Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1683. gads

Indekss 1683. gads

1683.

39 attiecības: Anglija, Ansbahas Karolīne, Apvienotā Karaliste, Austrija, Žans Batists Kolbērs, Žans Filips Ramo, Ņujorka, Džordžs II (Lielbritānija), Filips V, Francija, Gregora kalendārs, Jūlija kalendārs, Kauja par Vīni, Muzejs, Osmaņu impērija, Piektdiena, Pirmdiena, Polija, Portugāle, Romiešu skaitļi, Spānija, Temza, Universitāte, Vācija, Vīne, 1. marts, 1. novembris, 12. septembris, 1619. gads, 1643. gads, 1737. gads, 1746. gads, 1760. gads, 1764. gads, 19. decembris, 25. septembris, 6. jūnijs, 6. septembris, 9. novembris.

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: 1683. gads un Anglija · Redzēt vairāk »

Ansbahas Karolīne

Ansbahas Karolīne, Vilhelmīna Šarlote Karolīne fon Brandenburga-Ansbaha (dzimusi; mirusi) bija Lielbritānijas karaļa Džordža II sieva.

Jaunums!!: 1683. gads un Ansbahas Karolīne · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 1683. gads un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: 1683. gads un Austrija · Redzēt vairāk »

Žans Batists Kolbērs

Žans Batists Kolbērs Žans Batists Kolbērs (Jean-Baptiste Colbert, 1619. g. 29. augusts, Reimsā — 1683. g. 6. septembris, Parīzē) pazīstams kā ekonomists un Francijas finanšu ministrs (1665—-1683) Luija XIV laikā.

Jaunums!!: 1683. gads un Žans Batists Kolbērs · Redzēt vairāk »

Žans Filips Ramo

Žans Filips Ramo ( —) bija franču komponists un mūzikas teorētiķis, kas darbojās baroka laikmetā.

Jaunums!!: 1683. gads un Žans Filips Ramo · Redzēt vairāk »

Ņujorka

Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visapdzīvotāka pilsēta ASV un Ņujorkas Metropoles centrs, kas ir viena no apdzīvotākajām metropolēm pasaulē.

Jaunums!!: 1683. gads un Ņujorka · Redzēt vairāk »

Džordžs II (Lielbritānija)

Džordžs II (dzimis, miris) bija Velsas princis (1714—1727), Kembridžas hercogs (1706—1727), Lielbritānijas karalis un Īrijas karalis (1727—1760), Hanoveres elektors (1727—1760).

Jaunums!!: 1683. gads un Džordžs II (Lielbritānija) · Redzēt vairāk »

Filips V

Filips V Filips V (dzimis Versaļā, Francijā, miris Madridē, Spānijā) bija Spānijas karalis laikā no 1700.

Jaunums!!: 1683. gads un Filips V · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 1683. gads un Francija · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 1683. gads un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Jūlija kalendārs

Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).

Jaunums!!: 1683. gads un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »

Kauja par Vīni

Kauja par Vīni notika 1683.

Jaunums!!: 1683. gads un Kauja par Vīni · Redzēt vairāk »

Muzejs

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs Muzejs ( — ‘mūzu templis’) ir vieta vai ēka, kur glabā un izstāda kultūrai nozīmīgus objektus.

Jaunums!!: 1683. gads un Muzejs · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: 1683. gads un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Piektdiena

Piektdiena ir nedēļas piektā diena.

Jaunums!!: 1683. gads un Piektdiena · Redzēt vairāk »

Pirmdiena

Pirmdiena ir nedēļas diena, kas atrodas starp svētdienu un otrdienu.

Jaunums!!: 1683. gads un Pirmdiena · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: 1683. gads un Polija · Redzēt vairāk »

Portugāle

Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā.

Jaunums!!: 1683. gads un Portugāle · Redzēt vairāk »

Romiešu skaitļi

LR Ārlietu ministrijas kreisajām parādes durvīm Romiešu skaitļi ir skaitļu sistēma, kuru izmantoja senie romieši.

Jaunums!!: 1683. gads un Romiešu skaitļi · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 1683. gads un Spānija · Redzēt vairāk »

Temza

Temza ir upe Apvienotajā Karalistē, lielākā upe Anglijā, kas tek cauri Anglijas dienvidiem.

Jaunums!!: 1683. gads un Temza · Redzēt vairāk »

Universitāte

Viena no Oksfordas Universitātes pilsētiņas ēkām Universitāte (no, kas no — 'kopība') ir autonoma augstākās izglītības (bakalaura, maģistra un doktora studiju programmas) un zinātnes institūcija ar pašpārvaldes tiesībām.

Jaunums!!: 1683. gads un Universitāte · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 1683. gads un Vācija · Redzēt vairāk »

Vīne

Vīne (Wien) ir Austrijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: 1683. gads un Vīne · Redzēt vairāk »

1. marts

1.

Jaunums!!: 1683. gads un 1. marts · Redzēt vairāk »

1. novembris

1.

Jaunums!!: 1683. gads un 1. novembris · Redzēt vairāk »

12. septembris

12.

Jaunums!!: 1683. gads un 12. septembris · Redzēt vairāk »

1619. gads

1619.

Jaunums!!: 1683. gads un 1619. gads · Redzēt vairāk »

1643. gads

1643.

Jaunums!!: 1683. gads un 1643. gads · Redzēt vairāk »

1737. gads

1737.

Jaunums!!: 1683. gads un 1737. gads · Redzēt vairāk »

1746. gads

1746.

Jaunums!!: 1683. gads un 1746. gads · Redzēt vairāk »

1760. gads

1760.

Jaunums!!: 1683. gads un 1760. gads · Redzēt vairāk »

1764. gads

1764.

Jaunums!!: 1683. gads un 1764. gads · Redzēt vairāk »

19. decembris

19.

Jaunums!!: 1683. gads un 19. decembris · Redzēt vairāk »

25. septembris

25.

Jaunums!!: 1683. gads un 25. septembris · Redzēt vairāk »

6. jūnijs

6.

Jaunums!!: 1683. gads un 6. jūnijs · Redzēt vairāk »

6. septembris

6.

Jaunums!!: 1683. gads un 6. septembris · Redzēt vairāk »

9. novembris

9.

Jaunums!!: 1683. gads un 9. novembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1683.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »