Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1893. gads

Indekss 1893. gads

1893.

116 attiecības: Aleksandrs I, Aleksandrs I Batenbergs, Aleksandrs Korda, Alfrēds Rozenbergs, ASV prezidents, Augusts Annuss, Šarls Guno, Žils Ferī, Čikāga, Džuzepe Verdi, Ernsts Kummers, Ernsts Tollers, Ervīns Piskators, Francija, Georgs Gross, Gijs de Mopasāns, Gregora kalendārs, Haims Sutins, Hanss Fallada, Harolds Jūrijs, Hermanis Gērings, Ipolits Tēns, Jans Matejko, Japāna, Jānis Gregors, Jānis Kalnbērziņš, Joahims fon Ribentrops, Konrāds Ubāns, Korintas kanāls, La Scala, Lazars Kaganovičs, Mao Dzeduns, Mihails Tuhačevskis, Milāna, Omars Bredlijs, Patriss de Makmahons, Pāvils VI, Pēteris Čaikovskis, Pirmdiena, Raterfords Heiss, Teodors Celms, Valters Ulbrihts, Verners Tepfers, Viktors Šklovskis, Vladimirs Majakovskis, Voldemārs Irbe, 1. augusts, 1. decembris, 1. janvāris, 1. maijs, ..., 1. novembris, 12. februāris, 12. janvāris, 13. janvāris, 13. novembris, 14. augusts, 14. jūnijs, 14. maijs, 16. februāris, 17. decembris, 17. janvāris, 17. marts, 17. oktobris, 17. septembris, 18. oktobris, 1808. gads, 1810. gads, 1818. gads, 1822. gads, 1828. gads, 1832. gads, 1838. gads, 1840. gads, 1850. gads, 1857. gads, 1920. gads, 1930. gads, 1937. gads, 1939. gads, 1943. gads, 1944. gads, 1946. gads, 1947. gads, 1956. gads, 1958. gads, 1959. gads, 1966. gads, 1973. gads, 1976. gads, 1978. gads, 1981. gads, 1984. gads, 1986. gads, 1989. gads, 1991. gads, 2. aprīlis, 21. jūlijs, 22. novembris, 23. oktobris, 24. janvāris, 26. decembris, 26. jūnijs, 26. septembris, 27. oktobris, 27. septembris, 29. aprīlis, 30. aprīlis, 30. jūnijs, 31. decembris, 5. marts, 6. augusts, 6. jūlijs, 6. novembris, 7. jūlijs, 9. februāris, 9. oktobris. Izvērst indekss (66 vairāk) »

Aleksandrs I

Aleksandrs I var būt.

Jaunums!!: 1893. gads un Aleksandrs I · Redzēt vairāk »

Aleksandrs I Batenbergs

Aleksandrs I; dzimis, miris) bija mūsdienu Bulgārijas pirmais kņazs no 1879. gada 29. aprīļa līdz 1886. gada 7. septembrim. Dzimis Veronā, Hesenes prinča Aleksandra morgāniskā laulībā. Krievijas cara Aleksandra II brālēns, jo cara sieva Marija Aleksandrovna bija Aleksandra I tēvamāsa, tāpēc jaunībā bieži uzturējās Sanktpēterburgā. Pavadīja caru Bulgārijas kampaņas laikā 1877. gadā. Pēc 1878. gada Berlīnes līguma, kad tika dibināta Bulgārijas kņaziste kā Osmaņu impērijas vasaļvalsts, Bulgārijas Nacionālā asambleja nobalsoja par Aleksandru I kā Bulgārijas kņazu. Pirms tam apmeklēdams caru un sultānu, Aleksandrs I ieradās Bulgārijā un tika ar entuziasmu uzņemts. 1879. gada 8. jūlijā viņš zvērēja pie Tirnovas konstitūcijas un iegāja Sofijā. Nevēlēdamies būt marionete Krievijas rokās, tomēr būdams politiskajā dzīvē nepieredzējis un nepazīdams Bulgārijas apstākļus, Aleksandrs I pamazām zaudēja atbalstu savā valstī. 1881. gada 9. maijā viņš apturēja liberālās konstitūcijas darbību. 1883. gada 19. septembrī viņš konstitūcijas darbību atjaunoja, izraisot konfliktu ar Krieviju. 1885. gada 18. septembrī izcēlās revolūcija Osmaņu impērijas autonomā Austrumrumēlijas vilajeta centrā Plovdivā. Notikumi Austrumrumēlijā ļāva apvienoties Bulgārijas valstij, pirms tam izcīnot uzvaru īsā karā ar Serbiju. 1886. gada 20. augustā valstī notika Krievijas atbalstīts apvērsums, kurā kņazs Aleksandrs I tika atcelts no varas un nodots krievu varas iestādēm. 28. augustā valstī gan notika Stefana Stambolova vadīts pretapvērsums un Aleksandrs I atgriezās Bulgārijā. Tomēr 1886. gada 8. septembrī viņš atteicās no troņa. Pēc dažiem gadiem apprecēdams austriešu aktrisi Johannu Loizingeri, Aleksandrs dzīves atlikušo daļu pavadīja Grācā, kur arī miris.

