Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1866. gada pagastu pašvaldību likums

Indekss 1866. gada pagastu pašvaldību likums

Sunākstes pagasta nams 1890. gadā. Uz kāpnēm sēž pagasta vecākais Juris Orle (1844-1912). 1866.

17 attiecības: Baltijas provinces, Dzimtbūšana, Krievijas Impērija, Latgale, Livonijas karš, Muiža, Napoleons Bonaparts, Pagasts, Varšavas hercogiste, Vitebskas guberņa, 1803. gads, 1807. gads, 1809. gads, 1816. gads, 1818. gads, 1819. gads, 1849. gads.

Baltijas provinces

Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884) Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gadsimts) Baltijas provinces ir vēsturisks apzīmējums Zviedrijas aizjūras provincēm jeb domīnijām, Igaunijai un Vidzemei.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un Baltijas provinces · Redzēt vairāk »

Dzimtbūšana

Dzimtbūšana bija feodāla un pēcfeodāla sociāla iekārta, kurā zemnieki bija piesaistīti apstrādājamai zemei kā savai darba vietai un bija atkarīgi no zemes īpašnieka.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un Dzimtbūšana · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija valsts, kas pastāvēja no 1721.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Latgale

Latgale ir viena no latviešu vēsturiskajām zemēm.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un Latgale · Redzēt vairāk »

Livonijas karš

Livonijas karš vai Pirmais Ziemeļu karš (vai Erster Nordischer Krieg) bija 25 gadus ilgs (1558—1583) karš ar pārtraukumiem starp Krievijas caristes un Livonijas Konfederācijas karaspēkiem (1558—1561), kurā pēc tam iesaistījās arī Lietuvas dižkunigaitija (vēlāk Polijas-Lietuvas kopvalsts) un Dānijas un Zviedrijas karalistes, kuru savstarpējās cīņas tiek sauktas par Ziemeļu septiņgadu karu (1563—1570).

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un Livonijas karš · Redzēt vairāk »

Muiža

Stāmerienas (''Stomersee'') muižas kungu māja ap 1910. gadu Muiža bija feodāls zemes īpašumu veids, kad īpašnieks zemi neapstrādāja personīgi, bet guva no tās ienākumus.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un Muiža · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Pagasts

Pagasts ir teritoriāli administratīvā iedalījuma vienība Latvijā un Igaunijā.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un Pagasts · Redzēt vairāk »

Varšavas hercogiste

Hercogistes teritorija 1807-1809 Hercogistes teritorija pēc 1809. gada Varšavas hercogiste bija Napoleona franču impērijas satelītvalsts, pastāvēja no 1807.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un Varšavas hercogiste · Redzēt vairāk »

Vitebskas guberņa

Vitebskas guberņa bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un Vitebskas guberņa · Redzēt vairāk »

1803. gads

1803.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un 1803. gads · Redzēt vairāk »

1807. gads

1807.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un 1807. gads · Redzēt vairāk »

1809. gads

1809.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un 1809. gads · Redzēt vairāk »

1816. gads

1816.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un 1816. gads · Redzēt vairāk »

1818. gads

1818.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un 1818. gads · Redzēt vairāk »

1819. gads

1819.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un 1819. gads · Redzēt vairāk »

1849. gads

1849.

Jaunums!!: 1866. gada pagastu pašvaldību likums un 1849. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1866. gada Baltijas guberņu pagastu pašvaldību likums, 1866. gada pagastu pašvaldību reforma, 1866. gada pagastu pašvaldību reformas.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »