Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1899. gads

Indekss 1899. gads

1899.

80 attiecības: Acetilsalicilskābe, Alfreds Hičkoks, Angļu—būru karš, Arvīds Pelše, Ģerģs Bēkēši, Čārlzs Lotons, Ērihs Kestners, Ņujorka, Brazīlija, Džeimss Kegnijs, Džordžs Kjūkors, EC Vitória, Erihs fon dem Bahs-Celevskis, Ernests Šosons, Ernests Hemingvejs, FC Barcelona, Felikss Fors, Filipīniešu—amerikāņu karš, Folke Rogards, Frankfurtes "Eintracht", Freds Astērs, Frenks Bērnets, Fricis Alberts Lipmanis, Gustavs Celmiņš, Gustavs Heinemanis, Hamfrijs Bogarts, Horhe Luiss Borhess, Itālija, Johans Štrauss II, Kvīnsa, Lao Še, Lavrentijs Berija, Opel, Otniēls Čārlzs Māršs, Roberts Bunzens, Spānija, Starptautisks līgums, Steitenailenda, Svētdiena, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Vladimirs Nabokovs (rakstnieks), 1. aprīlis, 1. janvāris, 1. jūlijs, 1. marts, 10. jūnijs, 10. maijs, 11. oktobris, 12. jūlijs, ..., 13. augusts, 16. augusts, 16. decembris, 16. februāris, 16. maijs, 16. marts, 17. jūlijs, 18. maijs, 19. janvāris, 21. janvāris, 21. jūlijs, 22. aprīlis, 23. februāris, 23. janvāris, 23. jūlijs, 24. augusts, 25. decembris, 29. jūlijs, 29. marts, 29. novembris, 3. februāris, 3. jūnijs, 3. septembris, 4. februāris, 6. jūlijs, 6. marts, 7. februāris, 7. jūlijs, 8. marts, 8. novembris. Izvērst indekss (30 vairāk) »

Acetilsalicilskābe

Acetilsalicilskābe jeb aspirīns (CH3COOC6H4COOH) ir etiķskābes un salicilskābes esteris.

Jaunums!!: 1899. gads un Acetilsalicilskābe · Redzēt vairāk »

Alfreds Hičkoks

Alfreds Džozefs Hičkoks (dzimis Londonā, miris Losandželosā) bija angļu kinorežisors, kinoproducents, scenārists.

Jaunums!!: 1899. gads un Alfreds Hičkoks · Redzēt vairāk »

Angļu—būru karš

Angļu—būru karš (vai The Boer War, afrikānsā — Anglo-Boereoorlog vai Tweede Vryheidsoorlog (Otrais Neatkarības karš)) bija karš mūsdienu Dienvidāfrikas Republikas teritorijā no 1899.

Jaunums!!: 1899. gads un Angļu—būru karš · Redzēt vairāk »

Arvīds Pelše

Arvīds Pelše (—) bija latviešu čekists, padomju politiķis, Oktobra revolūcijas dalībnieks, LKP CK pirmais sekretārs no 1959.

Jaunums!!: 1899. gads un Arvīds Pelše · Redzēt vairāk »

Ģerģs Bēkēši

Gerģs Bēkēši (Békésy György, Georg von Békésy, dzimis Budapeštā, miris Honolulu) bija ungāru biofiziķis.

Jaunums!!: 1899. gads un Ģerģs Bēkēši · Redzēt vairāk »

Čārlzs Lotons

Čārlzs Lotons (dzimis, miris) bija angļu teātra un kino aktieris, kinorežisors, producents un scenāriju autors.

Jaunums!!: 1899. gads un Čārlzs Lotons · Redzēt vairāk »

Ērihs Kestners

Emīls Ērihs Kestners (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs un satīrists.

Jaunums!!: 1899. gads un Ērihs Kestners · Redzēt vairāk »

Ņujorka

Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visvairāk apdzīvotā pilsēta ASV, un Ņujorkas metropoles centrs ir viena no visvairāk apdzīvotajām metropolēm pasaulē.

Jaunums!!: 1899. gads un Ņujorka · Redzēt vairāk »

Brazīlija

Brazīlija, oficiāli Brazīlijas Federatīvā Republika (República Federativa do Brasil), ir valsts Dienvidamerikā, kas aizņem 47% no kontinenta.

Jaunums!!: 1899. gads un Brazīlija · Redzēt vairāk »

Džeimss Kegnijs

Džeimss Frānsiss Kegnijs jaunākais (dzimis, miris) bija amerikāņu kinoaktieris, viena no populārākajām 1930.

Jaunums!!: 1899. gads un Džeimss Kegnijs · Redzēt vairāk »

Džordžs Kjūkors

Džordžs Djūi Kjūkors (dzimis, miris) bija amerikāņu kinorežisors.

Jaunums!!: 1899. gads un Džordžs Kjūkors · Redzēt vairāk »

EC Vitória

Esporte Clube Vitória, biezāk zināms vienkārši kā Vitória, ir Brazīlijas futbola klubs no Salvadoras pilsētas Baijas štatā.

Jaunums!!: 1899. gads un EC Vitória · Redzēt vairāk »

Erihs fon dem Bahs-Celevskis

Erihs fon dem Bahs-Celevskis (līdz 1925. gadam — fon Celevskis, no 1940. gada — fon dem Bahs,; dzimis, miris) bija vācu SS obergrupenfīrers un policijas ģenerālis.

Jaunums!!: 1899. gads un Erihs fon dem Bahs-Celevskis · Redzēt vairāk »

Ernests Šosons

Amedejs Ernests Šosons (dzimis, miris) bija franču komponists.

Jaunums!!: 1899. gads un Ernests Šosons · Redzēt vairāk »

Ernests Hemingvejs

Ernests Millers Hemingvejs, labāk pazīstams kā Ernests Hemingvejs (dzimis Oakpārksā, ASV, miris Kečamā, Aidaho, ASV), bija amerikāņu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: 1899. gads un Ernests Hemingvejs · Redzēt vairāk »

FC Barcelona

Futbol Club Barcelona, pazīstams kā FC Barcelona vai Barça, ir Barselonā (Katalonijā, Spānijā) bāzēts sporta klubs, kurš vislabāk ir atpazīstams kā futbola klubs.

Jaunums!!: 1899. gads un FC Barcelona · Redzēt vairāk »

Felikss Fors

Felikss Fransuā Fors (dzimis, miris) bija franču politiķis.

Jaunums!!: 1899. gads un Felikss Fors · Redzēt vairāk »

Filipīniešu—amerikāņu karš

Filipīniešu—amerikāņu karš bija karš mūsdienu Filipīnu teritorijā no līdz 1902.

Jaunums!!: 1899. gads un Filipīniešu—amerikāņu karš · Redzēt vairāk »

Folke Rogards

Folke Rogards (arī Aksels Rosengrens;, Stokholma —, Stokholma) bija Zviedrijas jurists un sabiedriskais darbinieks, starptautiskās šaha federācijas (FIDE) prezidents no 1949.

Jaunums!!: 1899. gads un Folke Rogards · Redzēt vairāk »

Frankfurtes "Eintracht"

Frankfurtes "Eintracht" ir futbola klubs no Frankfurtes Vācijā, Hesenē.

Jaunums!!: 1899. gads un Frankfurtes "Eintracht" · Redzēt vairāk »

Freds Astērs

Freds Astērs (dzimis Frederiks Osterlics (Frederick Austerlitz); —) bija amerikāņu kinoaktieris un Brodvejas skatuves dejotājs, horeogrāfs, dziedātājs un aktieris.

Jaunums!!: 1899. gads un Freds Astērs · Redzēt vairāk »

Frenks Bērnets

Frenks Makferleins Bērnets (Frank Macfarlane Burnet) bija austrāliešu virusologs, kas pazīstams kļuva ar savu ieguldījumu imunoloģijā.

Jaunums!!: 1899. gads un Frenks Bērnets · Redzēt vairāk »

Fricis Alberts Lipmanis

Fricis Alberts Lipmanis (dzimis, miris) bija vācu/amerikāņu bioķīmiķis.

Jaunums!!: 1899. gads un Fricis Alberts Lipmanis · Redzēt vairāk »

Gustavs Celmiņš

Gustavs Celmiņš (dzimis Rīgā, miris Sanantonio) bija politiķis, organizāciju Ugunskrusts un vēlāk Pērkonkrusts priekšnieks, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: 1899. gads un Gustavs Celmiņš · Redzēt vairāk »

Gustavs Heinemanis

Gustavs Valters Heinemanis (dzimis, miris) bija Vācijas baznīcas darbinieks un politiķis, Vācijas prezidents no 1969.

Jaunums!!: 1899. gads un Gustavs Heinemanis · Redzēt vairāk »

Hamfrijs Bogarts

Hamfrijs Bogarts (dzimis Ņujorkā, miris Losandželosā) bija ASV aktieris.

Jaunums!!: 1899. gads un Hamfrijs Bogarts · Redzēt vairāk »

Horhe Luiss Borhess

Horhe Fransisko Isidoro Luiss Borhess (dzimis, miris) bija Argentīnas rakstnieks, esejists, dzejnieks un tulks.

Jaunums!!: 1899. gads un Horhe Luiss Borhess · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 1899. gads un Itālija · Redzēt vairāk »

Johans Štrauss II

Johans Štrauss, jaunākais, (—) bija austriešu komponists.

Jaunums!!: 1899. gads un Johans Štrauss II · Redzēt vairāk »

Kvīnsa

Kvīnsas (dzeltenā krāsā) atrašanās vieta Ņujorkā. Kvīnsa no pieciem Ņujorkas rajoniem ir lielākais pēc platības (280 km²) un otrs lielākais pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: 1899. gads un Kvīnsa · Redzēt vairāk »

Lao Še

Lao Še Lao Še, īstajā vārdā Šu Ciņčuņs (dzimis 1899. gada 3. februārī Pekinā, miris 1966. gada 24. augustā Pekinā), bija mandžūru izcelsmes ķīniešu rakstnieks.

Jaunums!!: 1899. gads un Lao Še · Redzēt vairāk »

Lavrentijs Berija

Lavrentijs Berija (Lavrenti Beria;; dzimis, miris) bija megrelu izcelsmes padomju valsts darbinieks, PSRS Iekšlietu ministrijas vadītājs.

Jaunums!!: 1899. gads un Lavrentijs Berija · Redzēt vairāk »

Opel

Opel Automobile GmbH (zīmols Opel) ir Vācijas autobūves uzņēmums.

Jaunums!!: 1899. gads un Opel · Redzēt vairāk »

Otniēls Čārlzs Māršs

Otniēls Čārlzs Māršs (dzimis, miris) bija amerikāņu paleontologs. Atklājis, nosaucis vai klasificējis daudzas dinozauru sugas. 19. gadsimta beigās iesaistījās t. s. Kaulu karos pret Edvardu Kopu no Filadelfijas, lai, izmantojot jebkurus paņēmienus, to pārspētu. Dzimis Ņujorkas štata Lokportā. Ieguva izglītību ar bagātā tēvoča Džordža Pībodī palīdzību. 1860. gadā pabeidza Jeila koledžu, bet vēlāk papildinājās koledžas sastāvā esošajā Šefīlda Zinātnes skolā. Studēja paleontoloģiju un anatomiju Berlīnē, Heidelbergā un Breslavā.

Jaunums!!: 1899. gads un Otniēls Čārlzs Māršs · Redzēt vairāk »

Roberts Bunzens

Roberts Vilhelms Eberhards Bunzens (dzimis miris) bija vācu ķīmiķis un izgudrotājs.

Jaunums!!: 1899. gads un Roberts Bunzens · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 1899. gads un Spānija · Redzēt vairāk »

Starptautisks līgums

Starptautisks līgums (arī starptautisks nolīgums, starptautiska vienošanās) ir starptautiska vienošanās starp valstīm, starp valstīm un starptautiskajām organizācijām, starp starptautiskajām organizācijām, kuru regulē starptautiskās tiesības.

Jaunums!!: 1899. gads un Starptautisks līgums · Redzēt vairāk »

Steitenailenda

Steitenailendas (dzeltenā krāsā) atrašanās vieta Ņujorkā. Steitenailenda ir viens no pieciem Ņujorkas rajoniem, atrodas uz tāda paša nosaukuma salas.

Jaunums!!: 1899. gads un Steitenailenda · Redzēt vairāk »

Svētdiena

Svētdiena, senāk latviešu tradīcijās arī pussvēte vai pussvēta, līdzīgi kā citur Eiropā, ir nedēļas septītā diena, bet citās valstīs, piemēram, ASV, Kanādā, Japānā, svētdiena ir nedēļas pirmā diena.

Jaunums!!: 1899. gads un Svētdiena · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 1899. gads un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 1899. gads un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Vladimirs Nabokovs (rakstnieks)

Vladimirs Nabokovs (dzimis, miris) bija krievu un amerikāņu rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un literatūrkritiķis.

Jaunums!!: 1899. gads un Vladimirs Nabokovs (rakstnieks) · Redzēt vairāk »

1. aprīlis

1.

Jaunums!!: 1899. gads un 1. aprīlis · Redzēt vairāk »

1. janvāris

1.

Jaunums!!: 1899. gads un 1. janvāris · Redzēt vairāk »

1. jūlijs

1.

Jaunums!!: 1899. gads un 1. jūlijs · Redzēt vairāk »

1. marts

1.

Jaunums!!: 1899. gads un 1. marts · Redzēt vairāk »

10. jūnijs

10.

Jaunums!!: 1899. gads un 10. jūnijs · Redzēt vairāk »

10. maijs

10.

Jaunums!!: 1899. gads un 10. maijs · Redzēt vairāk »

11. oktobris

11.

Jaunums!!: 1899. gads un 11. oktobris · Redzēt vairāk »

12. jūlijs

12.

Jaunums!!: 1899. gads un 12. jūlijs · Redzēt vairāk »

13. augusts

13.

Jaunums!!: 1899. gads un 13. augusts · Redzēt vairāk »

16. augusts

16.

Jaunums!!: 1899. gads un 16. augusts · Redzēt vairāk »

16. decembris

16.

Jaunums!!: 1899. gads un 16. decembris · Redzēt vairāk »

16. februāris

16.

Jaunums!!: 1899. gads un 16. februāris · Redzēt vairāk »

16. maijs

16.

Jaunums!!: 1899. gads un 16. maijs · Redzēt vairāk »

16. marts

16.

Jaunums!!: 1899. gads un 16. marts · Redzēt vairāk »

17. jūlijs

17.

Jaunums!!: 1899. gads un 17. jūlijs · Redzēt vairāk »

18. maijs

18.

Jaunums!!: 1899. gads un 18. maijs · Redzēt vairāk »

19. janvāris

19.

Jaunums!!: 1899. gads un 19. janvāris · Redzēt vairāk »

21. janvāris

21.

Jaunums!!: 1899. gads un 21. janvāris · Redzēt vairāk »

21. jūlijs

21.

Jaunums!!: 1899. gads un 21. jūlijs · Redzēt vairāk »

22. aprīlis

22.

Jaunums!!: 1899. gads un 22. aprīlis · Redzēt vairāk »

23. februāris

23.

Jaunums!!: 1899. gads un 23. februāris · Redzēt vairāk »

23. janvāris

23.

Jaunums!!: 1899. gads un 23. janvāris · Redzēt vairāk »

23. jūlijs

23.

Jaunums!!: 1899. gads un 23. jūlijs · Redzēt vairāk »

24. augusts

24.

Jaunums!!: 1899. gads un 24. augusts · Redzēt vairāk »

25. decembris

25.

Jaunums!!: 1899. gads un 25. decembris · Redzēt vairāk »

29. jūlijs

29.

Jaunums!!: 1899. gads un 29. jūlijs · Redzēt vairāk »

29. marts

29.

Jaunums!!: 1899. gads un 29. marts · Redzēt vairāk »

29. novembris

29.

Jaunums!!: 1899. gads un 29. novembris · Redzēt vairāk »

3. februāris

3.

Jaunums!!: 1899. gads un 3. februāris · Redzēt vairāk »

3. jūnijs

3.

Jaunums!!: 1899. gads un 3. jūnijs · Redzēt vairāk »

3. septembris

3.

Jaunums!!: 1899. gads un 3. septembris · Redzēt vairāk »

4. februāris

4.

Jaunums!!: 1899. gads un 4. februāris · Redzēt vairāk »

6. jūlijs

6.

Jaunums!!: 1899. gads un 6. jūlijs · Redzēt vairāk »

6. marts

6.

Jaunums!!: 1899. gads un 6. marts · Redzēt vairāk »

7. februāris

7.

Jaunums!!: 1899. gads un 7. februāris · Redzēt vairāk »

7. jūlijs

7.

Jaunums!!: 1899. gads un 7. jūlijs · Redzēt vairāk »

8. marts

8.

Jaunums!!: 1899. gads un 8. marts · Redzēt vairāk »

8. novembris

8.

Jaunums!!: 1899. gads un 8. novembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1899.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »