Ātrāk nekā pārlūku!
78 attiecības: Aleksandrs I (Grieķija), Aleksandrs I Batenbergs, Aleksandrs Korda, Alfrēds Rozenbergs, Aprīlis, ASV prezidents, Šarls Guno, Žils Ferī, Čikāga, Beļģija, Džuzepe Verdi, Edvards Robinsons, Ernsts Kummers, Ernsts Tollers, Ervīns Piskators, Francija, Georgs Gross, Gijs de Mopasāns, Gregora kalendārs, Haims Sutins, Hanss Fallada, Harolds Jūrijs, Hermanis Gērings, Ipolits Tēns, Jans Matejko, Japāna, Jānis Kalnbērziņš, Joahims fon Ribentrops, Korintas kanāls, La Scala, Lazars Kaganovičs, Mao Dzeduns, Mihails Tuhačevskis, Milāna, Omars Bredlijs, Patriss de Makmahons, Pāvils VI, Pēteris Čaikovskis, Pirmdiena, Raterfords Heiss, Valters Ulbrihts, Viktors Šklovskis, Vladimirs Majakovskis, 1. augusts, 1. decembris, 1. janvāris, 1. maijs, 1. novembris, 12. decembris, 12. februāris, ..., 12. janvāris, 13. janvāris, 14. augusts, 14. maijs, 16. februāris, 17. decembris, 17. janvāris, 17. marts, 17. oktobris, 17. septembris, 18. oktobris, 21. jūlijs, 22. novembris, 23. oktobris, 24. janvāris, 26. decembris, 26. jūnijs, 26. septembris, 27. septembris, 29. aprīlis, 30. aprīlis, 30. jūnijs, 5. marts, 6. augusts, 6. jūlijs, 6. novembris, 7. jūlijs, 9. februāris. Izvērst indekss (28 vairāk) »
Aleksandrs I (Grieķija)
Aleksandrs I (dzimis 1893. gada 1. augustā Atēnās, miris 1920. gada 25. oktobrī Atēnās) bija Grieķijas karalis (1917-1920).
Jaunums!!: 1893. gads un Aleksandrs I (Grieķija) · Redzēt vairāk »
Aleksandrs I Batenbergs
Aleksandra I kapavieta Aleksandrs I; dzimis, miris) bija Bulgārijas kņazistes pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā Aleksandrs bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja imperatoru Aleksandru II krievu-turku kara laikā 1877. gadā. Krievijas militārajai uzvarai seko Sanstefano līgums, kas paredz plašas bulgāru valsts izveidošanu. Rietumvalstu spiediena rezultātā seko Berlīnes kongress, kas paredz daudz mazākas bulgāru kņazistes izveidošanu, kurai jāpaliek par Osmaņu impērijas vasaļvalsti. Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams Krievijas imperatoru un Osmaņu sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā, kur tika uzņemts ar entuziasmu. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja galvaspilsētā Sofijā. Nevēlēdamies būt tikai marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1880. gadā viņš atlaiž parlamentu un 1881. gada 9. maijā aptur liberālās Tirnovas konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. Lai saglabātu reģionā mieru un Krievijas politiskās intereses, sāka rasties nepieciešamība pēc ambiciozā kņaza gāšanas. Naktī uz 1885. gada 18. septembri Austrumrumēlijā sākas plaša sacelšanās. Province pasludināja savu neatkarību un apvienošanos ar Bulgāriju. Serbijas karalistes karalis Milans I izmantoja šo brīdi, lai izvirzītu bulgāriem teritoriālās pretenzijas, un pieteica karu. Jau 19. novembrī serbi cieš smagu sakāvi. No sagrāves serbus glāba tikai Austroungārijas impērijas iejaukšanās. 1886. gada 3. martā Bukarestē tiek noslēgts miera līgums. Pārāk ambiciozo kņazu šī uzvara tomēr neglāba. 1886. gada 20. augustā, armijas spiediena rezultātā Aleksandrs I Batenbergs atsakās no troņa un tiek nosūtīts uz Krievijas teritoriju. Krievija ļauj kņazam doties trimdā uz netālo Lembergu, Austroungārijā. Apvērsuma rīkotājiem trūkst atbalsta, un astoņas dienas vēlāk notiek jauns valsts apvērsums, kura rezultātā pie varas atgriežas Aleksandrs I Batenbergs. Šajā brīdī Krievija skaidri liek saprast, ka neatbalsta kņaza varas atjaunošanu un viņš 1886. gada 8. septembrī otro reizi atsakās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris. Vēlāk pārapbedīts Sofijā.
Jaunums!!: 1893. gads un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »
Aleksandrs Korda
Sers Aleksandrs Korda (dzimis Šāndors Lāslo Kellners, miris) bija Ungārijas ebreju izcelsmes angļu kinorežisors un producents.
Jaunums!!: 1893. gads un Aleksandrs Korda · Redzēt vairāk »
Alfrēds Rozenbergs
Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941—1945).
Jaunums!!: 1893. gads un Alfrēds Rozenbergs · Redzēt vairāk »
Aprīlis
Aprīlis pēc Gregora kalendāra ir gada ceturtais mēnesis.
Jaunums!!: 1893. gads un Aprīlis · Redzēt vairāk »
ASV prezidents
Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks.
Jaunums!!: 1893. gads un ASV prezidents · Redzēt vairāk »
Šarls Guno
Šarls Guno (dzimis, miris) bija franču komponists, operu "Fausts" (pirmizrāde 1859. gadā) un "Romeo un Džuljeta" (pirmizrāde 1867. gadā), kā arī Ave Maria (izmantojot Baha skaņdarbu) autors.
Jaunums!!: 1893. gads un Šarls Guno · Redzēt vairāk »
Žils Ferī
Žils Fransuā Kamils Ferī (dzimis, miris) bija franču politiķis.
Jaunums!!: 1893. gads un Žils Ferī · Redzēt vairāk »
Čikāga
Čikāga ir trešā lielākā ASV pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.
Jaunums!!: 1893. gads un Čikāga · Redzēt vairāk »
Beļģija
Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.
Jaunums!!: 1893. gads un Beļģija · Redzēt vairāk »
Džuzepe Verdi
Džuzepe Fortunīno Frančesko Verdi ( —) bija itāļu komponists.
Jaunums!!: 1893. gads un Džuzepe Verdi · Redzēt vairāk »
Edvards Robinsons
Edvards Goldenbergs Robinsons (dzimis Emanuels Goldenbergs;, miris) bija Rumānijas ebreju ģimenē dzimis amerikāņu aktieris.
Jaunums!!: 1893. gads un Edvards Robinsons · Redzēt vairāk »
Ernsts Kummers
Ernsts Eduards Kummers (—) bija vācu matemātiķis.
Jaunums!!: 1893. gads un Ernsts Kummers · Redzēt vairāk »
Ernsts Tollers
Ernsts Tollers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs.
Jaunums!!: 1893. gads un Ernsts Tollers · Redzēt vairāk »
Ervīns Piskators
Ervīns Frīdrihs Maksimiliāns Piskators (dzimis, miris) bija vācu teātra režisors un producents.
Jaunums!!: 1893. gads un Ervīns Piskators · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 1893. gads un Francija · Redzēt vairāk »
Georgs Gross
Georgs Gross, dzimis kā Georgs Ērenfrīds Gross, miris) bija vācu/ASV mākslinieks. Berlīnes dadaisma un Jaunās lietišķības pārstāvis Veimāras Republikas laikā. Īpaši pazīstams ar saviem karikatūras tipa darbiem par Berlīnes dzīvi XX gadsimta divdesmitajos gados. 1933. gadā emigrēja uz ASV. Pēc kara atgriezās Vācijā. Dzimis Berlīnē, bet bērnības dienas pavadīja Štolpā. Mācījās Drēzdenes Mākslas augstskolā (Hochschule für Bildende Künste Dresden). Karoja Pirmajā pasaules karā. 1919. gadā piedalījās Spartaka līgas sacelšanās, tajā pašā gadā iestājās Vācijas Komunistiskajā partijā. 1921. gadā Gross tika apsūdzēts armijas nomelnošanā, sodīts ar naudassodu un viņa darbu ciklu Gott mit uns iznīcināšanu. 1922. gadā izstājās no Komunistiskās partijas, pēc tam, kad bija ieradies PSRS un saticis Trocki un Ļeņinu. Būdams radikāli noskaņots pret nacismu, īsi pirms Hitlera nākšanas pie varas devās uz ASV, bet viņa mākslu nacisti atzina par deģeneratīvu. 1938. gadā Gross kļuva par ASV pilsoni. ASV Gross pasniedza Ņujorkas Mākslas studentu līgā (Art Students League of New York), un krasi mainīja radošo rokrakstu. Būdams ASV pilsonis, Gross tomēr atgriezās Berlinē. Gross, pazīstams bohēmists un dzīves baudītājs, mira 1959. gadā dzērumā sasizdamies pie savas mājas durvīm.
Jaunums!!: 1893. gads un Georgs Gross · Redzēt vairāk »
Gijs de Mopasāns
Anrī Renē Albērs Gijs de Mopasāns (dzimis, miris) bija franču naturālisma un reālisma rakstnieks.
Jaunums!!: 1893. gads un Gijs de Mopasāns · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 1893. gads un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Haims Sutins
Haims Sutins (dzimis, miris) bija Baltkrievijā dzimis ebreju izcelsmes franču ekspresionisma gleznotājs.
Jaunums!!: 1893. gads un Haims Sutins · Redzēt vairāk »
Hanss Fallada
Hanss Fallada (īstajā vārdā Rūdolfs Vilhelms Frīdrihs Dīcens; dzimis, miris) bija vācu rakstnieks.
Jaunums!!: 1893. gads un Hanss Fallada · Redzēt vairāk »
Harolds Jūrijs
Harolds Kleitons Jūrijs (Harold Clayton Urey, —) bija ASV fizikālķīmiķis.
Jaunums!!: 1893. gads un Harolds Jūrijs · Redzēt vairāk »
Hermanis Gērings
Hermanis Vilhelms Gērings (dzimis, miris) bija Vācijas lidotājs, vēlāk politiķis, viens no NSDAP līderiem ("otrais cilvēks partijā").
Jaunums!!: 1893. gads un Hermanis Gērings · Redzēt vairāk »
Ipolits Tēns
Ipolits Adolfs Tēns (dzimis, miris) bija franču pozitīvisma literatūras kritiķis un vēsturnieks.
Jaunums!!: 1893. gads un Ipolits Tēns · Redzēt vairāk »
Jans Matejko
Jans Aloīzijs Matejko (dzimis, miris) bija poļu gleznotājs, kurš pazīstams ar Polijas vēstures batālo un vēsturisko ainu glezniecību, tā stiprinādams poļu nacionālo garu laikā, kad nepastāvēja Polijas valsts.
Jaunums!!: 1893. gads un Jans Matejko · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: 1893. gads un Japāna · Redzēt vairāk »
Jānis Kalnbērziņš
Jānis Kalnbērziņš (—), zināms arī pēc segvārda Zaķis vai kā Jānis Kalnbērziņš-Zaķis, bija Latvijas PSR politiķis, LKP darbinieks.
Jaunums!!: 1893. gads un Jānis Kalnbērziņš · Redzēt vairāk »
Joahims fon Ribentrops
Ulrihs Frīdrihs Vilhelms Joahims fon Ribentrops (dzimis, miris) bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un Vācijas ārlietu ministrs no 1938.
Jaunums!!: 1893. gads un Joahims fon Ribentrops · Redzēt vairāk »
Korintas kanāls
Korintas kanāls (jeb Διώρυξ Κορίνθου) ir kuģojams bezslūžu kanāls Grieķijā, kas savieno Egejas jūras Saronikas līci ar Jonijas jūras Korintas līci.
Jaunums!!: 1893. gads un Korintas kanāls · Redzēt vairāk »
La Scala
La Scala ir operteātris Milānā, Itālijā.
Jaunums!!: 1893. gads un La Scala · Redzēt vairāk »
Lazars Kaganovičs
Lazars Kaganovičs; dzimis, miris) bija Ukrainas ebreju izcelsmes PSRS politiķis, viens no tuvākajiem Staļina līdzgaitniekiem. Boļševiku partijas biedrs no 1911. gada. Oktobra revolūcijas laikā vadīja sacelšanos Gomeļā. 1922. gadā, kad Staļins kļuva par partijas ģenerālsekretāru, Kaganovičs tika iecelts par partijas CK orgbiroja locekli un šajā amatā, ar pārtraukumu, palika līdz pat 1946. gadam. Karjeras laikā bija daudzos augstos amatos - VK(b)P politbiroja loceklis, VK(b)P sekretārs, vairākkārt vadīja ministrijas, bija Ukrainas PSR faktiskais vadītājs. Aktīvi realizēja Staļina kolektivizācijas un industrializācijas politiku. Sevišķa ietekme Kaganovičam bija Maskavas rekonstrukcijā un darbībai holodomora laikā Ukrainā. Aktīvi piedalījās 1937./38. gada represijās. 1957. gadā, pēc nesekmīga apvērsuma mēģinājuma pret PSKP CK ģenerālsekretāru Ņikitu Hruščovu, tika atbrīvots no amatiem un dzīvoja kā personālais pensionārs. Mira tikai dažus mēnešus pirms PSRS sabrukuma.
Jaunums!!: 1893. gads un Lazars Kaganovičs · Redzēt vairāk »
Mao Dzeduns
Mao Dzeduns (izrunā:; dzimis, miris) bija Ķīnas Komunistiskās partijas vadītājs, Ķīnas Tautas Republikas izveidotājs.
Jaunums!!: 1893. gads un Mao Dzeduns · Redzēt vairāk »
Mihails Tuhačevskis
Mihails Tuhačevskis (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju karavīrs.
Jaunums!!: 1893. gads un Mihails Tuhačevskis · Redzēt vairāk »
Milāna
Milāna ir pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā.
Jaunums!!: 1893. gads un Milāna · Redzēt vairāk »
Omars Bredlijs
Omars Nelsons Bredlijs (dzimis, miris) bija amerikāņu pieczvaigžņu ģenerālis (no 1950. gada).
Jaunums!!: 1893. gads un Omars Bredlijs · Redzēt vairāk »
Patriss de Makmahons
Maršals Patriss de Makmahons, Madžentas 1.
Jaunums!!: 1893. gads un Patriss de Makmahons · Redzēt vairāk »
Pāvils VI
Pāvils VI, īstajā vārdā Džovanni Batista Enriko Antonio Marija Montīni (dzimis (miris) bija Romas pāvests no 1963. gada līdz savai nāvei 1978. gadā.
Jaunums!!: 1893. gads un Pāvils VI · Redzēt vairāk »
Pēteris Čaikovskis
Pēteris Čaikovskis jeb Pjotrs Čaikovskis (dzimis, miris), bija krievu komponists vēlajā romantisma periodā, viņa darbi ir vieni no populārākajiem klasiskajā mūzikā.
Jaunums!!: 1893. gads un Pēteris Čaikovskis · Redzēt vairāk »
Pirmdiena
Pirmdiena ir nedēļas diena, kas seko svētdienai un ir pirms otrdienas.
Jaunums!!: 1893. gads un Pirmdiena · Redzēt vairāk »
Raterfords Heiss
Raterfords Birčards Heiss (dzimis, miris) bija Amerikas Saviento Valstu deviņpadsmitais prezidents, pārstāvēja Republikānisko partiju.
Jaunums!!: 1893. gads un Raterfords Heiss · Redzēt vairāk »
Valters Ulbrihts
Valters Ernsts Pauls Ulbrihts (dzimis, miris) bija vācu komunists, viens no VDR vadītājiem, VDR valdošās Vācijas Sociālistiskās Vienības partijas pirmais sekretārs no 1946.
Jaunums!!: 1893. gads un Valters Ulbrihts · Redzēt vairāk »
Viktors Šklovskis
Viktors Šklovskis (Ви́ктор Бори́сович Шкло́вский; dzimis (pēc vecā stila 12. janvārī), miris) bija krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis, viens no ievērojamākajiem krievu formālisma pārstāvjiem.
Jaunums!!: 1893. gads un Viktors Šklovskis · Redzēt vairāk »
Vladimirs Majakovskis
Vladimirs Majakovskis (dzimis (19) Bagdadi, Kutaisi guberņā, miris Maskavā) bija padomju dzejnieks, dramaturgs, kinoscenārists, kinorežisors, kinoaktieris, gleznotājs, žurnālu "ЛЕФ" ("Левый Фронт" ("Kreisā Fronte")) un "Новый ЛЕФ" redaktors.
Jaunums!!: 1893. gads un Vladimirs Majakovskis · Redzēt vairāk »
1. augusts
1.
Jaunums!!: 1893. gads un 1. augusts · Redzēt vairāk »
1. decembris
1.
Jaunums!!: 1893. gads un 1. decembris · Redzēt vairāk »
1. janvāris
1.
Jaunums!!: 1893. gads un 1. janvāris · Redzēt vairāk »
1. maijs
1.
Jaunums!!: 1893. gads un 1. maijs · Redzēt vairāk »
1. novembris
1.
Jaunums!!: 1893. gads un 1. novembris · Redzēt vairāk »
12. decembris
12.
Jaunums!!: 1893. gads un 12. decembris · Redzēt vairāk »
12. februāris
12.
Jaunums!!: 1893. gads un 12. februāris · Redzēt vairāk »
12. janvāris
12.
Jaunums!!: 1893. gads un 12. janvāris · Redzēt vairāk »
13. janvāris
13.
Jaunums!!: 1893. gads un 13. janvāris · Redzēt vairāk »
14. augusts
14.
Jaunums!!: 1893. gads un 14. augusts · Redzēt vairāk »
14. maijs
14.
Jaunums!!: 1893. gads un 14. maijs · Redzēt vairāk »
16. februāris
16.
Jaunums!!: 1893. gads un 16. februāris · Redzēt vairāk »
17. decembris
17.
Jaunums!!: 1893. gads un 17. decembris · Redzēt vairāk »
17. janvāris
17.
Jaunums!!: 1893. gads un 17. janvāris · Redzēt vairāk »
17. marts
17.
Jaunums!!: 1893. gads un 17. marts · Redzēt vairāk »
17. oktobris
17.
Jaunums!!: 1893. gads un 17. oktobris · Redzēt vairāk »
17. septembris
17.
Jaunums!!: 1893. gads un 17. septembris · Redzēt vairāk »
18. oktobris
18.
Jaunums!!: 1893. gads un 18. oktobris · Redzēt vairāk »
21. jūlijs
21.
Jaunums!!: 1893. gads un 21. jūlijs · Redzēt vairāk »
22. novembris
22.
Jaunums!!: 1893. gads un 22. novembris · Redzēt vairāk »
23. oktobris
23.
Jaunums!!: 1893. gads un 23. oktobris · Redzēt vairāk »
24. janvāris
24.
Jaunums!!: 1893. gads un 24. janvāris · Redzēt vairāk »
26. decembris
26.
Jaunums!!: 1893. gads un 26. decembris · Redzēt vairāk »
26. jūnijs
26.
Jaunums!!: 1893. gads un 26. jūnijs · Redzēt vairāk »
26. septembris
26.
Jaunums!!: 1893. gads un 26. septembris · Redzēt vairāk »
27. septembris
27.
Jaunums!!: 1893. gads un 27. septembris · Redzēt vairāk »
29. aprīlis
29.
Jaunums!!: 1893. gads un 29. aprīlis · Redzēt vairāk »
30. aprīlis
30.
Jaunums!!: 1893. gads un 30. aprīlis · Redzēt vairāk »
30. jūnijs
30.
Jaunums!!: 1893. gads un 30. jūnijs · Redzēt vairāk »
5. marts
5.
Jaunums!!: 1893. gads un 5. marts · Redzēt vairāk »
6. augusts
6.
Jaunums!!: 1893. gads un 6. augusts · Redzēt vairāk »
6. jūlijs
6.
Jaunums!!: 1893. gads un 6. jūlijs · Redzēt vairāk »
6. novembris
6.
Jaunums!!: 1893. gads un 6. novembris · Redzēt vairāk »
7. jūlijs
7.
Jaunums!!: 1893. gads un 7. jūlijs · Redzēt vairāk »
9. februāris
9.
Jaunums!!: 1893. gads un 9. februāris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1893.