Jaunums!!: 1893. gads un Aleksandrs I Batenbergs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Korda

Sers Aleksandrs Korda (dzimis Šāndors Lāslo Kellners, miris) bija Ungārijas ebreju izcelsmes angļu kinorežisors un producents.

Jaunums!!: 1893. gads un Aleksandrs Korda · Redzēt vairāk »

Alfrēds Rozenbergs

Alfrēds Rozenbergs (—) bija viens no Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas galvenajiem ideologiem, partijas ārlietu daļas vadītājs (1933), vēlāk Vācijas Okupēto Austrumu apgabalu ministrs (1941–1945).

Jaunums!!: 1893. gads un Alfrēds Rozenbergs · Redzēt vairāk »

ASV prezidents

Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks.

Jaunums!!: 1893. gads un ASV prezidents · Redzēt vairāk »

Augusts Annuss

Augusts Annuss (—) bija latviešu gleznotājs, viens no ievērojamākajiem latviešu gleznotājiem figurālistiem.

Jaunums!!: 1893. gads un Augusts Annuss · Redzēt vairāk »

Šarls Guno

Šarls Guno (dzimis, miris) bija franču komponists, operu "Fausts" (pirmizrāde 1859. gadā) un "Romeo un Džuljeta" (pirmizrāde 1867. gadā), kā arī Ave Maria (izmantojot Baha skaņdarbu) autors.

Jaunums!!: 1893. gads un Šarls Guno · Redzēt vairāk »

Žils Ferī

Žils Fransuā Kamils Ferī (dzimis, miris) bija franču politiķis.

Jaunums!!: 1893. gads un Žils Ferī · Redzēt vairāk »

Čikāga

Čikāga ir trešā lielākā ASV pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: 1893. gads un Čikāga · Redzēt vairāk »

Džuzepe Verdi

Džuzepe Fortunīno Frančesko Verdi ( —) bija itāļu komponists.

Jaunums!!: 1893. gads un Džuzepe Verdi · Redzēt vairāk »

Ernsts Kummers

Ernsts Eduards Kummers (—) bija vācu matemātiķis.

Jaunums!!: 1893. gads un Ernsts Kummers · Redzēt vairāk »

Ernsts Tollers

Ernsts Tollers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs.

Jaunums!!: 1893. gads un Ernsts Tollers · Redzēt vairāk »

Ervīns Piskators

Ervīns Frīdrihs Maksimiliāns Piskators (dzimis, miris) bija vācu teātra režisors un producents.

Jaunums!!: 1893. gads un Ervīns Piskators · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 1893. gads un Francija · Redzēt vairāk »

Georgs Gross

Georgs Gross, dzimis kā Georgs Ērenfrīds Gross, miris) bija vācu/ASV mākslinieks. Berlīnes dadaisma un Jaunās lietišķības pārstāvis Veimāras republikas laikā. Īpaši pazīstams ar saviem karikatūras tipa darbiem par Berlīnes dzīvi XX gadsimta divdesmitajos gados. 1933. gadā emigrēja uz ASV. Pēc kara atgriezās Vācijā. Dzimis Berlīnē, bet bērnības dienas pavadīja Štolpā. Mācījās Drēzdenes Mākslas augstskolā (Hochschule für Bildende Künste Dresden). Karoja Pirmajā pasaules karā. 1919. gadā piedalījās Spartaka līgas sacelšanās, tajā pašā gadā iestājās Vācijas Komunistiskajā partijā. 1921. gadā Gross tika apsūdzēts armijas nomelnošanā, sodīts ar naudassodu un viņa darbu ciklu Gott mit uns iznīcināšanu. 1922. gadā izstājās no Komunistiskās partijas, pēc tam, kad bija ieradies PSRS un saticis Trocki un Ļeņinu. Būdams radikāli noskaņots pret nacismu, īsi pirms Hitlera nākšanas pie varas devās uz ASV, bet viņa mākslu nacisti atzina par deģeneratīvu. 1938. gadā Gross kļuva par ASV pilsoni. ASV Gross pasniedza Ņujorkas Mākslas studentu līgā (Art Students League of New York), un krasi mainīja radošo rokrakstu. Būdams ASV pilsonis, Gross tomēr atgriezās Berlinē. Gross, pazīstams bohēmists un dzīves baudītājs, mira 1959. gadā dzērumā sasizdamies pie savas mājas durvīm.

Jaunums!!: 1893. gads un Georgs Gross · Redzēt vairāk »

Gijs de Mopasāns

Anrī Renē Albērs Gijs de Mopasāns (dzimis, miris) bija franču naturālisma un reālisma rakstnieks.

Jaunums!!: 1893. gads un Gijs de Mopasāns · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 1893. gads un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Haims Sutins

Haims Sutins (dzimis, miris) bija Baltkrievijā dzimis ebreju izcelsmes franču ekspresionisma gleznotājs.

Jaunums!!: 1893. gads un Haims Sutins · Redzēt vairāk »

Hanss Fallada

Hanss Fallada (īstajā vārdā Rūdolfs Vilhelms Frīdrihs Dīcens; dzimis, miris) bija vācu rakstnieks.

Jaunums!!: 1893. gads un Hanss Fallada · Redzēt vairāk »

Harolds Jūrijs

Harolds Kleitons Jūrijs (Harold Clayton Urey,  —) bija ASV fizikālķīmiķis.

Jaunums!!: 1893. gads un Harolds Jūrijs · Redzēt vairāk »

Hermanis Gērings

Hermanis Vilhelms Gērings (dzimis, miris)- Trešā Reiha laika politiķis, viens no NSDAP līderiem ("otrais cilvēks partijā").

Jaunums!!: 1893. gads un Hermanis Gērings · Redzēt vairāk »

Ipolits Tēns

Ipolits Adolfs Tēns (dzimis, miris) bija franču pozitīvisma literatūras kritiķis un vēsturnieks.

Jaunums!!: 1893. gads un Ipolits Tēns · Redzēt vairāk »

Jans Matejko

Jans Matejko (dzimis, miris) bija poļu gleznotājs, kurš pazīstams ar Polijas vēstures batālo un vēsturisko ainu glezniecību, tā stiprinādams poļu nacionālo garu laikā, kad nepastāvēja Polijas valsts.

Jaunums!!: 1893. gads un Jans Matejko · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 1893. gads un Japāna · Redzēt vairāk »

Jānis Gregors

Jānis Gregors (dzimis, miris) bija virsleitnants, 5.

Jaunums!!: 1893. gads un Jānis Gregors · Redzēt vairāk »

Jānis Kalnbērziņš

Jānis Kalnbērziņš (—), zināms arī pēc segvārda Zaķis vai kā Jānis Kalnbērziņš-Zaķis, bija Latvijas PSR politiķis, LKP darbinieks.

Jaunums!!: 1893. gads un Jānis Kalnbērziņš · Redzēt vairāk »

Joahims fon Ribentrops

Ulrihs Frīdrihs Vilhelms Joahims fon Ribentrops (dzimis, miris) bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un Vācijas ārlietu ministrs no 1938.

Jaunums!!: 1893. gads un Joahims fon Ribentrops · Redzēt vairāk »

Konrāds Ubāns

Konrāds Ubāns (pilnā vārdā Aleksandrs Kārlis Konrāds Ubāns —) latviešu mākslinieks, biedrību Rīgas mākslinieku grupas un "Sadarbs" biedrs.

Jaunums!!: 1893. gads un Konrāds Ubāns · Redzēt vairāk »

Korintas kanāls

Tankera buksēšana pa Korintas kanālu. Korintas kanāls (jeb Διώρυξ Κορίνθου) ir kuģojams bezslūžu kanāls Grieķijā, kas savieno Egejas jūras Saroniku ar Jonijas jūras Korintas līci.

Jaunums!!: 1893. gads un Korintas kanāls · Redzēt vairāk »

La Scala

La Scala ir operteātris Milānā, Itālijā.

Jaunums!!: 1893. gads un La Scala · Redzēt vairāk »

Lazars Kaganovičs

Lazars Kaganovičs; dzimis, miris) bija Ukrainas ebreju izcelsmes PSRS politiķis, viens no tuvākajiem Staļina līdzgaitniekiem. Boļševiku partijas biedrs no 1911. gada. Oktobra revolūcijas laikā vadīja sacelšanos Gomeļā. 1922. gadā, kad Staļins kļuva par partijas ģenerālsekretāru, Kaganovičs tika iecelts par partijas CK orgbiroja locekli un šajā amatā, ar pārtraukumu, palika līdz pat 1946. gadam. Karjeras laikā bija daudzos augstos amatos - VK(b)P politbiroja loceklis, VK(b)P sekretārs, vairākkārt vadīja ministrijas, bija Ukrainas PSR faktiskais vadītājs. Aktīvi realizēja Staļina kolektivizācijas un industrializācijas politiku. Sevišķa ietekme Kaganovičam bija Maskavas rekonstrukcijā un darbībai golodomora laikā Ukrainā. Aktīvi piedalījās 1937./38. gada represijās. 1957. gadā, pēc nesekmīga apvērsuma mēģinājuma pret PSKP CK ģenerālsekretāru Ņikitu Hruščovu, tika atbrīvots no amatiem un dzīvoja kā personālais pensionārs. Mira tikai dažus mēnešus pirms PSRS sabrukuma.

Jaunums!!: 1893. gads un Lazars Kaganovičs · Redzēt vairāk »

Mao Dzeduns

Mao Dzeduns (izrunā:; dzimis, miris) bija Ķīnas Komunistiskās partijas vadītājs, Ķīnas Tautas Republikas izveidotājs.

Jaunums!!: 1893. gads un Mao Dzeduns · Redzēt vairāk »

Mihails Tuhačevskis

Mihails Tuhačevskis (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju karavīrs.

Jaunums!!: 1893. gads un Mihails Tuhačevskis · Redzēt vairāk »

Milāna

Milāna ir pilsēta Itālijas ziemeļos Padānas līdzenuma rietumdaļā.

Jaunums!!: 1893. gads un Milāna · Redzēt vairāk »

Omars Bredlijs

Omars Nelsons Bredlijs (dzimis, miris) bija amerikāņu pieczvaigžņu ģenerālis (no 1950. gada).

Jaunums!!: 1893. gads un Omars Bredlijs · Redzēt vairāk »

Patriss de Makmahons

Maršals Patriss de Makmahons, Madžentas 1.

Jaunums!!: 1893. gads un Patriss de Makmahons · Redzēt vairāk »

Pāvils VI

Pāvils VI, īstajā vārdā Džovanni Batista Enriko Antonio Marija Montīni (dzimis (miris) bija Romas pāvests no 1963. gada līdz savai nāvei 1978. gadā. Dzimis 1897. gadā Končezjo, Lombardijā, katoļu jurista un parlamenta deputāta ģimenē. Mācījās Pāvesta Gregoriskajā universitātē (Pontificia Università Gregoriana), Sapencā (Università di Roma "La Sapienza") un Pāvesta Eklēziskajā akadēmijā (Pontificia Ecclesiastica Academia). No 1922. gada strādāja Vatikāna Valsts sekretariātā Džuzepes Picardo vadībā. 1923 gadā tika norīkots darbā Polijā, tomēr drīz atkal sāka darboties Itālijā. 1924. gadā kļuva par universitātes kapelānu un bija viens no katoļu garīdzniekiem, kurš publiski kritizēja fašisma ideoloģiju. No 1925. līdz 1933. gadam viņš bija kapelāns Itālijas Katoļu studentu federācijā (Federazione degli Universitari Cattolici Italiani), kura līdz ar fašistu nākšanas pie varas kļuva par vienīgo legālo nefašistisko organizāciju Itālijas universitātēs. No 1933. gada strādāja Romas kūrijā. Otrā pasaules kara laikā Montīni bija viens no tuvākajiem pāvesta Pija XII darbiniekiem. Parasti kārtoja Pija XII korespondenci ar ārpasauli. 1954. gadā tika iecelts par Milānas arhibīskapu. Pāvesta Jāņa XXIII laikā tika iecelts par kardinālu, bet pēc Jāņa XXIII nāves kardinālu Montīni konklāvā ievēlēja par Romas pāvestu Pāvilu VI. Būdams pāvests, Pauls VI turpināja un 1965. gadā noslēdza pāvesta Jāņa XXIII iesākto Vatikāna 2. koncilu, diplomātiski veikli atrazdams kopsaucējus starp dažādiem baznīcas grupējumiem. Vatikāna 2. koncils pieņēma vairākus svarīgus katoļu baznīcas dzīves dokumentus, piemēram, Lumen gentium jeb t.s. baznīcas dogmatisko konstitūciju. Tika izmainīta 400 gadus vecā baznīcas mises norises kārtība. Vatikāna 2. koncils akceptēja katoļu baznīcas orientāciju uz ekumenisko dialogu ar citām reliģijām un pasaules uzskatiem. Tika reorganizēta Romas kūrija un tika nolemts, ka turpmāk konklāvos nepiedalīsies kardināli, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu. Sava pontifikāta laikā Pals VI atšķīrās no priekšgājējiem ar savām daudzajām ārvalstu vizītēm un aktīvo ārpolitiku. Izdeva vairākas enciklikas. Enciklikā Mense Maio (1965. gadā) pāvests pievērsās Jaunavas Marijas kultam, Ecclesiam Suam (1964. gadā) identificēja baznīcu ar Kristus ķermeni, bet enciklikā Sacerdotalis Caelibatus (1967. gads) vēlreiz uzsvēra garīdznieku celibāta svarīgumu. 1968. gadā tika publicēta pasaules sabiedrībā diskutablā enciklika Humanae Vitae, kurā pāvests vērsās pret mākslīgu dzimstības ierobežošanu. 1978. gada 16. martā Sarkanās brigādes nolaupīja pazīstamo Itālijas politiķi un Pāvila VI draugu kopš studiju laikiem Aldo Moro. 20. aprīlī pāvests publicēja vēstuli nolaupītājiem, kurā pazemīgi lūdza atbrīvot Moro. Tomēr 9. maijā Aldo Moro tika atrasts nogalināts. Tā paša gada 6. augustā pāvesta Gandolfo pils rezidencē mira arī Pāvils VI. 1993. gadā pāvests Jānis Pāvils II iesāka Pāvila VI beatifikācijas procesu.

Jaunums!!: 1893. gads un Pāvils VI · Redzēt vairāk »

Pēteris Čaikovskis

Pēteris Čaikovskis jeb Pjotrs Čaikovskis (dzimis, miris), bija krievu komponists vēlajā romantisma periodā, viņa darbi ir vieni no populārākajiem klasiskajā mūzikā.

Jaunums!!: 1893. gads un Pēteris Čaikovskis · Redzēt vairāk »

Pirmdiena

Pirmdiena ir nedēļas diena, kas atrodas starp svētdienu un otrdienu.

Jaunums!!: 1893. gads un Pirmdiena · Redzēt vairāk »

Raterfords Heiss

Raterfords Birčards Heiss ((dzimis, miris) bija ASV deviņpadsmitais prezidents. Veiksmīgi vadīja valsts atdzimšanu un iedibināja saimniecisku stabilitāti pēc pilsoņu kara. Cīnījās pret valdības ierēdņu korupciju. Kategorija:1822. gadā dzimušie Kategorija:1893. gadā mirušie Kategorija:Amerikas Savienoto Valstu prezidenti.

Jaunums!!: 1893. gads un Raterfords Heiss · Redzēt vairāk »

Teodors Celms

Teodors Celms (dzimis, miris) bija latviešu filozofs, fenomenoloģijas virziena aizsācējs un attīstītājs Latvijā.

Jaunums!!: 1893. gads un Teodors Celms · Redzēt vairāk »

Valters Ulbrihts

Valters Ernsts Pauls Ulbrihts (dzimis, miris) bija vācu komunists, viens no VDR vadītājiem, VDR valdošās Vācijas Sociālistiskās Vienības partijas pirmais sekretārs no 1946.

Jaunums!!: 1893. gads un Valters Ulbrihts · Redzēt vairāk »

Verners Tepfers

Verners Tepfers (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: 1893. gads un Verners Tepfers · Redzēt vairāk »

Viktors Šklovskis

Viktors Šklovskis (Ви́ктор Бори́сович Шкло́вский; dzimis (pēc vecā stila 12. janvārī), miris) bija krievu rakstnieks, literatūrzinātnieks, literatūras kritiķis, viens no ievērojamākajiem krievu formālisma pārstāvjiem.

Jaunums!!: 1893. gads un Viktors Šklovskis · Redzēt vairāk »

Vladimirs Majakovskis

Vladimirs Majakovskis (dzimis (19) Bagdadi, Kutaisi guberņā, miris Maskavā) bija padomju dzejnieks, dramaturgs, kinoscenārists, kinorežisors, kinoaktieris, gleznotājs, žurnālu "ЛЕФ" ("Левый Фронт" ("Kreisā Fronte")) un "Новый ЛЕФ" redaktors.

Jaunums!!: 1893. gads un Vladimirs Majakovskis · Redzēt vairāk »

Voldemārs Irbe

Voldemārs Irbe profilā gleznojot. 1935. gads Voldemārs Irbe, saukts arī Irbīte vai Irbītis (1893-1944), bija latviešu mākslinieks.

Jaunums!!: 1893. gads un Voldemārs Irbe · Redzēt vairāk »

1. augusts

1.

Jaunums!!: 1893. gads un 1. augusts · Redzēt vairāk »

1. decembris

1.

Jaunums!!: 1893. gads un 1. decembris · Redzēt vairāk »

1. janvāris

1.

Jaunums!!: 1893. gads un 1. janvāris · Redzēt vairāk »

1. maijs

1.

Jaunums!!: 1893. gads un 1. maijs · Redzēt vairāk »

1. novembris

1.

Jaunums!!: 1893. gads un 1. novembris · Redzēt vairāk »

12. februāris

12.

Jaunums!!: 1893. gads un 12. februāris · Redzēt vairāk »

12. janvāris

12.

Jaunums!!: 1893. gads un 12. janvāris · Redzēt vairāk »

13. janvāris

13.

Jaunums!!: 1893. gads un 13. janvāris · Redzēt vairāk »

13. novembris

13.

Jaunums!!: 1893. gads un 13. novembris · Redzēt vairāk »

14. augusts

14.

Jaunums!!: 1893. gads un 14. augusts · Redzēt vairāk »

14. jūnijs

14.

Jaunums!!: 1893. gads un 14. jūnijs · Redzēt vairāk »

14. maijs

14.

Jaunums!!: 1893. gads un 14. maijs · Redzēt vairāk »

16. februāris

16.

Jaunums!!: 1893. gads un 16. februāris · Redzēt vairāk »

17. decembris

17.

Jaunums!!: 1893. gads un 17. decembris · Redzēt vairāk »

17. janvāris

17.

Jaunums!!: 1893. gads un 17. janvāris · Redzēt vairāk »

17. marts

17.

Jaunums!!: 1893. gads un 17. marts · Redzēt vairāk »

17. oktobris

17.

Jaunums!!: 1893. gads un 17. oktobris · Redzēt vairāk »

17. septembris

17.

Jaunums!!: 1893. gads un 17. septembris · Redzēt vairāk »

18. oktobris

18.

Jaunums!!: 1893. gads un 18. oktobris · Redzēt vairāk »

1808. gads

1808.

Jaunums!!: 1893. gads un 1808. gads · Redzēt vairāk »

1810. gads

1810.

Jaunums!!: 1893. gads un 1810. gads · Redzēt vairāk »

1818. gads

1818.

Jaunums!!: 1893. gads un 1818. gads · Redzēt vairāk »

1822. gads

1822.

Jaunums!!: 1893. gads un 1822. gads · Redzēt vairāk »

1828. gads

1828.

Jaunums!!: 1893. gads un 1828. gads · Redzēt vairāk »

1832. gads

1832.

Jaunums!!: 1893. gads un 1832. gads · Redzēt vairāk »

1838. gads

1838.

Jaunums!!: 1893. gads un 1838. gads · Redzēt vairāk »

1840. gads

1840.

Jaunums!!: 1893. gads un 1840. gads · Redzēt vairāk »

1850. gads

1850.

Jaunums!!: 1893. gads un 1850. gads · Redzēt vairāk »

1857. gads

1857.

Jaunums!!: 1893. gads un 1857. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 1893. gads un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 1893. gads un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 1893. gads un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 1893. gads un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 1893. gads un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 1893. gads un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 1893. gads un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: 1893. gads un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 1893. gads un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 1893. gads un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: 1893. gads un 1959. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 1893. gads un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 1893. gads un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 1893. gads un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 1893. gads un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 1893. gads un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 1893. gads un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 1893. gads un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 1893. gads un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 1893. gads un 1991. gads · Redzēt vairāk »

2. aprīlis

2.

Jaunums!!: 1893. gads un 2. aprīlis · Redzēt vairāk »

21. jūlijs

21.

Jaunums!!: 1893. gads un 21. jūlijs · Redzēt vairāk »

22. novembris

22.

Jaunums!!: 1893. gads un 22. novembris · Redzēt vairāk »

23. oktobris

23.

Jaunums!!: 1893. gads un 23. oktobris · Redzēt vairāk »

24. janvāris

24.

Jaunums!!: 1893. gads un 24. janvāris · Redzēt vairāk »

26. decembris

26.

Jaunums!!: 1893. gads un 26. decembris · Redzēt vairāk »

26. jūnijs

26.

Jaunums!!: 1893. gads un 26. jūnijs · Redzēt vairāk »

26. septembris

26.

Jaunums!!: 1893. gads un 26. septembris · Redzēt vairāk »

27. oktobris

27.

Jaunums!!: 1893. gads un 27. oktobris · Redzēt vairāk »

27. septembris

27.

Jaunums!!: 1893. gads un 27. septembris · Redzēt vairāk »

29. aprīlis

29.

Jaunums!!: 1893. gads un 29. aprīlis · Redzēt vairāk »

30. aprīlis

30.

Jaunums!!: 1893. gads un 30. aprīlis · Redzēt vairāk »

30. jūnijs

30.

Jaunums!!: 1893. gads un 30. jūnijs · Redzēt vairāk »

31. decembris

31.

Jaunums!!: 1893. gads un 31. decembris · Redzēt vairāk »

5. marts

5.

Jaunums!!: 1893. gads un 5. marts · Redzēt vairāk »

6. augusts

6.

Jaunums!!: 1893. gads un 6. augusts · Redzēt vairāk »

6. jūlijs

6.

Jaunums!!: 1893. gads un 6. jūlijs · Redzēt vairāk »

6. novembris

6.

Jaunums!!: 1893. gads un 6. novembris · Redzēt vairāk »

7. jūlijs

7.

Jaunums!!: 1893. gads un 7. jūlijs · Redzēt vairāk »

9. februāris

9.

Jaunums!!: 1893. gads un 9. februāris · Redzēt vairāk »

9. oktobris

9.

Jaunums!!: 1893. gads un 9. oktobris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1893.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »