Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

17. jūnijs

Indekss 17. jūnijs

17.

93 attiecības: Aleksandrs Leimanis, ASV Demokrātiskā partija, ASV prezidents, Šarls Guno, Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors, Boļeslavs I Drosmīgais, Boriss Jeļcins, Dānija, Džordžs Akerlofs, Džordžs H. V. Bušs, Edgars Andersons, Edijs Merkss, Edvards Bērns-Džonss, Edvards I Plantagenets, Franču revolūcija, Francis fon Pāpens, Garais gads, Gregora kalendārs, Gvatemala, Heincs Guderians, Igaunija, Igors Stravinskis, Islande, Jans I Olbrahts, Jans III Sobeskis, Jēkabs Grots, Kalmāras ūnija, Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens, Kenans Evrens, Krievija, Latvija, Latvijas Republikas okupācijas diena, Latvijas Valsts prezidents, Marburga, Martins Bormanis, Mika Noronens, Mohameds El Barādeī, Nasavas-Zīgenes Johans Morics, Padomju Savienība, Republika, Tigrans Petrosjans (1929—1984), Tomass Kūns, Uģis Prauliņš, Vaira Vīķe-Freiberga, Vācija, Venusa Viljamsa, Votergeitas skandāls, 1025. gads, 1239. gads, 1307. gads, ..., 1397. gads, 1459. gads, 1501. gads, 1604. gads, 1629. gads, 1679. gads, 1682. gads, 1696. gads, 1718. gads, 1754. gads, 1789. gads, 1818. gads, 1833. gads, 1838. gads, 1882. gads, 1888. gads, 1893. gads, 1898. gads, 1900. gads, 1913. gads, 1917. gads, 1920. gads, 1922. gads, 1929. gads, 1934. gads, 1940. gads, 1942. gads, 1944. gads, 1945. gads, 1954. gads, 1957. gads, 1971. gads, 1972. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1984. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1992. gads, 1996. gads, 1999. gads, 966. gads, 967. gads. Izvērst indekss (43 vairāk) »

Aleksandrs Leimanis

Aleksandrs Leimanis (dzimis, miris) bija ievērojams latviešu kinorežisors un scenārists.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Aleksandrs Leimanis · Redzēt vairāk »

ASV Demokrātiskā partija

Demokrātiskā partija ir kreisi centriska politiskā partija Amerikas Savienotajās Valstīs.

Jaunums!!: 17. jūnijs un ASV Demokrātiskā partija · Redzēt vairāk »

ASV prezidents

Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks.

Jaunums!!: 17. jūnijs un ASV prezidents · Redzēt vairāk »

Šarls Guno

Šarls Guno (dzimis, miris) bija franču komponists, operu "Fausts" (pirmizrāde 1859. gadā) un "Romeo un Džuljeta" (pirmizrāde 1867. gadā), kā arī Ave Maria (izmantojot Baha skaņdarbu) autors.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Šarls Guno · Redzēt vairāk »

Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors

Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors (biežāk pazīstams vienkārši kā Taleirāns; dzimis, miris) bija Francijas diplomāts.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors · Redzēt vairāk »

Boļeslavs I Drosmīgais

Boļeslavs I saukts Drosmīgais (dzimis 966. vai 967. gadā, miris) bija pirmais Polijas karalis.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Boļeslavs I Drosmīgais · Redzēt vairāk »

Boriss Jeļcins

Boriss Jeļcins (—) bija pirmais Krievijas prezidents.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Boriss Jeļcins · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Dānija · Redzēt vairāk »

Džordžs Akerlofs

Džordžs Arturs Akerlofs (dzimis) ir amerikāņu ekonomists, kopā ar Mailku Spensu un Džezefu Stiglicu ir 2001.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Džordžs Akerlofs · Redzēt vairāk »

Džordžs H. V. Bušs

Džordžs Herberts Volkers Bušs (dzimis) ir ASV politiķis, kas no 1989.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Džordžs H. V. Bušs · Redzēt vairāk »

Edgars Andersons

Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Edgars Andersons · Redzēt vairāk »

Edijs Merkss

Barons Eduards Luiss Džozefs Merkss (dzimis, Mēnsela-Kīzegema, Flandrija, Beļģija) ir bijušais Beļģijas riteņbraucējs.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Edijs Merkss · Redzēt vairāk »

Edvards Bērns-Džonss

''The Beguiling of Merlin'', 1874, 186 x 111 cm, ''Lady Lever Art Gallery'' Sers Edvards Kolejs Bērns-Džonss (dzimis 1833. gada 28. augustā Birmingemā, miris 1898. gada 17. jūnijā Londonā) bija britu gleznotājs.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Edvards Bērns-Džonss · Redzēt vairāk »

Edvards I Plantagenets

Edvarda, Anglijas karaļa ģerbonis Edvards I (dzimis, miris), dēvēts arī par Garkāji vai Skotu Veseri), bija Anglijas karalis no Plantagenetu dinastijas, kurš valdīja no 1272. līdz 1307. gadam.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Edvards I Plantagenets · Redzēt vairāk »

Franču revolūcija

Bastīlijas ieņemšana, 1789 Tiljerī pils ieņemšana, 1792 Franču revolūcija bija revolucionāru notikumu periods Francijas vēsturē no 1789.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Franču revolūcija · Redzēt vairāk »

Francis fon Pāpens

Francis Jozefs Hermanis Mihaels Maria fon Pāpens cu Kēningens (dzimis, miris) bija vācu politiķis un diplomāts.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Francis fon Pāpens · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gvatemala

Gvatemala, oficiāli Gvatemalas Republika (República de Guatemala), ir valsts Centrālamerikā.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Gvatemala · Redzēt vairāk »

Heincs Guderians

Heincs Vilhelms Guderians (dzimis, miris), dēvēts arī par "Ašo Heincu" (Schneller Heinz), bija Vācijas impērijas, reihsvēra, vērmahta virsnieks, ģenerālpulkvedis, stratēģis, kara teorētiķis, viens no motorizēto armijas vienību kaujas taktikas izveidotājiem.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Heincs Guderians · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igors Stravinskis

Igors Stravinskis (dzimis, miris) bija krievu komponists, pianists un diriģents.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Igors Stravinskis · Redzēt vairāk »

Islande

Islande jeb Īslande (islandiešu valodā: Ísland) ir salu valsts Atlantijas okeāna ziemeļos starp Grenlandi, Norvēģiju un Britu salām, mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Islande · Redzēt vairāk »

Jans I Olbrahts

Jans I Olbrahts jeb Jānis I Albrehts (dzimis, miris) bija Jagellonu dinastijas Polijas karalis no 1492.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Jans I Olbrahts · Redzēt vairāk »

Jans III Sobeskis

Jans III Sobeskis (dzimis, miris) - Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs no 1674.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Jans III Sobeskis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Grots

Jēkabs Grots (dzimis, miris) bija apelācijas tiesas tiesnesis, senators.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Jēkabs Grots · Redzēt vairāk »

Kalmāras ūnija

Kalmāras ūnijas teritorija ap 1500. gadu Kalmāras ūnija (dāņu, norvēģu un zviedru: Kalmarunionen) bija vairākas personālūnijas (1397-1524), kas apvienoja Dānijas (ar Holšteinu), Norvēģijas (ar Īslandi un Grenlandi) un Zviedrijas (ieskaitot daļu Somijas) karalistes zem viena monarha.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Kalmāras ūnija · Redzēt vairāk »

Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens

Kārlis XII (dzimis, miris) bija Pfalcu-Cveibrikenu (av Pfalz-Zweibrücken) dinastijas Zviedrijas karalis no 1697.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Kārlis XII Pfalcs-Cveibrikens · Redzēt vairāk »

Kenans Evrens

Kenans Evrens (dzimis, miris) bija Turcijas ģenerālis.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Kenans Evrens · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Krievija · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas okupācijas diena

Sarkanās armijas ienākšana Rīgā, 1940. gada 17. jūnijs Latvijas Republikas okupācijas diena (17. jūnijs) ir Latvijas Republikas atceres diena.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Latvijas Republikas okupācijas diena · Redzēt vairāk »

Latvijas Valsts prezidents

Latvijas Valsts prezidents ir augstākā amatpersona Latvijas Republikā.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Latvijas Valsts prezidents · Redzēt vairāk »

Marburga

Marburga ir sena pilsēta Hesenē, Vācijā pie Lānas upes.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Marburga · Redzēt vairāk »

Martins Bormanis

Martins Bormanis (dzimis Vēgelēbenē (Wegeleben), mūsdienās Saksijā-Anhaltē, miris, visticamāk, Berlīnē) — augsta nacistiskās Vācijas amatpersona.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Martins Bormanis · Redzēt vairāk »

Mika Noronens

Mika Noronens (dzimis 1979. gada 17. jūnijā, Tamperē, Somijā) ir somu hokejists, vārtsargs.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Mika Noronens · Redzēt vairāk »

Mohameds El Barādeī

Mohameds El Barādeī (dzimis) ir ēģiptiešu tiesību zinātnieks un diplomāts.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Mohameds El Barādeī · Redzēt vairāk »

Nasavas-Zīgenes Johans Morics

Nasavas-Zīgenes firsts Johans Morics; dzimis, miris) bija vācu firsts nīderlandiešu valsts dienestā, feldmaršals. Nīderlandes dienestā no 1621. gada, kur darbojās radinieka Frīdriha Henriha vadībā. 1636. gadā Nīderlandes Vestindijas kompānija iecēla Johanu Moricu par gubernatoru Nīderlandes īpašumiem Brazīlijā ar centru mūsdienu Resifi pilsētā. Viņam izdevās paplašināt kolonijas teritoriju un pārveidot Resifi pilsētu, kā arī uzaicināt uz koloniju māksliniekus un zinātniekus. Tomēr 1644. gadā Johans Morics tika atsaukts no Brazīlijas. Atgriezies Eiropā, kādu laiku darbojās Brandenburgas dienestā, Otrā angļu-nīderlandiešu kara laikā karoja Nīderlandes pusē. Johana Morica Hāgas rezidence, kas nosaukta viņa vārdā par Mauritshuis, mūsdienās ir ievērojams mākslas muzejs.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Nasavas-Zīgenes Johans Morics · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Republika

Republika ir valsts pārvaldes forma, kur valdīšanas orgāni tiek ievēlēti un valsts nav monarhija.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Republika · Redzēt vairāk »

Tigrans Petrosjans (1929—1984)

Tigrans Petrosjans (dzimis Tbilisi, miris Maskavā) bija armēņu izcelsmes PSRS šahists, šaha teorētiķis un žurnālists - devītais pasaules čempions šahā (1963 - 1969).

Jaunums!!: 17. jūnijs un Tigrans Petrosjans (1929—1984) · Redzēt vairāk »

Tomass Kūns

Tomass Semjuels Kūns (dzimis, miris) bija amerikāņu zinātnes filozofs.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Tomass Kūns · Redzēt vairāk »

Uģis Prauliņš

Uģis Prauliņš (dzimis Rīgā) ir latviešu komponists un mūziķis.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Uģis Prauliņš · Redzēt vairāk »

Vaira Vīķe-Freiberga

Vaira Vīķe-Freiberga (dzimusi Vaira Vīķe Rīgā) ir latviešu sabiedriski politiskā darbiniece, zinātniece, vairāku augstskolu profesore un goda doktore.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Vaira Vīķe-Freiberga · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Venusa Viljamsa

Venusa Viljamsa (dzimusi Linvudā, ASV) ir amerikāņu tenisiste.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Venusa Viljamsa · Redzēt vairāk »

Votergeitas skandāls

Votergeitas viesnīca Votergeitas skandāls bija politisks skandāls ASV, kas noveda pie prezidenta Ričarda Niksona atkāpšanās no amata 1974.

Jaunums!!: 17. jūnijs un Votergeitas skandāls · Redzēt vairāk »

1025. gads

1025.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1025. gads · Redzēt vairāk »

1239. gads

1239.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1239. gads · Redzēt vairāk »

1307. gads

1307.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1307. gads · Redzēt vairāk »

1397. gads

1397.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1397. gads · Redzēt vairāk »

1459. gads

1459.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1459. gads · Redzēt vairāk »

1501. gads

1501.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1501. gads · Redzēt vairāk »

1604. gads

1604.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1604. gads · Redzēt vairāk »

1629. gads

1629.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1629. gads · Redzēt vairāk »

1679. gads

1679.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1679. gads · Redzēt vairāk »

1682. gads

1682.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1682. gads · Redzēt vairāk »

1696. gads

1696.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1696. gads · Redzēt vairāk »

1718. gads

1718.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1718. gads · Redzēt vairāk »

1754. gads

1754.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1754. gads · Redzēt vairāk »

1789. gads

1789.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1789. gads · Redzēt vairāk »

1818. gads

1818.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1818. gads · Redzēt vairāk »

1833. gads

1833.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1833. gads · Redzēt vairāk »

1838. gads

1838.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1838. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1898. gads

1898.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1898. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1996. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 1999. gads · Redzēt vairāk »

966. gads

966.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 966. gads · Redzēt vairāk »

967. gads

967.

Jaunums!!: 17. jūnijs un 967. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

17.jūnijs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »