Ātrāk nekā pārlūku!
69 attiecības: Aleksandrs III Romanovs, Īzaks Bābels, Ņikita Hruščovs, Boriss III, Džons Fords, Dešils Hemets, E. E. Kamingss, Ežēns Šarls Katalāns, Eduards VIII Vindzors, Emanuels Laskers, Ferdinands de Lesepss, Frenks Borzeigijs, Harolds Makmillans, Heinrihs Libke, Heinrihs Rudolfs Hercs, Hermanis fon Helmholcs, Jozefs Rots, Kalgari, Kanāda, Krievija, Lajošs Košuts, Maksimiliāns Kolbe, Marī Fransuā Sadī Karno, Nikolajs II Romanovs, Oldess Hakslijs, Oleksandrs Dovženko, Oto Grotevols, Parīze, Parīzes Universitāte, Pirmais Ķīnas—Japānas karš, Pirmdiena, Pjērs de Kubertēns, Pjotrs Kapica, Rūdolfs Hess, Roberts Luiss Stīvensons, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Teodors Bilrots, Vācija, Vācijas kanclers, Vilhelms Bitrihs, Volters Brenans, 1. augusts, 1. februāris, 1. janvāris, 1. novembris, 10. februāris, 10. septembris, 11. marts, 13. jūlijs, 14. februāris, ..., 14. oktobris, 15. aprīlis, 2. septembris, 20. marts, 23. aprīlis, 23. jūnijs, 25. jūlijs, 25. jūnijs, 26. aprīlis, 26. februāris, 26. jūlijs, 27. maijs, 29. oktobris, 3. decembris, 30. janvāris, 6. februāris, 7. decembris, 8. janvāris, 8. septembris. Izvērst indekss (19 vairāk) »
Aleksandrs III Romanovs
Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas Impērijas ķeizars (1881—1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: 1894. gads un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »
Īzaks Bābels
Īzaks Bābels (dzimis, miris) bija Odesā dzimis ebreju izcelsmes krievu rakstnieks un dramaturgs.
Jaunums!!: 1894. gads un Īzaks Bābels · Redzēt vairāk »
Ņikita Hruščovs
Ņikita Hruščovs (dzimis, miris) bija PSKP CK pirmais sekretārs no 1953.
Jaunums!!: 1894. gads un Ņikita Hruščovs · Redzēt vairāk »
Boriss III
Boriss III, pilnā vārdā Boriss Klements Roberts Marija Pijs Staņislavs Sakss-Koburgs-Gota; dzimis, miris), bija Bulgārijas karalistes cars laikaposmā starp abiem pasaules kariem un Otrā pasaules kara laikā. Sāka valdīt 24 gadu vecumā pēc tēva Ferdinanda I atteikšanās no troņa, saistībā ar Bulgārjas ārpolitiskajām neveiksmēm Otrā Balkānu kara un Pirmā pasaules kara laikā. Bulgārijas iekšpolitikā valdīja haoss un uzbrukumi gan no kreisajiem, gan labējiem ekstrēmistiem. Spēlēja nelielu lomu gan Aleksandra Stamboļijska, gan Aleksandra Cankova diktatūras laikā. 1934. gada 19. maijā notika militārs apvērsums un tika nodibināta Borisa III vienpersoniska vara. XX gadsimta trīsdesmitajos gados tuvinājās Vācijai un kļuva par tās sabiedroto Otrā pasaules kara laikā. 1940. gadā, sadarbojoties ar Vāciju, Bulgārija ieguva daļu no Dobružas, bet pēc Dienvidslāvijas karalistes un Grieķijas Karalistes sakāves, atguva Maķedonijas daļas, kas tika zaudētas 1919. gada Neijī līguma rezultātā. Boriss III atteicās pieteikt karu PSRS un sūtīt turp bulgāru karaspēku, kā arī izglāba 50 000 Bulgārijas ebreju, nosūtot tos sabiedriskos darbos. Boriss III pēkšņi mira 1943. gadā, dažas dienas pēc atgriešanās no tikšanās ar Ādolfu Hitleru, oficiāli no infarkta. Baumo, ka Boriss III ir noindēts, tomēr vairums pētnieku sliecas domāt, ka oficiālā versija ir patiesa. Pēc Borisa III nāves par Bulgārijas caru kļuva viņa sešgadīgais dēls Simeons II (XXI gadsimta sākumā viņš tika ievēlēts par Bulgārijas premjerministru). Iesākumā tika apglabāts Rilas klosterī. 1944. gadā komunististiski noskaņotā valdība pārapbedīja Borisa III mirstīgās atliekas karaliskās Vranas pils kapellā, bet vēlākos laikos vēlreiz pārapbedīja nezināmā vietā.
Jaunums!!: 1894. gads un Boriss III · Redzēt vairāk »
Džons Fords
Džons Fords (dzimis Džons Mārtins Fīnijs (John Martin Feeney), miris) bija īru/amerikāņu kinorežisors.
Jaunums!!: 1894. gads un Džons Fords · Redzēt vairāk »
Dešils Hemets
Semjuels Dešils Hemets (dzimis, miris) bija amerikāņu detektīvromānu rakstnieks, kā arī politiskais aktīvists un scenārists.
Jaunums!!: 1894. gads un Dešils Hemets · Redzēt vairāk »
E. E. Kamingss
E.
Jaunums!!: 1894. gads un E. E. Kamingss · Redzēt vairāk »
Ežēns Šarls Katalāns
Ežēns Šarls Katalāns (dzimis, miris) bija beļģu / franču matemātiķis.
Jaunums!!: 1894. gads un Ežēns Šarls Katalāns · Redzēt vairāk »
Eduards VIII Vindzors
Eduards VIII Vindzors (Edward Albert Christian George Andrew Patrick David of Windsor, dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes un britu aizjūras domīniju karalis, kā arī Indijas imperators no līdz tā paša gada 10. decembrim, kad atteicās no troņa.
Jaunums!!: 1894. gads un Eduards VIII Vindzors · Redzēt vairāk »
Emanuels Laskers
Emanuels Laskers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu šahists, matemātiķis un filozofs.
Jaunums!!: 1894. gads un Emanuels Laskers · Redzēt vairāk »
Ferdinands de Lesepss
Ferdinands Marī, vikonts de Lesepss (dzimis, miris) bija franču diplomāts un uzņēmējs, kura vadībā tika uzbūvēts Suecas kanāls.
Jaunums!!: 1894. gads un Ferdinands de Lesepss · Redzēt vairāk »
Frenks Borzeigijs
Frenks Borzeigijs (dzimis, miris) bija ASV kinorežisors un aktieris.
Jaunums!!: 1894. gads un Frenks Borzeigijs · Redzēt vairāk »
Harolds Makmillans
Moriss Harolds Makmillans, Pirmais Stoktonas grāfs (dzimis, miris) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas.
Jaunums!!: 1894. gads un Harolds Makmillans · Redzēt vairāk »
Heinrihs Libke
Kārlis Heinrihs Libke (dzimis, miris) bija Vācijas politiķis, otrais pēckara Vācijas prezidents no 1959.
Jaunums!!: 1894. gads un Heinrihs Libke · Redzēt vairāk »
Heinrihs Rudolfs Hercs
Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.
Jaunums!!: 1894. gads un Heinrihs Rudolfs Hercs · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Helmholcs
Hermanis fon Helmholcs (—) bija vācu dabaszinātnieks, kas darbojās fizikas, matemātikas un fizioloģijas nozarēs.
Jaunums!!: 1894. gads un Hermanis fon Helmholcs · Redzēt vairāk »
Jozefs Rots
Mozess Jozefs Rots (dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes austriešu rakstnieks un žurnālists.
Jaunums!!: 1894. gads un Jozefs Rots · Redzēt vairāk »
Kalgari
Kalgari ir pilsēta Kanādas dienvidaustrumos.
Jaunums!!: 1894. gads un Kalgari · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: 1894. gads un Kanāda · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: 1894. gads un Krievija · Redzēt vairāk »
Lajošs Košuts
Lajošs Košuts (dzimis, miris) bija ungāru jurists, žurnālists un politiķis.
Jaunums!!: 1894. gads un Lajošs Košuts · Redzēt vairāk »
Maksimiliāns Kolbe
Svētais Maksimiliāns Marija Kolbe (dzimis, miris) bija poļu franciskāņu mūks, kurš ieslodzījumā izvēlējās brīvprātīgi mirt cita, nepazīstama ieslodzītā vietā.
Jaunums!!: 1894. gads un Maksimiliāns Kolbe · Redzēt vairāk »
Marī Fransuā Sadī Karno
Marī Fransuā Sadī Karno (dzimis, miris) bija franču politiķis.
Jaunums!!: 1894. gads un Marī Fransuā Sadī Karno · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: 1894. gads un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Oldess Hakslijs
Oldess Leonards Hakslijs (dzimis, miris) bija britu rakstnieks.
Jaunums!!: 1894. gads un Oldess Hakslijs · Redzēt vairāk »
Oleksandrs Dovženko
Oleksandrs Dovženko (dzimis, miris) bija ukraiņu kinorežisors, producents un scenārists.
Jaunums!!: 1894. gads un Oleksandrs Dovženko · Redzēt vairāk »
Oto Grotevols
Oto Grotevols (dzimis, miris) bija VDR pirmais premjerministrs no 1949.
Jaunums!!: 1894. gads un Oto Grotevols · Redzēt vairāk »
Parīze
Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta valstī, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.
Jaunums!!: 1894. gads un Parīze · Redzēt vairāk »
Parīzes Universitāte
Parīzes Universitāte, pazīstama arī kā Sorbonna (Sorbonne, la Sorbonne), bija universitāte Parīzē, Francijā.
Jaunums!!: 1894. gads un Parīzes Universitāte · Redzēt vairāk »
Pirmais Ķīnas—Japānas karš
Pirmais Ķīnas—Japānas karš bija konflikts starp Cjinu dinastiju (Ķīnu) un Japānas Impēriju no līdz par ietekmi Korejas pussalā, jo šī pussala bija gan militāri stratēģiski, gan saimnieciski svarīga teritorija.
Jaunums!!: 1894. gads un Pirmais Ķīnas—Japānas karš · Redzēt vairāk »
Pirmdiena
Pirmdiena ir nedēļas diena, kas seko svētdienai un ir pirms otrdienas.
Jaunums!!: 1894. gads un Pirmdiena · Redzēt vairāk »
Pjērs de Kubertēns
Pjērs de Kubertēns (—) bija barons, Francijas sporta un sabiedriskais darbinieks, vēsturnieks, pedagogs, mūsdienu olimpisko spēļu organizēšanas iniciators.
Jaunums!!: 1894. gads un Pjērs de Kubertēns · Redzēt vairāk »
Pjotrs Kapica
Pjotrs Kapica (dzimis, miris) bija padomju/krievu fiziķis.
Jaunums!!: 1894. gads un Pjotrs Kapica · Redzēt vairāk »
Rūdolfs Hess
Rūdolfs Valters Rihards Hess (dzimis, miris) bija prominents Trešā reiha politiķis, kurš darbojās kā Ādolfa Hitlera vietnieks NSDAP.
Jaunums!!: 1894. gads un Rūdolfs Hess · Redzēt vairāk »
Roberts Luiss Stīvensons
Roberts Luiss Stīvensons (dzimis Edinburgā, Skotijā, miris Apijā, Samoa) bija skotu prozaiķis un dzejnieks, neoromantisma pārstāvis.
Jaunums!!: 1894. gads un Roberts Luiss Stīvensons · Redzēt vairāk »
Starptautiskā Olimpiskā komiteja
Lozannā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (jeb CIO, jeb IOC) ir Lozannā, Šveicē bāzēta organizācija, ko 1894.
Jaunums!!: 1894. gads un Starptautiskā Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »
Teodors Bilrots
Kristiāns Alberts Teodors Bilrots (dzimis, miris) bija Prūsijā dzimis austriešu ķirurgs un mūziķis - amatieris.
Jaunums!!: 1894. gads un Teodors Bilrots · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 1894. gads un Vācija · Redzēt vairāk »
Vācijas kanclers
Vācijas kanclers ir valdības galvas tituls Vācijā.
Jaunums!!: 1894. gads un Vācijas kanclers · Redzēt vairāk »
Vilhelms Bitrihs
Vilhelms Bitrihs (dzimis, miris) bija SS obergrupenfīrers un ''Waffen-SS'' ģenerālis Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: 1894. gads un Vilhelms Bitrihs · Redzēt vairāk »
Volters Brenans
Volters Endrū Brenans (dzimis, miris) bija amerikāņu aktieris un dziedātājs.
Jaunums!!: 1894. gads un Volters Brenans · Redzēt vairāk »
1. augusts
1.
Jaunums!!: 1894. gads un 1. augusts · Redzēt vairāk »
1. februāris
1.
Jaunums!!: 1894. gads un 1. februāris · Redzēt vairāk »
1. janvāris
1.
Jaunums!!: 1894. gads un 1. janvāris · Redzēt vairāk »
1. novembris
1.
Jaunums!!: 1894. gads un 1. novembris · Redzēt vairāk »
10. februāris
10.
Jaunums!!: 1894. gads un 10. februāris · Redzēt vairāk »
10. septembris
10.
Jaunums!!: 1894. gads un 10. septembris · Redzēt vairāk »
11. marts
11.
Jaunums!!: 1894. gads un 11. marts · Redzēt vairāk »
13. jūlijs
13.
Jaunums!!: 1894. gads un 13. jūlijs · Redzēt vairāk »
14. februāris
14.
Jaunums!!: 1894. gads un 14. februāris · Redzēt vairāk »
14. oktobris
14.
Jaunums!!: 1894. gads un 14. oktobris · Redzēt vairāk »
15. aprīlis
15.
Jaunums!!: 1894. gads un 15. aprīlis · Redzēt vairāk »
2. septembris
2.
Jaunums!!: 1894. gads un 2. septembris · Redzēt vairāk »
20. marts
20.
Jaunums!!: 1894. gads un 20. marts · Redzēt vairāk »
23. aprīlis
23.
Jaunums!!: 1894. gads un 23. aprīlis · Redzēt vairāk »
23. jūnijs
23.
Jaunums!!: 1894. gads un 23. jūnijs · Redzēt vairāk »
25. jūlijs
25.
Jaunums!!: 1894. gads un 25. jūlijs · Redzēt vairāk »
25. jūnijs
25.
Jaunums!!: 1894. gads un 25. jūnijs · Redzēt vairāk »
26. aprīlis
26.
Jaunums!!: 1894. gads un 26. aprīlis · Redzēt vairāk »
26. februāris
26.
Jaunums!!: 1894. gads un 26. februāris · Redzēt vairāk »
26. jūlijs
26.
Jaunums!!: 1894. gads un 26. jūlijs · Redzēt vairāk »
27. maijs
27.
Jaunums!!: 1894. gads un 27. maijs · Redzēt vairāk »
29. oktobris
29.
Jaunums!!: 1894. gads un 29. oktobris · Redzēt vairāk »
3. decembris
3.
Jaunums!!: 1894. gads un 3. decembris · Redzēt vairāk »
30. janvāris
30.
Jaunums!!: 1894. gads un 30. janvāris · Redzēt vairāk »
6. februāris
6.
Jaunums!!: 1894. gads un 6. februāris · Redzēt vairāk »
7. decembris
7.
Jaunums!!: 1894. gads un 7. decembris · Redzēt vairāk »
8. janvāris
8.
Jaunums!!: 1894. gads un 8. janvāris · Redzēt vairāk »
8. septembris
8.
Jaunums!!: 1894. gads un 8. septembris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
1894.
