Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

19. marts

Indekss 19. marts

19.

135 attiecības: Agripīna Jaunākā, Akmeņogles, Alžīrijas neatkarības karš, Alberts Špērs, Aleksandrs III Dankelds, Aleksandrs Lukašenko, Alesandro Nesta, Alfreds fon Tirpics, Amerikas Savienotās Valstis, Anna Leopoldovna, Artūrs Balfūrs, Arturs Klārks, Arvīds Pelše, ASV dolārs, Aviācijas bāzeskuģis, Azartspēles, Ņujorka, Ādolfs Eihmanis, Ādolfs Hitlers, Bagdāde, Baltkrievija, Bangladeša, Beļģija, Brūss Viliss, Deivids Livingstons, Djego Forlans, Edgars Raiss Barouzs, Egons Krencs, Eliass Lenrūts, Elizabete Anskomba, Filips Rots, Francijas aizjūras departamenti, Freda Kalēja, Frederiks Žolio-Kirī, Garais gads, Gregora kalendārs, Gvadelupa, Gviāna, Henriks I Bārdainais, Ibn Haldūns, Indija, Irāka, Japāna, Jānis Frīdrihs Baumanis, Jegors Gaidars, Kemerovas apgabals, Klements XI, Krievija, Latvija, Latvijas Universitāte, ..., Lībieši, Leonīds Govorovs, Makss Rēgers, Martinika, Mārtiņš Vācietis, Metāns, Mihājs Kāroji, Nevada, Nikola Larīni, Otrais pasaules karš, Pēteris Stučka, Portugāle, Rīgas Tehniskā universitāte, Reinjona, Space Shuttle, Spānija, Tēva diena, Ungārija, Valērijs Ļeontjevs, Valensija (Spānija), Vācija, Vilfrids Mihails Voiničs, Viljams Dženingss Braians, 1238. gads, 1241. gads, 1286. gads, 1406. gads, 15. gads, 1649. gads, 1718. gads, 1721. gads, 1746. gads, 1802. gads, 1813. gads, 1829. gads, 1831. gads, 1834. gads, 1848. gads, 1849. gads, 1855. gads, 1860. gads, 1865. gads, 1873. gads, 1875. gads, 1883. gads, 1884. gads, 1888. gads, 1891. gads, 1897. gads, 1900. gads, 1905. gads, 1906. gads, 1916. gads, 1917. gads, 1919. gads, 1925. gads, 1930. gads, 1931. gads, 1933. gads, 1937. gads, 1942. gads, 1943. gads, 1944. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1949. gads, 1950. gads, 1955. gads, 1956. gads, 1957. gads, 1958. gads, 1962. gads, 1964. gads, 1972. gads, 1976. gads, 1979. gads, 1981. gads, 1990. gads, 1991. gads, 2001. gads, 2003. gads, 2006. gads, 2007. gads, 2008. gads, 2009. gads. Izvērst indekss (85 vairāk) »

Agripīna Jaunākā

Agripīna Jaunākā (dzimusi vai, mirusi vai 23. martā) bija Romas impērijas imperatora Klaudija ceturtā sieva, imperatora Tibērija adoptētā meita, imperatora Kaligulas māsa un imperatora Nērona māte.

Jaunums!!: 19. marts un Agripīna Jaunākā · Redzēt vairāk »

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Jaunums!!: 19. marts un Akmeņogles · Redzēt vairāk »

Alžīrijas neatkarības karš

Alžīrijas neatkarības karš bija galvenokārt partizānu karš starp Francijas bruņotajiem spēkiem un Alžīrijas neatkarības piekritējiem.

Jaunums!!: 19. marts un Alžīrijas neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Alberts Špērs

Bertolds Konrāds Hermanis Alberts Špērs (dzimis, miris) bija vācu arhitekts, kurš Otrā Pasaules kara laikā bija Trešā reiha apbruņojuma un kara rūpniecības ministrs. Pirms kļuva par ministru, Špērs bija Ādolfa Hitlera galvenais arhitekts. Iestājās NSDAP 1931. gadā. Projektēja Reihskanceleju Berlīnē un nacistu partijas kongresu norises vietu Nirnbergā. Izstrādāja plānu radikālai Berlīnes pārbūvei (Welthauptstadt Germania). Tiesāts Nirnbergas procesā, kur atzina savu vainu nacisma noziegumos. Tika piespriests 20 gadu ieslodzījums, kuru lielāko daļu izcieta Špandavas cietumā, Berlīnē. Pēc ieslodzījuma beigām 1966. gadā izdeva plaši pazīstamus memuārus. Špēra dēls Alberts Špērs Jaunākais arī pēc profesijas ir arhitekts.

Jaunums!!: 19. marts un Alberts Špērs · Redzēt vairāk »

Aleksandrs III Dankelds

Aleksandrs III (dzimis, miris) bija Skotijas karalis no 1249.

Jaunums!!: 19. marts un Aleksandrs III Dankelds · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Lukašenko

Aleksandrs Lukašenko jeb Aļaksandrs Lukašenka (dzimis) ir Baltkrievijas pašreizējais prezidents.

Jaunums!!: 19. marts un Aleksandrs Lukašenko · Redzēt vairāk »

Alesandro Nesta

Alesandro Nesta (dzimis Romā) ir bijušais Itālijas futbola aizsargs Kopā ar Itālijas izlasi ieguvis Pasaules kausu.

Jaunums!!: 19. marts un Alesandro Nesta · Redzēt vairāk »

Alfreds fon Tirpics

Alfreds fon Tirpics (dzimis, miris) bija vācu admirālis, Vācijas Valsts kara flotes dienesta (Reichsmarineamt) valsts sekretārs no 1897.

Jaunums!!: 19. marts un Alfreds fon Tirpics · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 19. marts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anna Leopoldovna

Anna Leopoldovna (dzimusi kā Elizabete Karolīne Kristīne, mirusi) bija Mēklenburgas-Šverīnes hercoga Kārļa Leopolda (Karl Leopold, Herzog von Mecklenburg-Schwerin, 1678-1747) un krievu princeses Katrīnas meita.

Jaunums!!: 19. marts un Anna Leopoldovna · Redzēt vairāk »

Artūrs Balfūrs

Artūrs Džeimss Balfūrs, Pirmais grāfs Balfūrs (dzimis, miris) - britu politiķis no Konservatīvās partijas.

Jaunums!!: 19. marts un Artūrs Balfūrs · Redzēt vairāk »

Arturs Klārks

Sers Arturs Čārlzs Klārks (Sir Arthur Charles Clarke, dzimis Mainhedā (Minehead), Somersetā, miris Kolombo, Šrilankā) bija angļu rakstnieks, viens no pazīstamākajiem zinātniskās fantastikas autoriem.

Jaunums!!: 19. marts un Arturs Klārks · Redzēt vairāk »

Arvīds Pelše

Arvīds Pelše (—) bija latviešu čekists, padomju politiķis, Oktobra revolūcijas, pazīstamas arī kā boļševiku revolūcijas, dalībnieks, LKP CK pirmais sekretārs no 1959.

Jaunums!!: 19. marts un Arvīds Pelše · Redzēt vairāk »

ASV dolārs

ASV 100 dolāru naudaszīme ASV dolārs (valūtas kods USD) ir ASV valūta.

Jaunums!!: 19. marts un ASV dolārs · Redzēt vairāk »

Aviācijas bāzeskuģis

ASV aviācijas bāzeskuģis "Teodors Rūzvelts" Aviācijas bāzeskuģis ir karakuģis, kas kara flotē tiek izmantots kā aviobāze kara aviācijai.

Jaunums!!: 19. marts un Aviācijas bāzeskuģis · Redzēt vairāk »

Azartspēles

Spēļu automāti Japānas galvaspilsētā Tokijā Azartspēles ir jebkuras spēles uz naudu, kur to spēlētājiem ir iespēja iegūt laimestu.

Jaunums!!: 19. marts un Azartspēles · Redzēt vairāk »

Ņujorka

Ņujorka ir pilsēta Ņujorkas štatā, ASV, tā ir visapdzīvotāka pilsēta ASV un Ņujorkas Metropoles centrs, kas ir viena no apdzīvotākajām metropolēm pasaulē.

Jaunums!!: 19. marts un Ņujorka · Redzēt vairāk »

Ādolfs Eihmanis

Oto Ādolfs Eihmanis (dzimis, miris) bija SS oberšturmbanfīrers, viens no holokausta galvenajiem arhitektiem.

Jaunums!!: 19. marts un Ādolfs Eihmanis · Redzēt vairāk »

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

Jaunums!!: 19. marts un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »

Bagdāde

Bagdāde (Bagdād) ir pilsēta Irākas centrālajā daļā pie Tigras upes.

Jaunums!!: 19. marts un Bagdāde · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: 19. marts un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Bangladeša

Bangladeša, oficiāli Bangladešas Tautas Republika (Gônoprojatontri Bangladesh) ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: 19. marts un Bangladeša · Redzēt vairāk »

Beļģija

Beļģija ((izruna), (izruna)), oficiāli Beļģijas Karaliste (Koninkrijk België, Royaume de Belgique, Königreich Belgien), ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: 19. marts un Beļģija · Redzēt vairāk »

Brūss Viliss

Volters Brūss Viliss (Walter Bruce Willis; dzimis Idārā-Oberšteinā, VFR) ir amerikāņu aktieris, kinoproducents un dziedātājs.

Jaunums!!: 19. marts un Brūss Viliss · Redzēt vairāk »

Deivids Livingstons

Deivids Livingstons (dzimis, miris) bija skotu ceļotājs un ārsts.

Jaunums!!: 19. marts un Deivids Livingstons · Redzēt vairāk »

Djego Forlans

Djego Martins Forlans Koraso (dzimis Montevideo, Urugvajā) ir urugvajiešu futbolists.

Jaunums!!: 19. marts un Djego Forlans · Redzēt vairāk »

Edgars Raiss Barouzs

Edgars Raiss Barouzs (dzimis, miris) bija amerikāņu rakstnieks.

Jaunums!!: 19. marts un Edgars Raiss Barouzs · Redzēt vairāk »

Egons Krencs

Egons Krencs (dzimis) bija VDR politiķis, pēdējais valsts vadītājs pirms VDR pievienošanas VFR.

Jaunums!!: 19. marts un Egons Krencs · Redzēt vairāk »

Eliass Lenrūts

Eliass Lenrūts (Elias Lönnrot, dzimis 1802. gada 9. aprīlī, miris 1884. gada 19. martā) bija somu ārsts, filologs un folkloras vācējs.

Jaunums!!: 19. marts un Eliass Lenrūts · Redzēt vairāk »

Elizabete Anskomba

Ģertrūde Elizabete Margarēte Anskombe (Gertrude Elizabeth Margaret Anscombe, pazīstama arī kā Elizabete Anskomba (Elizabeth Anscombe) un G.E.M. Anskomba (G. E. M. Anscombe), *1919. gada 19. martā Limerikā, †2001. gada 5. janvārī Kembridžā) - britu filozofe.

Jaunums!!: 19. marts un Elizabete Anskomba · Redzēt vairāk »

Filips Rots

Filips Miltons Rots (Philip Milton Roth, dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes ASV rakstnieks.

Jaunums!!: 19. marts un Filips Rots · Redzēt vairāk »

Francijas aizjūras departamenti

Aizjūras departamenti, kas vienlaikus ir arī Aizjūras reģioni ir Francijas teritoriālās kopienas, kas ir iekļautas Francijas Republikā tāpat kā metropoliskie departamenti un reģioni.

Jaunums!!: 19. marts un Francijas aizjūras departamenti · Redzēt vairāk »

Freda Kalēja

Freda Kalēja (dzimusi) ir operdziedātāja, soprāns.

Jaunums!!: 19. marts un Freda Kalēja · Redzēt vairāk »

Frederiks Žolio-Kirī

Žans Frederiks Žolio-Kirī, dzimtais uzvārds Žolio (dzimis 1900. gada 19.martā Parīzē, miris 1958. gada 14.augustā Parīzē) bija franču fiziķis.

Jaunums!!: 19. marts un Frederiks Žolio-Kirī · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 19. marts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 19. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gvadelupa

Gvadelupa ir viens no četriem Francijas aizjūras reģioniem un Francijas aizjūras departaments.

Jaunums!!: 19. marts un Gvadelupa · Redzēt vairāk »

Gviāna

Gviāna, nereti Franču Gviāna (Guyane française), ir Francijas reģions un aizjūras departaments Dienvidamerikā.

Jaunums!!: 19. marts un Gviāna · Redzēt vairāk »

Henriks I Bārdainais

Henriks I Bārdainais (dzimis starp 1165. un 1170. gadu, miris) bija Krakovas kņazs no 1232.

Jaunums!!: 19. marts un Henriks I Bārdainais · Redzēt vairāk »

Ibn Haldūns

Ibn Haldūns (ibn Khaldūn, dzimis, miris) bija arābu vēsturnieks.

Jaunums!!: 19. marts un Ibn Haldūns · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: 19. marts un Indija · Redzēt vairāk »

Irāka

Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu.

Jaunums!!: 19. marts un Irāka · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 19. marts un Japāna · Redzēt vairāk »

Jānis Frīdrihs Baumanis

Jānis Frīdrihs Baumanis (dzimis, miris) bija pirmais akadēmiski izglītotais latviešu arhitekts.

Jaunums!!: 19. marts un Jānis Frīdrihs Baumanis · Redzēt vairāk »

Jegors Gaidars

Jegors Gaidars (dzimis, miris) bija Krievijas ekonomists un politiķis.

Jaunums!!: 19. marts un Jegors Gaidars · Redzēt vairāk »

Kemerovas apgabals

Kemerovas apgabals ir viens no Krievijas Federācijas apgabaliem Sibīrijas federālajā apgabalā.

Jaunums!!: 19. marts un Kemerovas apgabals · Redzēt vairāk »

Klements XI

Pāvests Klements XI (dzimis, miris), īstajā vārdā Džovanni Frančesko Albāni, bija Romas pāvests no 1700.

Jaunums!!: 19. marts un Klements XI · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 19. marts un Krievija · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 19. marts un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Universitāte

Latvijas Universitāte (LU) ir Latvijas Republikas akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes institūcija, kurā ir apvienots un tiek attīstīts studiju un zinātniskās pētniecības potenciāls dabas, tehnisko, humanitāro un sociālo zinātņu jomā.

Jaunums!!: 19. marts un Latvijas Universitāte · Redzēt vairāk »

Lībieši

Lībieši jeb līvi (senkrievu: либь) ir Baltijas somu tauta Latvijas teritorijā, kas runā somugru grupas valodā.

Jaunums!!: 19. marts un Lībieši · Redzēt vairāk »

Leonīds Govorovs

Leonīds Govorovs (dzimis, miris) bija krievu izcelsmes padomju karavadonis.

Jaunums!!: 19. marts un Leonīds Govorovs · Redzēt vairāk »

Makss Rēgers

Johans Baptists Jozefs Maksimiliāns Rēgers (pazīstams kā Makss Rēgers (Max Reger); dzimis, miris) bija 19./20.

Jaunums!!: 19. marts un Makss Rēgers · Redzēt vairāk »

Martinika

Martinika ir Francijas aizjūras reģions un arī aizjūras departaments.

Jaunums!!: 19. marts un Martinika · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Vācietis

Mārtiņš Vācietis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.

Jaunums!!: 19. marts un Mārtiņš Vācietis · Redzēt vairāk »

Metāns

Metāns ir ķīmiskais savienojums, kura ķīmiskā formula ir CH4.

Jaunums!!: 19. marts un Metāns · Redzēt vairāk »

Mihājs Kāroji

Grāfs Mihājs Ādāms Ģerģs Miklošs Kāroji de Naģkāroji (dzimis, miris) bija ungāru politiķis.

Jaunums!!: 19. marts un Mihājs Kāroji · Redzēt vairāk »

Nevada

Nevada (no — ‘apsnidzis’) ir ASV štats valsts rietumos.

Jaunums!!: 19. marts un Nevada · Redzēt vairāk »

Nikola Larīni

Nikola Larīni (dzimis Kamajorē, Itālijā) ir Itālijas sacīkšu pilots, zināms kā Formula 1 un WTCC pilots.

Jaunums!!: 19. marts un Nikola Larīni · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 19. marts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pēteris Stučka

Kārlis Pētersons. Pēteris Stučka (1865-1932) bija jurists un politiķis, viens no Jaunās strāvas līderiem, vairāku sociālistu un komunistu preses izdevumu redaktors.

Jaunums!!: 19. marts un Pēteris Stučka · Redzēt vairāk »

Portugāle

Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā.

Jaunums!!: 19. marts un Portugāle · Redzēt vairāk »

Rīgas Tehniskā universitāte

Rīgas Tehniskā universitāte, RTU (1958—1990: Rīgas Politehniskais institūts, RPI) ir otrā lielākā augstskola Latvijā.

Jaunums!!: 19. marts un Rīgas Tehniskā universitāte · Redzēt vairāk »

Reinjona

Reinjona ir Francijas aizjūras reģions un arī aizjūras departaments.

Jaunums!!: 19. marts un Reinjona · Redzēt vairāk »

Space Shuttle

thumb Space Shuttle (no ‘kosmiskā atspole’), oficiāli saukta par Space Transportation System (STS) ("kosmiskā transportēšanas sistēma") — ASV daudzkārtizmantojamā kosmosa kuģa jeb kosmoplāna programma.

Jaunums!!: 19. marts un Space Shuttle · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 19. marts un Spānija · Redzēt vairāk »

Tēva diena

Tēvs ar bērnu Tēva diena ir svētki, kas veltīti tēva lomas godināšanai ģimenē un sabiedrībā.

Jaunums!!: 19. marts un Tēva diena · Redzēt vairāk »

Ungārija

Ungārija ir valsts Centrāleiropas vidienē bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: 19. marts un Ungārija · Redzēt vairāk »

Valērijs Ļeontjevs

Valērijs Ļeontjevs (dzimis) ir mansu tautības Krievijas popdziedātājs, kurš lielāko popularitāti ir guvis 1980.

Jaunums!!: 19. marts un Valērijs Ļeontjevs · Redzēt vairāk »

Valensija (Spānija)

Valensija ir pilsēta Spānijas austrumos Vidusjūras krastā pie Turjas upes.

Jaunums!!: 19. marts un Valensija (Spānija) · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 19. marts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vilfrids Mihails Voiničs

Vilfrids Mihails Voiničs (dzimis Mihals Habdanks-Vojņičs, miris) bija Lietuvā dzimis poļu/lietuviešu revolucionārs un angļu bibliofils.

Jaunums!!: 19. marts un Vilfrids Mihails Voiničs · Redzēt vairāk »

Viljams Dženingss Braians

Viljams Dženingss Braians (dzimis, miris) bija amerikāņu politiķis no Demokrātu partijas.

Jaunums!!: 19. marts un Viljams Dženingss Braians · Redzēt vairāk »

1238. gads

1238.

Jaunums!!: 19. marts un 1238. gads · Redzēt vairāk »

1241. gads

1241.

Jaunums!!: 19. marts un 1241. gads · Redzēt vairāk »

1286. gads

1286.

Jaunums!!: 19. marts un 1286. gads · Redzēt vairāk »

1406. gads

1406.

Jaunums!!: 19. marts un 1406. gads · Redzēt vairāk »

15. gads

15.

Jaunums!!: 19. marts un 15. gads · Redzēt vairāk »

1649. gads

1649.

Jaunums!!: 19. marts un 1649. gads · Redzēt vairāk »

1718. gads

1718.

Jaunums!!: 19. marts un 1718. gads · Redzēt vairāk »

1721. gads

1721.

Jaunums!!: 19. marts un 1721. gads · Redzēt vairāk »

1746. gads

1746.

Jaunums!!: 19. marts un 1746. gads · Redzēt vairāk »

1802. gads

1802.

Jaunums!!: 19. marts un 1802. gads · Redzēt vairāk »

1813. gads

1813.

Jaunums!!: 19. marts un 1813. gads · Redzēt vairāk »

1829. gads

1829.

Jaunums!!: 19. marts un 1829. gads · Redzēt vairāk »

1831. gads

1831.

Jaunums!!: 19. marts un 1831. gads · Redzēt vairāk »

1834. gads

1834.

Jaunums!!: 19. marts un 1834. gads · Redzēt vairāk »

1848. gads

1848.

Jaunums!!: 19. marts un 1848. gads · Redzēt vairāk »

1849. gads

1849.

Jaunums!!: 19. marts un 1849. gads · Redzēt vairāk »

1855. gads

1855.

Jaunums!!: 19. marts un 1855. gads · Redzēt vairāk »

1860. gads

1860.

Jaunums!!: 19. marts un 1860. gads · Redzēt vairāk »

1865. gads

1865.

Jaunums!!: 19. marts un 1865. gads · Redzēt vairāk »

1873. gads

1873.

Jaunums!!: 19. marts un 1873. gads · Redzēt vairāk »

1875. gads

1875.

Jaunums!!: 19. marts un 1875. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: 19. marts un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1884. gads

1884.

Jaunums!!: 19. marts un 1884. gads · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: 19. marts un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1891. gads

1891.

Jaunums!!: 19. marts un 1891. gads · Redzēt vairāk »

1897. gads

1897.

Jaunums!!: 19. marts un 1897. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 19. marts un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1905. gads

1905.

Jaunums!!: 19. marts un 1905. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: 19. marts un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 19. marts un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: 19. marts un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 19. marts un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: 19. marts un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 19. marts un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1931. gads

1931.

Jaunums!!: 19. marts un 1931. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: 19. marts un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 19. marts un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 19. marts un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 19. marts un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 19. marts un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 19. marts un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 19. marts un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: 19. marts un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 19. marts un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 19. marts un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 19. marts un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 19. marts un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 19. marts un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 19. marts un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 19. marts un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 19. marts un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 19. marts un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 19. marts un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 19. marts un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 19. marts un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 19. marts un 1991. gads · Redzēt vairāk »

2001. gads

2001.

Jaunums!!: 19. marts un 2001. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 19. marts un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: 19. marts un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 19. marts un 2007. gads · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: 19. marts un 2008. gads · Redzēt vairāk »

2009. gads

2009.

Jaunums!!: 19. marts un 2009. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

19.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »