Ātrāk nekā pārlūku!
111 attiecības: Aksels Munte, Aleksandrs I Batenbergs, Alfonso XII Burbons, Alfreds de Misē, Anglija, Antonijs Grabovskis, Apvienotā Karaliste, ASV prezidents, Šarls Frederiks Petī, Šefīlda, Ķīna, Ceturtdiena, Džeimss Bjūkenens (politiķis), Džordžs Kailijs, Džozefs Konrads, Džuzepe Verdi, Doroteja fon Līvena, Edvards Elgars, Ferdināns de Sosīrs, Fonogrāfs, Francija, Frenklins Pīrss, Futbols, Georgs Henriks Breitners, Georgs Mihaeliss, Gregora kalendārs, Heinrihs Rudolfs Hercs, Japāna, Jozefs fon Eihendorfs, Kārlis Černi, Klāra Cetkina, Konstantīns Ciolkovskis, Manuels de Eskandons, Mihails Aleksejevs, Ogistēns Košī, Ogists Konts, Ogists Serurjē, Pijs XI, Pols Dumērs, Rīga, Rimini, Roberts Beidens-Pauels, Sergejs Aleksandrovičs, Sheffield FC, Tokija, Torsteins Veblens, Viljams Tāfts, Volters Rezerfords, 11. jūnijs, 11. maijs, ..., 12. marts, 12. septembris, 13. augusts, 15. decembris, 15. jūlijs, 15. novembris, 15. septembris, 16. augusts, 17. septembris, 1773. gads, 1784. gads, 1788. gads, 1789. gads, 1791. gads, 1798. gads, 1810. gads, 1885. gads, 1893. gads, 1894. gads, 1905. gads, 1913. gads, 1918. gads, 1921. gads, 1923. gads, 1924. gads, 1929. gads, 1930. gads, 1932. gads, 1933. gads, 1934. gads, 1935. gads, 1936. gads, 1939. gads, 1941. gads, 1947. gads, 1949. gads, 2. jūnijs, 2. maijs, 21. marts, 22. februāris, 22. marts, 23. maijs, 23. septembris, 24. janvāris, 24. oktobris, 25. marts, 26. novembris, 27. janvāris, 28. novembris, 3. decembris, 3. marts, 3. novembris, 30. jūlijs, 31. maijs, 31. oktobris, 4. marts, 5. aprīlis, 5. jūlijs, 5. septembris, 6. maijs, 8. septembris. Izvērst indekss (61 vairāk) »
Aksels Munte
Aksels Martins Fredriks Munte (1857-1949) bija zviedru ārsts un rakstnieks.
Jaunums!!: 1857. gads un Aksels Munte · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.
Jaunums!!: 1857. gads un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »
Alfonso XII Burbons
Alfonso XII Burbons; dzimis, miris bija Spānijas karalis.
Jaunums!!: 1857. gads un Alfonso XII Burbons · Redzēt vairāk »
Alfreds de Misē
Alfreds de Misē (dzimis, miris) bija franču dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis.
Jaunums!!: 1857. gads un Alfreds de Misē · Redzēt vairāk »
Anglija
Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.
Jaunums!!: 1857. gads un Anglija · Redzēt vairāk »
Antonijs Grabovskis
Antonijs Grabovskis (dzimis, miris) bija poļu ķīmijas rūpniecības inženieris un esperanto entuziasts.
Jaunums!!: 1857. gads un Antonijs Grabovskis · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: 1857. gads un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
ASV prezidents
Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks.
Jaunums!!: 1857. gads un ASV prezidents · Redzēt vairāk »
Šarls Frederiks Petī
Šarls Frederiks Petī (dzimis, miris) bija franču loka šāvējs, divu olimpisko bronzas medaļu ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 1857. gads un Šarls Frederiks Petī · Redzēt vairāk »
Šefīlda
Šefīlda ir pilsēta un metropole Dienvidjorkšīrā, Anglijas centrālajā daļā.
Jaunums!!: 1857. gads un Šefīlda · Redzēt vairāk »
Ķīna
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.
Jaunums!!: 1857. gads un Ķīna · Redzēt vairāk »
Ceturtdiena
Ceturtdiena ir nedēļas ceturtā diena.
Jaunums!!: 1857. gads un Ceturtdiena · Redzēt vairāk »
Džeimss Bjūkenens (politiķis)
Džeimss Bjūkenens, juniors (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu jurists un politiķis, no 1857.
Jaunums!!: 1857. gads un Džeimss Bjūkenens (politiķis) · Redzēt vairāk »
Džordžs Kailijs
Sers Džordžs Kailijs, Sestais Bromptonas baronets (dzimis, miris) bija angļu inženieris, mūsdienu aerodinamikas pamatlicējs.
Jaunums!!: 1857. gads un Džordžs Kailijs · Redzēt vairāk »
Džozefs Konrads
Džozefs Konrads (dzimis Juzefs Teodors Konrāds Kožeņovskis, miris) bija poļu izcelsmes britu rakstnieks-romānists.
Jaunums!!: 1857. gads un Džozefs Konrads · Redzēt vairāk »
Džuzepe Verdi
Džuzepe Fortunīno Frančesko Verdi ( —) bija itāļu komponists.
Jaunums!!: 1857. gads un Džuzepe Verdi · Redzēt vairāk »
Doroteja fon Līvena
Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven, dzimusi Rīgā, mirusi Parīzē, Francijā) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas sūtņa Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja Londonā un Parīzē 19.
Jaunums!!: 1857. gads un Doroteja fon Līvena · Redzēt vairāk »
Edvards Elgars
Sers Edvards Viljams Elgars, Pirmais baronets (dzimis, miris) bija angļu komponists.
Jaunums!!: 1857. gads un Edvards Elgars · Redzēt vairāk »
Ferdināns de Sosīrs
Ferdināns de Sosīrs (dzimis, miris) ir mūsdienu valodniecības pamatlicējs, kurš ietekmējis gan literatūras, gan sociālo zinātņu analīzes metodes.
Jaunums!!: 1857. gads un Ferdināns de Sosīrs · Redzēt vairāk »
Fonogrāfs
Edisona cilindra fonogrāfs 1899 Fonogrāfs ir ierīce, ar kuru varēja ierakstīt un atskaņot skaņas.
Jaunums!!: 1857. gads un Fonogrāfs · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 1857. gads un Francija · Redzēt vairāk »
Frenklins Pīrss
Frenklins Pīrss (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu četrpadsmitais prezidents, pārstāvēja Demokrātisko partiju.
Jaunums!!: 1857. gads un Frenklins Pīrss · Redzēt vairāk »
Futbols
Futbols (no foot — 'pēda' un ball — 'bumba'), līdz 1933.
Jaunums!!: 1857. gads un Futbols · Redzēt vairāk »
Georgs Henriks Breitners
Georgs Henriks Breitners (George Hendrik Breitner, dzimis 1857.gada 12.septembrī Roterdamā, miris 1923.gada 5.jūnijā Amsterdamā) - nīderlandiešu gleznotājs un fotogrāfs.
Jaunums!!: 1857. gads un Georgs Henriks Breitners · Redzēt vairāk »
Georgs Mihaeliss
Georgs Mihaeliss (dzimis, miris) bija Vācijas reihskanclers un Prūsijas premjerministrs 1917.
Jaunums!!: 1857. gads un Georgs Mihaeliss · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 1857. gads un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Heinrihs Rudolfs Hercs
Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: 1857. gads un Heinrihs Rudolfs Hercs · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: 1857. gads un Japāna · Redzēt vairāk »
Jozefs fon Eihendorfs
Jozefs fon Eihendorfs (dzimis, miris) bija romantisma laika vācu rakstnieks un dzejnieks.
Jaunums!!: 1857. gads un Jozefs fon Eihendorfs · Redzēt vairāk »
Kārlis Černi
Kārlis Černi (dzimis, miris) bija čehu izcelsmes austriešu pianists, komponists un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: 1857. gads un Kārlis Černi · Redzēt vairāk »
Klāra Cetkina
Klāra Cetkina (dzimusi kā Klāra Eisnere (Clara Eissner), mirusi) bija vācu marksiste, feministe un politiskā darbiniece.
Jaunums!!: 1857. gads un Klāra Cetkina · Redzēt vairāk »
Konstantīns Ciolkovskis
Konstantīns Ciolkovskis (dzimis, miris) bija Krievijas autodidakts zinātnieks, kosmonautikas teorētiķis un popularizētājs, filozofs, skolotājs.
Jaunums!!: 1857. gads un Konstantīns Ciolkovskis · Redzēt vairāk »
Manuels de Eskandons
Hosē Manuels de Eskandons i Barons (dzimis, miris) bija meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs.
Jaunums!!: 1857. gads un Manuels de Eskandons · Redzēt vairāk »
Mihails Aleksejevs
Mihails Aleksejevs (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: 1857. gads un Mihails Aleksejevs · Redzēt vairāk »
Ogistēns Košī
Ogistēns Luijs Košī (dzimis, miris) bija franču matemātiķis, matemātiskās analīzes pamatlicējs.
Jaunums!!: 1857. gads un Ogistēns Košī · Redzēt vairāk »
Ogists Konts
Ogists Konts (Auguste Comte; dzimis, miris) bija franču filozofs, pozitīvists, kurš 1838.
Jaunums!!: 1857. gads un Ogists Konts · Redzēt vairāk »
Ogists Serurjē
Ogists Serurjē (dzimis; miršanas datums nav zināms) bija franču loka šāvējs, divu olimpisko sudraba medaļu ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 1857. gads un Ogists Serurjē · Redzēt vairāk »
Pijs XI
Pāvests Pijs XI (dzimis Ambrodžio Damijāno Akille Rati (miris) no līdz savai nāvei bija 259. Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva. Par priesteri viņš tika iesvētīts 1879. gada 20. decembrī.
Jaunums!!: 1857. gads un Pijs XI · Redzēt vairāk »
Pols Dumērs
Žozefs Atanāss Gastons Pols Dumērs (dzimis, miris) bija franču politiķis.
Jaunums!!: 1857. gads un Pols Dumērs · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: 1857. gads un Rīga · Redzēt vairāk »
Rimini
Rimini (izrunā) ir pilsēta Emīlijas-Romanjas reģionā Itālijā.
Jaunums!!: 1857. gads un Rimini · Redzēt vairāk »
Roberts Beidens-Pauels
Roberts Stīvensons Smits Beidens-Pauels (Robert Baden-Powell, dzimis, miris), pazīstams arī kā B-P, bija ģenerālleitnants Britu armijā, rakstnieks un skautu kustības dibinātājs.
Jaunums!!: 1857. gads un Roberts Beidens-Pauels · Redzēt vairāk »
Sergejs Aleksandrovičs
Lielkņazs Sergejs Aleksandrovičs (dzimis, miris) bija cara Aleksandra II piektais dēls un Krievijas valsts darbinieks.
Jaunums!!: 1857. gads un Sergejs Aleksandrovičs · Redzēt vairāk »
Sheffield FC
Sheffield F.C. ir futbola klubs Šefīldā, Sautjorkšīrā, Anglijā, Apvienotajā Karalistē.
Jaunums!!: 1857. gads un Sheffield FC · Redzēt vairāk »
Tokija
Tokija (東京, Tōkyō — 'Austrumu galvaspilsēta'), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc valsts likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.
Jaunums!!: 1857. gads un Tokija · Redzēt vairāk »
Torsteins Veblens
Torsteins Bunde Veblens (dzimis, miris) bija amerikāņu ekonomists un sociologs, institucionālisma ekonomiskās skolas redzams pārstāvis.
Jaunums!!: 1857. gads un Torsteins Veblens · Redzēt vairāk »
Viljams Tāfts
Viljams Hauards Tāfts (dzimis, miris) bija Amerikas Savienoto Valstu divdesmit septītais prezidents, pārstāvēja Republikānisko partiju.
Jaunums!!: 1857. gads un Viljams Tāfts · Redzēt vairāk »
Volters Rezerfords
Volters Mazerss Rezerfords (dzimis, miris) bija skotu golferis, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 1857. gads un Volters Rezerfords · Redzēt vairāk »
11. jūnijs
11.
Jaunums!!: 1857. gads un 11. jūnijs · Redzēt vairāk »
11. maijs
11.
Jaunums!!: 1857. gads un 11. maijs · Redzēt vairāk »
12. marts
12.
Jaunums!!: 1857. gads un 12. marts · Redzēt vairāk »
12. septembris
12.
Jaunums!!: 1857. gads un 12. septembris · Redzēt vairāk »
13. augusts
13.
Jaunums!!: 1857. gads un 13. augusts · Redzēt vairāk »
15. decembris
15.
Jaunums!!: 1857. gads un 15. decembris · Redzēt vairāk »
15. jūlijs
15.
Jaunums!!: 1857. gads un 15. jūlijs · Redzēt vairāk »
15. novembris
15.
Jaunums!!: 1857. gads un 15. novembris · Redzēt vairāk »
15. septembris
15.
Jaunums!!: 1857. gads un 15. septembris · Redzēt vairāk »
16. augusts
16.
Jaunums!!: 1857. gads un 16. augusts · Redzēt vairāk »
17. septembris
17.
Jaunums!!: 1857. gads un 17. septembris · Redzēt vairāk »
1773. gads
1773.
Jaunums!!: 1857. gads un 1773. gads · Redzēt vairāk »
1784. gads
1784.
Jaunums!!: 1857. gads un 1784. gads · Redzēt vairāk »
1788. gads
1788.
Jaunums!!: 1857. gads un 1788. gads · Redzēt vairāk »
1789. gads
1789.
Jaunums!!: 1857. gads un 1789. gads · Redzēt vairāk »
1791. gads
1791.
Jaunums!!: 1857. gads un 1791. gads · Redzēt vairāk »
1798. gads
1798.
Jaunums!!: 1857. gads un 1798. gads · Redzēt vairāk »
1810. gads
1810.
Jaunums!!: 1857. gads un 1810. gads · Redzēt vairāk »
1885. gads
1885.
Jaunums!!: 1857. gads un 1885. gads · Redzēt vairāk »
1893. gads
1893.
Jaunums!!: 1857. gads un 1893. gads · Redzēt vairāk »
1894. gads
1894.
Jaunums!!: 1857. gads un 1894. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: 1857. gads un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1913. gads
1913.
Jaunums!!: 1857. gads un 1913. gads · Redzēt vairāk »
1918. gads
1918.
Jaunums!!: 1857. gads un 1918. gads · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: 1857. gads un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1923. gads
1923.
Jaunums!!: 1857. gads un 1923. gads · Redzēt vairāk »
1924. gads
1924.
Jaunums!!: 1857. gads un 1924. gads · Redzēt vairāk »
1929. gads
1929.
Jaunums!!: 1857. gads un 1929. gads · Redzēt vairāk »
1930. gads
1930.
Jaunums!!: 1857. gads un 1930. gads · Redzēt vairāk »
1932. gads
1932.
Jaunums!!: 1857. gads un 1932. gads · Redzēt vairāk »
1933. gads
1933.
Jaunums!!: 1857. gads un 1933. gads · Redzēt vairāk »
1934. gads
1934.
Jaunums!!: 1857. gads un 1934. gads · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: 1857. gads un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: 1857. gads un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 1857. gads un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: 1857. gads un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1947. gads
1947.
Jaunums!!: 1857. gads un 1947. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: 1857. gads un 1949. gads · Redzēt vairāk »
2. jūnijs
2.
Jaunums!!: 1857. gads un 2. jūnijs · Redzēt vairāk »
2. maijs
2.
Jaunums!!: 1857. gads un 2. maijs · Redzēt vairāk »
21. marts
21.
Jaunums!!: 1857. gads un 21. marts · Redzēt vairāk »
22. februāris
22.
Jaunums!!: 1857. gads un 22. februāris · Redzēt vairāk »
22. marts
22.
Jaunums!!: 1857. gads un 22. marts · Redzēt vairāk »
23. maijs
23.
Jaunums!!: 1857. gads un 23. maijs · Redzēt vairāk »
23. septembris
23.
Jaunums!!: 1857. gads un 23. septembris · Redzēt vairāk »
24. janvāris
24.
Jaunums!!: 1857. gads un 24. janvāris · Redzēt vairāk »
24. oktobris
24.
Jaunums!!: 1857. gads un 24. oktobris · Redzēt vairāk »
25. marts
25.
Jaunums!!: 1857. gads un 25. marts · Redzēt vairāk »
26. novembris
26.
Jaunums!!: 1857. gads un 26. novembris · Redzēt vairāk »
27. janvāris
27.
Jaunums!!: 1857. gads un 27. janvāris · Redzēt vairāk »
28. novembris
28.
Jaunums!!: 1857. gads un 28. novembris · Redzēt vairāk »
3. decembris
3.
Jaunums!!: 1857. gads un 3. decembris · Redzēt vairāk »
3. marts
3.
Jaunums!!: 1857. gads un 3. marts · Redzēt vairāk »
3. novembris
3.
Jaunums!!: 1857. gads un 3. novembris · Redzēt vairāk »
30. jūlijs
30.
Jaunums!!: 1857. gads un 30. jūlijs · Redzēt vairāk »
31. maijs
31.
Jaunums!!: 1857. gads un 31. maijs · Redzēt vairāk »
31. oktobris
31.
Jaunums!!: 1857. gads un 31. oktobris · Redzēt vairāk »
4. marts
4.
Jaunums!!: 1857. gads un 4. marts · Redzēt vairāk »
5. aprīlis
5.
Jaunums!!: 1857. gads un 5. aprīlis · Redzēt vairāk »
5. jūlijs
5.
Jaunums!!: 1857. gads un 5. jūlijs · Redzēt vairāk »
5. septembris
5.
Jaunums!!: 1857. gads un 5. septembris · Redzēt vairāk »
6. maijs
6.
Jaunums!!: 1857. gads un 6. maijs · Redzēt vairāk »
8. septembris
8.
Jaunums!!: 1857. gads un 8. septembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1857.
