Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1724. gads

Indekss 1724. gads

1724.

15 attiecības: Frīdrihs Hartmanis Barizjens, Imanuels Kants, Inocents XIII, Kārlis Teodors, Kurzeme, Ludvigsluste, Pēteris Bīrons, Pilsēta, Sestdiena, Vācija, 11. decembris, 15. februāris, 21. jūlijs, 22. aprīlis, 7. marts.

Frīdrihs Hartmanis Barizjens

Frīdrihs Hartmanis Barizjens (dzimis, miris, pēc citiem datiem) bija baroka gleznotājs.

Jaunums!!: 1724. gads un Frīdrihs Hartmanis Barizjens · Redzēt vairāk »

Imanuels Kants

Imanuels Kants (dzimis, miris) bija vācu filozofs no Austrumprūsijas.

Jaunums!!: 1724. gads un Imanuels Kants · Redzēt vairāk »

Inocents XIII

Inocents XIII (dzimis, miris), īstajā vārdā Mikelandželo dei Konti, bija Romas pāvests no līdz nāvei.

Jaunums!!: 1724. gads un Inocents XIII · Redzēt vairāk »

Kārlis Teodors

Kārlis Filips Teodors (dzimis, miris) bija Jīlihas -Bergas hercogs, Pfalcas kūrfirsts no 1742.

Jaunums!!: 1724. gads un Kārlis Teodors · Redzēt vairāk »

Kurzeme

Kurzeme jeb Kursa ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: 1724. gads un Kurzeme · Redzēt vairāk »

Ludvigsluste

Ludvigsluste ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, uz dienvidiem no Šverīnes.

Jaunums!!: 1724. gads un Ludvigsluste · Redzēt vairāk »

Pēteris Bīrons

Pēteris Bīrons (dzimis, miris) bija pēdējais Kurzemes un Zemgales hercogs no Bīronu dinastijas.

Jaunums!!: 1724. gads un Pēteris Bīrons · Redzēt vairāk »

Pilsēta

Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā. Pilsēta ir apdzīvota vieta ar ievērojamu iedzīvotāju skaitu, rūpniecisku, tirdzniecības, kultūras un administratīva vai politiska centra nozīmi.

Jaunums!!: 1724. gads un Pilsēta · Redzēt vairāk »

Sestdiena

Saturns, kam par godu daudzas tautas šo dienu nosaukušas par "Saturna dienu". Sestdiena ir nedēļas sestā diena.

Jaunums!!: 1724. gads un Sestdiena · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 1724. gads un Vācija · Redzēt vairāk »

11. decembris

11.

Jaunums!!: 1724. gads un 11. decembris · Redzēt vairāk »

15. februāris

15.

Jaunums!!: 1724. gads un 15. februāris · Redzēt vairāk »

21. jūlijs

21.

Jaunums!!: 1724. gads un 21. jūlijs · Redzēt vairāk »

22. aprīlis

22.

Jaunums!!: 1724. gads un 22. aprīlis · Redzēt vairāk »

7. marts

7.

Jaunums!!: 1724. gads un 7. marts · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1724.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »