Redzēt vairāk »
3. jūlijs
3.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 3. jūlijs · Redzēt vairāk »
3. septembris
3.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 3. septembris · Redzēt vairāk »
8. maijs
8.
Jaunums!!: 16. armija (Vērmahts) un 8. maijs · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
16. Vācu armija, Vērmahta 16. armija.
