Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

18. marts

Indekss 18. marts

18.

153 attiecības: Alžīrijas neatkarības karš, Alberts Legzdiņš, Aleksejs Ļeonovs, Alfreds Vordens, Alpi, Amerikas Savienotās Valstis, Antante, Apvienotā Karaliste, Augusts De Morgans, Austrālija, Žaks de Molē, Ēģipte, Ērihs Fromms, Ādolfs Hitlers, Benžamins Gleizers, Benito Musolīni, Berlīne, Dardaneļi, Džeimss Reilijs, Džons Kelhūns, Entonijs Mingella, Fabians Kančellāra, Francija, Frīdrihs Hebels, Frederiks Vilems de Klerks, Galeaco Čano, Galipoli kauja, Garais gads, Gregora kalendārs, Grovers Klīvlends, Heopsa piramīda, Holivuda (Losandželosa), Honorijs III, Ivans IV, Iziešana kosmosā, Jakovs Džugašvili, Janis Rozentāls, Juta Strīķe, Kaligula, Karols Adameckis, Kenets Boldings, Krievija, Krievijas PFSR, Krimas okupācija, Krista Volfa, Kristers Fuglesangs, Kristiāns Goldbahs, Kvīna Latifa, Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā, Liks Besons, ..., Magnuss (Livonijas karalis), Marselēns Bertlo, Matiass Maurers, Mūmija, Melburna, Melis melis, Microsoft, Nevils Čemberlens, Nikolajs Berdjajevs, Nikolajs Rimskis-Korsakovs, Operētājsistēma, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Parīze, Parīzes Komūna, Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos, Pļeseckas kosmodroms, Pirmais Opija karš, Pirmais pasaules karš, Polija, Rūdolfs Dīzels, Rīga, Rīgas miera līgums, Rihards Zednīks, Roberts Ķīlis, Roberts Volpols, Romas senāts, Stefans Malarmē, Tūra Bergere, Templiešu ordenis, Tiberijs, Timo Gloks, Turcija, Umberto II, Vasilijs Čuikovs, Vecā un jaunā stila datumi, Verners Melderss, Viktors Hausmanis, Vilhelms Purvītis, Vitālijs Višņevskis, Voshod-2, Windows 3.1x, Zdeno Hāra, Zemestrīce, 1227. gads, 1314. gads, 1583. gads, 1584. gads, 1690. gads, 1715. gads, 1745. gads, 1782. gads, 1813. gads, 1837. gads, 1839. gads, 1842. gads, 1844. gads, 1858. gads, 1866. gads, 1869. gads, 1871. gads, 1874. gads, 1903. gads, 1907. gads, 1913. gads, 1916. gads, 1921. gads, 1922. gads, 1926. gads, 1927. gads, 1929. gads, 1936. gads, 1940. gads, 1945. gads, 1945. gads Latvijā, 1953. gads, 1954. gads, 1956. gads, 1957. gads, 1959. gads, 1962. gads, 1965. gads, 1970. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1980. gads, 1981. gads, 1982. gads, 1983. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1992. gads, 1993. gads, 1997. gads, 2003. gads, 2007. gads, 2008. gads, 2014. gads, 2017. gads, 2020. gads, 2022. gads Latvijā, 2023. gads Latvijā, 37. gads. Izvērst indekss (103 vairāk) »

Alžīrijas neatkarības karš

Alžīrijas neatkarības karš bija galvenokārt partizānu karš starp Francijas bruņotajiem spēkiem un Alžīrijas neatkarības piekritējiem.

Jaunums!!: 18. marts un Alžīrijas neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Alberts Legzdiņš

Alberts Legzdiņš (dzimis, miris) bija ASV latviešu ģitārists, komponists un dziedātājs, muzikālās apvienības "Čikāgas piecīši" dibinātājs un vadītājs.

Jaunums!!: 18. marts un Alberts Legzdiņš · Redzēt vairāk »

Aleksejs Ļeonovs

Aleksejs Ļeonovs (Алексей Архипович Леонов, dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, lidotājs.

Jaunums!!: 18. marts un Aleksejs Ļeonovs · Redzēt vairāk »

Alfreds Vordens

Alfreds Merills Vordens (Alfred Merrill Worden; dzimis, miris) bija ASV NASA astronauts, Gaisa spēku lidotājs, pulkvedis.

Jaunums!!: 18. marts un Alfreds Vordens · Redzēt vairāk »

Alpi

Alpi ir kalnu sistēma Eiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 18. marts un Alpi · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 18. marts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Jaunums!!: 18. marts un Antante · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 18. marts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Augusts De Morgans

Augusts De Morgans (dzimis, miris) bija britu matemātiķis un loģiķis.

Jaunums!!: 18. marts un Augusts De Morgans · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: 18. marts un Austrālija · Redzēt vairāk »

Žaks de Molē

Žaks de Molē (dzimis ap 1243. gadu, miris) bija Templiešu ordeņa pēdējais, pēc skaita 23., lielmestrs.

Jaunums!!: 18. marts un Žaks de Molē · Redzēt vairāk »

Ēģipte

Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.

Jaunums!!: 18. marts un Ēģipte · Redzēt vairāk »

Ērihs Fromms

Ērihs Fromms (Erich Fromm, dzimis Frankfurtē pie Mainas, miris Lokarno) bija ebreju izcelsmes Vācijas/ASV psihoanalītiķis, filozofs un sociālpsihologs.

Jaunums!!: 18. marts un Ērihs Fromms · Redzēt vairāk »

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

Jaunums!!: 18. marts un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »

Benžamins Gleizers

Benžamins Gleizers (dzimis, miris) bija ziemeļīru scenārists, kinoproducents, kinorežisors un skaņu ieraksta mākslinieks amerikāņu filmām no 1920.

Jaunums!!: 18. marts un Benžamins Gleizers · Redzēt vairāk »

Benito Musolīni

Benito Amilkare Andrea Musolīni (dzimis, miris) bija Itālijas premjerministrs un diktators no 1922.

Jaunums!!: 18. marts un Benito Musolīni · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: 18. marts un Berlīne · Redzēt vairāk »

Dardaneļi

Dardaneļi jeb Dardaneļu šaurums (Dardanellia), sengrieķu un latīņu nosaukums — Hellesponts (Hellēspontos), ir jūras šaurums starp Eiropu un Āziju, kas šķir Gelibolu pussalu Turcijas Eiropas daļā no Bigas pussalas Mazāzijas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: 18. marts un Dardaneļi · Redzēt vairāk »

Džeimss Reilijs

Džeimss Reilijs (James Francis Reilly; dzimis) ir NASA kosmonauts, ģeologs.

Jaunums!!: 18. marts un Džeimss Reilijs · Redzēt vairāk »

Džons Kelhūns

Džons Koldvels Kelhūns (dzimis, miris) bija ASV senators no Ziemeļkarolīnas, ASV viceprezidents no 1825.

Jaunums!!: 18. marts un Džons Kelhūns · Redzēt vairāk »

Entonijs Mingella

Entonijs Mingella (dzimis, miris) bija angļu dramaturgs, kinorežisors un scenārists.

Jaunums!!: 18. marts un Entonijs Mingella · Redzēt vairāk »

Fabians Kančellāra

Fabians Kančellāra (dzimis, Volenē pie Bernes, Šveicē) ir šveiciešu šosejas riteņbraucējs, kurš kopš 2011.

Jaunums!!: 18. marts un Fabians Kančellāra · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 18. marts un Francija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Hebels

Kristiāns Frīdrihs Hebels (dzimis, miris) bija vācu/austriešu dramaturgs un dzejnieks 19.

Jaunums!!: 18. marts un Frīdrihs Hebels · Redzēt vairāk »

Frederiks Vilems de Klerks

Frederiks Vilems de Klerks (dzimis, miris) bija Dienvidāfrikas politiķis.

Jaunums!!: 18. marts un Frederiks Vilems de Klerks · Redzēt vairāk »

Galeaco Čano

Džans Galeaco Čano, Kortelaco un Bukari grāfs (dzimis, miris) bija fašisma laika itāļu diplomāts un politiķis.

Jaunums!!: 18. marts un Galeaco Čano · Redzēt vairāk »

Galipoli kauja

Galipoli kauja notika Pirmā pasaules karā — 1915.

Jaunums!!: 18. marts un Galipoli kauja · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 18. marts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 18. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grovers Klīvlends

Stīvens Grovers Klīvlends (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu valstsvīrs, kas bija divdesmit otrais un divdesmit ceturtais ASV prezidents, attiecīgi, no 1885.

Jaunums!!: 18. marts un Grovers Klīvlends · Redzēt vairāk »

Heopsa piramīda

Heopsa piramīda jeb Lielā piramīda ir vecākā no trim Gīzas piramīdām, kā arī lielākā no visām Ēģiptes piramīdām.

Jaunums!!: 18. marts un Heopsa piramīda · Redzēt vairāk »

Holivuda (Losandželosa)

Holivuda (— ‘akmeņozolu mežs’) ir Losandželosas pilsētas rajons Kalifornijas štatā, ASV.

Jaunums!!: 18. marts un Holivuda (Losandželosa) · Redzēt vairāk »

Honorijs III

Pāvests Honorijs III, īstajā vārdā Čenčio Savelli (dzimis, miris) bija Romas pāvests no 1216.

Jaunums!!: 18. marts un Honorijs III · Redzēt vairāk »

Ivans IV

Ivans IV Rurikovičs jeb Joans Rurikovičs (1530—1584) bija pēdējais Rurikoviču dinastijas Maskavijas lielkņazs un pirmais Krievijas cars no 1547.

Jaunums!!: 18. marts un Ivans IV · Redzēt vairāk »

Iziešana kosmosā

Sīvens Robinsons manipulatora galā misijā STS-114 Iziešana kosmosā ir kosmonauta darbība kosmosā ārpus kosmosa kuģa vai dehermetizētā telpā kosmiskā aparāta iekšienē.

Jaunums!!: 18. marts un Iziešana kosmosā · Redzēt vairāk »

Jakovs Džugašvili

Jakovs Džugašvili (dzimis, miris) bija Josifa Staļina vecākais dēls no viņa pirmās sievas Kato Svanidzes.

Jaunums!!: 18. marts un Jakovs Džugašvili · Redzēt vairāk »

Janis Rozentāls

Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: 18. marts un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »

Juta Strīķe

Juta Strīķe (dzimusi Anna Potapova Maskavā, mirusi Jūrmalā) bija Latvijas politiķe un iekšlietu un korupcijas apkarošanas darbiniece.

Jaunums!!: 18. marts un Juta Strīķe · Redzēt vairāk »

Kaligula

Gajs Jūlijs Cēzars Augusts Germāniks, vēsturiskajā tradīcijā palicis ar iesauku Kaligula (Zābaciņš).

Jaunums!!: 18. marts un Kaligula · Redzēt vairāk »

Karols Adameckis

Karols Adameckis (dzimis, miris) bija poļu ekonomists, inženieris un vadībzinības teorētiķis.

Jaunums!!: 18. marts un Karols Adameckis · Redzēt vairāk »

Kenets Boldings

Kenets Evards Boldings (Kenneth Ewart Boulding, dzimis Liverpūlē, miris Bolderā, Kolorādo) bija ASV ekonomists, sistēmanalītiķis, dzejnieks.

Jaunums!!: 18. marts un Kenets Boldings · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 18. marts un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts Padomju Savienībā jeb PSRS (1922—1991).

Jaunums!!: 18. marts un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Krimas okupācija

Iesaistītās valstis Krimas okupācija 2014.

Jaunums!!: 18. marts un Krimas okupācija · Redzēt vairāk »

Krista Volfa

Krista Volfa (dzimusi Krista Īlenfelde, mirusi) bija vācu literatūrkritiķe un rakstniece.

Jaunums!!: 18. marts un Krista Volfa · Redzēt vairāk »

Kristers Fuglesangs

Arne Kristers Fuglesangs (Arne Christer Fuglesang; dzimis) ir Zviedrijas fiziķis, Eiropas Kosmosa aģentūras kosmonauts.

Jaunums!!: 18. marts un Kristers Fuglesangs · Redzēt vairāk »

Kristiāns Goldbahs

Kristiāns Goldbahs (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.

Jaunums!!: 18. marts un Kristiāns Goldbahs · Redzēt vairāk »

Kvīna Latifa

Deina Elaina Ouensa (dzimusi), pazīstama ar skatuves vārdu Kvīna Latifa (Queen Latifah), ir amerikāņu aktrise, repere, dziedātāja, dziesmu vārdu autore, kinoproducente un sarunu šovu vadītāja.

Jaunums!!: 18. marts un Kvīna Latifa · Redzēt vairāk »

Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā

Latvijas PSR divpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vēlēšanas notika.

Jaunums!!: 18. marts un Latvijas PSR Augstākās Padomes vēlēšanas 1990. gadā · Redzēt vairāk »

Liks Besons

Liks Pols Moriss Besons (dzimis) ir franču kinorežisors, kinoproducents un scenārists.

Jaunums!!: 18. marts un Liks Besons · Redzēt vairāk »

Magnuss (Livonijas karalis)

Magnuss no Oldenburgas jeb Magnuss, dāņu princis (dzimis, miris) bija Dānijas princis no Oldenburgas dinastijas, Sāmsalas-Vīkas bīskaps (1560-1572), Kurzemes bīskaps (1560-1583).

Jaunums!!: 18. marts un Magnuss (Livonijas karalis) · Redzēt vairāk »

Marselēns Bertlo

Pjērs Ežēns Marselēns Bertlo (dzimis, miris) bija franču ķīmiķis, zinātnes vēsturnieks un politiķis.

Jaunums!!: 18. marts un Marselēns Bertlo · Redzēt vairāk »

Matiass Maurers

Matiass Jozefs Maurers (Matthias Josef Maurer, dzimis) ir Vācijas Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) kosmonauts, materiālzinātnieks.

Jaunums!!: 18. marts un Matiass Maurers · Redzēt vairāk »

Mūmija

Dabīgi mumificējusies žurka Ēģiptiešu mūmija Britu muzejā, Londonā Mūmija ir līķis, kurš saglabājies vai nu dabīgas mumifikācijas ceļā, vai pateicoties sarežģītam mākslīgam procesam, kas ticis izstrādāts kopš gadu tūkstošiem.

Jaunums!!: 18. marts un Mūmija · Redzēt vairāk »

Melburna

Melburna ir otrā lielākā Austrālijas pilsēta un Viktorijas štata galvaspilsēta.

Jaunums!!: 18. marts un Melburna · Redzēt vairāk »

Melis melis

"Melis melis" ir 1997.

Jaunums!!: 18. marts un Melis melis · Redzēt vairāk »

Microsoft

Microsoft Corporation ir starptautiska datoru tehnoloģiju korporācija, kuras galvenais birojs atrodas ASV, Vašingtonas štatā.

Jaunums!!: 18. marts un Microsoft · Redzēt vairāk »

Nevils Čemberlens

Artūrs Nevils Čemberlens (dzimis Birmingemā, miris Hekfīldā) bija britu politiķis no Lielbritānijas Konservatīvo partijas.

Jaunums!!: 18. marts un Nevils Čemberlens · Redzēt vairāk »

Nikolajs Berdjajevs

Nikolajs Berdjajevs (dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis 20.

Jaunums!!: 18. marts un Nikolajs Berdjajevs · Redzēt vairāk »

Nikolajs Rimskis-Korsakovs

Nikolajs Rimskis-Korsakovs (dzimis, miris) bija krievu komponists, pedagogs, diriģents, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: 18. marts un Nikolajs Rimskis-Korsakovs · Redzēt vairāk »

Operētājsistēma

Diagrammā attēlota operētājsistēmas atrašanās vieta datoru izmantošanā Operētājsistēma (OS) ir programmatūras kopums, kas ir atbildīgs par datora aparatūras tiešu kontroli un vadību, kā arī par tādām pamatdarbībām kā lietojumprogrammatūras darbināšanu.

Jaunums!!: 18. marts un Operētājsistēma · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: 18. marts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 18. marts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: 18. marts un Parīze · Redzēt vairāk »

Parīzes Komūna

Parīzes Komūna bija sociālistiska un komunistiska pašpasludināta valsts, kas pastāvēja Parīzē no līdz.

Jaunums!!: 18. marts un Parīzes Komūna · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos

Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos ir Pasaules čempionāts, kurā sportisti sacenšas daiļlēkšanā, peldēšanā, peldēšanā atklātajos ūdeņos, sinhronajā peldēšanā un ūdenspolo.

Jaunums!!: 18. marts un Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos · Redzēt vairāk »

Pļeseckas kosmodroms

Pļeseckas kosmodroms, oficiālais nosaukums 1.

Jaunums!!: 18. marts un Pļeseckas kosmodroms · Redzēt vairāk »

Pirmais Opija karš

Pirmais Opija karš, zināms arī kā Angļu—ķīniešu karš, bija viens no diviem Opija kariem starp Apvienoto Karalisti un Cjinu dinastijas Ķīnu par britu tirdzniecību Ķīnā un par Ķīnas suverenitāti.

Jaunums!!: 18. marts un Pirmais Opija karš · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: 18. marts un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.

Jaunums!!: 18. marts un Polija · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Dīzels

Rūdolfs Dīzels Rūdolfs Dīzels (dzimis Parīzē, Francijā, miris Lamanšā) bija vācu izcelsmes franču inženieris un izgudrotājs, kura nozīmīgākais izgudrojums bija dīzeļmotors (patentēts 1893. gadā).

Jaunums!!: 18. marts un Rūdolfs Dīzels · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: 18. marts un Rīga · Redzēt vairāk »

Rīgas miera līgums

Rīgas miera sarunu dalībnieki Melngalvju nama lielajā zālē (1920. gada rudenī) Rīgas miera līguma parakstīšana, pa kreisi padomju, pa labi poļu delegācija (1921. gada 18. martā) Rīgas miera līgums bija starptautisks līgums, ko 1921.

Jaunums!!: 18. marts un Rīgas miera līgums · Redzēt vairāk »

Rihards Zednīks

Rihards Zednīks (dzimis Banska Bistricā) ir bijušais slovāku hokejists, labās malas uzbrucējs, Slovākijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 18. marts un Rihards Zednīks · Redzēt vairāk »

Roberts Ķīlis

Roberts Ķīlis (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu sociālantropologs, pedagogs un politiķis.

Jaunums!!: 18. marts un Roberts Ķīlis · Redzēt vairāk »

Roberts Volpols

Roberts Volpols, Pirmais Orfordas grāfs (dzimis, miris) bija britu XVIII gadsimta pirmās puses vigu politiķis.

Jaunums!!: 18. marts un Roberts Volpols · Redzēt vairāk »

Romas senāts

SPQR ''senatus populusque romanus'' Romas senāts kā viena no valsts varas institūcijām aizsākās Senajā Romā vēl tās pirmsākumā - Romas karalistes un turpinājās Romas impērijas laikā.

Jaunums!!: 18. marts un Romas senāts · Redzēt vairāk »

Stefans Malarmē

Stefans Malarmē (Stéphane Mallarmé, īstā vārdā Étienne Mallarmé, dzimis Parīzē, miris) bija izcils franču dzejnieks, viens no simbolisma literatūras aizsācējiem.

Jaunums!!: 18. marts un Stefans Malarmē · Redzēt vairāk »

Tūra Bergere

Tūra Bergere (dzimusi Ringerīkē, Norvēģijā) ir bijusī norvēģu biatloniste, astoņu Pasaules čempionāta un divu olimpisko spēļu zelta medaļu īpašniece, kā arī divkārtēja Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāja.

Jaunums!!: 18. marts un Tūra Bergere · Redzēt vairāk »

Templiešu ordenis

Templiešu bruņinieku krusts Templiešu ordenis jeb templiešu bruņinieki ir viens no pazīstamākajiem kristiešu militārajiem ordeņiem.

Jaunums!!: 18. marts un Templiešu ordenis · Redzēt vairāk »

Tiberijs

Tiberijs, pilnā vārdā Tiberijs Cēzars Augusts (Tiberius Caesar Augustus), dzimis Tiberijs Klaudijs Nerons (Tiberius Claudius Nero) (* 42. gada p. m. ē. 16. novembrī Romā, † 37. gada 16. martā Mizenā (Misenum), Kampānijā) bija otrais Romas imperators (14—37).

Jaunums!!: 18. marts un Tiberijs · Redzēt vairāk »

Timo Gloks

Timo Gloks (dzimis Lindelfelsā, Vācijā) ir vācu autosportists, pazīstams kā Formula 1 pilots un 2007.

Jaunums!!: 18. marts un Timo Gloks · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: 18. marts un Turcija · Redzēt vairāk »

Umberto II

Umberto II (dzimis, miris) bija Itālijas karalis mazliet vairāk nekā mēnesi 1946.

Jaunums!!: 18. marts un Umberto II · Redzēt vairāk »

Vasilijs Čuikovs

Vasilijs Čuikovs (Василий Иванович Чуйков, dzimis Serebrjanije Prudi (Серебряные Пруды) pilsētciematā (tagad Maskavas apgabalā), miris Maskavā, apglabāts Volgogradā) bija PSRS ģenerālleitnants Otrā pasaules kara laikā, vēlāk PSRS maršals.

Jaunums!!: 18. marts un Vasilijs Čuikovs · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 18. marts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Verners Melderss

Verners Melderss (dzimis, miris) bija Luftwaffe pilots.

Jaunums!!: 18. marts un Verners Melderss · Redzēt vairāk »

Viktors Hausmanis

Viktors Hausmanis (dzimis Jelgavā, miris Rīgā) bija latviešu literatūras un teātra zinātnieks.

Jaunums!!: 18. marts un Viktors Hausmanis · Redzēt vairāk »

Vilhelms Purvītis

Latvijas Mākslas akadēmijas beidzēji kopā ar Vilhelmu Purvīti (1942). Vilhelms Kārlis Purvītis ( —) bija ainavu gleznotājs un pedagogs, viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem un viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.

Jaunums!!: 18. marts un Vilhelms Purvītis · Redzēt vairāk »

Vitālijs Višņevskis

Vitālijs Višņevskis (dzimis 1980. gada 18. martā) ir bijušais Ukrainā dzimis Krievijas hokejists, aizsargs.

Jaunums!!: 18. marts un Vitālijs Višņevskis · Redzēt vairāk »

Voshod-2

Voshod-2 (Восход-2) bija PSRS divvietīgs kosmosa kuģis no Voshod sērijas.

Jaunums!!: 18. marts un Voshod-2 · Redzēt vairāk »

Windows 3.1x

Windows 3.1x (kodētais nosaukums Janus) ir 16 bitu operētājsistēmu virkne, kuru izmantoja uz personālajiem datoriem.

Jaunums!!: 18. marts un Windows 3.1x · Redzēt vairāk »

Zdeno Hāra

Zdeno Hāra (dzimis 1977. gada 18. martā Trenčinā) bija slovāku hokejists, aizsargs, Slovākijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 18. marts un Zdeno Hāra · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: 18. marts un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

1227. gads

1227.

Jaunums!!: 18. marts un 1227. gads · Redzēt vairāk »

1314. gads

1314.

Jaunums!!: 18. marts un 1314. gads · Redzēt vairāk »

1583. gads

1583.

Jaunums!!: 18. marts un 1583. gads · Redzēt vairāk »

1584. gads

1584.

Jaunums!!: 18. marts un 1584. gads · Redzēt vairāk »

1690. gads

1690.

Jaunums!!: 18. marts un 1690. gads · Redzēt vairāk »

1715. gads

1715.

Jaunums!!: 18. marts un 1715. gads · Redzēt vairāk »

1745. gads

1745.

Jaunums!!: 18. marts un 1745. gads · Redzēt vairāk »

1782. gads

1782.

Jaunums!!: 18. marts un 1782. gads · Redzēt vairāk »

1813. gads

1813.

Jaunums!!: 18. marts un 1813. gads · Redzēt vairāk »

1837. gads

1837.

Jaunums!!: 18. marts un 1837. gads · Redzēt vairāk »

1839. gads

1839.

Jaunums!!: 18. marts un 1839. gads · Redzēt vairāk »

1842. gads

1842.

Jaunums!!: 18. marts un 1842. gads · Redzēt vairāk »

1844. gads

1844.

Jaunums!!: 18. marts un 1844. gads · Redzēt vairāk »

1858. gads

1858.

Jaunums!!: 18. marts un 1858. gads · Redzēt vairāk »

1866. gads

1866.

Jaunums!!: 18. marts un 1866. gads · Redzēt vairāk »

1869. gads

1869.

Jaunums!!: 18. marts un 1869. gads · Redzēt vairāk »

1871. gads

1871.

Jaunums!!: 18. marts un 1871. gads · Redzēt vairāk »

1874. gads

1874.

Jaunums!!: 18. marts un 1874. gads · Redzēt vairāk »

1903. gads

1903.

Jaunums!!: 18. marts un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: 18. marts un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: 18. marts un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 18. marts un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 18. marts un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: 18. marts un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: 18. marts un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1927. gads

1927.

Jaunums!!: 18. marts un 1927. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 18. marts un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1936. gads

1936.

Jaunums!!: 18. marts un 1936. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940.

Jaunums!!: 18. marts un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945.

Jaunums!!: 18. marts un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 1945. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: 18. marts un 1945. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: 18. marts un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 18. marts un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 18. marts un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 18. marts un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: 18. marts un 1959. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 18. marts un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: 18. marts un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: 18. marts un 1970. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 18. marts un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 18. marts un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 18. marts un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 18. marts un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

Jaunums!!: 18. marts un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 18. marts un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 18. marts un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 18. marts un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 18. marts un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 18. marts un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 18. marts un 1997. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 18. marts un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 18. marts un 2007. gads · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: 18. marts un 2008. gads · Redzēt vairāk »

2014. gads

2014.

Jaunums!!: 18. marts un 2014. gads · Redzēt vairāk »

2017. gads

2017.

Jaunums!!: 18. marts un 2017. gads · Redzēt vairāk »

2020. gads

2020.

Jaunums!!: 18. marts un 2020. gads · Redzēt vairāk »

2022. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2022. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: 18. marts un 2022. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

2023. gads Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2023. gada notikumi Latvijā.

Jaunums!!: 18. marts un 2023. gads Latvijā · Redzēt vairāk »

37. gads

37.

Jaunums!!: 18. marts un 37. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

18.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »