Ātrāk nekā pārlūku!
56 attiecības: Aleksandrs Grēvens, Auzas, Žečpospolita, Ērgļi (Ērgļu pagasts), Buļļu sala, Daugavpils, Daugavpils trakts, Fjodors III Romanovs, Grodņa, Ikskili, Inflantijas vaivadija, Jans III Sobeskis, Jāņa sēta (Rīga), Jānis Straubergs, Jēkabs Ketlers, Jezuīti, Karalis, Kārlis XI, Kņazs, Krievija, Kurzeme, Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents, Kvieši, Landtāgs, Latgale, Latvija, Līksna, Lielupe, Lietuva, Livonijas bīskapija, Ludza, Mieži, Piltenes apgabals, Polija, Rīgas līcis, Rīgas rāte, Rīgas Svētā Jāņa baznīca, Rēzekne, Rija, Romas Katoļu baznīca, Rubenes draudzes novads, Rudzi, Tobāgo, Vatrāne, Viļaka, Vidzeme, Zemgale, Ziemeļupe, Zviedrija, ..., Zviedru Vidzeme, 13. augusts, 1679. gads, 1746. gads, 21. maijs, 5. maijs. Izvērst indekss (6 vairāk) »
Aleksandrs Grēvens
Aleksandrs Grēvens (1679–1746) bija vācbaltiešu luterāņu mācītājs, Jelgavas vācu draudzes virsmācītājs un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents (1717-1746).
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Aleksandrs Grēvens · Redzēt vairāk »
Auzas
Sējas auzas (Avena sativa), bieži vienkārši auzas, ir graudzāļu dzimtas kultūraugs, kuru audzē graudu un zaļmasas ieguvei.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Auzas · Redzēt vairāk »
Žečpospolita
Žečpospolita ( — 'kopvalsts, republika') ir tradicionāli lietots saīsinājums apzīmējums kopēji pārvaldītajai Polijas valstij dažādos tās attīstības posmos.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Žečpospolita · Redzēt vairāk »
Ērgļi (Ērgļu pagasts)
Ērgļi ir apdzīvota vieta Vidzemē, Madonas novada Ērgļu pagasta administratīvais centrs.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Ērgļi (Ērgļu pagasts) · Redzēt vairāk »
Buļļu sala
Buļļu jeb Daugavgrīvas sala ir sala starp Rīgas līci un Buļļupi pie Daugavas un Lielupes ietekas jūrā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Buļļu sala · Redzēt vairāk »
Daugavpils
Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca Stropu ezera piekraste Daugavpils ir valstspilsēta Latvijā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Daugavpils · Redzēt vairāk »
Daugavpils trakts
Daugavpils (''Düneburgh'') kā Inflantijas vaivadijas galvaspilsētas karte (1655). Daugavpils trakts jeb Daugavpils stārastija bija administratīva vienība Inflantijas vaivadijas (1629-1772) sastāvā ar centru Daugavpils (tolaik Dineburgas) pilsētā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Daugavpils trakts · Redzēt vairāk »
Fjodors III Romanovs
Fjodors III Romanovs (1661.-1682.) Krievijas cars laikā no 1676.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Fjodors III Romanovs · Redzēt vairāk »
Grodņa
Grodņa jeb Hrodna ir pilsēta Baltkrievijas rietumos pie Nemunas, apgabala centrs.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Grodņa · Redzēt vairāk »
Ikskili
Baronu Ikskilu ģerbonis Fon Ikskili jeb Ikšķili ir sena vācbaltiešu dzimta, kas ieceļojusi Latvijā krusta karu laikā 13.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Ikskili · Redzēt vairāk »
Inflantijas vaivadija
Inflantijas vaivadija vai Livonijas vaivadija, pazīstama arī kā Poļu Livonija, bija tā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa, kas pēc Polijas—Zviedrijas kara beigām 1629.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Inflantijas vaivadija · Redzēt vairāk »
Jans III Sobeskis
Jans III Sobeskis (dzimis, miris) — Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »
Jāņa sēta (Rīga)
Jāņa sēta ir pagalms un ēku komplekss Vecrīgā, Rīgā, Latvijā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Jāņa sēta (Rīga) · Redzēt vairāk »
Jānis Straubergs
Jānis Straubergs (1886—1952) bija latviešu matemātikas skolotājs un kultūrvēsturnieks.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Jānis Straubergs · Redzēt vairāk »
Jēkabs Ketlers
Jēkabs Ketlers (dzimis Kuldīgā (Goldingenā), miris Jelgavā (Mītavā)) bija Kurzemes un Zemgales hercogs.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Jēkabs Ketlers · Redzēt vairāk »
Jezuīti
right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Jezuīti · Redzēt vairāk »
Karalis
Franku karalis (''Karolus Magnus'') Kārlis Lielais. Polijas karalis Staņislavs Poņatovskis Karalis (no Kārļa Lielā vārda latinizētās versijas Carolus) ir karalistē (valsts) valdoša monarha tituls.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Karalis · Redzēt vairāk »
Kārlis XI
Kārlis XI (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1660.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Kārlis XI · Redzēt vairāk »
Kņazs
Kņazs (sensl. къnedzь - radniecīgs senģ. kuningaz, got. kuniggs;, slov. kniež), suverēnas kņazistes (valsts) valdnieks Austrumeiropā, vai arī lielkņaza/karaļa/imperatora vasalis viduslaikos Krievijas, Lietuvas, Polijas, Čehijas, Horvātijas, Serbijas, Melnkalnes, un Bulgārijas teritorijās.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Kņazs · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Krievija · Redzēt vairāk »
Kurzeme
Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Kurzeme · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste (saīsināti Kurzemes hercogiste) bija autonoma Lietuvas lielkņazistes, vēlāk Polijas-Lietuvas ūnijas vasaļvalsts, kas no 1562.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogiste · Redzēt vairāk »
Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents
Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendenti bija Kurzemes un Zemgales hercogistes luterāņu baznīcas augstākās administratīvās varas nesēji jeb superintendenti un Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcas draudzes mācītāji.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Kurzemes un Zemgales hercogistu superintendents · Redzēt vairāk »
Kvieši
Kviešu graudi Kvieši ir labība no kviešu ģints graudzāļu sugām, viena no nozīmīgākajām graudaugu kultūrām pasaulē.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Kvieši · Redzēt vairāk »
Landtāgs
Vidzemes landtāga sēžu nams, tagad Latvijas Saeimas nams Landtāgs ( — ‘zemes sapulce’) ir pārstāvju sapulce vācvalodīgajās zemēs (pavalstīs) Vācijā un Austrijā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Landtāgs · Redzēt vairāk »
Latgale
Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Latgale · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Latvija · Redzēt vairāk »
Līksna
Līksna (arī Leiksna) ir ciems Augšdaugavas novada Līksnas pagastā, pagasta centrs.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Līksna · Redzēt vairāk »
Lielupe
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe (aiz Daugavas).
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Lielupe · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Lietuva · Redzēt vairāk »
Livonijas bīskapija
Livonijas bīskapija jeb Līvzemes bīskapija bija pirmā Romas Katoļu baznīcvalsts mūsdienu Latvijas sastāvā, kas līdz 1214.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Livonijas bīskapija · Redzēt vairāk »
Ludza
Ludza ir sena Latgales pilsēta un Ludzas novada centrs gleznainā apvidū Lielā Ludzas ezera krastā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Ludza · Redzēt vairāk »
Mieži
Mieži ir graudzāļu dzimtas kultūraugs un 4.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Mieži · Redzēt vairāk »
Piltenes apgabals
Piltenes apgabala zemes (oranžā krāsā) Livonijas Konfederācijas robežās. Ar oranžu līniju apzīmēta Kurzemes un Zemgales robeža Piltenes apgabals un Cēsu vaivadija (vēlāk Inflantijas vaivadija) Polijas-Lietuvas sastāvā Kurzemes guberņas karte ar trīsdaļīgo Piltenes apriņķi (zilā krāsā, līdz 1819. gada reformai) Piltenes apgabals bija autonoms apgabals (savi Piltenes statūti un Piltenes landtāgs) agrākās Kurzemes bīskapijas teritorijā, kas lielā mērā saglabāja savu autonomiju atrodoties Prūsijas hercogistes, Polijas-Lietuvas ūnijas, Kurzemes un Zemgales hercogistes un Krievijas Impērijas pakļautībā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Piltenes apgabals · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Polija · Redzēt vairāk »
Rīgas līcis
Rīgas līcis jeb Rīgas jūras līcis ( — ‘Līvu līcis’, — ‘Mazā jūra’) ir Baltijas jūras līcis starp Latviju un Igauniju.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Rīgas līcis · Redzēt vairāk »
Rīgas rāte
Rīgas rātes sēde 17. gadsimta vidū. Rīgas rātsnams pēc pārbūves 1793. gadā. J. K. Broces zīmējums. Rīgas rātes rīkojums ar pilsētas ģerboni (drukāts 1591. gadā). Rīgas rāte bija Rīgas pilsētas pašvaldības un tiesas institūcija no 1226.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Rīgas rāte · Redzēt vairāk »
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Rīgas Svētā Jāņa Evaņģēliski luteriskā baznīca ir vecākais Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas dievnams Rīgā, kas latviešu draudzei pieder jau kopš 1582.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Rīgas Svētā Jāņa baznīca · Redzēt vairāk »
Rēzekne
Rēzekne ir viena no desmit Latvijas valstspilsētām Rēzeknes upes ielejā Latgales vidienē.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Rēzekne · Redzēt vairāk »
Rija
Vestienas pagasta „Rizgās” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Džūkstes pagasta „Ļūpīšos” celta rija, Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs Rija bija daudzām Ziemeļaustrumeiropas tautām pazīstama celtne labības žāvēšanai un kulšanai.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Rija · Redzēt vairāk »
Romas Katoļu baznīca
Katoļticīgo īpatsvars pasaules valstīs Katoļu baznīca jeb Katoliskā baznīca ir lielākā kristīgā baznīca pasaulē.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Romas Katoļu baznīca · Redzēt vairāk »
Rubenes draudzes novads
Rubenes (''Papendorf'') draudzes novads (1798). Rubenes draudzes novads bija viens no 16 Vidzemes guberņas Valmieras apriņķa (līdz 1783. gadam — Rīgas apriņķa) draudzes novadiem.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Rubenes draudzes novads · Redzēt vairāk »
Rudzi
Sējas rudzi (Secale cereale) ir graudzāļu dzimtas suga, kuru kā labību visvairāk audzē mērenā klimata joslā, galvenokārt Centrāleiropas ziemeļdaļas valstīs, Ziemeļeiropā un Austrumeiropā, tostarp arī Latvijā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Rudzi · Redzēt vairāk »
Tobāgo
Tobāgo ir sala Karību jūrā, otra lielākā Trinidādas un Tobāgo sala, autonoma valsts daļa.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Tobāgo · Redzēt vairāk »
Vatrāne
Vatrāne ir ciems Ogres novada Ķeipenes pagastā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Vatrāne · Redzēt vairāk »
Viļaka
Viļaka ir pilsēta Latvijas ziemeļaustrumos, Latgales ziemeļos, Balvu novadā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Viļaka · Redzēt vairāk »
Vidzeme
Vidzeme ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Vidzeme · Redzēt vairāk »
Zemgale
Zemgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm, kas agrāk bija cieši saistīta ar Kurzemes un Sēlijas zemēm, tādēļ to robežas ir izplūdušas.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Zemgale · Redzēt vairāk »
Ziemeļupe
Ziemeļupe ir Buļļupes līcis Daugavgrīvas salas vidusdaļā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Ziemeļupe · Redzēt vairāk »
Zviedrija
Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Zviedrija · Redzēt vairāk »
Zviedru Vidzeme
Siļķu krastmala Rīgā ap 1650. gadu (Broces zīmējums pēc gleznas rātsnamā). Zviedru Vidzeme jeb Zviedru Livonija (1629—1721) ir literatūrā pieņemts apzīmējums Zviedrijas domīnijai, kas nonāca tās valdījumā 1629.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un Zviedru Vidzeme · Redzēt vairāk »
13. augusts
13.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un 13. augusts · Redzēt vairāk »
1679. gads
1679.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un 1679. gads · Redzēt vairāk »
1746. gads
1746.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un 1746. gads · Redzēt vairāk »
21. maijs
21.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un 21. maijs · Redzēt vairāk »
5. maijs
5.
Jaunums!!: 1679. gads Latvijā un 5. maijs · Redzēt vairāk »
