Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

20. marts

Indekss 20. marts

20.

131 attiecības: Abdulhamids I, Alberts Einšteins, Albrehts Hoencollerns, Aleksandru Joans Kuza, Amerikas Savienotās Valstis, Argentīna, Astroloģija, Īzaks Ņūtons, Ķīnas Komunistiskā partija, Ķīnas Republika, Ļevs Jašins, Žaks Širaks, Česters Beningtons, Bavārija, Beress Frederiks Skiners, Bobijs Ors, Džordžs Kerzons, Dita Krūmberga, Eduards Volters, Elba, Ferdinands Fošs, Fernando Toress, Francija, Frīdrihs Helderlīns, Frederiks Teilors, Garais gads, Gerhards Barkhorns, Henrijs IV Lankasters, Henriks Ibsens, Ikers Kasiljass, Irāka, Irina Hazova, Ivans Šiškins, Jans Ladislavs Duseks, Jans Nepomuks, Japāna, Jūlijs Cēzars, Joahims fon Ribentrops, Juliāna, Kjusju, Klaipēda, Kosova, Lajošs Košuts, Lietuva, Ludvigs I, Mao Dzeduns, Matiass, Mendosa, Napoleons Bonaparts, Napoleons II, ..., Nikolajs Gogolis, Ovidijs, Parīze, Pedru Lami, Relativitātes teorija, Roberts Javtoks, Serbi, Svjatoslavs Rihters, Tokija, Tunisija, Veģetārisms, Vecā un jaunā stila datumi, Vilhelms Miklass, Zarīns, Zemestrīce, 1345. gads, 1367. gads, 1393. gads, 1413. gads, 1490. gads, 1557. gads, 1568. gads, 1619. gads, 1643. gads, 17. gads, 1725. gads, 1727. gads, 1760. gads, 1770. gads, 1789. gads, 1802. gads, 1809. gads, 1811. gads, 1812. gads, 1815. gads, 1820. gads, 1828. gads, 1832. gads, 1843. gads, 1848. gads, 1851. gads, 1852. gads, 1856. gads, 1859. gads, 1861. gads, 1872. gads, 1873. gads, 1894. gads, 1898. gads, 1904. gads, 1906. gads, 1909. gads, 1913. gads, 1915. gads, 1916. gads, 1919. gads, 1925. gads, 1929. gads, 1939. gads, 1941. gads, 1943. gads, 1948. gads, 1952. gads, 1956. gads, 1958. gads, 1972. gads, 1976. gads, 1980. gads, 1981. gads, 1983. gads, 1984. gads, 1986. gads, 1990. gads, 1995. gads, 1997. gads, 1999. gads, 2003. gads, 2004. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanas, 2004. gads, 2005. gads, 44. gads p.m.ē.. Izvērst indekss (81 vairāk) »

Abdulhamids I

Abdulhamids I, arī Abdulhamids Svētais (osmaņu turku valodā: عبد الحميد اول) (1725. gada 20. marts — 1789. gada 7. aprīlis) bija Osmaņu impērijas sultāns (1774. gada 21. janvāris — 1789. gada 7. aprīlis).

Jaunums!!: 20. marts un Abdulhamids I · Redzēt vairāk »

Alberts Einšteins

Alberts Einšteins (Albert Einstein; dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes fiziķis, kuru bieži uzskata par ievērojamāko 20.

Jaunums!!: 20. marts un Alberts Einšteins · Redzēt vairāk »

Albrehts Hoencollerns

Albrehts Hoencollerns (arī; dzimis, miris) bija Vācu ordeņa lielmestrs (1510—1527) un pirmais Prūsijas hercogs (1525—1568).

Jaunums!!: 20. marts un Albrehts Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Aleksandru Joans Kuza

Aleksandru Joans Kuza (dzimis, miris) bija pirmais apvienotās Rumānijas valdnieks (domnitor) no 1862.

Jaunums!!: 20. marts un Aleksandru Joans Kuza · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 20. marts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Argentīna

Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.

Jaunums!!: 20. marts un Argentīna · Redzēt vairāk »

Astroloģija

Kokgriezums no ''Andrea Alcato'' grāmatas ''Emblematum Liber'', ap 1531. gadu. Astroloģija (— 'zvaigzne' + logos — 'mācība') vairākās kultūrās ir tradīcija, mācība un māksla par cilvēku likteņa un notikumu pareģošanu pēc debess spīdekļu stāvokļa.

Jaunums!!: 20. marts un Astroloģija · Redzēt vairāk »

Īzaks Ņūtons

Sers Īzaks Ņūtons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis, matemātiķis, astronoms, dabas filozofs, alķīmiķis un teologs, kā arī viens no visu laiku ietekmīgākajiem cilvēkiem vēsturē.

Jaunums!!: 20. marts un Īzaks Ņūtons · Redzēt vairāk »

Ķīnas Komunistiskā partija

Ķīnas Komunistiskā partija (Zhōngguó Gòngchǎndǎng) ir Ķīnas Tautas Republikas vadošā un valdošā partija.

Jaunums!!: 20. marts un Ķīnas Komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Ķīnas Republika

Suņ Jatsens (1866.-1925.) Čans Kaiši (1887.-1975.) Ķīnas Republika Taivānā ir valsts Austrumāzijā, Dienvidķīnas jūrā, ietver Taivānas salu, Penhu salas, Dzjiņmeņas salas un Macu salas.

Jaunums!!: 20. marts un Ķīnas Republika · Redzēt vairāk »

Ļevs Jašins

Ļevs Jašins (—) bija krievu izcelsmes padomju futbola vārtsargs.

Jaunums!!: 20. marts un Ļevs Jašins · Redzēt vairāk »

Žaks Širaks

Žaks Širaks (dzimis Parīzē) ir franču politiķis.

Jaunums!!: 20. marts un Žaks Širaks · Redzēt vairāk »

Česters Beningtons

Česters Čārlzs Beningtons (Chester Charles Bennington; dzimis, miris) bija amerikāņu mūziķis un solists, plašāk zināms kā rokgrupas Linkin Park solists.

Jaunums!!: 20. marts un Česters Beningtons · Redzēt vairāk »

Bavārija

Bavārija, oficiāli Bavārijas brīvvalsts (Freistaat Bayern), ir viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos.

Jaunums!!: 20. marts un Bavārija · Redzēt vairāk »

Beress Frederiks Skiners

Beress Frederiks Skiners Beress Frederiks Skiners (—) bija viens no ietekmīgākajiem 20. gadsimta psihologiem, kas attīstīja uzvedības psiholoģijas jeb biheiviorisma idejas, kā arī veicināja psiholoģijas kā uz eksperimentāliem pētījumiem balstītas zinātnes attīstību.

Jaunums!!: 20. marts un Beress Frederiks Skiners · Redzēt vairāk »

Bobijs Ors

Roberts Gordons "Bobijs" Ors (dzimis Perisoundā, Ontārio provincē, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, spēlējis aizsarga pozīcijā.

Jaunums!!: 20. marts un Bobijs Ors · Redzēt vairāk »

Džordžs Kerzons

Džordžs Nataniēls Kerzons, Pirmais Kedlstonas Kerzonas marķīzs (dzimis, miris) bija britu politiķis no Konservatīvās partijas.

Jaunums!!: 20. marts un Džordžs Kerzons · Redzēt vairāk »

Dita Krūmberga

Dita Krūmberga (dzimusi Rīgā) ir bijusī latviešu basketboliste, spēlē uzbrūkošās aizsardzes pozīcijā, Latvijas sieviešu basketbola izlases spēlētāja.

Jaunums!!: 20. marts un Dita Krūmberga · Redzēt vairāk »

Eduards Volters

Eduards Volters (1856. — 1941.) bija baltu tautu etnogrāfs, seno rakstu bibliogrāfs, arheologs.

Jaunums!!: 20. marts un Eduards Volters · Redzēt vairāk »

Elba

Elba, Laba (sorbu: Łobjo) ir upe Čehijā un Vācijā.

Jaunums!!: 20. marts un Elba · Redzēt vairāk »

Ferdinands Fošs

Ferdinands Fošs (dzimis, miris) bija franču maršals. Viens no redzamākajiem Pirmā pasaules kara karavadoņiem. Kļuva pazīstams kā Francijas 9. armijas komandieris Pirmās Marnas kaujas laikā no 1914. gada 5. līdz 12. septembrim, kad Foša pretuzbrukums apstādināja vācu uzbrukumu Parīzei, un karš iegāja ierakumu kara fāzē. 4. oktobrī Fošs tika iecelts par virspavēlnieka Žofra vietnieku. 1916. gada jūlijā - novembrī Fošs vadīja franču armijas Sommas kaujā. Kauja prasīja vairāk nekā miljons dzīvību no abām pusēm, bet beidzās ar minimāliem rezultātiem, tāpēc decembrī Fošs tika pārcelts uz Itālijas fronti. Tomēr, kad par virspavēlnieku kļuva maršals Filips Petēns, Fošs tika iecelts par Francijas ģenerālštāba priekšnieku. Kara beigu posmā Fošs kļuva par Sabiedroto spēku komandieri (Généralissime). No 1918. gada 15. jūlija līdz 6. augustam Fošam izdevās apturēt vāciešu uzbrukumu Otrās Marnas kaujas laikā, un šī kauja kļuva par kara pagrieziena punktu. 1918. gada 11. novembrī Ferdinands Fošs parakstīja Vācijas pamiera piedāvājumu noslēdzot t.s. Kompjēnas pamieru. Parakstīšana notika Foša vilciena vagonā Kompjēnas mežā. Piedaloties 1919. gadā Parīzes Miera konferencē, Fošs teica pravietiskus vārdus - "Tas nav miers. Tas ir pamiers uz 20 gadiem". Kategorija:Francijas maršali Kategorija:Jura ordeņa kavalieri Kategorija:Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.

Jaunums!!: 20. marts un Ferdinands Fošs · Redzēt vairāk »

Fernando Toress

Fernando Hosē Toress Sanss (dzimis Madridē, Spānijā) ir profesionāls spāņu futbolists, spēlē uzbrucēja pozīcijā, Spānijas futbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 20. marts un Fernando Toress · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 20. marts un Francija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Helderlīns

Johans Kristiāns Frīdrihs Helderlīns (dzimis, miris) bija 18./19.

Jaunums!!: 20. marts un Frīdrihs Helderlīns · Redzēt vairāk »

Frederiks Teilors

Frederiks Vinslovs Teilors (dzimis, miris) bija ASV inženieris, kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu vadībzinības pamatlicējiem.

Jaunums!!: 20. marts un Frederiks Teilors · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 20. marts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gerhards Barkhorns

Gerhards Barkhorns (dzimis, miris) bija vērmahta, bet pēc Otrā pasaules kara - bundesvēra, aviācijas ass.

Jaunums!!: 20. marts un Gerhards Barkhorns · Redzēt vairāk »

Henrijs IV Lankasters

Henrijs IV Lankasters, Plantagenets (Henry IV of Lancaster, of Bolingbroke, iespējams dzimis, miris), dēvēts par Henriju Bolingbroku (pēc pils nosaukuma, kurā dzimis) bija pirmais Anglijas karalis (1399-1413) no Lankasteru dinastijas.

Jaunums!!: 20. marts un Henrijs IV Lankasters · Redzēt vairāk »

Henriks Ibsens

Henriks Juhans Ibsens (dzimis, miris) bija norvēģu dramaturgs.

Jaunums!!: 20. marts un Henriks Ibsens · Redzēt vairāk »

Ikers Kasiljass

Ikers Kasiljass Fernandess (dzimis) ir spāņu futbolists, spēlē vārtsarga pozīcijā, Spānijas futbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 20. marts un Ikers Kasiljass · Redzēt vairāk »

Irāka

Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu.

Jaunums!!: 20. marts un Irāka · Redzēt vairāk »

Irina Hazova

Irina Hazova (dzimusi) ir Krievijas distanču slēpotāja.

Jaunums!!: 20. marts un Irina Hazova · Redzēt vairāk »

Ivans Šiškins

Ivans Šiškins (dzimis, miris) bija krievu gleznotājs un mākslas kritiķis.

Jaunums!!: 20. marts un Ivans Šiškins · Redzēt vairāk »

Jans Ladislavs Duseks

Jans Ladislavs Duseks (dzimis kā Vāclavs Jans Dusīks;, miris) bija čehu pianists un komponists.

Jaunums!!: 20. marts un Jans Ladislavs Duseks · Redzēt vairāk »

Jans Nepomuks

Jans Nepomuks (dzimis apmēram, miris) bija katoļu svētais, kas pēc karaļa Vāclava IV pavēles tika iesviests Vltavā no Kārļa tilta Prāgā, jo neatklāja grēksūdzes noslēpumu.

Jaunums!!: 20. marts un Jans Nepomuks · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 20. marts un Japāna · Redzēt vairāk »

Jūlijs Cēzars

Gajs Jūlijs CēzarsOficiālais vārds pēc viņa nāves bija Gaius Iulius Caesar Divus (Latīņu rakstā: GAIVS IVLIVS CAESAR) (klasiskās latīņu valodas rakstā: IMP•C•IVLIVS•CAESAR•DIVVS), latviski, "Imperators Dievs Gajs Jūlijs Cēzars".

Jaunums!!: 20. marts un Jūlijs Cēzars · Redzēt vairāk »

Joahims fon Ribentrops

Ulrihs Frīdrihs Vilhelms Joahims fon Ribentrops (dzimis, miris) bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un Vācijas ārlietu ministrs no 1938.

Jaunums!!: 20. marts un Joahims fon Ribentrops · Redzēt vairāk »

Juliāna

Juliāna Luīze Emma Marija Vilhelmīna (dzimusi, mirusi) bija Nīderlandes karaliene no 1948.

Jaunums!!: 20. marts un Juliāna · Redzēt vairāk »

Kjusju

Kjusju (Kyūshū — ‘Deviņas provinces’) ir trešā lielākā Japānas sala un vistālāk uz dienvidiem un rietumiem esošā no Japānas arhipelāga galvenajām salām.

Jaunums!!: 20. marts un Kjusju · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda (vēsturiski arī Mēmele) ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: 20. marts un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Kosova

Kosova, oficiāli Kosovas Republika ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā.

Jaunums!!: 20. marts un Kosova · Redzēt vairāk »

Lajošs Košuts

Lajošs Košuts (dzimis, miris) bija ungāru jurists, žurnālists un politiķis.

Jaunums!!: 20. marts un Lajošs Košuts · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 20. marts un Lietuva · Redzēt vairāk »

Ludvigs I

Ludvigs I (dzimis, miris) bija Bavārijas karalis no 1825.

Jaunums!!: 20. marts un Ludvigs I · Redzēt vairāk »

Mao Dzeduns

Mao Dzeduns (izrunā:; dzimis, miris) bija Ķīnas Komunistiskās partijas vadītājs, Ķīnas Tautas Republikas izveidotājs.

Jaunums!!: 20. marts un Mao Dzeduns · Redzēt vairāk »

Matiass

Matiass (dzimis, miris) bija Svētās Romas impērijas imperators no 1612.

Jaunums!!: 20. marts un Matiass · Redzēt vairāk »

Mendosa

Mendosa ir pilsēta Argentīnas rietumos, netālu no Andiem un to augstākās virsotnes - Akonkagvas.

Jaunums!!: 20. marts un Mendosa · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: 20. marts un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Napoleons II

Napoleons Fransuā Šarls Žozefs Bonaparts, biežāk pazīstams kā Napoleons II (dzimis, miris), bija Francijas imperatora Napoleona I un Austrijas princeses Marijas Luīzes dēls, Francijas impērijas troņmantinieks.

Jaunums!!: 20. marts un Napoleons II · Redzēt vairāk »

Nikolajs Gogolis

Nikolajs Gogolis (dzimis, miris) bija nozīmīgs ukraiņu izcelsmes Krievijas rakstnieks.

Jaunums!!: 20. marts un Nikolajs Gogolis · Redzēt vairāk »

Ovidijs

Pūblijs Ovidijs Naso (dzimis 43. gada p.m.ē. 20. martā, miris 17. gadā) bija romiešu dzejnieks.

Jaunums!!: 20. marts un Ovidijs · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: 20. marts un Parīze · Redzēt vairāk »

Pedru Lami

Žose Pedru Lami Visosu (dzimis, Aldeja Galegā, Portugālē) ir Portugāles sacīkšu pilots, bijušais Formula 1 pilots.

Jaunums!!: 20. marts un Pedru Lami · Redzēt vairāk »

Relativitātes teorija

Ar jēdzienu "relativitātes teorija" var saprast vai nu vienu no Einšteina relativitātes teorijas daļām, vai tās abas.

Jaunums!!: 20. marts un Relativitātes teorija · Redzēt vairāk »

Roberts Javtoks

Roberts Javtoks (dzimis Šauļos, Lietuvā) ir profesionāls lietuviešu basketbolists, spēlē centra pozīcijā, Lietuvas basketbola izlases dalībnieks, pašlaik (2010) pārstāv Krievijas Superlīgas klubu Maskavas apgabala "Khimki".

Jaunums!!: 20. marts un Roberts Javtoks · Redzēt vairāk »

Serbi

Serbi (Срби, Srbi) ir nācija, kas pieder pie dienvidslāvu grupas un lielākoties apdzīvo Balkānu pussalas ziemeļu daļu.

Jaunums!!: 20. marts un Serbi · Redzēt vairāk »

Svjatoslavs Rihters

Svjatoslavs Rihters (dzimis, miris) bija 20.

Jaunums!!: 20. marts un Svjatoslavs Rihters · Redzēt vairāk »

Tokija

Tokija (東京, Tōkyō), formāli Tokijas metropole (東京都, Tōkyō-to) ir viena no Japānas 47 prefektūrām un ir īpaša starp pārējām prefektūrām ar to, ka pēc japāņu likumiem Tokija vienlaicīgi ir arī lielpilsēta.

Jaunums!!: 20. marts un Tokija · Redzēt vairāk »

Tunisija

Tunisija (amazigā), oficiāli Tunisijas Republika, ir valsts Vidusjūras piekrastē, pēc teritorijas platības, mazākā Ziemeļāfrikas valsts.

Jaunums!!: 20. marts un Tunisija · Redzēt vairāk »

Veģetārisms

Veģetāro produktu daudzveidība Veģetārisms ir uztura veids, kura pamatā ir augu valsts barība (augļi, dārzeņi, graudaugi, rieksti, sēklas u.c.), bet netiek ēsti produkti, kas iegūti, nogalinot dzīvniekus (visu veidu gaļa. Plašākā nozīmē par veģetārismu var runāt arī kā par dzīvesveidu, jo daļa veģetāriešu apsvērumus, kuru dēļ tie mainījuši savu uzturu, attiecina arī, piemēram, uz izturēšanos pret dzīvnieku izmantošanu izklaidei vai uz apģērba izvēli un citiem dzīves aspektiem. Dietoloģijā izšķir trīs veģetāriešu pamatveidus: vegānus jeb īstos veģetāriešus, kuri uzturā lieto tikai augu valsts produktus; laktoveģetāriešus, kuri lieto arī piena produktus, un ovolaktoveģetāriešus, kuri ēd arī olas. Daudzi sevi par veģetāriešiem nesauc, jo reizēm atļaujas apēst pa gabalam zivs vai putna gaļas. Iemesli šāda uztura izvēlei var būt saistīti ar morāli, reliģiju, kultūru, ētiku, estētiku, ekoloģiju, sabiedrību, ekonomiku, politiku, gaumi vai veselību. Veģetārismu mēdz iedalīt vairākos paveidos, piemēram, vienā no tiem nav olu, bet citā nav nekādu produktu, kas iegūti no dzīvnieku ķermeņiem, t.sk. piena produkti un medus. Teiksim, vegānu uzturā nav nekādu dzīvnieku izcelsmes produktu, turklāt pēc plašākas definīcijas vegāni nelieto šos produktus arī apģērbā un citur (vilna, zīds, kažokādas, ādas, kosmētika utt.). Pareizi veidots veģetārs uzturs ir atzīts par veselīgu jebkura vecuma cilvēkiem. Daudzu pētījumu rezultātā ir atklāts, ka veģetārisms būtiski samazina risku saslimt ar vēzi, sirds un citām slimībām.

Jaunums!!: 20. marts un Veģetārisms · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 20. marts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Vilhelms Miklass

Vilhelms Miklass (dzimis, miris) bija labējs austriešu politiķis, trešais Austrijas prezidents no 1928.

Jaunums!!: 20. marts un Vilhelms Miklass · Redzēt vairāk »

Zarīns

Zarīns ((CH3)2CHOPF(O)CH3 vai GB) ir fluoru saturošs fosfororganiskais savienojums.

Jaunums!!: 20. marts un Zarīns · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: 20. marts un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

1345. gads

1345.

Jaunums!!: 20. marts un 1345. gads · Redzēt vairāk »

1367. gads

1367 bija parastais gads, kas sākās piektdienā.

Jaunums!!: 20. marts un 1367. gads · Redzēt vairāk »

1393. gads

1393.

Jaunums!!: 20. marts un 1393. gads · Redzēt vairāk »

1413. gads

1413.

Jaunums!!: 20. marts un 1413. gads · Redzēt vairāk »

1490. gads

1490.

Jaunums!!: 20. marts un 1490. gads · Redzēt vairāk »

1557. gads

1557.

Jaunums!!: 20. marts un 1557. gads · Redzēt vairāk »

1568. gads

1568.

Jaunums!!: 20. marts un 1568. gads · Redzēt vairāk »

1619. gads

1619.

Jaunums!!: 20. marts un 1619. gads · Redzēt vairāk »

1643. gads

1643.

Jaunums!!: 20. marts un 1643. gads · Redzēt vairāk »

17. gads

17.

Jaunums!!: 20. marts un 17. gads · Redzēt vairāk »

1725. gads

1725.

Jaunums!!: 20. marts un 1725. gads · Redzēt vairāk »

1727. gads

1727.

Jaunums!!: 20. marts un 1727. gads · Redzēt vairāk »

1760. gads

1760.

Jaunums!!: 20. marts un 1760. gads · Redzēt vairāk »

1770. gads

1770.

Jaunums!!: 20. marts un 1770. gads · Redzēt vairāk »

1789. gads

1789.

Jaunums!!: 20. marts un 1789. gads · Redzēt vairāk »

1802. gads

1802.

Jaunums!!: 20. marts un 1802. gads · Redzēt vairāk »

1809. gads

1809.

Jaunums!!: 20. marts un 1809. gads · Redzēt vairāk »

1811. gads

1811.

Jaunums!!: 20. marts un 1811. gads · Redzēt vairāk »

1812. gads

1812.

Jaunums!!: 20. marts un 1812. gads · Redzēt vairāk »

1815. gads

1815.

Jaunums!!: 20. marts un 1815. gads · Redzēt vairāk »

1820. gads

1820.

Jaunums!!: 20. marts un 1820. gads · Redzēt vairāk »

1828. gads

1828.

Jaunums!!: 20. marts un 1828. gads · Redzēt vairāk »

1832. gads

1832.

Jaunums!!: 20. marts un 1832. gads · Redzēt vairāk »

1843. gads

1843.

Jaunums!!: 20. marts un 1843. gads · Redzēt vairāk »

1848. gads

1848.

Jaunums!!: 20. marts un 1848. gads · Redzēt vairāk »

1851. gads

1851.

Jaunums!!: 20. marts un 1851. gads · Redzēt vairāk »

1852. gads

1852.

Jaunums!!: 20. marts un 1852. gads · Redzēt vairāk »

1856. gads

1856.

Jaunums!!: 20. marts un 1856. gads · Redzēt vairāk »

1859. gads

1859.

Jaunums!!: 20. marts un 1859. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: 20. marts un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1872. gads

1872.

Jaunums!!: 20. marts un 1872. gads · Redzēt vairāk »

1873. gads

1873.

Jaunums!!: 20. marts un 1873. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: 20. marts un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1898. gads

1898.

Jaunums!!: 20. marts un 1898. gads · Redzēt vairāk »

1904. gads

1904.

Jaunums!!: 20. marts un 1904. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: 20. marts un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: 20. marts un 1909. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: 20. marts un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1915. gads

1915.

Jaunums!!: 20. marts un 1915. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 20. marts un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 20. marts un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: 20. marts un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 20. marts un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 20. marts un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 20. marts un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 20. marts un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 20. marts un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1952. gads

1952.

Jaunums!!: 20. marts un 1952. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 20. marts un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 20. marts un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 20. marts un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 20. marts un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 20. marts un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 20. marts un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 20. marts un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 20. marts un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 20. marts un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 20. marts un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 20. marts un 1995. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 20. marts un 1997. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: 20. marts un 1999. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 20. marts un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2004. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanas

Balsojuma sadalījums pa valsti. Zaļā krāsā iekrāsoti rajoni, kuros vairāk ir nobalsots par Čeņu Šuibiaņu, bet zilā krāsā - par Lieņu Čaņu. 2004.

Jaunums!!: 20. marts un 2004. gada Ķīnas Republikas prezidenta vēlēšanas · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: 20. marts un 2004. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: 20. marts un 2005. gads · Redzēt vairāk »

44. gads p.m.ē.

Romas impērija. Attēlā redzama arī impērija 44. gadā p.m.ē. 44.

Jaunums!!: 20. marts un 44. gads p.m.ē. · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

20.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »