Ātrāk nekā pārlūku!
23 attiecības: Akmens laikmets, Anatolija, Auglīgais pusmēness, Babilonija, Bronzas laikmets, Heti, Iedzīvotāju skaits, Jūlija kalendārs, Klusais okeāns, Mīnojiešu civilizācija, Mikronēzija (reģions), Rakstība, Senā Ēģipte, Vidusamerika, 11. gadsimts p.m.ē., 12. gadsimts p.m.ē., 13. gadsimts p.m.ē., 14. gadsimts p.m.ē., 15. gadsimts p.m.ē., 16. gadsimts p.m.ē., 17. gadsimts p.m.ē., 18. gadsimts p.m.ē., 20. gadsimts p.m.ē..
Akmens laikmets
Akmens laikmeta darbarīki — nazis un cirvis Akmens laikmets ir senākais cilvēces attīstības posms, kad darbarīki un ieroči tika izgatavoti no akmens (it īpaši no krama), koka, kauliem un citiem dabā pieejamajiem materiāliem.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Akmens laikmets · Redzēt vairāk »
Anatolija
Anatolija un Eiropa Anatolija (no (Anatolía) — ‘saullēkta ’, ‘austrumi’), arī Mazāzija, ir ģeogrāfisks reģions Turcijā.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Anatolija · Redzēt vairāk »
Auglīgais pusmēness
Auglīgais pusmēness Auglīgais pusmēness ir vēsturiski ģeogrāfisks reģions Tuvajos Austrumos, kur auglīgā augsne apņem pārējo Arābijas pussalu tās ziemeļos pusmēness formā.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Auglīgais pusmēness · Redzēt vairāk »
Babilonija
Hammurapi likumu kodekss. Luvra. Babilonija bija sens kultūras reģions Senās Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā).
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Babilonija · Redzēt vairāk »
Bronzas laikmets
indoeiropiešu valodu grupu izplatība bronzas laikmetā (ap 500. gadu p.m.ē.). Baltu valodu areāls iezīmēts gaiši brūnā krāsā, indoirāņu valodas — sarkanā, ģermāņu valodas — violetā, ķeltu valodas — zaļā, latīņu valodas — zilā, grieķu valodas — dzeltenā, pārējās — brūnā krāsā. Bronzas laikmets ir civilizācijas attīstības periods ap 1500.—600.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Bronzas laikmets · Redzēt vairāk »
Heti
Hetu valdnieka akmens cilnis (ap 1230. gadu p.m.ē.). Senās Ēģiptes teritorija attēlota zaļā krāsā. Heti bija indoeiropiešu valodā runājoša tauta, kas laika posmā no aptuveni 1700.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Heti · Redzēt vairāk »
Iedzīvotāju skaits
Pasaules karte. Tumšāka krāsa norāda uz lielāku iedzīvotāju skaitu konkrētajā valstī. Iedzīvotāju skaits ir termins socioloģijā un bioloģijā, kas galvenokārt norāda cilvēku skaitu kādā valstī, reģionā, pilsētā vai kādā citā apdzīvotā vietā.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Iedzīvotāju skaits · Redzēt vairāk »
Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs bija reformēts romiešu kalendārs, kuru 45. gadā p.m.ē. ieviesa Jūlijs Cēzars (709. gadā ab urbe condita).
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Jūlija kalendārs · Redzēt vairāk »
Klusais okeāns
Klusais okeāns ir pasaules lielākā ūdenstilpe, kas klāj aptuveni trešo daļu Zemes virsmas.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Klusais okeāns · Redzēt vairāk »
Mīnojiešu civilizācija
Festas māla disks Mīnojiešu civilizācija bija Egejas bronzas laikmeta civilizācija, kas radās Krētas salā un uzplauka laikā no 27.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Mīnojiešu civilizācija · Redzēt vairāk »
Mikronēzija (reģions)
Mikronēzija Mikronēzija ( — ‘mazs’, — ‘sala’) ir reģions Klusajā okeānā, daļa no Okeānijas.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Mikronēzija (reģions) · Redzēt vairāk »
Rakstība
Rakstības pasaulē. Visizplatītākā ir latīņu alfabēts Rakstība ir kādas valodas rakstisku sazināšanās līdzekļu kopums, kas ietver rakstu zīmju sistēmu un lietošanas metodi kopā ar galvenajiem principiem valodas formu fiksēšanai.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Rakstība · Redzēt vairāk »
Senā Ēģipte
Piramīdas ir simbols, kas visbiežāk asociējas ar Seno Ēģipti Senā Ēģipte (no), pašnosaukums Kemeta (no Ta-Kemet — "melnā zeme"), bija sena civilizācija, kas pastāvēja Āfrikas ziemeļaustrumos pie Nīlas upes.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Senā Ēģipte · Redzēt vairāk »
Vidusamerika
Vidusamerika ir Amerikas reģions.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un Vidusamerika · Redzēt vairāk »
11. gadsimts p.m.ē.
11.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un 11. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
12. gadsimts p.m.ē.
12.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un 12. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
13. gadsimts p.m.ē.
13.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un 13. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
14. gadsimts p.m.ē.
Tuvo Austrumu karte ap 1400. gadu p.m.ē. 14.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un 14. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
15. gadsimts p.m.ē.
Tuvo Austrumu karte ap 1450. gadu p.m.ē. 15.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un 15. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
16. gadsimts p.m.ē.
Tuvo Austrumu karte ap 1600. gadu p.m.ē. 16.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un 16. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
17. gadsimts p.m.ē.
Tuvo Austrumu karte ap 1700. gadu p.m.ē. 17.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un 17. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
18. gadsimts p.m.ē.
18.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un 18. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
20. gadsimts p.m.ē.
20.
Jaunums!!: 2. tūkstošgade p.m.ē. un 20. gadsimts p.m.ē. · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
2. gadu tūkstotis p.m.ē., 2. tūkstošgade pirms mūsu ēras, Otrā tūkstošgade p.m.ē..
