Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

1919. gads

Indekss 1919. gads

1919.

174 attiecības: Afganistāna, Airisa Mērdoka, Antans Smetona, Antante, Apvienotā Karaliste, Arnolds Meri, Austrija, Baltijas landesvērs, Boļševiki, Bulgārija, Cēsu kaujas, Džeimss Bjūkenens (ekonomists), Dženifere Džonsa, Džeroms Deivids Selindžers, Džons Strats, Dorisa Lesinga, Endrū Kārnegijs, Endre Adi, Ernsts Hekels, Eva Perona, Francija, Francis Mērings, Frīdrihs Eberts, Fricis Bārda, Gerhards Barkhorns, Gregora kalendārs, Hermanis Emils Fišers, Igaunija, Igaunijas Banka, Itālija, Java (sala), Jorģis Zemitāns, Kārlis Lībknehts, Kārlis Ulmanis, Kārls Lāšons, Konstantinopole, Konstantinopoles okupācija, Krievija, Krievijas PFSR, Kurts Eisners, Laimens Frenks Baums, Latvieši, Latvija, Latvijas Pagaidu valdība, Leonīds Andrejevs, Liepāja, Lietuva, Lino Ventura, Malta, Mihails Kalašņikovs, ..., Milans Rastislavs Štefāniks, Mohammads Rezā Pehlevī, Mordehajs Aņelevičs, Nets Kings Kols, Nikolajs Grundmanis, Oskars Kalpaks, Osmaņu impērija, Pāvels Bermonts, Pēteris Altenbergs, Pjērs Ogists Renuārs, Primo Levi, Rāvalpindi miera līgums, Rīga, Rišards Kačorovskis, Roza Luksemburga, Rumānija, Saratov, Sarkanā armija, Starptautiskā Darba organizācija, Tallina, Tautu Savienība, Teodors Rūzvelts, Transilvānija, Trešdiena, Ukraina, Valters Šēls, Vācieši, Vācija, Vācijas impērija, Vācijas kanclers, Veimāras republika, Versaļas līgums, Versaļas pils, Viljams Lipskombs, Vulkāns, Ziemeļlatvijas brigāde, 1. janvāris, 1. jūlijs, 10. novembris, 10. septembris, 11. augusts, 11. februāris, 11. janvāris, 11. novembris, 12. septembris, 13. marts, 14. februāris, 14. jūlijs, 15. janvāris, 15. jūlijs, 16. aprīlis, 17. marts, 18. janvāris, 1834. gads, 1835. gads, 1841. gads, 1842. gads, 1846. gads, 1852. gads, 1853. gads, 1856. gads, 1858. gads, 1859. gads, 1867. gads, 1871. gads, 1877. gads, 1880. gads, 1882. gads, 1896. gads, 19. augusts, 19. maijs, 19. oktobris, 1919. gada Parīzes miera konference, 1943. gads, 1952. gads, 1965. gads, 1980. gads, 1983. gads, 1987. gads, 1999. gads, 2. marts, 20. marts, 2009. gads, 2010. gads, 2011. gads, 2013. gads, 2016. gads, 21. februāris, 21. janvāris, 22. janvāris, 22. jūnijs, 22. maijs, 22. oktobris, 23. aprīlis, 23. februāris, 23. maijs, 24. februāris, 25. janvāris, 25. maijs, 26. novembris, 26. oktobris, 27. janvāris, 27. novembris, 27. septembris, 28. aprīlis, 28. janvāris, 28. jūnijs, 3. decembris, 3. februāris, 3. marts, 3. oktobris, 30. jūnijs, 31. jūlijs, 4. aprīlis, 4. maijs, 5. maijs, 6. janvāris, 6. marts, 7. maijs, 8. augusts, 8. janvāris, 8. jūlijs, 9. augusts, 9. decembris. Izvērst indekss (124 vairāk) »

Afganistāna

Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.

Jaunums!!: 1919. gads un Afganistāna · Redzēt vairāk »

Airisa Mērdoka

Airisa Mērdoka (dzimusi, mirusi) ir īru izcelsmes rakstniece un filozofe.

Jaunums!!: 1919. gads un Airisa Mērdoka · Redzēt vairāk »

Antans Smetona

Antans Smetona (—) bija lietuviešu politiķis un sabiedriskais darbinieks, pirmais Lietuvas prezidents.

Jaunums!!: 1919. gads un Antans Smetona · Redzēt vairāk »

Antante

1914. gada Krievijas plakāts par Antanti. Antante (no — 'saprašanās') bija 1907.

Jaunums!!: 1919. gads un Antante · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 1919. gads un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Arnolds Meri

Arnolds Meri 2008. gadā Arnolds Meri (—) bija pirmais igauņu tautības Padomju Savienības Varonis, politiskais un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: 1919. gads un Arnolds Meri · Redzēt vairāk »

Austrija

Austrija, oficiāli Austrijas Republika (Republik Österreich), ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: 1919. gads un Austrija · Redzēt vairāk »

Baltijas landesvērs

Baltijas Landesvēra karogs Latvijas Brīvības cīņu karte no vācu skatupunkta. Ar sarkaniem burtiem rakstītas vācu zaudētās kaujas. Baltijas landesvērs (— "Baltiešu zemessardze") jeb Latvijas zemessardze bija vācbaltiešu, latviešu un Baltijas krievu militārā vienība, kas izveidojās 1918.

Jaunums!!: 1919. gads un Baltijas landesvērs · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Jaunums!!: 1919. gads un Boļševiki · Redzēt vairāk »

Bulgārija

Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.

Jaunums!!: 1919. gads un Bulgārija · Redzēt vairāk »

Cēsu kaujas

Cēsu kauju gaita, un tām sekojošās Juglas kaujas Uzvaras piemineklis Cēsīs ar uzrakstiem latviski un igauniski. Piemineklis Cēsīs Skolnieku rotas kareivjiem Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām kaujām Latvijas brīvības cīņās.

Jaunums!!: 1919. gads un Cēsu kaujas · Redzēt vairāk »

Džeimss Bjūkenens (ekonomists)

Džeimss Makgils Bjūkenens (dzimis, miris) bija ASV ekonomists.

Jaunums!!: 1919. gads un Džeimss Bjūkenens (ekonomists) · Redzēt vairāk »

Dženifere Džonsa

Dženifere Džonsa (dzimusi kā Filisa Lī Islija, mirusi) bija Holivudas Zelta laikmeta laika aktrise.

Jaunums!!: 1919. gads un Dženifere Džonsa · Redzēt vairāk »

Džeroms Deivids Selindžers

Džeroms Deivids Selindžers, bieži pazīstams kā Dž.

Jaunums!!: 1919. gads un Džeroms Deivids Selindžers · Redzēt vairāk »

Džons Strats

Sers Džons Viljams Strats, Trešais barons Relejs (dzimis, miris) - britu fiziķis.

Jaunums!!: 1919. gads un Džons Strats · Redzēt vairāk »

Dorisa Lesinga

Dorisa Meja Lesinga (dzimusi Teilere (Tayler), mirusi) bija britu rakstniece, kas rakstīja galvenokārt romānus un stāstus.

Jaunums!!: 1919. gads un Dorisa Lesinga · Redzēt vairāk »

Endrū Kārnegijs

Endrū Kārnegijs (dzimis, miris) bija skotu izcelsmes amerikāņu uzņēmējs, viens no visu laiku bagātākajiem pasaules iedzīvotājiem un ievērojams mecenāts.

Jaunums!!: 1919. gads un Endrū Kārnegijs · Redzēt vairāk »

Endre Adi

Endre Adi (dzimis, miris) bija Rumānijā dzimis ungāru simbolisma dzejnieks un žurnālists.

Jaunums!!: 1919. gads un Endre Adi · Redzēt vairāk »

Ernsts Hekels

Ernsts Hekels (Ernst Heinrich Philipp August Haeckel; dzimis, miris) bija vācu biologs, dabaszinātnieks, ārsts, filozofs, profesors un mākslinieks.

Jaunums!!: 1919. gads un Ernsts Hekels · Redzēt vairāk »

Eva Perona

Marija Eva Duarte de Perona bija Argentīnas prezidenta Huana Perona otrā sieva, valsts pirmā lēdija laika posmā no 1946.

Jaunums!!: 1919. gads un Eva Perona · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 1919. gads un Francija · Redzēt vairāk »

Francis Mērings

Francis Erdmanis Mērings, (dzimis, miris) bija marksistisks vācu vēsturnieks, žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: 1919. gads un Francis Mērings · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Eberts

Frīdrihs Eberts (—) bija vācu sociāldemokrāts, viens no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas līderiem, kurš pārstāvēja partijas labējo spārnu.

Jaunums!!: 1919. gads un Frīdrihs Eberts · Redzēt vairāk »

Fricis Bārda

Fricis Bārda (dzimis, miris) bija latviešu dzejnieks.

Jaunums!!: 1919. gads un Fricis Bārda · Redzēt vairāk »

Gerhards Barkhorns

Gerhards Barkhorns (dzimis, miris) bija vērmahta, bet pēc Otrā pasaules kara - bundesvēra, aviācijas ass.

Jaunums!!: 1919. gads un Gerhards Barkhorns · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 1919. gads un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Hermanis Emils Fišers

Hermanis Emils Fišers (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.

Jaunums!!: 1919. gads un Hermanis Emils Fišers · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 1919. gads un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas Banka

Igaunijas Banka Ir Igaunijas centrālā banka, kopš 2004.

Jaunums!!: 1919. gads un Igaunijas Banka · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 1919. gads un Itālija · Redzēt vairāk »

Java (sala)

Java ir sala Indonēzijā uz kuras atrodas valsts galvaspilsēta Džakarta.

Jaunums!!: 1919. gads un Java (sala) · Redzēt vairāk »

Jorģis Zemitāns

Jorģis Zemitāns (dzimis Skrīveru pagastā, miris Rīgā) bija latviešu pulkvedis, III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris, Igaunijas Brīvības krusta ordeņa I šķiras II pakāpes kavalieris, Brīvības cīņu laikā — Ziemeļlatvijas brigādes komandieris.

Jaunums!!: 1919. gads un Jorģis Zemitāns · Redzēt vairāk »

Kārlis Lībknehts

Kārlis Lībknehts (dzimis; miris) bija kreisi noskaņots vācu politiķis.

Jaunums!!: 1919. gads un Kārlis Lībknehts · Redzēt vairāk »

Kārlis Ulmanis

Kārlis Augusts Vilhelms Ulmanis (dzimis, miris) politiķis, viens no Latvijas valsts izveidotājiem, pirmais Latvijas Pagaidu valdības vadītājs un vairākkārtējs Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: 1919. gads un Kārlis Ulmanis · Redzēt vairāk »

Kārls Lāšons

Kārls Lāšons (dzimis 1853. gada 28. maijā, miris 1919. gada 22. janvārī), bija zviedru gleznotājs un interjera dizainers.

Jaunums!!: 1919. gads un Kārls Lāšons · Redzēt vairāk »

Konstantinopole

Konstantinopoles karte Bizantijas laikā. Konstantinopole bija Turcijas lielākās pilsētas Stambulas nosaukums līdz 1930.

Jaunums!!: 1919. gads un Konstantinopole · Redzēt vairāk »

Konstantinopoles okupācija

Konstantinopoles okupācijas (tag. Stambula, 1918. gada 13. novembris — 1923. gada 23. septembris) laikā Antantes valstis okupēja Osmaņu impērijas galvaspilsētu uzreiz pēc Mudrosas pamiera pēc Pirmā pasaules kara.

Jaunums!!: 1919. gads un Konstantinopoles okupācija · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 1919. gads un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas PFSR

Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika (KPFSR) (krievu: Росси́йская Сове́тская Федерати́вная Социалисти́ческая Респу́блика, РСФСР) bija valsts, kas izveidojās pēc tam, kad Ļeņina vadītie boļševiki 1917.

Jaunums!!: 1919. gads un Krievijas PFSR · Redzēt vairāk »

Kurts Eisners

Kurts Eisners (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu žurnālists, teātra kritiķis un sociāldemokrāts.

Jaunums!!: 1919. gads un Kurts Eisners · Redzēt vairāk »

Laimens Frenks Baums

Laimens Frenks Brauns, arī L. Frenks Baums (dzimis, miris), bija amerikāņu rakstnieks, kurš rakstīja bērnu literatūru un romānus.

Jaunums!!: 1919. gads un Laimens Frenks Baums · Redzēt vairāk »

Latvieši

Latvieši ir Eiropas valsts nācija un Latvijas pamatiedzīvotāji, kas pēc 2011. gada Tautas skaitīšanas datiem veidoja vairākumu (62,1%, 1,284 miljoni) no kopējā Latvijas iedzīvotāju kopskaita.

Jaunums!!: 1919. gads un Latvieši · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 1919. gads un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Pagaidu valdība

Pirmā Latvijas Republikas Pagaidu valdība (Liepāja, 1919. gada aprīlis). Pirmajā rindā no kreisās: Spricis Paegle, Miķelis Valters, Kārlis Ulmanis, Teodors Hermanovskis, Kārlis Kasparsons. Otrajā rindā no kreisās: Jānis Blumbergs, Eduards Strautnieks (tieslietu ministrs), Dāvids Rudzītis (valsts kancelejas direktors), Jānis Zālītis, Kārlis Puriņš. Latvijas Pagaidu valdība bija oficiālais nosaukums Latvijas Republikas pirmajām valdībām no 1918.

Jaunums!!: 1919. gads un Latvijas Pagaidu valdība · Redzēt vairāk »

Leonīds Andrejevs

Leonīds Andrejevs (dzimis, miris) bija sudraba laikmeta krievu rakstnieks, tiek uzskatīts par ekspresionisma pamatlicēju krievu literatūrā.

Jaunums!!: 1919. gads un Leonīds Andrejevs · Redzēt vairāk »

Liepāja

Liepāja ir trešā lielākā pilsēta Latvijā, viena no deviņām republikas nozīmes pilsētām valstī.

Jaunums!!: 1919. gads un Liepāja · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 1919. gads un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lino Ventura

Lino Ventura (dzimis Andžolīno Džuzepe Paskuale Ventura Parmā, miris Senklū) bija itāļu izcelsmes franču aktieris.

Jaunums!!: 1919. gads un Lino Ventura · Redzēt vairāk »

Malta

Malta, oficiāli Maltas Republika (Repubblika ta' Malta, Republic of Malta), ir neliela salu valsts Dienvideiropā.

Jaunums!!: 1919. gads un Malta · Redzēt vairāk »

Mihails Kalašņikovs

Mihails Kalašņikovs (dzimis, miris) bija padomju/krievu ieroču konstruktors.

Jaunums!!: 1919. gads un Mihails Kalašņikovs · Redzēt vairāk »

Milans Rastislavs Štefāniks

Milans Rastislavs Štefāniks (dzimis, miris) bija slovāku astronoms, lidotājs, karavīrs un politiķis.

Jaunums!!: 1919. gads un Milans Rastislavs Štefāniks · Redzēt vairāk »

Mohammads Rezā Pehlevī

Mohammads Rezā šahs Pehlevī (dzimis, miris) bija Irānas šahs no 1941.

Jaunums!!: 1919. gads un Mohammads Rezā Pehlevī · Redzēt vairāk »

Mordehajs Aņelevičs

Mordehajs Aņelevičs (מרדכי אנילביץ',Mordechaj Anielewicz) (dzimis 1919. vai 1920. gadā Viškovā (Wyszkow) uz ziemeļaustrumiem no Varšavas, miris Varšavā, Ģenerālgubernatūrā (Generalgouvernement für die besetzten polnischen Gebiete), tagad Polijā) bija ebreju pretošanās kustības dalībnieks, Varšavas geto sacelšanās vadītājs, Ebreju kaujas organizācijas (Żydowska Organizacja Bojowa - ŻOB) vadītājs.

Jaunums!!: 1919. gads un Mordehajs Aņelevičs · Redzēt vairāk »

Nets Kings Kols

Nataniels Adamss Kols, biežāk pazīstams kā Nets Kings Kols (dzimis, miris) bija amerikāņu džeza mūziķis.

Jaunums!!: 1919. gads un Nets Kings Kols · Redzēt vairāk »

Nikolajs Grundmanis

Nikolajs Grundmanis (—) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Atsevišķās studentu rotas komandieris.

Jaunums!!: 1919. gads un Nikolajs Grundmanis · Redzēt vairāk »

Oskars Kalpaks

Oskars Kalpaks (dzimis, miris) bija latviešu pulkvedis, pirmās Latvijas karaspēka vienības komandieris.

Jaunums!!: 1919. gads un Oskars Kalpaks · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: 1919. gads un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Pāvels Bermonts

Pāvels Bermonts-Avalovs (dzimis Tbilisi, miris, pēc citiem datiem 1966. vai 1974. gadā Ņujorkā) bija krievu militārpersona, monarhists un Krievijas impērijas nedalāmības piekritējs.

Jaunums!!: 1919. gads un Pāvels Bermonts · Redzēt vairāk »

Pēteris Altenbergs

Pēteris Altenbergs (īstajā vārdā Rihards Englenders; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes austriešu rakstnieks un dzejnieks 19. gadsimta beigu/20. gadsimta sākuma Vīnē. Kopā ar Arturu Šnicleru, Fēliksu Zaltenu, Hugo Hofmanstālu un Kārli Krausu ietilpa "Jaunās Vīnes" (Jung-Wien) mākslinieku grupā. Pētera Altenberga darbus savos darbos izmantojuši Albans Bergs un Hanss Eislers.

Jaunums!!: 1919. gads un Pēteris Altenbergs · Redzēt vairāk »

Pjērs Ogists Renuārs

Pjērs Ogists Renuārs (dzimis, miris) bija franču gleznotājs, grafiķis, tēlnieks, viens no ievērojamākajiem impresionisma gleznotājiem.

Jaunums!!: 1919. gads un Pjērs Ogists Renuārs · Redzēt vairāk »

Primo Levi

Primo Mikēle Levi (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes itāļu rakstnieks un ķīmiķis.

Jaunums!!: 1919. gads un Primo Levi · Redzēt vairāk »

Rāvalpindi miera līgums

Rāvalpindi miera līgums (parakstīts, Rāvalpindi un papildināts) bija līgums, ko noslēdza Lielbritānija un Afganistāna Trešā angļu-afgāņu kara laikā.

Jaunums!!: 1919. gads un Rāvalpindi miera līgums · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: 1919. gads un Rīga · Redzēt vairāk »

Rišards Kačorovskis

Rišards Kačorovskis (dzimis, miris) bija poļu politiķis.

Jaunums!!: 1919. gads un Rišards Kačorovskis · Redzēt vairāk »

Roza Luksemburga

Roza Luksemburga (dzimusi kā Rozālija Luksemburga (Rosalia Luxemburg); mirusi) - ebreju izcelsmes kreisi noskaņota Krievijas (Polijas) un Vācijas marksisma teorētiķe un politiskā darbiniece.

Jaunums!!: 1919. gads un Roza Luksemburga · Redzēt vairāk »

Rumānija

Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: 1919. gads un Rumānija · Redzēt vairāk »

Saratov

Tvaikonis pirms Pirmā pasaules kara Kuģis ''Saratov'' nogādā Rīgā Latvijas Pagaidu valdību (1919) Saratov jeb Saratova bija kravas un pasažieru kuģis, Latvijas Pagaidu valdības uzturēšanās vieta 1919.

Jaunums!!: 1919. gads un Saratov · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā Armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: 1919. gads un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Darba organizācija

Starptautiskās Darba aģentūras karogs Starptautiskā Darba organizācija (ILO) ir Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra, kas starpvalstu līmenī pārrauga jautājumus par algām un citiem ienākumiem, bērnu darbu, bezdarbu, darba laiku, darbaspēku, streikiem un lokautiem, un par citiem ar darba ekonomiku saistītiem jautājumiem.

Jaunums!!: 1919. gads un Starptautiskā Darba organizācija · Redzēt vairāk »

Tallina

Tallina (agrāk — Rēvele) ir Igaunijas galvaspilsēta, lielākā pilsēta valstī un galvenā ostas pilsēta.

Jaunums!!: 1919. gads un Tallina · Redzēt vairāk »

Tautu Savienība

Ženēvā Tautu Savienība jeb Nāciju Līga bija starpvaldību organizācija, kura dibināta no 1919.

Jaunums!!: 1919. gads un Tautu Savienība · Redzēt vairāk »

Teodors Rūzvelts

Teodors Rūzvelts (dzimis, miris) bija ASV divdesmit sestais prezidents.

Jaunums!!: 1919. gads un Teodors Rūzvelts · Redzēt vairāk »

Transilvānija

Transilvānija Rumānijā un Eiropā Transilvānija (rumāņu: Ardeal vai Transilvania, ungāru: Erdély, burtiski - "aizmežu zeme", vācu: Siebenbürgen) ir vēsturisks reģions Eiropā, mūsdienu Rumānijas ziemeļaustrumu daļā, ko pārsvarā apdzīvo rumāņi un ungāri.

Jaunums!!: 1919. gads un Transilvānija · Redzēt vairāk »

Trešdiena

Trešdiena ir nedēļas trešā diena starp otrdienu un ceturtdienu.

Jaunums!!: 1919. gads un Trešdiena · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: 1919. gads un Ukraina · Redzēt vairāk »

Valters Šēls

Valters Šēls (dzimis, miris) bija liberāls Vācijas politiķis.

Jaunums!!: 1919. gads un Valters Šēls · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: 1919. gads un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 1919. gads un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas impērija

Vācijas impērija 1871.—1918. Vācijas impērija ar kolonijām, 1914 Vācijas impērijas karogs Vācijas impērija tika nodibināta 1871.

Jaunums!!: 1919. gads un Vācijas impērija · Redzēt vairāk »

Vācijas kanclers

Vācijas kanclers ir valdības galvas tituls Vācijā.

Jaunums!!: 1919. gads un Vācijas kanclers · Redzēt vairāk »

Veimāras republika

Deutsches Reich Veimāras republikas karogs Veimāras republikas ģerbonis 275px Valsts valoda vācu valoda Galvaspilsēta Berlīne Teritorija (1925. g.)468 787 km² Iedzīvotāju skaits - Kopā - blīvums62 411 000 133,1/km² Nodibināšana09.11.1918.

Jaunums!!: 1919. gads un Veimāras republika · Redzēt vairāk »

Versaļas līgums

Versaļas līguma teksta angliskā versija. Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi. Versaļas līgums ir Parīzes miera konferencē izstrādāts un 1919.

Jaunums!!: 1919. gads un Versaļas līgums · Redzēt vairāk »

Versaļas pils

Versaļas pils ir Francijas karaļu pils Versaļā, Ildefransas reģionā, aptuveni 20 km no Parīzes centra.

Jaunums!!: 1919. gads un Versaļas pils · Redzēt vairāk »

Viljams Lipskombs

Viljams Lipskombs (William Nunn Lipscomb, Jr.; dzimis, miris) bija ASV ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts.

Jaunums!!: 1919. gads un Viljams Lipskombs · Redzēt vairāk »

Vulkāns

Stromboli vulkāna izvirdums (Itālija) ASV) Vulkāns ir ģeoloģisks veidojums — vieta, no kuras caur atveri zemes virsmā izplūst karsti, šķidri ieži — lava, pelni un gāzes.

Jaunums!!: 1919. gads un Vulkāns · Redzēt vairāk »

Ziemeļlatvijas brigāde

Ziemeļlatvijas brigādes un Igaunijas armijas virsnieki Cēsīs 1919. gada 6. jūnijā. Centrā, ģērbies mētelī – Ziemeļlatvijas brigādes komandieris pulkvedis Jorģis Zemitāns. Ziemeļlatvijas brigāde bija latviešu militārais formējums Latvijas brīvības cīņu laikā, kas no 1919.

Jaunums!!: 1919. gads un Ziemeļlatvijas brigāde · Redzēt vairāk »

1. janvāris

1.

Jaunums!!: 1919. gads un 1. janvāris · Redzēt vairāk »

1. jūlijs

1.

Jaunums!!: 1919. gads un 1. jūlijs · Redzēt vairāk »

10. novembris

10.

Jaunums!!: 1919. gads un 10. novembris · Redzēt vairāk »

10. septembris

10.

Jaunums!!: 1919. gads un 10. septembris · Redzēt vairāk »

11. augusts

11.

Jaunums!!: 1919. gads un 11. augusts · Redzēt vairāk »

11. februāris

11.

Jaunums!!: 1919. gads un 11. februāris · Redzēt vairāk »

11. janvāris

11.

Jaunums!!: 1919. gads un 11. janvāris · Redzēt vairāk »

11. novembris

11.

Jaunums!!: 1919. gads un 11. novembris · Redzēt vairāk »

12. septembris

12.

Jaunums!!: 1919. gads un 12. septembris · Redzēt vairāk »

13. marts

13.

Jaunums!!: 1919. gads un 13. marts · Redzēt vairāk »

14. februāris

14.

Jaunums!!: 1919. gads un 14. februāris · Redzēt vairāk »

14. jūlijs

14.

Jaunums!!: 1919. gads un 14. jūlijs · Redzēt vairāk »

15. janvāris

15.

Jaunums!!: 1919. gads un 15. janvāris · Redzēt vairāk »

15. jūlijs

15.

Jaunums!!: 1919. gads un 15. jūlijs · Redzēt vairāk »

16. aprīlis

16.

Jaunums!!: 1919. gads un 16. aprīlis · Redzēt vairāk »

17. marts

17.

Jaunums!!: 1919. gads un 17. marts · Redzēt vairāk »

18. janvāris

18.

Jaunums!!: 1919. gads un 18. janvāris · Redzēt vairāk »

1834. gads

1834.

Jaunums!!: 1919. gads un 1834. gads · Redzēt vairāk »

1835. gads

1835.

Jaunums!!: 1919. gads un 1835. gads · Redzēt vairāk »

1841. gads

1841.

Jaunums!!: 1919. gads un 1841. gads · Redzēt vairāk »

1842. gads

1842.

Jaunums!!: 1919. gads un 1842. gads · Redzēt vairāk »

1846. gads

1846.

Jaunums!!: 1919. gads un 1846. gads · Redzēt vairāk »

1852. gads

1852.

Jaunums!!: 1919. gads un 1852. gads · Redzēt vairāk »

1853. gads

1853.

Jaunums!!: 1919. gads un 1853. gads · Redzēt vairāk »

1856. gads

1856.

Jaunums!!: 1919. gads un 1856. gads · Redzēt vairāk »

1858. gads

1858.

Jaunums!!: 1919. gads un 1858. gads · Redzēt vairāk »

1859. gads

1859.

Jaunums!!: 1919. gads un 1859. gads · Redzēt vairāk »

1867. gads

1867.

Jaunums!!: 1919. gads un 1867. gads · Redzēt vairāk »

1871. gads

1871.

Jaunums!!: 1919. gads un 1871. gads · Redzēt vairāk »

1877. gads

1877.

Jaunums!!: 1919. gads un 1877. gads · Redzēt vairāk »

1880. gads

1880.

Jaunums!!: 1919. gads un 1880. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: 1919. gads un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1896. gads

1896.

Jaunums!!: 1919. gads un 1896. gads · Redzēt vairāk »

19. augusts

19.

Jaunums!!: 1919. gads un 19. augusts · Redzēt vairāk »

19. maijs

19.

Jaunums!!: 1919. gads un 19. maijs · Redzēt vairāk »

19. oktobris

19.

Jaunums!!: 1919. gads un 19. oktobris · Redzēt vairāk »

1919. gada Parīzes miera konference

"Lielais četrinieks" Parīzes miera konferences laikā (''no kreisās uz labo, Deivids Loids Džordžs, Vitorio Orlando, Žoržs Klemanso, Vudro Vilsons'') Parīzes miera konference 1919.

Jaunums!!: 1919. gads un 1919. gada Parīzes miera konference · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 1919. gads un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1952. gads

1952.

Jaunums!!: 1919. gads un 1952. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: 1919. gads un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 1919. gads un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 1919. gads un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 1919. gads un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: 1919. gads un 1999. gads · Redzēt vairāk »

2. marts

2.

Jaunums!!: 1919. gads un 2. marts · Redzēt vairāk »

20. marts

20.

Jaunums!!: 1919. gads un 20. marts · Redzēt vairāk »

2009. gads

2009.

Jaunums!!: 1919. gads un 2009. gads · Redzēt vairāk »

2010. gads

2010.

Jaunums!!: 1919. gads un 2010. gads · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: 1919. gads un 2011. gads · Redzēt vairāk »

2013. gads

2013.

Jaunums!!: 1919. gads un 2013. gads · Redzēt vairāk »

2016. gads

2016.

Jaunums!!: 1919. gads un 2016. gads · Redzēt vairāk »

21. februāris

21.

Jaunums!!: 1919. gads un 21. februāris · Redzēt vairāk »

21. janvāris

21.

Jaunums!!: 1919. gads un 21. janvāris · Redzēt vairāk »

22. janvāris

22.

Jaunums!!: 1919. gads un 22. janvāris · Redzēt vairāk »

22. jūnijs

22.

Jaunums!!: 1919. gads un 22. jūnijs · Redzēt vairāk »

22. maijs

22.

Jaunums!!: 1919. gads un 22. maijs · Redzēt vairāk »

22. oktobris

22.

Jaunums!!: 1919. gads un 22. oktobris · Redzēt vairāk »

23. aprīlis

23.

Jaunums!!: 1919. gads un 23. aprīlis · Redzēt vairāk »

23. februāris

23.

Jaunums!!: 1919. gads un 23. februāris · Redzēt vairāk »

23. maijs

23.

Jaunums!!: 1919. gads un 23. maijs · Redzēt vairāk »

24. februāris

24.

Jaunums!!: 1919. gads un 24. februāris · Redzēt vairāk »

25. janvāris

25.

Jaunums!!: 1919. gads un 25. janvāris · Redzēt vairāk »

25. maijs

25.

Jaunums!!: 1919. gads un 25. maijs · Redzēt vairāk »

26. novembris

26.

Jaunums!!: 1919. gads un 26. novembris · Redzēt vairāk »

26. oktobris

26.

Jaunums!!: 1919. gads un 26. oktobris · Redzēt vairāk »

27. janvāris

27.

Jaunums!!: 1919. gads un 27. janvāris · Redzēt vairāk »

27. novembris

27.

Jaunums!!: 1919. gads un 27. novembris · Redzēt vairāk »

27. septembris

27.

Jaunums!!: 1919. gads un 27. septembris · Redzēt vairāk »

28. aprīlis

28.

Jaunums!!: 1919. gads un 28. aprīlis · Redzēt vairāk »

28. janvāris

28.

Jaunums!!: 1919. gads un 28. janvāris · Redzēt vairāk »

28. jūnijs

28.

Jaunums!!: 1919. gads un 28. jūnijs · Redzēt vairāk »

3. decembris

3.

Jaunums!!: 1919. gads un 3. decembris · Redzēt vairāk »

3. februāris

3.

Jaunums!!: 1919. gads un 3. februāris · Redzēt vairāk »

3. marts

3.

Jaunums!!: 1919. gads un 3. marts · Redzēt vairāk »

3. oktobris

3.

Jaunums!!: 1919. gads un 3. oktobris · Redzēt vairāk »

30. jūnijs

30.

Jaunums!!: 1919. gads un 30. jūnijs · Redzēt vairāk »

31. jūlijs

31.

Jaunums!!: 1919. gads un 31. jūlijs · Redzēt vairāk »

4. aprīlis

4.

Jaunums!!: 1919. gads un 4. aprīlis · Redzēt vairāk »

4. maijs

4.

Jaunums!!: 1919. gads un 4. maijs · Redzēt vairāk »

5. maijs

5.

Jaunums!!: 1919. gads un 5. maijs · Redzēt vairāk »

6. janvāris

6.

Jaunums!!: 1919. gads un 6. janvāris · Redzēt vairāk »

6. marts

6.

Jaunums!!: 1919. gads un 6. marts · Redzēt vairāk »

7. maijs

7.

Jaunums!!: 1919. gads un 7. maijs · Redzēt vairāk »

8. augusts

8.

Jaunums!!: 1919. gads un 8. augusts · Redzēt vairāk »

8. janvāris

8.

Jaunums!!: 1919. gads un 8. janvāris · Redzēt vairāk »

8. jūlijs

8.

Jaunums!!: 1919. gads un 8. jūlijs · Redzēt vairāk »

9. augusts

9.

Jaunums!!: 1919. gads un 9. augusts · Redzēt vairāk »

9. decembris

9.

Jaunums!!: 1919. gads un 9. decembris · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

1919.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »