Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

Cēsu rota

Indekss Cēsu rota

Jānis Skujiņš (pa labi) ar 4. atsevišķā bataljona virsniekiem Latgales frontē 1919. gada jūlijā-augustā. Cēsu rota (pēc 1919. gada 21. marta - Cēsu bataljons) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, par tās oficiālo rotas dibināšanas datumu uzskata 1918.

19 attiecības: Atsevišķā studentu rota, Boļševiki, Cēsis, Dzelzsdivīzija, Ieriķi, Inčukalns, Jānis Ezeriņš (ģenerālis), Jānis Puriņš (pulkvedis), Jānis Skujiņš (pulkvedis), Latviešu strēlnieki, Latvija, Latvijas Bruņotie spēki, Latvijas valsts pasludināšana, Līgatne, Madona, Rauna (upe), Rīga, 1. latviešu atsevišķais bataljons, 2. Ventspils kājnieku pulks.

Atsevišķā studentu rota

Atsevišķās studentu rotas karavīri 1919. gada vasarā (no Talavijas jubilejas albuma). Latviešu atsevišķā rota, literatūrā biežāk dēvēta par Atsevišķo studentu rotu (pēc 1919. gada 21. marta: 3. Atsevišķā bataljona 1. rota) bija viena no pirmajām Latvijas karaspēka vienībām, kas piedalījās Latvijas brīvības cīņās 1919.

Jaunums!!: Cēsu rota un Atsevišķā studentu rota · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Jaunums!!: Cēsu rota un Boļševiki · Redzēt vairāk »

Cēsis

Cēsis ir pilsēta Latvijā, Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Cēsu novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Cēsu rota un Cēsis · Redzēt vairāk »

Dzelzsdivīzija

Atsevišķās latviešu brigādes (''Kol. Ballod'') vienību uzbrukums Rīgai 1919. gada 22. maijā. Dzelzsdivīzija (vācu: Eiserne Division), sākotnēji Dzelzsbrigāde, bija Vācijas algotņu karaspēks Latvijas brīvības cīņu laikā, ko izveidoja no demobilizētās Vācijas Impērijas 8. armijas kareivjiem un brīvprātīgiem algotņiem.

Jaunums!!: Cēsu rota un Dzelzsdivīzija · Redzēt vairāk »

Ieriķi

Ieriķi ir apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā.

Jaunums!!: Cēsu rota un Ieriķi · Redzēt vairāk »

Inčukalns

Inčukalns ir apdzīvota vieta Siguldas novada Inčukalna pagastā, pagasta centrs.

Jaunums!!: Cēsu rota un Inčukalns · Redzēt vairāk »

Jānis Ezeriņš (ģenerālis)

Jānis Ezeriņš, 1936 Jānis Ezeriņš, 1938 Jānis Ezeriņš (dzimis, miris) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.

Jaunums!!: Cēsu rota un Jānis Ezeriņš (ģenerālis) · Redzēt vairāk »

Jānis Puriņš (pulkvedis)

Jānis Puriņš (1889—1944) bija latviešu strēlnieks, Latvijas armijas 1. Kurzemes divīzijas komandieris un Austrumu frontes pavēlnieks Latgales atbrīvošanas operācijas laikā, pulkvedis (1925).

Jaunums!!: Cēsu rota un Jānis Puriņš (pulkvedis) · Redzēt vairāk »

Jānis Skujiņš (pulkvedis)

Jānis Skujiņš (1897-1942) bija latviešu strēlnieku komandieris, Latgales partizānu pulka komandieris, pulkvedis-leitnants (1919), pulkvedis (1939).

Jaunums!!: Cēsu rota un Jānis Skujiņš (pulkvedis) · Redzēt vairāk »

Latviešu strēlnieki

Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.

Jaunums!!: Cēsu rota un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: Cēsu rota un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Bruņotie spēki

Jānis Balodis. Eduards Kalniņš, Andrejs Krustiņš?, Roberts Kļaviņš, ?, Aleksandrs Kalējs. Latvijas Bruņotie spēki bija Latvijas karaspēks, kas pastāvēja no 1919.

Jaunums!!: Cēsu rota un Latvijas Bruņotie spēki · Redzēt vairāk »

Latvijas valsts pasludināšana

V. Rīdzenieka foto: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī. Ar cipariem apzīmēti Tautas Padomes locekļi. Rīgas pilsētas II teātra ēka (tagad Latvijas Nacionālais teātris), kurā 1918. gada 18. novembrī pasludināja Latvijas valsts neatkarība. Latvijas Tautas Padomes 1918. gada 18. novembra uzsaukums "Latvijas pilsoņiem!" "Pagaidu Valdības Vēstneša" 1. numurs par Latvijas valsts izsludināšanu 1918. gada 18. novembrī. Latvijas valsts pasludināšana 1918.

Jaunums!!: Cēsu rota un Latvijas valsts pasludināšana · Redzēt vairāk »

Līgatne

Līgatne (arī Lejas Līgatne) ir pilsēta Gaujas kreisajā krastā, Cēsu novadā Vidzemē.

Jaunums!!: Cēsu rota un Līgatne · Redzēt vairāk »

Madona

Madona ir pilsēta Vidzemē, Madonas novada administratīvais centrs.

Jaunums!!: Cēsu rota un Madona · Redzēt vairāk »

Rauna (upe)

Rauna ir Gaujas kreisā pieteka Vidzemē, Cēsu un Smiltenes novadā.

Jaunums!!: Cēsu rota un Rauna (upe) · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: Cēsu rota un Rīga · Redzēt vairāk »

1. latviešu atsevišķais bataljons

1.latviešu atsevišķā bataljona karavīri un komandieris pulkvedis Oskars Kalpaks (aiz ložmetēja, galvā jērenīca) Rudbāržu muižā, 1919. gada marta sākumā Latviešu atsevišķais bataljons, pazīstams arī kā Kalpaka bataljons, ( —) bija pirmā Latvijas bruņotā vienība Brīvības cīņu laikā Latvijas zemessardzes jeb Baltijas landesvēra sastāvā.

Jaunums!!: Cēsu rota un 1. latviešu atsevišķais bataljons · Redzēt vairāk »

2. Ventspils kājnieku pulks

2. Ventspils kājnieku pulka karogs un simboliem (stūros). 2. Ventspils kājnieku pulka karoga otrā puse ar devīzi. 2.

Jaunums!!: Cēsu rota un 2. Ventspils kājnieku pulks · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

2. Cēsu bataljons, Cēsu bataljons.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »