Ātrāk nekā pārlūku!
32 attiecības: Andrejs Auzāns, Andrejs Krustiņš, Ansis Lielgalvis, Brestļitovskas miera līgums, Fricis Šmithens, Gustavs Francis, Gustavs Mangulis, Jānis Francis, Jānis Imaks, Jukums Vācietis, Kalnciems, Kauja pie Mazās Juglas, Kārlis Cināts, Kārlis Frikhofs, Kārlis Goppers, Krišjānis Berķis, Latviešu strēlnieki, Oktobra revolūcija, Pauls Šturms, Pēteris Apkalns, Pēteris Avens, Pēteris Sniķers, Pirmais pasaules karš, Pulkvedis, Rezerves latviešu strēlnieku pulks, Sarkanā armija, Ziemassvētku kaujas, 1. latviešu strēlnieku brigāde, 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks, 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks, 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks.
Andrejs Auzāns
Andrejs Auzāns (—) bija latviešu topogrāfs un astronoms, latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Andrejs Auzāns · Redzēt vairāk »
Andrejs Krustiņš
Andrejs Krustiņš (dzimis — miris) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Andrejs Krustiņš · Redzēt vairāk »
Ansis Lielgalvis
Ansis Teodors Lielgalvis (dzimis, miris 1921. gadā) bija latviešu virsnieks — pulkvedis, viens no latviešu strēlnieku komandieriem.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Ansis Lielgalvis · Redzēt vairāk »
Brestļitovskas miera līgums
Pamiera līguma parakstīšana 1917. gada 15. decembrī. Kreisajā pusē Osmaņu impērijas, Austroungārijas, Vācijas un Bulgārijas delegācijas (līgumu paraksta Austrumu frontes virspavēlnieks Bavārijas princis Leopolds), labajā pusē Padomju Krievijas delegācija (sēž Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe un Anastāsija Bicenko). Krievijas delegācija Brestļitovskas miera līguma sarunās īsi pirms sarunu pārtraukšanas 15. janvārī. Sēž no kreisās: Ļevs Kameņevs, Ādolfs Joffe, Anastāsija Bicenko. Stāv no kreisās: Vladimirs Lipskis, Pēteris Stučka, Ļevs Trockis, Ļevs Karahans. Brestļitovskas miera līgums (oficiālais nosaukums — Miera līgums starp Vāciju, Austroungāriju, Bulgāriju un Turciju no vienas puses un Krieviju no otras puses) bija starpvalstu līgums, ko parakstīja 1918.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Brestļitovskas miera līgums · Redzēt vairāk »
Fricis Šmithens
Fricis Šmithens (agrākā rakstībā Fricis Šmitchens; dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs un pedagogs.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Fricis Šmithens · Redzēt vairāk »
Gustavs Francis
Gustavs Francis (1864—?) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona, vēlāk 8.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Gustavs Francis · Redzēt vairāk »
Gustavs Mangulis
Gustavs Mangulis (dzimis 1879. gada 1. decembrī, miris 1931. gada 3. decembrī) bija 7.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Gustavs Mangulis · Redzēt vairāk »
Jānis Francis
Jānis Francis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Jānis Francis · Redzēt vairāk »
Jānis Imaks
Jānis Imaks (miris 1919) bija latviešu strēlnieku virsnieks, 8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Jānis Imaks · Redzēt vairāk »
Jukums Vācietis
Jukums (arī Joakims) Vācietis (dzimis Jaunmuižā (tag. Jaunlutriņi), miris 1938. gada 28. jūlijā Maskavā) bija latviešu strēlnieku komandieris Pirmā pasaules kara laikā, vēlāk pirmais Padomju Krievijas visu bruņoto spēku virspavēlnieks (1918—1919) Krievijas Pilsoņu kara laikā.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Jukums Vācietis · Redzēt vairāk »
Kalnciems
Kalnciems ir liels ciems (1991.—2010. gadā pilsēta), Jelgavas novada Kalnciema pagasta centrs.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Kalnciems · Redzēt vairāk »
Kauja pie Mazās Juglas
Vācu karaspēks šķērso Daugavu pie Ikšķiles 1917. gada 2. septembrī. Kauja pie Mazās Juglas bija Krievijas Republikas 12. armijas aizsardzības kauja Pirmā pasaules kara laikā gar otro Rīgas frontes aizsardzības līniju ar mērķi neļaut Daugavu forsējušajai Vācijas 8. armijai apmēram 30 000 vīru sastāvā aplenkt ap Rīgu esošās Krievijas Impērijas karaspēka daļas.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Kauja pie Mazās Juglas · Redzēt vairāk »
Kārlis Cināts
Kārlis Cināts (1866—1919/1920) bija latviešu strēlnieku virsnieks, Rezerves latviešu strēlnieku bataljona pirmais komandieris, vēlāk Rezerves latviešu strēlnieku pulka 1.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Kārlis Cināts · Redzēt vairāk »
Kārlis Frikhofs
Kārlis Frīdrihs Frikhofs ( —) bija igauņu tautības virsnieks, kas dienēja latviešu strēlniekos.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Kārlis Frikhofs · Redzēt vairāk »
Kārlis Goppers
Kārlis Goppers (—) bija Latvijas Bruņoto spēku ģenerālis.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Kārlis Goppers · Redzēt vairāk »
Krišjānis Berķis
Krišjānis Berķis (—) bija Latvijas armijas ģenerālis.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Krišjānis Berķis · Redzēt vairāk »
Latviešu strēlnieki
Drūzma pie brīvprātīgo latviešu strēlnieku pieteikšanās punkta teātrī “Olimpija” (tagad ''Splendid Palace'') Elizabetes ielā 61 (1915). 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljona brīvprātīgie 1915. gada 7. (20.) augustā. 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljona 2. rota. Latviešu strēlnieki bija latviešu karavīri, kas Latviešu strēlnieku pulku sastāvā piedalījās Pirmā pasaules kara, Latvijas brīvības cīņu un Krievijas pilsoņu kara kaujās.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Latviešu strēlnieki · Redzēt vairāk »
Oktobra revolūcija
Petrogradā 1917. gada oktobrī. Oktobra revolūcija ir pretrunīgi vērtēts notikums Krievijas vēsturē, daļa no 1917. gada Krievijas revolūcijas.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Oktobra revolūcija · Redzēt vairāk »
Pauls Šturms
Pauls Aleksandrs Šturms ( —) bija latviešu strēlnieku virsnieks, par Ziemassvētku kaujās izrādīto varonību pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Pauls Šturms · Redzēt vairāk »
Pēteris Apkalns
Pēteris Apkalns (dzimis, miris) bija latviešu luterāņu mācītājs, militārais kapelāns Latviešu nacionālajos bruņotajos spēkos un Latvijas Bruņotajos spēkos.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Pēteris Apkalns · Redzēt vairāk »
Pēteris Avens
Pēteris Avens (1882—1951) bija latviešu strēlnieku un vēlāk Sarkanās armijas virsnieks.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Pēteris Avens · Redzēt vairāk »
Pēteris Sniķers
Pēteris Augusts Sniķers (dzimis, miris) bija latviešu dermatovenerologs, 2. latviešu strēlnieku brigādes kara ārsts, vēlāk ģenerālis, medicīnas organizators, Latvijas Universitātes profesors, mākslas vērtību kolekcionārs un mecenāts.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Pēteris Sniķers · Redzēt vairāk »
Pirmais pasaules karš
Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Pulkvedis
Jukums Vācietis Krievijas Impērijas armijas pulkveža tērpā Pulkvedis ir viena no vecāko virsnieku dienesta pakāpēm daudzu valstu bruņoto spēku sauszemes un gaisa spēkos, kā arī militarizētajās valsts institūcijās, organizācijās, piemēram, policijā.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Pulkvedis · Redzēt vairāk »
Rezerves latviešu strēlnieku pulks
Rezerves latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki un virsnieki studentu korporācijas Lettonia dārzā. No kreisās otrā rindā pie galda trešais sēž bataljona komandieris kapteinis Kārlis Cināts, pa labi no viņa komandiera vietnieks kapteinis Ģederts Teodors Biernis (Tērbatā, 1916. gada jūnijā). Strenčos 1917. gada 1. maijā ar sarkanbaltsarkano karogu krāsu attiecībā 2:1:2 un uzrakstu "Mēs ejam atriebt senču vaidus un nepabeigtās cīņas veikt!". Rezerves latviešu strēlnieku pulka strēlnieki 1917. gada vasarā. Rezerves latviešu strēlnieku pulks bija latviešu strēlnieku bruņots formējums 2. Latviešu strēlnieku brigādes sastāvā.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Rezerves latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
Sarkanā armija
Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »
Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas Impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no līdz (no līdz pēc vecā stila — Jūlija kalendāra).
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un Ziemassvētku kaujas · Redzēt vairāk »
1. latviešu strēlnieku brigāde
1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Nebēdaities kara vīri, sidrabota saule lēc" (1915). 1.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un 1. latviešu strēlnieku brigāde · Redzēt vairāk »
5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks
5.Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Tēvzemes brīvestību pirksim mēs ar asinīm" (1915). 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona karoga reverss. 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljona strēlnieki Olaines pozīcijās. Vidū bataljona adjutants (štāba priekšnieks) podporučiks J. Lerhs (1916). 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka parāde liedagā (1916. gada rudens). 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulka virsnieki ar J. Vācieti centrā 1916. gada ziemā. 5.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks
6.Tukuma latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju". 6. Tukuma latviešu strēlnieku bataljona virsnieki (1916). Centrā Ansis Lielgalvis. 6.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks
7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Naidniekam zvēroša liesma, tēvijai saules stars". 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka karavīri ar karogu pirms Mazās Juglas kaujas 1917. gada vasarā. 7.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks
8. Valmieras latviešu strēlnieku bataljona karogs ar uzrakstu "Imanta nevaid miris". 8. Valmieras LSP virsnieki Ziemassvētku kauju laikā. Vidū pulkvedis Gustavs Francis (1917. gada janvārī). 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks Rīgā, 1917.gada 23. martā ar uzrakstu "Plecu pie pleca par Latviju un brīvību" uz karoga. 8.
Jaunums!!: 2. latviešu strēlnieku brigāde un 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulks · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
2. Latviešu strēlnieku brigāde.
