Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

18. aprīlis

Indekss 18. aprīlis

18.

101 attiecības: Ahmeds I, Alberts Einšteins, Amerikas Savienotās Valstis, Anna Auziņa, Apvienoto Nāciju Organizācija, Beirūta, Boļeslavs Beruts, Bumbvedējs, Džakomo Karisimi, Deivids Tenants, Edgars Kods, Entonijs Deividsons, Garais gads, Gistavs Moro, Gregora kalendārs, Hanss Kelzens, Helgolande, Indonēzija, Irāna, Jūras kauja Zundā (1210), Johens Rints, Jozefs Tiso, Juris Alunāns, Justuss fon Lībigs, Krusta kari, Kurši, Larss Ālforss, Latvija, Latvijas Satversmes sapulce, Libāna, Livonija, Lukrēcija Bordža, Marsels Paņols, Mārtiņš Hemnics, Miklošs Roža, Otorīno Respīgi, Pēteris Barisons, Ruslans Agafonovs, Sanfrancisko, Semjuels Hantingtons, Tautu Savienība, Tūrs Heijerdāls, Uģis Avotiņš, Vācija, Voldemārs Kernigs, Ziemeļjūra, Zimbabve, Zimbabves prezidentu uzskaitījums, 1210. gads, 1480. gads, ..., 1519. gads, 1522. gads, 1586. gads, 1590. gads, 1605. gads, 1617. gads, 1674. gads, 1803. gads, 1826. gads, 1832. gads, 1836. gads, 1840. gads, 1864. gads, 1873. gads, 1879. gads, 1881. gads, 1887. gads, 1892. gads, 1898. gads, 1904. gads, 1906. gada Sanfrancisko zemestrīce, 1906. gads, 1907. gads, 1914. gads, 1917. gads, 1920. gads, 1923. gads, 1927. gads, 1930. gads, 1936. gads, 1942. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1947. gads, 1955. gads, 1956. gads, 1970. gads, 1971. gads, 1973. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1983. gads, 1986. gads, 1989. gads, 1995. gads, 1996. gads, 2002. gads, 2003. gads, 2008. gads. Izvērst indekss (51 vairāk) »

Ahmeds I

| Ahmeds I (osmaņu turku: آحمد اول,; dzimis, miris) bija Osmaņu impērijas sultāns laikā posmā no 1603.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Ahmeds I · Redzēt vairāk »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anna Auziņa

Anna Auziņa (dzimusi 1975. gada 18. aprīlī Rīgā) ir latviešu dzejniece un gleznotāja.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Anna Auziņa · Redzēt vairāk »

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »

Beirūta

Beirūta (Bayrūt) ir Libānas lielākā pilsēta, tās galvaspilsēta un nozīmīgākā ostas pilsēta.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Beirūta · Redzēt vairāk »

Boļeslavs Beruts

Boļeslavs Beruts (dzimis Ruros Brigidkovskos (Rury Brigidkowskie) pie Ļubļinas, Krievijas impērijā (tagad Polijā), miris Maskavā, PSRS, (tagad Krievijā), apglabāts Varšavā) bija poļu komunistu līderis, Polijas galva pēc 2.pasaules kara, staļinists, PSRS marionete.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Boļeslavs Beruts · Redzēt vairāk »

Bumbvedējs

ASV stratēģiskais bumbvedējs B-2 Spirit Bumbvedējs ir kara lidmašīna, kas paredzēta zemes, pazemes, ūdens un zemūdens objektu bombardēšanai, izmantojot aviācijas bumbas vai raķešieročus.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Bumbvedējs · Redzēt vairāk »

Džakomo Karisimi

Džakomo Karisimi; dzimis, miris) bija agrīnā baroka laika Romas skolas itāļu komponists. Devis būtisku ieguldījumu kantātes un oratorijas žanra attīstībā. No 1624. līdz 1627. gadam bija ērģelnieks Tivoli katedrālē. 1628. gadā kļuva par Romas Sant'Apollinare baznīcas, kas piederēja Collegium Germanicum skolai, kapelmeistaru. Palika šajā amatā līdz nāvei, kaut arī vairākkārt saņēma prestižus amata piedāvājumus, kā arī nekad nav ceļojis ārpus Itālijas. Marka Antuāna Šarpentjē skolotājs.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Džakomo Karisimi · Redzēt vairāk »

Deivids Tenants

Deivids Tenants (dzimis Deivids Džons Makdonalds) ir skotu aktieris.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Deivids Tenants · Redzēt vairāk »

Edgars Kods

Edgars Frenks "Teds" Kods (dzimis, miris) bija britu datorzinātnieks, kurš, strādādams kompānijā IBM, 1969.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Edgars Kods · Redzēt vairāk »

Entonijs Deividsons

Entonijs Deniss Deividsons (dzimis, Hemelhempstedā, Apvienotajā Karalistē) ir angļu autosportists, pazīstams kā bijušais Formula 1 pilots.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Entonijs Deividsons · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gistavs Moro

"Pašportrets" (1850) Gistavs Moro (Gustave Moreau, dzimis 1826.g. 6. aprīlī Parīzē, miris 1898.g. 18. aprīlī turpat) bija franču mākslinieks, simbolisma pārstāvis.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Gistavs Moro · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Hanss Kelzens

Hanss Kelzens (dzimis, miris) bija austriešu/ASV jurists un tiesību filozofs.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Hanss Kelzens · Redzēt vairāk »

Helgolande

Helgolande no putna lidojuma Helgolande ir mazs Vācijai piederošs arhipelāgs aptuveni 47 km no kontinentālās daļas, Ziemeļjūrā.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Helgolande · Redzēt vairāk »

Indonēzija

Indonēzija, oficiāli Indonēzijas Republika (Republik Indonesia), ir lielākā valsts Dienvidaustrumāzijā gan pēc platības, gan pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Indonēzija · Redzēt vairāk »

Irāna

Irāna, oficiālais nosaukums: Irānas Islāma Republika (جمهوری اسلامی ایران), ir Tuvo Austrumu valsts, kura atrodas Dienvidrietumu Āzijā.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Irāna · Redzēt vairāk »

Jūras kauja Zundā (1210)

Jūras kauja Zundā bija Livonijas Krusta karu pirmā kauja ar kuršiem bīskapa Alberta vadībā, kas notika 1210.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Jūras kauja Zundā (1210) · Redzēt vairāk »

Johens Rints

Karls Johens Rints (—) bija Formula 1 ekspilots un vienīgais čempions, kurš par tādu ir kļuvis pēc savas nāves.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Johens Rints · Redzēt vairāk »

Jozefs Tiso

Jozefs Tiso (dzimis, miris) bija slovāku katoļu mācītājs un politiķis, t. s. Pirmās Slovākijas republikas (1939-1945) autoritārs vadītājs.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Jozefs Tiso · Redzēt vairāk »

Juris Alunāns

Juris Alunāns, īstajā vārdā Gustavs Georgs Frīdrihs Alunāns (vecajā ortogrāfijā Juris Allunan; dzimis Jaunkalsnavā, miris Jostenes pagastā) bija viens no jaunlatviešu kustības dalībniekiem, latviešu nacionālās valodniecības pamatlicējs.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Juris Alunāns · Redzēt vairāk »

Justuss fon Lībigs

Justuss brīvkungs fon Lībigs (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Justuss fon Lībigs · Redzēt vairāk »

Krusta kari

Krusta kari bija vairākas militārās kampaņas no 11.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Krusta kari · Redzēt vairāk »

Kurši

Kurši, agrāk arī kūri ir viena no senajām baltu tautām, kas ieplūda latviešu un lietuviešu tautās.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Kurši · Redzēt vairāk »

Larss Ālforss

Larss Ālforss Larss Valerians Ālforss (Lars Valerian Ahlfors, dzimis Helsinkos, miris Pitsfīldā, Masačūsetsā) bija zviedru izcelsmes somu matemātiķis.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Larss Ālforss · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Satversmes sapulce

Satversmes Sapulces atklāšana 1920. gada 1. maijā. Latvijas Satversmes sapulce bija Latvijas Republikas pirmais vēlētais parlaments, kas darbojās no 1920.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Latvijas Satversmes sapulce · Redzēt vairāk »

Libāna

Libāna, oficiāli Libānas Republika, ir neliela, lielākoties kalnaina valsts Tuvajos Austrumos, kas atrodas Vidusjūras pašos austrumos.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Libāna · Redzēt vairāk »

Livonija

Gerharda Merkatora Livonijas Konfederācijas karte. Parādīts stāvoklis pirms tās sadalīšanas (1561). Livonija jeb Māras zeme (vai terra matris) bija 1225.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Livonija · Redzēt vairāk »

Lukrēcija Bordža

Lukrēcija Bordža (dzimusi, mirusi) bija pāvesta Aleksandra VI meita un viņa ārlaulība dēla Čezares Bordžas (Cesare Borgia) māsa — izcila renesanses laikmeta sieviete, skaista un izglītota, mākslas un literatūras mecenāte.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Lukrēcija Bordža · Redzēt vairāk »

Marsels Paņols

Marsels Paņols 1931. gadā. Marsels Paņols (izrunā:, dzimis Obaņā (netālu no Marseļas), miris Parīzē) bija franču rakstnieks un režisors.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Marsels Paņols · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Hemnics

Mārtiņš Hemnics (vēsturiski Kemnitz, Kemnitzius, Chemnitius, Chemnizius, dzimis, miris) bija t.s. otrās paaudzes luteriskais teologs, Mārtiņa Lutera sekotājs, ekleziālā autoritāte un mācītājs.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Mārtiņš Hemnics · Redzēt vairāk »

Miklošs Roža

Miklošs Roža (dzimis, miris) bija ungāru/amerikāņu komponists, darbojies gan akadēmiskās mūzikas, gan filmu mūzikas žanrā.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Miklošs Roža · Redzēt vairāk »

Otorīno Respīgi

Otorīno Respīgi; dzimis, miris) bija itāļu vijolnieks, komponists un muzikologs. 20. gadsimta sākumā strādāja Sanktpēterburgā un Maskavā, mācījās pie Rimska-Korsakova. 1917. gadā Respīgi tika iecelts par Svētās Cecīlijas Nacionālā akadēmijas profesoru, no 1923. līdz 1926. gadam bija tās direktors. Mūsdienās Respīgi populārākie darbi ir simfoniskās poēmas "Romas strūklakas" (Fontane di Roma, 1916), "Romas pīnijas" (Pini di Roma, 1924) un "Romas svētki" (Feste Romane, 1928). Radījis arī operas, no kurām populārākā varētu būt "Liesma" (La fiamma, 1934).

Jaunums!!: 18. aprīlis un Otorīno Respīgi · Redzēt vairāk »

Pēteris Barisons

Pēteris Barisons (1904-1947) bija latviešu komponists un diriģents.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Pēteris Barisons · Redzēt vairāk »

Ruslans Agafonovs

Ruslans Agafonovs (dzimis, Rīgā) ir Latvijas futbolists, uzbrucējs.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Ruslans Agafonovs · Redzēt vairāk »

Sanfrancisko

Sanfrancisko (San Francisco), oficiāli Sanfrancisko pilsēta un apgabals ir pilsēta ASV, Kalifornijas štatā, Klusā okeāna krastā Sanfrancisko pussalā, kas atdala okeānu no Sanfrancisko līča.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Sanfrancisko · Redzēt vairāk »

Semjuels Hantingtons

Semjuels Filipss Hantingtons (dzimis, miris) - bija amerikāņu politologs.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Semjuels Hantingtons · Redzēt vairāk »

Tautu Savienība

Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »

Tūrs Heijerdāls

Tūrs Heijerdāls (dzimis, miris) bija norvēģu etnogrāfs, arheologs, ceļotājs, rakstnieks.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Tūrs Heijerdāls · Redzēt vairāk »

Uģis Avotiņš

Uģis Avotiņš (dzimis) ir bijušais latviešu hokejists, vārtsargs, kurš savas karjeras laikā spēlējis dažādos Latvijas klubos, 2008.—09. gada sezonā aizvadot arī vienu spēli KHL kluba Rīgas "Dinamo" sastāvā.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Uģis Avotiņš · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Vācija · Redzēt vairāk »

Voldemārs Kernigs

Voldemārs Kernigs, arī Vladimirs Kernigs (dzimis 1840. gada 16./28. jūnijā Liepājā; miris Pēterburgā) bija vācbaltiešu internists un neirologs, kura vārdā ir nosaukts viens no svarīgākajiem klīniskajiem simptomiem meningīta diagnostikā - Kerniga simptoms.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Voldemārs Kernigs · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

Zimbabve

Zimbabves Republika ir valsts Dienvidu Āfrikā.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Zimbabve · Redzēt vairāk »

Zimbabves prezidentu uzskaitījums

Šajā uzskaitījumā apkopoti Zimbabves prezidenti kopš 1980.

Jaunums!!: 18. aprīlis un Zimbabves prezidentu uzskaitījums · Redzēt vairāk »

1210. gads

1210.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1210. gads · Redzēt vairāk »

1480. gads

1480.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1480. gads · Redzēt vairāk »

1519. gads

1519.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1519. gads · Redzēt vairāk »

1522. gads

1522.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1522. gads · Redzēt vairāk »

1586. gads

1586.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1586. gads · Redzēt vairāk »

1590. gads

1590.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1590. gads · Redzēt vairāk »

1605. gads

1605.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1605. gads · Redzēt vairāk »

1617. gads

1617.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1617. gads · Redzēt vairāk »

1674. gads

1674.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1674. gads · Redzēt vairāk »

1803. gads

1803.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1803. gads · Redzēt vairāk »

1826. gads

1826.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1826. gads · Redzēt vairāk »

1832. gads

1832.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1832. gads · Redzēt vairāk »

1836. gads

1836.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1836. gads · Redzēt vairāk »

1840. gads

1840.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1840. gads · Redzēt vairāk »

1864. gads

1864.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1864. gads · Redzēt vairāk »

1873. gads

1873.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1873. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1887. gads

1887.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1887. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1898. gads

1898.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1898. gads · Redzēt vairāk »

1904. gads

1904.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1904. gads · Redzēt vairāk »

1906. gada Sanfrancisko zemestrīce

1906.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1906. gada Sanfrancisko zemestrīce · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1923. gads · Redzēt vairāk »

1927. gads

1927.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1927. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1936. gads

1936.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1936. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1970. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1995. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 1996. gads · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: 18. aprīlis un 2008. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »