Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1894. gads

Indekss 1894. gads

1894.

108 attiecības: Aleksandrs III Romanovs, Īzaks Bābels, Ēvalds Valters, Ņikita Hruščovs, Boriss III, Džons Fords, E. E. Kamingss, Ežēns Šarls Katalāns, Eduards VIII Vindzors, Emanuels Laskers, Ferdinands de Lesepss, Frenks Borzeigi, Harolds Makmillans, Heinrihs Libke, Heinrihs Rudolfs Hercs, Hermanis fon Helmholcs, Hermanis Matisons, Jānis Liepiņš (gleznotājs), Jānis Liepiņš (virsnieks), Jānis Sudrabkalns, Jozefs Rots, Kalgari, Kanāda, Kārlis Zemdega, Krievija, Lajošs Košuts, Maksimiliāns Kolbe, Marī Fransuā Sadī Karno, Niklāvs Strunke, Nikolajs II Romanovs, Oldess Hakslijs, Oto Grotevols, Parīze, Pēteris Kubiļiūns, Pēteris Voldemārs Pommers, Pirmdiena, Pjērs de Kubertēns, Pjotrs Kapica, Rūdolfs Hess, Roberts Luiss Stīvensons, Sorbona, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Teodors Billrots, Vācija, Vācijas kanclers, Vilhelms Bitrihs, 1. augusts, 1. februāris, 1. janvāris, 1. novembris, ..., 10. februāris, 11. marts, 13. jūlijs, 14. februāris, 14. oktobris, 15. aprīlis, 16. maijs, 17. maijs, 1802. gads, 1805. gads, 1814. gads, 1821. gads, 1829. gads, 1837. gads, 1845. gads, 1850. gads, 1857. gads, 1932. gads, 1939. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1942. gads, 1943. gads, 1946. gads, 1957. gads, 1962. gads, 1963. gads, 1964. gads, 1966. gads, 1971. gads, 1972. gads, 1973. gads, 1975. gads, 1979. gads, 1984. gads, 1986. gads, 1987. gads, 1994. gads, 2. aprīlis, 2. septembris, 20. marts, 23. aprīlis, 23. jūnijs, 25. jūnijs, 26. aprīlis, 26. februāris, 26. jūlijs, 28. decembris, 29. oktobris, 3. decembris, 30. janvāris, 6. februāris, 6. oktobris, 7. aprīlis, 7. decembris, 8. augusts, 8. janvāris, 8. septembris. Izvērst indekss (58 vairāk) »

Aleksandrs III Romanovs

Aleksandrs III Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas imperators (1881 — 1894), arī Polijas karalis, Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: 1894. gads un Aleksandrs III Romanovs · Redzēt vairāk »

Īzaks Bābels

Īzaks Bābels (dzimis, miris) bija Odesā dzimis ebreju izcelsmes krievu rakstnieks un dramaturgs.

Jaunums!!: 1894. gads un Īzaks Bābels · Redzēt vairāk »

Ēvalds Valters

Ēvalds Valters (dzimis Planīcas "Egleniekos" (tagad Kurmāles pagasts), miris Rīgā) bija latviešu strēlnieks, aktieris un literāts, Latviešu strēlnieku apvienības goda priekšsēdētājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis.

Jaunums!!: 1894. gads un Ēvalds Valters · Redzēt vairāk »

Ņikita Hruščovs

Ņikita Hruščovs (dzimis, miris) bija PSKP CK pirmais sekretārs no 1953.

Jaunums!!: 1894. gads un Ņikita Hruščovs · Redzēt vairāk »

Boriss III

Boriss III, pilnā vārdā Boriss Klements Roberts Marija Pijs Staņislavs Sakss-Koburgs-Gota; dzimis, miris), bija Bulgārijas karalistes cars laikaposmā starp abiem pasaules kariem un Otrā Pasaules kara laikā. Sāka valdīt 24 gadu vecumā pēc tēva Ferdinanda I atteikšanās no troņa, saistībā ar Bulgārjas ārpolitiskajām neveiksmēm Otrā Balkānu kara un Pirmā Pasaules kara laikā. Bulgārijas iekšpolitikā valdīja haoss un uzbrukumi gan no kreisajiem, gan labējiem ekstrēmistiem. Spēlēja nelielu lomu gan Aleksandra Stamboļijska, gan Aleksandra Cankova diktatūras laikā. 1934. gada 19. maijā notika militārs apvērsums un tika nodibināta Borisa III vienpersoniska vara. XX gadsimta trīsdesmitajos gados tuvinājās Vācijai un kļuva par tās sabiedroto Otrā pasaules kara laikā. 1940. gadā, sadarbojoties ar Vāciju, Bulgārija ieguva daļu no Dobružas, bet pēc Dienvidslāvijas karalistes un Grieķijas Karalistes sakāves, atguva Maķedonijas daļas, kas tika zaudētas 1919. gada Neijī līguma rezultātā. Boriss III atteicās pieteikt karu PSRS un sūtīt turp bulgāru karaspēku, kā arī izglāba 50 000 Bulgārijas ebreju, nosūtot tos sabiedriskos darbos. Boriss III pēkšņi mira 1943. gadā, dažas dienas pēc atgriešanās no tikšanās ar Ādolfu Hitleru, oficiāli no infarkta. Baumo, ka Boriss III ir noindēts, tomēr vairums pētnieku sliecas domāt, ka oficiālā versija ir patiesa. Pēc Borisa III nāves par Bulgārijas caru kļuva viņa sešgadīgais dēls Simeons II (XXI gadsimta sākumā viņš tika ievēlēts par Bulgārijas premjerministru). Iesākumā tika apglabāts Rilas klosterī. 1944. gadā komunististiski noskaņotā valdība pārapbedīja Borisa III mirstīgās atliekas karaliskās Vranas pils kapellā, bet vēlākos laikos vēlreiz pārapbedīja nezināmā vietā.

Jaunums!!: 1894. gads un Boriss III · Redzēt vairāk »

Džons Fords

Džons Fords (dzimis Džons Mārtins Fīnijs (John Martin Feeney), miris) bija īru/amerikāņu kinorežisors.

Jaunums!!: 1894. gads un Džons Fords · Redzēt vairāk »

E. E. Kamingss

E.

Jaunums!!: 1894. gads un E. E. Kamingss · Redzēt vairāk »

Ežēns Šarls Katalāns

Ežēns Šarls Katalāns (dzimis, miris) bija beļģu / franču matemātiķis.

Jaunums!!: 1894. gads un Ežēns Šarls Katalāns · Redzēt vairāk »

Eduards VIII Vindzors

Eduards VIII Vindzors (Edward Albert Christian George Andrew Patrick David of Windsor, dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes un britu aizjūras domīniju karalis, kā arī Indijas imperators no līdz tā paša gada 10. decembrim, kad atteicās no troņa.

Jaunums!!: 1894. gads un Eduards VIII Vindzors · Redzēt vairāk »

Emanuels Laskers

Emanuels Laskers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu šahists, matemātiķis un filozofs.

Jaunums!!: 1894. gads un Emanuels Laskers · Redzēt vairāk »

Ferdinands de Lesepss

Ferdinands Marī, vikonts de Lesepss (dzimis, miris) bija franču diplomāts un uzņēmējs, kura vadībā tika uzbūvēts Suecas kanāls.

Jaunums!!: 1894. gads un Ferdinands de Lesepss · Redzēt vairāk »

Frenks Borzeigi

Frenks Borzeigi (dzimis, miris) bija ASV kinorežisors un aktieris.

Jaunums!!: 1894. gads un Frenks Borzeigi · Redzēt vairāk »

Harolds Makmillans

Moriss Harolds Makmillans, Pirmais Stoktonas grāfs (dzimis, miris) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas.

Jaunums!!: 1894. gads un Harolds Makmillans · Redzēt vairāk »

Heinrihs Libke

Kārlis Heinrihs Libke (dzimis, miris) bija Vācijas politiķis, otrais pēckara Vācijas prezidents no 1959.

Jaunums!!: 1894. gads un Heinrihs Libke · Redzēt vairāk »

Heinrihs Rudolfs Hercs

Heinrihs Rudolfs Hercs (Heinrich Rudolf Hertz; dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: 1894. gads un Heinrihs Rudolfs Hercs · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Helmholcs

Hermanis fon Helmholcs (—) bija vācu dabaszinātnieks, kas darbojās fizikas, matemātikas un fizioloģijas nozarēs.

Jaunums!!: 1894. gads un Hermanis fon Helmholcs · Redzēt vairāk »

Hermanis Matisons

Hermanis Matisons arī Mattisons (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija Latvijas šahists un problēmists, pirmais šaha meistars Latvijā (1924).

Jaunums!!: 1894. gads un Hermanis Matisons · Redzēt vairāk »

Jānis Liepiņš (gleznotājs)

Jānis Liepiņš (—) bija latviešu gleznotājs. Apbedīts Rīgā, Meža kapu Mākslinieku kalniņā.

Jaunums!!: 1894. gads un Jānis Liepiņš (gleznotājs) · Redzēt vairāk »

Jānis Liepiņš (virsnieks)

Jānis Liepiņš (—) bija Latvijas armijas ģenerālis (1940), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: 1894. gads un Jānis Liepiņš (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Jānis Sudrabkalns

Jānis Sudrabkalns (īstajā vārdā Arvīds Peine, no 1925. gada Arvīds Sudrabkalns; dzimis Inčukalnā, miris Rīgā) bija latviešu dzejnieks, ieguvis Latvijas PSR Tautas dzejnieka goda nosaukumu (1947).

Jaunums!!: 1894. gads un Jānis Sudrabkalns · Redzēt vairāk »

Jozefs Rots

Mozess Jozefs Rots (dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis ebreju izcelsmes austriešu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: 1894. gads un Jozefs Rots · Redzēt vairāk »

Kalgari

Kalgari ir pilsēta Kanādas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: 1894. gads un Kalgari · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: 1894. gads un Kanāda · Redzēt vairāk »

Kārlis Zemdega

Kārlis Zemdega (līdz 1935. gadam — Kārlis Baumanis, dzimis Cīravas pagastā, miris Rīgā) bija latviešu tēlnieks.

Jaunums!!: 1894. gads un Kārlis Zemdega · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 1894. gads un Krievija · Redzēt vairāk »

Lajošs Košuts

Lajošs Košuts (dzimis, miris) bija ungāru jurists, žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: 1894. gads un Lajošs Košuts · Redzēt vairāk »

Maksimiliāns Kolbe

Svētais Maksimiliāns Marija Kolbe (dzimis, miris) bija poļu franciskāņu mūks, kurš ieslodzījumā izvēlējās brīvprātīgi mirt cita, nepazīstama ieslodzītā vietā.

Jaunums!!: 1894. gads un Maksimiliāns Kolbe · Redzēt vairāk »

Marī Fransuā Sadī Karno

Marī Fransuā Sadī Karno (dzimis, miris) bija franču politiķis.

Jaunums!!: 1894. gads un Marī Fransuā Sadī Karno · Redzēt vairāk »

Niklāvs Strunke

Niklāvs Strunke (1894–1966) bija latviešu gleznotājs, grafiķis, darbojies vitrāžā, scenogrāfijā, rakstījis par mākslu (arī ar pseidonīmu Palmēnu Klāvs), viens no oriģinālākajiem māksliniekiem latviešu modernistu paaudzē.

Jaunums!!: 1894. gads un Niklāvs Strunke · Redzēt vairāk »

Nikolajs II Romanovs

Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas imperators (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.

Jaunums!!: 1894. gads un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »

Oldess Hakslijs

Oldess Leonards Hakslijs (dzimis, miris) bija britu rakstnieks.

Jaunums!!: 1894. gads un Oldess Hakslijs · Redzēt vairāk »

Oto Grotevols

Oto Grotevols (dzimis, miris) bija VDR pirmais premjerministrs no 1949.

Jaunums!!: 1894. gads un Oto Grotevols · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: 1894. gads un Parīze · Redzēt vairāk »

Pēteris Kubiļiūns

Pēteris Kubiļiūns (* — †) Lietuvas armijas ģenerālmajors, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: 1894. gads un Pēteris Kubiļiūns · Redzēt vairāk »

Pēteris Voldemārs Pommers

Pēteris Voldemārs Pommers (—) Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Latvijas armijas virsnieks, Rīgas policijas prefekts.

Jaunums!!: 1894. gads un Pēteris Voldemārs Pommers · Redzēt vairāk »

Pirmdiena

Pirmdiena ir nedēļas diena, kas atrodas starp svētdienu un otrdienu.

Jaunums!!: 1894. gads un Pirmdiena · Redzēt vairāk »

Pjērs de Kubertēns

Pjērs de Kubertēns (—) bija barons, Francijas sporta un sabiedriskais darbinieks, vēsturnieks, pedagogs, mūsdienu Olimpisko spēļu organizēšanas iniciators.

Jaunums!!: 1894. gads un Pjērs de Kubertēns · Redzēt vairāk »

Pjotrs Kapica

Pjotrs Kapica (dzimis, miris) bija padomju/krievu fiziķis.

Jaunums!!: 1894. gads un Pjotrs Kapica · Redzēt vairāk »

Rūdolfs Hess

Rūdolfs Hess (dzimis, miris) bija prominents Trešā reiha politiķis, kurš darbojās kā Ādolfa Hitlera vietnieks NSDAP.

Jaunums!!: 1894. gads un Rūdolfs Hess · Redzēt vairāk »

Roberts Luiss Stīvensons

Roberts Luiss Stīvensons (dzimis Edinburgā, Skotijā, miris Apijā, Samoa) bija skotu prozaiķis un dzejnieks, neoromantisma pārstāvis.

Jaunums!!: 1894. gads un Roberts Luiss Stīvensons · Redzēt vairāk »

Sorbona

Sorbona (arī Sorbonna) var būt.

Jaunums!!: 1894. gads un Sorbona · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Olimpiskā komiteja

Lozannā Starptautiskā Olimpiskā komiteja (jeb CIO, jeb IOC) ir Lozannā, Šveicē bāzēta organizācija, ko 1894.

Jaunums!!: 1894. gads un Starptautiskā Olimpiskā komiteja · Redzēt vairāk »

Teodors Billrots

Kristiāns Alberts Teodors Billrots (dzimis, miris) bija Prūsijā dzimis austriešu ķirurgs un mūziķis - amatieris.

Jaunums!!: 1894. gads un Teodors Billrots · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 1894. gads un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas kanclers

Vācijas kanclers ir valdības galvas tituls Vācijā.

Jaunums!!: 1894. gads un Vācijas kanclers · Redzēt vairāk »

Vilhelms Bitrihs

Vilhelms Bitrihs (dzimis, miris) bija SS obergrupenfīrers un ''Waffen-SS'' ģenerālis Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: 1894. gads un Vilhelms Bitrihs · Redzēt vairāk »

1. augusts

1.

Jaunums!!: 1894. gads un 1. augusts · Redzēt vairāk »

1. februāris

1.

Jaunums!!: 1894. gads un 1. februāris · Redzēt vairāk »

1. janvāris

1.

Jaunums!!: 1894. gads un 1. janvāris · Redzēt vairāk »

1. novembris

1.

Jaunums!!: 1894. gads un 1. novembris · Redzēt vairāk »

10. februāris

10.

Jaunums!!: 1894. gads un 10. februāris · Redzēt vairāk »

11. marts

11.

Jaunums!!: 1894. gads un 11. marts · Redzēt vairāk »

13. jūlijs

13.

Jaunums!!: 1894. gads un 13. jūlijs · Redzēt vairāk »

14. februāris

14.

Jaunums!!: 1894. gads un 14. februāris · Redzēt vairāk »

14. oktobris

14.

Jaunums!!: 1894. gads un 14. oktobris · Redzēt vairāk »

15. aprīlis

15.

Jaunums!!: 1894. gads un 15. aprīlis · Redzēt vairāk »

16. maijs

16.

Jaunums!!: 1894. gads un 16. maijs · Redzēt vairāk »

17. maijs

17.

Jaunums!!: 1894. gads un 17. maijs · Redzēt vairāk »

1802. gads

1802.

Jaunums!!: 1894. gads un 1802. gads · Redzēt vairāk »

1805. gads

1805.

Jaunums!!: 1894. gads un 1805. gads · Redzēt vairāk »

1814. gads

1814.

Jaunums!!: 1894. gads un 1814. gads · Redzēt vairāk »

1821. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: 1894. gads un 1821. gads · Redzēt vairāk »

1829. gads

1829.

Jaunums!!: 1894. gads un 1829. gads · Redzēt vairāk »

1837. gads

1837.

Jaunums!!: 1894. gads un 1837. gads · Redzēt vairāk »

1845. gads

1845.

Jaunums!!: 1894. gads un 1845. gads · Redzēt vairāk »

1850. gads

1850.

Jaunums!!: 1894. gads un 1850. gads · Redzēt vairāk »

1857. gads

1857.

Jaunums!!: 1894. gads un 1857. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: 1894. gads un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 1894. gads un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 1894. gads un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 1894. gads un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 1894. gads un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 1894. gads un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 1894. gads un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 1894. gads un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 1894. gads un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 1894. gads un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 1894. gads un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 1894. gads un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 1894. gads un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 1894. gads un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 1894. gads un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 1894. gads un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 1894. gads un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 1894. gads un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 1894. gads un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 1894. gads un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 1894. gads un 1994. gads · Redzēt vairāk »

2. aprīlis

2.

Jaunums!!: 1894. gads un 2. aprīlis · Redzēt vairāk »

2. septembris

2.

Jaunums!!: 1894. gads un 2. septembris · Redzēt vairāk »

20. marts

20.

Jaunums!!: 1894. gads un 20. marts · Redzēt vairāk »

23. aprīlis

23.

Jaunums!!: 1894. gads un 23. aprīlis · Redzēt vairāk »

23. jūnijs

23.

Jaunums!!: 1894. gads un 23. jūnijs · Redzēt vairāk »

25. jūnijs

25.

Jaunums!!: 1894. gads un 25. jūnijs · Redzēt vairāk »

26. aprīlis

26.

Jaunums!!: 1894. gads un 26. aprīlis · Redzēt vairāk »

26. februāris

26.

Jaunums!!: 1894. gads un 26. februāris · Redzēt vairāk »

26. jūlijs

26.

Jaunums!!: 1894. gads un 26. jūlijs · Redzēt vairāk »

28. decembris

28.

Jaunums!!: 1894. gads un 28. decembris · Redzēt vairāk »

29. oktobris

29.

Jaunums!!: 1894. gads un 29. oktobris · Redzēt vairāk »

3. decembris

3.

Jaunums!!: 1894. gads un 3. decembris · Redzēt vairāk »

30. janvāris

30.

Jaunums!!: 1894. gads un 30. janvāris · Redzēt vairāk »

6. februāris

6.

Jaunums!!: 1894. gads un 6. februāris · Redzēt vairāk »

6. oktobris

6.

Jaunums!!: 1894. gads un 6. oktobris · Redzēt vairāk »

7. aprīlis

7.

Jaunums!!: 1894. gads un 7. aprīlis · Redzēt vairāk »

7. decembris

7.

Jaunums!!: 1894. gads un 7. decembris · Redzēt vairāk »

8. augusts

8.

Jaunums!!: 1894. gads un 8. augusts · Redzēt vairāk »

8. janvāris

8.

Jaunums!!: 1894. gads un 8. janvāris · Redzēt vairāk »

8. septembris

8.

Jaunums!!: 1894. gads un 8. septembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1894.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »