Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1688. gads

Indekss 1688. gads

1688.

17 attiecības: Aleksandrs Poups, Brandenburga, Ceturtdiena, Emānuels Svēdenborgs, Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija), Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns, Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts), Kūrfirsts, Prūsijas Karaliste, 14. augusts, 1620. gads, 1740. gads, 1744. gads, 1772. gads, 21. maijs, 29. aprīlis, 29. janvāris.

Aleksandrs Poups

Aleksandrs Poups (dzimis, miris) bija 18.

Jaunums!!: 1688. gads un Aleksandrs Poups · Redzēt vairāk »

Brandenburga

Brandenburga ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm.

Jaunums!!: 1688. gads un Brandenburga · Redzēt vairāk »

Ceturtdiena

Ceturtdiena ir nedēļas ceturtā diena.

Jaunums!!: 1688. gads un Ceturtdiena · Redzēt vairāk »

Emānuels Svēdenborgs

Emānuels Svēdenborgs (dzimis, miris) bija zviedru zinātnieks un mistiķis.

Jaunums!!: 1688. gads un Emānuels Svēdenborgs · Redzēt vairāk »

Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija)

Frīdrihs I (dzimis, miris) bija Brandenburgas kūrfirsts no tēva nāves 1688.

Jaunums!!: 1688. gads un Frīdrihs I Hoencollerns (Prūsija) · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns

Frīdrihs Vilhelms I (saukts arī par Zaldātu ķēniņu (der Soldatenkönig); dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis un Brandenburgas kūrfirsts no 1713.

Jaunums!!: 1688. gads un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)

Frīdrihs Vilhelms I; dzimis, miris), saukts arī par Lielo kūrfirstu (Der Große Kurfürst), bija Hoencollernu dinastijas Brandenburgas-Prūsijas valdnieks. Brandenburgas kūrfirsts no 1640. gada līdz savai nāvei 1688. gadā un vienlaikus arī Prūsijas hercogs, Klēves hercogs un Markas grāfs. Kā Prūsijas hercogs līdz 1660. gadam bija Polijas—Lietuvas ūnijas vasalis. Tēvs — Brandenburgas kūrfirsts Georgs Vilhelms. Atšķirībā no tēva neveiksmīgās politikas Frīdrihs Vilhelms I veica reformas valstī, Brandenburga-Prūsija nostiprinājās, kas ļāva Frīdriha Vilhelma I dēlam kļūt par Prūsijas karali. Pats būdams kalvinists, ievēroja reliģisko toleranci. 1685. gadā izdeva Potsdamas ediktu, kurā aicināja vajātos hugenotus apmesties Brandenburgā. Atbalstīja tirdzniecību. Veicināja ceļu un kanālu izbūvi. Iesaistījās Otrajā Ziemeļu karā, kura rezultātā Prūsijas hercogiste kļuva par suverēnu valsti.

Jaunums!!: 1688. gads un Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts) · Redzēt vairāk »

Kūrfirsts

Heinriha VII vēlēšanās. Identificēti ar saviem ģerboņiem. Kūrfirsts (— 'vēlējošs firsts', — pārnesums no), dažreiz arī elektors, ir firsts, kuram ir tiesības vēlēt Svētās Romas impērijas imperatoru.

Jaunums!!: 1688. gads un Kūrfirsts · Redzēt vairāk »

Prūsijas Karaliste

Prūsijas teritorija impērijas laikā Prūsijas ģerbonis Prūsijas Karaliste bija viena no vācu valstīm Centrāleiropā Jaunajos laikos, pastāvēja no 1701.

Jaunums!!: 1688. gads un Prūsijas Karaliste · Redzēt vairāk »

14. augusts

14.

Jaunums!!: 1688. gads un 14. augusts · Redzēt vairāk »

1620. gads

1620.

Jaunums!!: 1688. gads un 1620. gads · Redzēt vairāk »

1740. gads

1740.

Jaunums!!: 1688. gads un 1740. gads · Redzēt vairāk »

1744. gads

1744.

Jaunums!!: 1688. gads un 1744. gads · Redzēt vairāk »

1772. gads

1772.

Jaunums!!: 1688. gads un 1772. gads · Redzēt vairāk »

21. maijs

21.

Jaunums!!: 1688. gads un 21. maijs · Redzēt vairāk »

29. aprīlis

29.

Jaunums!!: 1688. gads un 29. aprīlis · Redzēt vairāk »

29. janvāris

29.

Jaunums!!: 1688. gads un 29. janvāris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1688.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »