Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1857. gads

Indekss 1857. gads

1857.

103 attiecības: Aksels Munte, Aleksandrs I Batenbergs, Alfonso XII Burbons, Alfrēds de Misē, Anglija, Antonijs Grabovskis, Apvienotā Karaliste, ASV prezidents, Šefīlda, Ķīna, Ceturtdiena, Džeimss Bjūkenens (politiķis), Džordžs Kailijs, Džozefs Konrads, Džuzepe Verdi, Doroteja fon Līvena, Edvards Elgars, Ferdināns de Sosīrs, Fonogrāfs, Francija, Frenklins Pīrss, Futbols, Georgs Henriks Breitners, Georgs Mihaeliss, Gregora kalendārs, Heinrihs Rudolfs Hercs, Japāna, Jozefs fon Eihendorfs, Kārlis Černi, Klāra Cetkina, Konstantīns Ciolkovskis, Mihails Aleksejevs, Ogistēns Košī, Ogists Konts, Pijs XI, Pols Dumērs, Rīga, Rimini, Roberts Beidens-Pauels, Sergejs Aleksandrovičs, Sheffield F.C., Tokija, Torsteins Veblens, Viljams Tāfts, 11. jūnijs, 11. maijs, 12. marts, 12. septembris, 15. decembris, 15. jūlijs, ..., 15. novembris, 15. septembris, 16. augusts, 17. septembris, 1773. gads, 1784. gads, 1788. gads, 1789. gads, 1791. gads, 1798. gads, 1810. gads, 1885. gads, 1893. gads, 1894. gads, 1905. gads, 1913. gads, 1918. gads, 1921. gads, 1923. gads, 1924. gads, 1929. gads, 1930. gads, 1932. gads, 1933. gads, 1934. gads, 1935. gads, 1936. gads, 1939. gads, 1941. gads, 1949. gads, 2. jūnijs, 2. maijs, 21. marts, 22. februāris, 22. marts, 23. maijs, 24. janvāris, 24. oktobris, 25. marts, 26. novembris, 27. janvāris, 28. novembris, 3. decembris, 3. marts, 3. novembris, 30. jūlijs, 31. maijs, 31. oktobris, 4. marts, 5. aprīlis, 5. jūlijs, 5. septembris, 8. septembris. Izvērst indekss (53 vairāk) »

Aksels Munte

Aksels Martins Fredriks Munte (1857-1949) bija zviedru ārsts un rakstnieks.

Jaunums!!: 1857. gads un Aksels Munte · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Batenbergs

Aleksandrs I; dzimis, miris) bija mūsdienu Bulgārijas pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja caru Bulgārijas kampaņas laikā 1877. gadā. Pēc 1878. gada Berlīnes līguma, kad tika dibināta Bulgārijas kņaziste kā Osmaņu impērijas vasaļvalsts, Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams caru un sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā un tika ar entuziasmu uzņemts. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja Sofijā. Nevēlēdamies būt marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1881. gada 9. maijā viņš apturēja liberālās konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. 1885. gada 18. septembrī izcēlās revolūcija Osmaņu impērijas autonomā Austrumrumēlijas vilajeta centrā Plovdivā. Notikumi Austrumrumēlijā ļāva apvienoties Bulgārijas valstij, pirms tam izcīnot uzvaru īsā karā ar Serbiju. 1886. gada 20. augustā valstī notika Krievijas atbalstīts apvērsums, kurā kņazs Aleksandrs I tika atcelts no varas un nodots krievu varas iestādēm. 28. augustā valstī gan notika Stefana Stambolova vadīts pretapvērsums un Aleksandrs I atgriezās Bulgārijā. Tomēr 1886. gada 8. septembrī viņš atteicās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris.

Jaunums!!: 1857. gads un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »

Alfonso XII Burbons

Alfonso XII Burbons; dzimis, miris bija Spānijas karalis.

Jaunums!!: 1857. gads un Alfonso XII Burbons · Redzēt vairāk »

Alfrēds de Misē

Alfreds de Misē (dzimis, miris) bija franču dzejnieks, dramaturgs un prozaiķis.

Jaunums!!: 1857. gads un Alfrēds de Misē · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: 1857. gads un Anglija · Redzēt vairāk »

Antonijs Grabovskis

Antonijs Grabovskis (dzimis, miris) bija poļu ķīmijas rūpniecības inženieris un esperanto entuziasts.

Jaunums!!: 1857. gads un Antonijs Grabovskis · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 1857. gads un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

ASV prezidents

Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks.

Jaunums!!: 1857. gads un ASV prezidents · Redzēt vairāk »

Šefīlda

Šefīlda ir pilsēta un metropole Dienvidjorkšīrā, Anglijas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 1857. gads un Šefīlda · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: 1857. gads un Ķīna · Redzēt vairāk »

Ceturtdiena

Ceturtdiena ir nedēļas ceturtā diena.

Jaunums!!: 1857. gads un Ceturtdiena · Redzēt vairāk »

Džeimss Bjūkenens (politiķis)

Džeimss Bjūkenens (dzimis, miris) bija ASV piecpadsmitais prezidents.

Jaunums!!: 1857. gads un Džeimss Bjūkenens (politiķis) · Redzēt vairāk »

Džordžs Kailijs

Sers Džordžs Kailijs, Sestais Bromptonas baronets (dzimis, miris) bija angļu inženieris, mūsdienu aerodinamikas pamatlicējs.

Jaunums!!: 1857. gads un Džordžs Kailijs · Redzēt vairāk »

Džozefs Konrads

Džozefs Konrads (dzimis Juzefs Teodors Konrāds Kožeņovskis, miris) bija poļu izcelsmes britu rakstnieks - romānists.

Jaunums!!: 1857. gads un Džozefs Konrads · Redzēt vairāk »

Džuzepe Verdi

Džuzepe Fortunīno Frančesko Verdi ( —) bija itāļu komponists.

Jaunums!!: 1857. gads un Džuzepe Verdi · Redzēt vairāk »

Doroteja fon Līvena

Doroteja fon Līvena (Dorothea Fürstin von Lieven, dzimusi Rīgā, mirusi Parīzē, Francijā) bija vācbaltu izcelsmes Krievijas sūtņa Kristofa fon Līvena sieva, ietekmīga Eiropas diplomātisko aprindu vidutāja Londonā un Parīzē 19.

Jaunums!!: 1857. gads un Doroteja fon Līvena · Redzēt vairāk »

Edvards Elgars

Sers Edvards Viljams Elgars, Pirmais baronets (dzimis, miris) bija angļu komponists. Edvards Elgars dzimis Vusteras pievārtē klavierskaņotāja/nošu veikala īpašnieka ģimenē. Pretēji valdošajam reliģijai - anglikānismam, Elgars bija katoļticīgs, jo neilgi pirms dzimšanas māte bija pārgājusi šajā konfesijā. Astoņu gadu vecumā Elgaram tika pasniegtas mūzikas stundas, tomēr viņš nekad neieguva formālu akadēmisku mūzikas izglītību, lielā mērā attīstīdamies kā autodidakts. Elgars cerēja doties uz Leipcigas konservatoriju, tomēr tēvs nebija spējīgs to viņam finansiāli nodrošināt. Tā vietā 1872. gadā Elgars sāka strādāt par vietējā advokāta palīgu, tomēr drīz šo darbu pameta un pievērsās muzicēšanai, piedalīdamies mūzikas aktivitātēs Vusterā un Birmingemā. Pirmajos ārzemju ceļojumos 1880. gadā Elgars apmeklēja Parīzi un 1882. gadā - Leipcigu. Divdesmit deviņu gadu vecumā Elgars apprecējās ar astoņus gadus vecāko ģenerāļa meitu Karolainu Elisu Robertsu, kura kļuva par Elgara sekretāri un palīdzi. Elisas iedrošināta Elgari pārcēlās uz Londonu, lai būtu tuvāk muzikālās dzīves norisēm, tomēr viņa kompozīcijas netika īpaši novērtētas. Elgara slava pamazām auga, līdz 20. gadsimta pašā sākumā, pateicoties tādām kompozīcijām kā variācijas orķestrim "Enigma" (Enigma Variations, 1898–1899) un oratorijai "Gerontija sapnis" (The Dream of Gerontius, 1900), Elgars kļuva par atzītu komponistu. Plaši pazīstama kļuva arī Elgara patriotiskā dziesma "Land of Hope and Glory" (1902), kas kļuvisi par neoficiālo Anglijas himnu. 1904. gadā Elgars tika iecelts bruņinieka kārtā, pārcēlās uz dzīvi Herefordas pievārtē, kur nodzīvoja līdz 1911. gadam, kad pārcēlās atpakaļ uz Londonu. Pirmā pasaules kara beigās Elgars sāka dzīvot Fitlvortā, Vestsaseksā. Pēc Pirmā pasaules kara Elgars piedzīvoja savas mūzikas popularitātes kritumu. 1920. gadā mira Elgara sieva. 1923. gadā viņš pārcēlās atpakaļ uz dzimto Vusteršīru. Miris 1934. gadā.

Jaunums!!: 1857. gads un Edvards Elgars · Redzēt vairāk »

Ferdināns de Sosīrs

Ferdināns de Sosīrs (dzimis, miris) ir modernās lingvistikas pamatlicējs, kurš ietekmējis gan literatūras, gan sociālo zinātņu analīzes metodes.

Jaunums!!: 1857. gads un Ferdināns de Sosīrs · Redzēt vairāk »

Fonogrāfs

Edisona cilindra fonogrāfs 1899 Fonogrāfs ir ierīce, ar kuru varēja ierakstīt un atskaņot skaņas.

Jaunums!!: 1857. gads un Fonogrāfs · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 1857. gads un Francija · Redzēt vairāk »

Frenklins Pīrss

Frenklins Pīrss (dzimis, miris) bija ASV četrpadsmitais prezidents.

Jaunums!!: 1857. gads un Frenklins Pīrss · Redzēt vairāk »

Futbols

Futbols (no foot — 'kāja' un ball — 'bumba'), līdz 1933.

Jaunums!!: 1857. gads un Futbols · Redzēt vairāk »

Georgs Henriks Breitners

Georgs Henriks Breitners ''Promenadedek met Drie Dames'', 1897, 57 × 59 cm, Stedelijk Museum, Amsterdama Georgs Henriks Breitners (George Hendrik Breitner, dzimis 1857.gada 12.septembrī Roterdamā, miris 1923.gada 5.jūnijā Amsterdamā) - nīderlandiešu gleznotājs un fotogrāfs.

Jaunums!!: 1857. gads un Georgs Henriks Breitners · Redzēt vairāk »

Georgs Mihaeliss

Georgs Mihaeliss (dzimis, miris) bija Vācijas reihskanclers un Prūsijas premjerministrs 1917.

Jaunums!!: 1857. gads un Georgs Mihaeliss · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 1857. gads un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Heinrihs Rudolfs Hercs

Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: 1857. gads un Heinrihs Rudolfs Hercs · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 1857. gads un Japāna · Redzēt vairāk »

Jozefs fon Eihendorfs

Jozefs fon Eihendorfs (dzimis, miris) bija romantisma laika vācu rakstnieks un dzejnieks.

Jaunums!!: 1857. gads un Jozefs fon Eihendorfs · Redzēt vairāk »

Kārlis Černi

Kārlis Černi (dzimis, miris) bija čehu izcelsmes austriešu pianists, komponists un mūzikas pedagogs.

Jaunums!!: 1857. gads un Kārlis Černi · Redzēt vairāk »

Klāra Cetkina

Klāra Cetkina (dzimusi kā Klāra Eisnere (Clara Eissner), mirusi) bija vācu marksiste, feministe un politiskā darbiniece.

Jaunums!!: 1857. gads un Klāra Cetkina · Redzēt vairāk »

Konstantīns Ciolkovskis

Konstantīns Ciolkovskis (dzimis, miris) bija Krievijas autodidakts zinātnieks, kosmonautikas teorētiķis un popularizētājs, filozofs, skolotājs.

Jaunums!!: 1857. gads un Konstantīns Ciolkovskis · Redzēt vairāk »

Mihails Aleksejevs

Mihails Aleksejevs (dzimis, miris) bija krievu infantērijas ģenerālis Pirmā pasaules kara laikā un viens no Baltās kustības līderiem Krievijas pilsoņu kara laikā.

Jaunums!!: 1857. gads un Mihails Aleksejevs · Redzēt vairāk »

Ogistēns Košī

Ogistēns Luijs Košī (dzimis, miris) bija franču matemātiķis, matemātiskās analīzes pamatlicējs.

Jaunums!!: 1857. gads un Ogistēns Košī · Redzēt vairāk »

Ogists Konts

Ogists Konts (Auguste Comte; dzimis, miris) bija franču filozofs, pozitīvists, kurš 1838.

Jaunums!!: 1857. gads un Ogists Konts · Redzēt vairāk »

Pijs XI

Pāvests Pijs XI (dzimis Ambrodžio Damijāno Akille Rati (miris) no līdz savai nāvei bija 259. Romas pāvests, Romas Katoļu baznīcas un Vatikāna galva. Par priesteri viņš tika iesvētīts 1879. gada 20. decembrī.

Jaunums!!: 1857. gads un Pijs XI · Redzēt vairāk »

Pols Dumērs

Žozefs Atanāss Gastons Pols Dumērs (dzimis, miris) bija franču politiķis.

Jaunums!!: 1857. gads un Pols Dumērs · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: 1857. gads un Rīga · Redzēt vairāk »

Rimini

Rimini (izrunā) ir pilsēta Itālijā, Emīlijas-Romanjas reģionā.

Jaunums!!: 1857. gads un Rimini · Redzēt vairāk »

Roberts Beidens-Pauels

Roberts Beidens-Pauels (Robert Baden-Powell, dzimis, miris), pazīstams arī kā B-P, bija ģenerālleitnants Britu armijā, rakstnieks un skautu kustības dibinātājs.

Jaunums!!: 1857. gads un Roberts Beidens-Pauels · Redzēt vairāk »

Sergejs Aleksandrovičs

Lielkņazs Sergejs Aleksandrovičs (dzimis, miris) bija cara Aleksandra II piektais dēls un Krievijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: 1857. gads un Sergejs Aleksandrovičs · Redzēt vairāk »

Sheffield F.C.

Sheffield F.C. ir futbola klubs Šefīldā, Sautjorkšīrā, Anglijā, Apvienotajā Karalistē.

Jaunums!!: 1857. gads un Sheffield F.C. · Redzēt vairāk »

Tokija

Tokija (東京, Tōkyō), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc japāņu likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.

Jaunums!!: 1857. gads un Tokija · Redzēt vairāk »

Torsteins Veblens

Torsteins Bunde Veblens (dzimis, miris) bija amerikāņu ekonomists un sociologs, institucionālisma ekonomiskās skolas redzams pārstāvis.

Jaunums!!: 1857. gads un Torsteins Veblens · Redzēt vairāk »

Viljams Tāfts

Viljams Hovards Tāfts (dzimis, miris) bija ASV divdesmit septītais prezidents.

Jaunums!!: 1857. gads un Viljams Tāfts · Redzēt vairāk »

11. jūnijs

11.

Jaunums!!: 1857. gads un 11. jūnijs · Redzēt vairāk »

11. maijs

11.

Jaunums!!: 1857. gads un 11. maijs · Redzēt vairāk »

12. marts

12.

Jaunums!!: 1857. gads un 12. marts · Redzēt vairāk »

12. septembris

12.

Jaunums!!: 1857. gads un 12. septembris · Redzēt vairāk »

15. decembris

15.

Jaunums!!: 1857. gads un 15. decembris · Redzēt vairāk »

15. jūlijs

15.

Jaunums!!: 1857. gads un 15. jūlijs · Redzēt vairāk »

15. novembris

15.

Jaunums!!: 1857. gads un 15. novembris · Redzēt vairāk »

15. septembris

15.

Jaunums!!: 1857. gads un 15. septembris · Redzēt vairāk »

16. augusts

16.

Jaunums!!: 1857. gads un 16. augusts · Redzēt vairāk »

17. septembris

17.

Jaunums!!: 1857. gads un 17. septembris · Redzēt vairāk »

1773. gads

1773.

Jaunums!!: 1857. gads un 1773. gads · Redzēt vairāk »

1784. gads

1784.

Jaunums!!: 1857. gads un 1784. gads · Redzēt vairāk »

1788. gads

1788.

Jaunums!!: 1857. gads un 1788. gads · Redzēt vairāk »

1789. gads

1789.

Jaunums!!: 1857. gads un 1789. gads · Redzēt vairāk »

1791. gads

1791.

Jaunums!!: 1857. gads un 1791. gads · Redzēt vairāk »

1798. gads

1798.

Jaunums!!: 1857. gads un 1798. gads · Redzēt vairāk »

1810. gads

1810.

Jaunums!!: 1857. gads un 1810. gads · Redzēt vairāk »

1885. gads

1885.

Jaunums!!: 1857. gads un 1885. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: 1857. gads un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: 1857. gads un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1905. gads

1905.

Jaunums!!: 1857. gads un 1905. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: 1857. gads un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 1857. gads un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 1857. gads un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: 1857. gads un 1923. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: 1857. gads un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 1857. gads un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 1857. gads un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: 1857. gads un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: 1857. gads un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: 1857. gads un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1935. gads

1935.

Jaunums!!: 1857. gads un 1935. gads · Redzēt vairāk »

1936. gads

1936.

Jaunums!!: 1857. gads un 1936. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 1857. gads un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 1857. gads un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: 1857. gads un 1949. gads · Redzēt vairāk »

2. jūnijs

2.

Jaunums!!: 1857. gads un 2. jūnijs · Redzēt vairāk »

2. maijs

2.

Jaunums!!: 1857. gads un 2. maijs · Redzēt vairāk »

21. marts

21.

Jaunums!!: 1857. gads un 21. marts · Redzēt vairāk »

22. februāris

22.

Jaunums!!: 1857. gads un 22. februāris · Redzēt vairāk »

22. marts

22.

Jaunums!!: 1857. gads un 22. marts · Redzēt vairāk »

23. maijs

23.

Jaunums!!: 1857. gads un 23. maijs · Redzēt vairāk »

24. janvāris

24.

Jaunums!!: 1857. gads un 24. janvāris · Redzēt vairāk »

24. oktobris

24.

Jaunums!!: 1857. gads un 24. oktobris · Redzēt vairāk »

25. marts

25.

Jaunums!!: 1857. gads un 25. marts · Redzēt vairāk »

26. novembris

26.

Jaunums!!: 1857. gads un 26. novembris · Redzēt vairāk »

27. janvāris

27.

Jaunums!!: 1857. gads un 27. janvāris · Redzēt vairāk »

28. novembris

28.

Jaunums!!: 1857. gads un 28. novembris · Redzēt vairāk »

3. decembris

3.

Jaunums!!: 1857. gads un 3. decembris · Redzēt vairāk »

3. marts

3.

Jaunums!!: 1857. gads un 3. marts · Redzēt vairāk »

3. novembris

3.

Jaunums!!: 1857. gads un 3. novembris · Redzēt vairāk »

30. jūlijs

30.

Jaunums!!: 1857. gads un 30. jūlijs · Redzēt vairāk »

31. maijs

31.

Jaunums!!: 1857. gads un 31. maijs · Redzēt vairāk »

31. oktobris

31.

Jaunums!!: 1857. gads un 31. oktobris · Redzēt vairāk »

4. marts

4.

Jaunums!!: 1857. gads un 4. marts · Redzēt vairāk »

5. aprīlis

5.

Jaunums!!: 1857. gads un 5. aprīlis · Redzēt vairāk »

5. jūlijs

5.

Jaunums!!: 1857. gads un 5. jūlijs · Redzēt vairāk »

5. septembris

5.

Jaunums!!: 1857. gads un 5. septembris · Redzēt vairāk »

8. septembris

8.

Jaunums!!: 1857. gads un 8. septembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1857.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »