Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

16. marts

Indekss 16. marts

16.

91 attiecības: Aigars Jirgens, Aleksandrs Beļajevs, Aleksandrs Kerčs, Aleksandrs Popovs (fiziķis), Antante, Aspazija, Ārons Nimcovičs, Bernardo Bertoluči, Dace Akmentiņa, Damats Ferids pašā, Daugavas Vanagi, Džeimss Medisons, Džovanni Batista Pergolēzi, Džuzepe Marija Krespi, Ernsts Tempels, Fernāns Magelāns, Filipīnas, Georgs Simons Oms, Gregora kalendārs, Ivodzimas kauja, Izraēla, Jērika, Jozefs Mengele, Kārlis Strēlis, Konstantinopole, Latvija, Leģionāru piemiņas diena, Lielvezīrs, Marakaibo, Marts Kristiāns Kalniņš, Mehmeds VI, Osmaņu impērija, Otniēls Čārlzs Māršs, Otrais pasaules karš, Palestīna, Ričards Stalmans, Selma Lāgerlēva, Sultāns, Tiberijs, Traudla Junge, Uldis Augulis, V-2 raķete, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Venecuēla, Viktors Emanuels II, Vircburga, 1521. gads, 1665. gads, 1710. gads, ..., 1736. gads, 1747. gads, 1751. gads, 1789. gads, 1820. gads, 1821. gads, 1831. gads, 1836. gads, 1854. gads, 1858. gads, 1859. gads, 1865. gads, 1878. gads, 1884. gads, 1886. gads, 1889. gads, 1899. gads, 1906. gads, 1911. gads, 1920. gads, 1935. gads, 1936. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1942. gads, 1943. gads, 1945. gads, 1949. gads, 1953. gads, 1954. gads, 1958. gads, 1960. gads, 1967. gads, 1969. gads, 1972. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1996. gads, 2002. gads, 2005. gads, 37. gads. Izvērst indekss (41 vairāk) »

Aigars Jirgens

Aigars Jirgens (—) bija Latvijas žurnālists un politiķis, arī dzejnieks.

Jaunums!!: 16. marts un Aigars Jirgens · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Beļajevs

Aleksandrs Beļajevs (dzimis, miris) bija krievu zinātniskās fantastikas autors.

Jaunums!!: 16. marts un Aleksandrs Beļajevs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Kerčs

Aleksandrs Kerčs (dzimis 1967. gada 16. martā, Arhangeļskā, Krievijā) ir bijušais ukraiņu izcelsmes latviešu hokejists, uzbrucējs, Latvijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 16. marts un Aleksandrs Kerčs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Popovs (fiziķis)

Aleksandrs Popovs Aleksandrs Stepanovičs Popovs (Александр Степанович Попов, dzimis, miris) bija krievu fiziķis, kurš pirmais demonstrēja radioviļņu uztvērēju — kohereru ar automātiskas jutības atjaunošanas iespēju.

Jaunums!!: 16. marts un Aleksandrs Popovs (fiziķis) · Redzēt vairāk »

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Jaunums!!: 16. marts un Antante · Redzēt vairāk »

Aspazija

Johanna Emīlija Lizete Rozenberga (dzimšanas dokumentos — Rozenvalde), vēlāk — Elza Pliekšāne (dzimusi, mirusi), plašāk pazīstama kā Aspazija, bija latviešu literāte un politiķe.

Jaunums!!: 16. marts un Aspazija · Redzēt vairāk »

Ārons Nimcovičs

Ārons Nimcovičs (dzimis, miris Kopenhāgenā) bija Latvijā dzimis šaha lielmeistars, šaha spēles teorētiķis.

Jaunums!!: 16. marts un Ārons Nimcovičs · Redzēt vairāk »

Bernardo Bertoluči

Bernardo Bertoluči (dzimis) ir itāļu kinorežisors un scenāriju autors.

Jaunums!!: 16. marts un Bernardo Bertoluči · Redzēt vairāk »

Dace Akmentiņa

Dace Akmentiņa, īstajā vārdā Doroteja Šteinberga (dzimusi, mirusi) bija latviešu aktrise, viena no pirmajām latviešu teātra zvaigznēm.

Jaunums!!: 16. marts un Dace Akmentiņa · Redzēt vairāk »

Damats Ferids pašā

| Damats Ferids pašā (pilnais vārds Damats Mehmeds Adils Ferids pašā; dzimis 1853. gadā, miris) bija Osmaņu impērijas valsts amatpersona, kas bija arī lielvezīrs divus termiņus sultāna Mehmeda VI Vahdedina pakļautībā.

Jaunums!!: 16. marts un Damats Ferids pašā · Redzēt vairāk »

Daugavas Vanagi

Organizācijas logo Daugavas Vanagi (DV) ir trimdas latviešu organizācija.

Jaunums!!: 16. marts un Daugavas Vanagi · Redzēt vairāk »

Džeimss Medisons

Džeimss Medisons (dzimis, miris) bija ASV ceturtais prezidents.

Jaunums!!: 16. marts un Džeimss Medisons · Redzēt vairāk »

Džovanni Batista Pergolēzi

Džovanni Batista Dragi, biežāk pazīstams kā Pergolēzi (tulkojumā "pergolēzietis/no Pergolas pilsētas") jeb Džovanni Batista Pergolēzi (dzimis, miris) bija baroka laika itāļu komponists.

Jaunums!!: 16. marts un Džovanni Batista Pergolēzi · Redzēt vairāk »

Džuzepe Marija Krespi

Krespi pašportrets (apm. 1700. g.) Džuzepe Marija Krespi (dzimis 1665. gada 16. martā Boloņā, miris 1747. gada 16. jūlijā turpat), saukts arī Lo Spagnuolo ("spānietis"), bija baroka laika itāliešu gleznotājs, Boloņas skolas pārstāvis.

Jaunums!!: 16. marts un Džuzepe Marija Krespi · Redzēt vairāk »

Ernsts Tempels

Ernsts Vilhelms Leberehts Tempels (Ernst Wilhelm Leberecht Tempel) (dzimis, miris) bija vācu astronoms un mākslinieks-grafiķis.

Jaunums!!: 16. marts un Ernsts Tempels · Redzēt vairāk »

Fernāns Magelāns

Fernāns Magelāns (dzimis aptuveni 1480. gadā, miris) bija portugāļu jūras braucējs, kurš Spānijas dienestā vadīja pirmo ekspedīciju, kurā tika apbraukts apkārt pasaulei.

Jaunums!!: 16. marts un Fernāns Magelāns · Redzēt vairāk »

Filipīnas

Filipīnu Republika (Repúbliká ng̃ Pilipinas) ir salu valsts Āzijas austrumos, Klusajā okeānā, starp Indonēziju un Taivānu.

Jaunums!!: 16. marts un Filipīnas · Redzēt vairāk »

Georgs Simons Oms

Georgs Simons Oms (Georg Simon Ohm; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: 16. marts un Georgs Simons Oms · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 16. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Ivodzimas kauja

Ivodzimas kauja bija kauja Otrajā pasaules karā, kas ilga no 1945.

Jaunums!!: 16. marts un Ivodzimas kauja · Redzēt vairāk »

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: 16. marts un Izraēla · Redzēt vairāk »

Jērika

Džīna Fokueta glezna Jērika, arī Jerihona ir pilsēta Palestīnas autonomijā ar 20 400 iedzīvotājiem (pēc 2006. gada datiem).

Jaunums!!: 16. marts un Jērika · Redzēt vairāk »

Jozefs Mengele

Jozefs Mengele (dzimis, miris) bija vācu ārsts.

Jaunums!!: 16. marts un Jozefs Mengele · Redzēt vairāk »

Kārlis Strēlis

Kārlis Strēlis (dzimis Madonā) ir bijušais latviešu basketbolists, pēc tam sporta ārsts, augstskolas pasniedzējs (LSPA profesors), kā arī politiķis.

Jaunums!!: 16. marts un Kārlis Strēlis · Redzēt vairāk »

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā. Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Jaunums!!: 16. marts un Konstantinopole · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 16. marts un Latvija · Redzēt vairāk »

Leģionāru piemiņas diena

400px Leģionāru piemiņas diena jeb vienkārši 16.

Jaunums!!: 16. marts un Leģionāru piemiņas diena · Redzēt vairāk »

Lielvezīrs

Lielvezīra biroja (turku: ''Sadrazamlık'') emblēma. Lielvezīrs (turku valodā sadr-ı azam vai serdar-ı ekrem; Osmaņu turku valodā: صدر اعظم vai وزیر اعظم), cēlies no persiešu vārda vizier (وزير).

Jaunums!!: 16. marts un Lielvezīrs · Redzēt vairāk »

Marakaibo

Marakaibo ir pilsēta Venecuēlā.

Jaunums!!: 16. marts un Marakaibo · Redzēt vairāk »

Marts Kristiāns Kalniņš

Marts Kristiāns Kalniņš (dzimis, Rīgā, Latvijā) ir grupas Autobuss Debesīs solists un līderis.

Jaunums!!: 16. marts un Marts Kristiāns Kalniņš · Redzēt vairāk »

Mehmeds VI

Mehmeds VI, arī Mehmeds Vahdettins vai Mehmeds Vahideddins, (1861. gada 14. janvāris — 1926. gada 16. maijs), bija Osmaņu impērijas 36.

Jaunums!!: 16. marts un Mehmeds VI · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: 16. marts un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Otniēls Čārlzs Māršs

Otniēls Čārlzs Māršs (dzimis, miris) bija amerikāņu paleontologs. Atklājis, nosaucis vai klasificējis daudzas dinozauru sugas. 19. gadsimta beigās iesaistījās t. s. Kaulu karos pret Edvardu Kopu no Filadelfijas, lai, izmantojot jebkurus paņēmienus, to pārspētu. Dzimis Ņujorkas štata Lokportā. Ieguva izglītību ar bagātā tēvoča Džordža Pībodī palīdzību. 1860. gadā pabeidza Jeilas koledžu, bet vēlāk papildinājās koledžas sastāvā esošajā Šefīlda Zinātnes skolā. Studēja paleontoloģiju un anatomiju Berlīnē, Heidelbergā un Breslavā.

Jaunums!!: 16. marts un Otniēls Čārlzs Māršs · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 16. marts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Palestīna

Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: 16. marts un Palestīna · Redzēt vairāk »

Ričards Stalmans

Ričards Metjū Stalmans (dzimis 1953. gada 16. martā) ir brīvās programmatūras kustības, GNU projekta un Free Software Foundation (Brīvās programmatūras fonds) dibinātājs.

Jaunums!!: 16. marts un Ričards Stalmans · Redzēt vairāk »

Selma Lāgerlēva

Selma Otīlija Lūvise Lāgerlēva (Selma Ottilia Lovisa Lagerlöf; dzimusi, mirusi) bija zviedru rakstniece.

Jaunums!!: 16. marts un Selma Lāgerlēva · Redzēt vairāk »

Sultāns

Sultāns (arābu valodā: سلطان) ir islāma nosaukums ar vairākām vēsturiskām nozīmēm.

Jaunums!!: 16. marts un Sultāns · Redzēt vairāk »

Tiberijs

Tiberijs, pilnā vārdā Tiberijs Cēzars Augusts (Tiberius Caesar Augustus), dzimis Tiberijs Klaudijs Nērons (Tiberius Claudius Nero) (* 42. gada p. m. ē. 16. novembrī Romā, † 37. gada 16. martā Mizenā (Misenum), Kampānijā) bija otrais Romas imperators (14-37).

Jaunums!!: 16. marts un Tiberijs · Redzēt vairāk »

Traudla Junge

Ģertraude "Traudla" Junge (dzimusi Humpsa (Humps), mirusi) no 1942.

Jaunums!!: 16. marts un Traudla Junge · Redzēt vairāk »

Uldis Augulis

Uldis Augulis (dzimis Dobelē) ir latviešu politiķis, pašreizējais Latvijas satiksmes ministrs, bijis labklājības minitrs, Saeimas deputāts.

Jaunums!!: 16. marts un Uldis Augulis · Redzēt vairāk »

V-2 raķete

V-2 (no "Atmaksas ierocis"; izrunā kā "Fau-2") jeb A4 (Aggregat 4) - pirmā ballistiskā raķete.

Jaunums!!: 16. marts un V-2 raķete · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 16. marts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 16. marts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Venecuēla

Venecuēlas Bolivāra Republika ir vidēji attīstīta valsts Dienvidamerikas ziemeļos.

Jaunums!!: 16. marts un Venecuēla · Redzēt vairāk »

Viktors Emanuels II

Viktors Emanuels II (dzimis, miris) bija Sardīnijas karalis no 1849.

Jaunums!!: 16. marts un Viktors Emanuels II · Redzēt vairāk »

Vircburga

Vircburga ir pilsēta un osta Vācijas vidusdaļā, Mainas upes krastos.

Jaunums!!: 16. marts un Vircburga · Redzēt vairāk »

1521. gads

1521.

Jaunums!!: 16. marts un 1521. gads · Redzēt vairāk »

1665. gads

1665.

Jaunums!!: 16. marts un 1665. gads · Redzēt vairāk »

1710. gads

1710.

Jaunums!!: 16. marts un 1710. gads · Redzēt vairāk »

1736. gads

1736.

Jaunums!!: 16. marts un 1736. gads · Redzēt vairāk »

1747. gads

1747.

Jaunums!!: 16. marts un 1747. gads · Redzēt vairāk »

1751. gads

1751.

Jaunums!!: 16. marts un 1751. gads · Redzēt vairāk »

1789. gads

1789.

Jaunums!!: 16. marts un 1789. gads · Redzēt vairāk »

1820. gads

1820.

Jaunums!!: 16. marts un 1820. gads · Redzēt vairāk »

1821. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: 16. marts un 1821. gads · Redzēt vairāk »

1831. gads

1831.

Jaunums!!: 16. marts un 1831. gads · Redzēt vairāk »

1836. gads

1836.

Jaunums!!: 16. marts un 1836. gads · Redzēt vairāk »

1854. gads

1854.

Jaunums!!: 16. marts un 1854. gads · Redzēt vairāk »

1858. gads

1858.

Jaunums!!: 16. marts un 1858. gads · Redzēt vairāk »

1859. gads

1859.

Jaunums!!: 16. marts un 1859. gads · Redzēt vairāk »

1865. gads

1865.

Jaunums!!: 16. marts un 1865. gads · Redzēt vairāk »

1878. gads

1878.

Jaunums!!: 16. marts un 1878. gads · Redzēt vairāk »

1884. gads

1884.

Jaunums!!: 16. marts un 1884. gads · Redzēt vairāk »

1886. gads

1886.

Jaunums!!: 16. marts un 1886. gads · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: 16. marts un 1889. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: 16. marts un 1899. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: 16. marts un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1911. gads

1911.

Jaunums!!: 16. marts un 1911. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 16. marts un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1935. gads

1935.

Jaunums!!: 16. marts un 1935. gads · Redzēt vairāk »

1936. gads

1936.

Jaunums!!: 16. marts un 1936. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 16. marts un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 16. marts un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 16. marts un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 16. marts un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 16. marts un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: 16. marts un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: 16. marts un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 16. marts un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 16. marts un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: 16. marts un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 16. marts un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 16. marts un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 16. marts un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 16. marts un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 16. marts un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 16. marts un 1996. gads · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: 16. marts un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: 16. marts un 2005. gads · Redzēt vairāk »

37. gads

37.

Jaunums!!: 16. marts un 37. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

16.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »