Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1897. gads

Indekss 1897. gads

1897.

98 attiecības: Alfrēds Audze, Amēlija Erharte, Džons Kokrofts, Entonijs Īdens, Erihs Volfgangs Korngolds, Eriks Naits, Ferencs Sālaši, Frenks Kapra, Haso fon Manteifels, Hermanis Balks, Ivans Bagramjans, Ivans Koņevs, Jānis Tīdemanis, Jēkabs Alksnis, Johanness Brāmss, Jozefs Gebelss, Kārlis Gebharts, Kārlis Veierštrāss, Kirils Mereckovs, Kurts Šušnigs, Leonīds Govorovs, Lesters Pīrsons, Ludvigs Erhards, Madagaskara, Norberts Eliass, Pāvils VI, Pāvo Nurmi, Piektdiena, Pola Negri, Puertoriko, Roberts Plūme, Spānija, Svētā Terēze no Lizjē, Tadeušs Reihšteins, Tatjana Nikolajevna, Vasilijs Sokolovskis, Vilhelms Reihs, Viljams Folkners, 1. janvāris, 1. oktobris, 10. aprīlis, 10. februāris, 12. jūnijs, 12. maijs, 13. jūnijs, 14. decembris, 14. janvāris, 16. maijs, 18. maijs, 1815. gads, ..., 1833. gads, 1873. gads, 19. februāris, 1918. gads, 1930. gads, 1937. gads, 1943. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1948. gads, 1955. gads, 1956. gads, 1957. gads, 1962. gads, 1964. gads, 1967. gads, 1968. gads, 1972. gads, 1973. gads, 1977. gads, 1978. gads, 1982. gads, 1987. gads, 1990. gads, 1991. gads, 1996. gads, 20. jūlijs, 20. novembris, 21. jūlijs, 22. jūnijs, 23. aprīlis, 23. novembris, 24. jūlijs, 24. marts, 24. novembris, 25. septembris, 26. janvāris, 26. septembris, 27. maijs, 28. decembris, 29. maijs, 29. oktobris, 3. aprīlis, 30. novembris, 4. februāris, 6. janvāris, 7. decembris, 7. jūnijs. Izvērst indekss (48 vairāk) »

Alfrēds Audze

Alfrēds Audze (1897-1930) bija Latvijas armijas pulkvedis, brīvības cīņu dalībnieks, Lāčplēša kara un Trīs zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: 1897. gads un Alfrēds Audze · Redzēt vairāk »

Amēlija Erharte

Amēlija Mērija Erharte (dzimusi, pazudusi, atzīta par mirušu) bija amerikāņu aviatore un aviācijas propagandētāja.

Jaunums!!: 1897. gads un Amēlija Erharte · Redzēt vairāk »

Džons Kokrofts

Sers Džons Daglass Kokrofts (dzimis, miris) - britu fiziķis.

Jaunums!!: 1897. gads un Džons Kokrofts · Redzēt vairāk »

Entonijs Īdens

Roberts Entonijs Īdens, Pirmais Eivonas grāfs (dzimis, miris) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas.

Jaunums!!: 1897. gads un Entonijs Īdens · Redzēt vairāk »

Erihs Volfgangs Korngolds

Erihs Volfgangs Korngolds (dzimis, miris) bija Morāvijas ebreju izcelsmes austriešu/amerikāņu komponists.

Jaunums!!: 1897. gads un Erihs Volfgangs Korngolds · Redzēt vairāk »

Eriks Naits

Eriks Naits (dzimis Eriks Osvalds Mobrejs Naits, miris) bija angļu rakstnieks.

Jaunums!!: 1897. gads un Eriks Naits · Redzēt vairāk »

Ferencs Sālaši

Ferencs Sālaši (dzimis, miris) bija galēji labējs ungāru politiķis.

Jaunums!!: 1897. gads un Ferencs Sālaši · Redzēt vairāk »

Frenks Kapra

Frenks Rasels Kapra (dzimis, miris) bija amerikāņu kinorežisors.

Jaunums!!: 1897. gads un Frenks Kapra · Redzēt vairāk »

Haso fon Manteifels

Brīvkungs Haso-Ekards fon Manteifels (dzimis, miris) bija vācu tanku ģenerālis (General der Panzertruppe) Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: 1897. gads un Haso fon Manteifels · Redzēt vairāk »

Hermanis Balks

Hermanis Balks (dzimis, miris) bija vācu tanku ģenerālis (General der Panzertruppe) Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: 1897. gads un Hermanis Balks · Redzēt vairāk »

Ivans Bagramjans

Ivans (Ovaness) Bagramjans (dzimis, miris) bija Azerbaidžānā dzimis armēņu izcelsmes padomju karavadonis.

Jaunums!!: 1897. gads un Ivans Bagramjans · Redzēt vairāk »

Ivans Koņevs

Ivans Koņevs (—) bija padomju karavadonis, Padomju Savienības maršals (no 1944), divreiz Padomju Savienības Varonis (1944, 1945).

Jaunums!!: 1897. gads un Ivans Koņevs · Redzēt vairāk »

Jānis Tīdemanis

Jānis Ferdinands Tīdemanis (dzimis, miris) bija latviešu gleznotājs.

Jaunums!!: 1897. gads un Jānis Tīdemanis · Redzēt vairāk »

Jēkabs Alksnis

Jēkabs Alksnis var būt.

Jaunums!!: 1897. gads un Jēkabs Alksnis · Redzēt vairāk »

Johanness Brāmss

Johanness Brāmss (dzimis, miris) bija vācu komponists.

Jaunums!!: 1897. gads un Johanness Brāmss · Redzēt vairāk »

Jozefs Gebelss

Pauls Jozefs Gebelss (dzimis, miris) bija vācu politiķis un valstsvīrs.

Jaunums!!: 1897. gads un Jozefs Gebelss · Redzēt vairāk »

Kārlis Gebharts

Kārlis Francis Gebharts (dzimis, miris) bija vācu ārsts, sporta medicīnas speciālists.

Jaunums!!: 1897. gads un Kārlis Gebharts · Redzēt vairāk »

Kārlis Veierštrāss

Kārlis Teodors Vilhelms Veierštrāss (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis, saukts arī par "mūsdienu matemātiskās analīzes tēvu".

Jaunums!!: 1897. gads un Kārlis Veierštrāss · Redzēt vairāk »

Kirils Mereckovs

Kirils Mereckovs (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju karavadonis.

Jaunums!!: 1897. gads un Kirils Mereckovs · Redzēt vairāk »

Kurts Šušnigs

Kurts Aloizs Jozefs Johans Šušnigs (dzimis, miris) bija Austrijas kanclers autoritatīvā austrofašisma periodā pēc kanclera Engelberta Dollfusa nogalināšanas nacistu puča laikā 1934.

Jaunums!!: 1897. gads un Kurts Šušnigs · Redzēt vairāk »

Leonīds Govorovs

Leonīds Govorovs (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju karavadonis.

Jaunums!!: 1897. gads un Leonīds Govorovs · Redzēt vairāk »

Lesters Pīrsons

Lesters Boulss "Maiks" Pīrsons (dzimis, miris) bija Kanādas politiķis no Kanādas Liberālās partijas un Kanādas 14.

Jaunums!!: 1897. gads un Lesters Pīrsons · Redzēt vairāk »

Ludvigs Erhards

Ludvigs Vilhelms Erhards (dzimis, miris) bija vācu ekonomists un politiķis, Vācijas kanclers no 1963.

Jaunums!!: 1897. gads un Ludvigs Erhards · Redzēt vairāk »

Madagaskara

Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē).

Jaunums!!: 1897. gads un Madagaskara · Redzēt vairāk »

Norberts Eliass

Norberts Eliass (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu/britu sociologs.

Jaunums!!: 1897. gads un Norberts Eliass · Redzēt vairāk »

Pāvils VI

Pāvils VI, īstajā vārdā Džovanni Batista Enriko Antonio Marija Montīni (dzimis (miris) bija Romas pāvests no 1963. gada līdz savai nāvei 1978. gadā. Dzimis 1897. gadā Končezjo, Lombardijā, katoļu jurista un parlamenta deputāta ģimenē. Mācījās Pāvesta Gregoriskajā universitātē (Pontificia Università Gregoriana), Sapencā (Università di Roma "La Sapienza") un Pāvesta Eklēziskajā akadēmijā (Pontificia Ecclesiastica Academia). No 1922. gada strādāja Vatikāna Valsts sekretariātā Džuzepes Picardo vadībā. 1923 gadā tika norīkots darbā Polijā, tomēr drīz atkal sāka darboties Itālijā. 1924. gadā kļuva par universitātes kapelānu un bija viens no katoļu garīdzniekiem, kurš publiski kritizēja fašisma ideoloģiju. No 1925. līdz 1933. gadam viņš bija kapelāns Itālijas Katoļu studentu federācijā (Federazione degli Universitari Cattolici Italiani), kura līdz ar fašistu nākšanas pie varas kļuva par vienīgo legālo nefašistisko organizāciju Itālijas universitātēs. No 1933. gada strādāja Romas kūrijā. Otrā pasaules kara laikā Montīni bija viens no tuvākajiem pāvesta Pija XII darbiniekiem. Parasti kārtoja Pija XII korespondenci ar ārpasauli. 1954. gadā tika iecelts par Milānas arhibīskapu. Pāvesta Jāņa XXIII laikā tika iecelts par kardinālu, bet pēc Jāņa XXIII nāves kardinālu Montīni konklāvā ievēlēja par Romas pāvestu Pāvilu VI. Būdams pāvests, Pauls VI turpināja un 1965. gadā noslēdza pāvesta Jāņa XXIII iesākto Vatikāna 2. koncilu, diplomātiski veikli atrazdams kopsaucējus starp dažādiem baznīcas grupējumiem. Vatikāna 2. koncils pieņēma vairākus svarīgus katoļu baznīcas dzīves dokumentus, piemēram, Lumen gentium jeb t.s. baznīcas dogmatisko konstitūciju. Tika izmainīta 400 gadus vecā baznīcas mises norises kārtība. Vatikāna 2. koncils akceptēja katoļu baznīcas orientāciju uz ekumenisko dialogu ar citām reliģijām un pasaules uzskatiem. Tika reorganizēta Romas kūrija un tika nolemts, ka turpmāk konklāvos nepiedalīsies kardināli, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu. Sava pontifikāta laikā Pals VI atšķīrās no priekšgājējiem ar savām daudzajām ārvalstu vizītēm un aktīvo ārpolitiku. Izdeva vairākas enciklikas. Enciklikā Mense Maio (1965. gadā) pāvests pievērsās Jaunavas Marijas kultam, Ecclesiam Suam (1964. gadā) identificēja baznīcu ar Kristus ķermeni, bet enciklikā Sacerdotalis Caelibatus (1967. gads) vēlreiz uzsvēra garīdznieku celibāta svarīgumu. 1968. gadā tika publicēta pasaules sabiedrībā diskutablā enciklika Humanae Vitae, kurā pāvests vērsās pret mākslīgu dzimstības ierobežošanu. 1978. gada 16. martā Sarkanās brigādes nolaupīja pazīstamo Itālijas politiķi un Pāvila VI draugu kopš studiju laikiem Aldo Moro. 20. aprīlī pāvests publicēja vēstuli nolaupītājiem, kurā pazemīgi lūdza atbrīvot Moro. Tomēr 9. maijā Aldo Moro tika atrasts nogalināts. Tā paša gada 6. augustā pāvesta Gandolfo pils rezidencē mira arī Pāvils VI. 1993. gadā pāvests Jānis Pāvils II iesāka Pāvila VI beatifikācijas procesu.

Jaunums!!: 1897. gads un Pāvils VI · Redzēt vairāk »

Pāvo Nurmi

Pāvo Johaness Nurmi (dzimis Turku, Somijā, miris Helsinkos, Somijā) bija somu vieglatlēts, garo distanču skrējējs.

Jaunums!!: 1897. gads un Pāvo Nurmi · Redzēt vairāk »

Piektdiena

Piektdiena ir nedēļas piektā diena.

Jaunums!!: 1897. gads un Piektdiena · Redzēt vairāk »

Pola Negri

Pola Negri (īstajā vārdā Barbara Apolonija Halupeca; dzimusi, mirusi) bija poļu izcelsmes Holivudas mēmā kino laika kinozvaigzne.

Jaunums!!: 1897. gads un Pola Negri · Redzēt vairāk »

Puertoriko

Puertoriko (Puerto Rico), oficiāli Puertoriko Asociētā Valsts, ir ASV valdījums Vestindijā, Lielajās Antiļu salās.

Jaunums!!: 1897. gads un Puertoriko · Redzēt vairāk »

Roberts Plūme

Roberts Plūme (—) bija latviešu sportists, aktīvs sporta administrators.

Jaunums!!: 1897. gads un Roberts Plūme · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 1897. gads un Spānija · Redzēt vairāk »

Svētā Terēze no Lizjē

Marija Fransuāza Terēze Martēna (baznīcā pazīstama kā Svētā Terēze no Bērna Jēzus jeb kā Svētā Terēze no Lizjē; dzimusi Alansonā, Francijā, mirusi Lizjē, Francijā) bija franču karmelītu klostermāsa, viena no trim sievietēm, kas ir saņēmusi titulu baznīcas doktors.

Jaunums!!: 1897. gads un Svētā Terēze no Lizjē · Redzēt vairāk »

Tadeušs Reihšteins

Tadeušs Reihšteins (dzimis, miris) bija Polijā dzimis ebreju izcelsmes šveiciešu ķīmiķis.

Jaunums!!: 1897. gads un Tadeušs Reihšteins · Redzēt vairāk »

Tatjana Nikolajevna

Lielkņaze Tatjana Nikolajevna (dzimusi, mirusi) bija pēdējā Krievijas impērijas cara Nikolaja II un viņas sievas Aleksandras Fjodorovnas meita.

Jaunums!!: 1897. gads un Tatjana Nikolajevna · Redzēt vairāk »

Vasilijs Sokolovskis

Vasilijs Sokolovskis (dzimis, miris) bija Polijā dzimis krievu izcelsmes padomju karavadonis.

Jaunums!!: 1897. gads un Vasilijs Sokolovskis · Redzēt vairāk »

Vilhelms Reihs

Vilhelms Reihs; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis austriešu/amerikāņu psihoanalītiķis. Viens pirmajiem, kuri centās apvienot freidismu un marksismu. Attīstīja seksuālās revolūcijas jēdzienu, kas ieguva īpašu aktuālitāti rietumos 20. gadsimta sešdesmitajos gados un jauno kreiso uzskatos. Attīstīja vairākas idejas, kuras ir aktuālas mūsdienās - seksuālā izglītība visiem, abortu legalizācija, šķiršanās liberalizācija, laulības fakta nebūtiska ietekme uz mūsdienu ģimeni. Vairāku ietekmīgu darbu autors. Par 1933. gada darbu "Fašisma masu psiholoģija" (Die Massenpsychologie des Faschismus) tika izslēgts no Vācijas Komunistiskās partijas. Nacistu laikā grāmata tika aizliegta un dedzināta publiskās akcijās. 1956. gadā pēc tiesas lēmuma šī grāmata tika sadedzināta arī ASV. Dzimis 1897. gadā Dobrjaniču ciemā Austroungārijā, tagad Ukrainā, disfunkcionālā ģimenē. Ģimnāzijā mācījās Čerņivcos. Pirmā pasaules kara laikā cīnījās Austroungārijas armijā Itālijā. Pēc kara studēja Vīnes universitātē, kur iepazinās ar Freidu. 1922. gadā sāka strādāt Freida klīnikā. 1930. gadā pārcēlās uz Berlīni. Pamatojoties uz ideju par fiziskā ķermeņa saistību ar garu, šeit attīstīja t.s. vegetoterapiju. No 1934. līdz 1939. gadam dzīvoja Oslo, kur attīstīja teoriju par t.s. bioniem, kas esot dzīvības rašanās pamatā. 1939. gadā pārcēlās uz ASV, apmezdamies Menas štatā. Apgalvoja, ka esot atklājis orgonu - dzīvības spēka enerģiju un konstruēja ierīces tā izmantošanai. Apgalvoja, ka radījis mākoņu regulēšanas ierīces (cloudbuster), un, ka pasaulei uzbrūk NLO. Miris ASV cietumā, kur bija ieslodzījumā par necieņu pret tiesu.

Jaunums!!: 1897. gads un Vilhelms Reihs · Redzēt vairāk »

Viljams Folkners

Viljams Folkners (William Cuthbert Faulkner, dzimis, miris) bija amerikāņu rakstnieks, Nobela prēmijas literatūrā ieguvējs (1949), viens no ietekmīgākajiem autoriem amerikāņu literatūrā.

Jaunums!!: 1897. gads un Viljams Folkners · Redzēt vairāk »

1. janvāris

1.

Jaunums!!: 1897. gads un 1. janvāris · Redzēt vairāk »

1. oktobris

1.

Jaunums!!: 1897. gads un 1. oktobris · Redzēt vairāk »

10. aprīlis

10.

Jaunums!!: 1897. gads un 10. aprīlis · Redzēt vairāk »

10. februāris

10.

Jaunums!!: 1897. gads un 10. februāris · Redzēt vairāk »

12. jūnijs

12.

Jaunums!!: 1897. gads un 12. jūnijs · Redzēt vairāk »

12. maijs

12.

Jaunums!!: 1897. gads un 12. maijs · Redzēt vairāk »

13. jūnijs

13.

Jaunums!!: 1897. gads un 13. jūnijs · Redzēt vairāk »

14. decembris

14.

Jaunums!!: 1897. gads un 14. decembris · Redzēt vairāk »

14. janvāris

14.

Jaunums!!: 1897. gads un 14. janvāris · Redzēt vairāk »

16. maijs

16.

Jaunums!!: 1897. gads un 16. maijs · Redzēt vairāk »

18. maijs

18.

Jaunums!!: 1897. gads un 18. maijs · Redzēt vairāk »

1815. gads

1815.

Jaunums!!: 1897. gads un 1815. gads · Redzēt vairāk »

1833. gads

1833.

Jaunums!!: 1897. gads un 1833. gads · Redzēt vairāk »

1873. gads

1873.

Jaunums!!: 1897. gads un 1873. gads · Redzēt vairāk »

19. februāris

19.

Jaunums!!: 1897. gads un 19. februāris · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 1897. gads un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 1897. gads un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 1897. gads un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 1897. gads un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 1897. gads un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 1897. gads un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 1897. gads un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 1897. gads un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 1897. gads un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 1897. gads un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 1897. gads un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 1897. gads un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 1897. gads un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: 1897. gads un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 1897. gads un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 1897. gads un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 1897. gads un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 1897. gads un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

Jaunums!!: 1897. gads un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 1897. gads un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 1897. gads un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 1897. gads un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 1897. gads un 1996. gads · Redzēt vairāk »

20. jūlijs

20.

Jaunums!!: 1897. gads un 20. jūlijs · Redzēt vairāk »

20. novembris

20.

Jaunums!!: 1897. gads un 20. novembris · Redzēt vairāk »

21. jūlijs

21.

Jaunums!!: 1897. gads un 21. jūlijs · Redzēt vairāk »

22. jūnijs

22.

Jaunums!!: 1897. gads un 22. jūnijs · Redzēt vairāk »

23. aprīlis

23.

Jaunums!!: 1897. gads un 23. aprīlis · Redzēt vairāk »

23. novembris

23.

Jaunums!!: 1897. gads un 23. novembris · Redzēt vairāk »

24. jūlijs

24.

Jaunums!!: 1897. gads un 24. jūlijs · Redzēt vairāk »

24. marts

24.

Jaunums!!: 1897. gads un 24. marts · Redzēt vairāk »

24. novembris

24.

Jaunums!!: 1897. gads un 24. novembris · Redzēt vairāk »

25. septembris

25.

Jaunums!!: 1897. gads un 25. septembris · Redzēt vairāk »

26. janvāris

26.

Jaunums!!: 1897. gads un 26. janvāris · Redzēt vairāk »

26. septembris

26.

Jaunums!!: 1897. gads un 26. septembris · Redzēt vairāk »

27. maijs

27.

Jaunums!!: 1897. gads un 27. maijs · Redzēt vairāk »

28. decembris

28.

Jaunums!!: 1897. gads un 28. decembris · Redzēt vairāk »

29. maijs

29.

Jaunums!!: 1897. gads un 29. maijs · Redzēt vairāk »

29. oktobris

29.

Jaunums!!: 1897. gads un 29. oktobris · Redzēt vairāk »

3. aprīlis

3.

Jaunums!!: 1897. gads un 3. aprīlis · Redzēt vairāk »

30. novembris

30.

Jaunums!!: 1897. gads un 30. novembris · Redzēt vairāk »

4. februāris

4.

Jaunums!!: 1897. gads un 4. februāris · Redzēt vairāk »

6. janvāris

6.

Jaunums!!: 1897. gads un 6. janvāris · Redzēt vairāk »

7. decembris

7.

Jaunums!!: 1897. gads un 7. decembris · Redzēt vairāk »

7. jūnijs

7.

Jaunums!!: 1897. gads un 7. jūnijs · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1897.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »