Nika Križnara (dzimusi Škofja Lokā) ir Slovēnijas tramplīnlēcēja, čempione jaukto komandu sacensībās un bronzas medaļas ieguvēja individuālajās sacensībās no parastā tramplīna, 2020.—2021.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Nika Križnara · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā

Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā ir čempionāts, kas apvieno trīs ziemeļu slēpošanas disciplīnas: distanču slēpošanu, tramplīnlēkšanu un ziemeļu divcīņu, kas ir abu iepriekšminēto disciplīnu kombinācija.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā · Redzēt vairāk »

Pjotrs Žila

Pjotrs Pavels Žila (dzimis Cešinā) ir poļu tramplīnlēcējs.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Pjotrs Žila · Redzēt vairāk »

Pols Golbergs

Pols Golbergs (dzimis Gūlā) ir norvēģu distanču slēpotājs.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Pols Golbergs · Redzēt vairāk »

Rīta Līsa Roponena

Rīta Līsa Roponena (dzimusi) ir Somijas distanču slēpotāja.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Rīta Līsa Roponena · Redzēt vairāk »

Sīmens Hegstads Krīgers

Sīmens Hegstads Krīgers (dzimis) ir norvēģu distanču slēpotājs.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Sīmens Hegstads Krīgers · Redzēt vairāk »

Severins Freinds

Severins Freinds (dzimis Frejungā) ir Vācijas tramplīnlēcējs.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Severins Freinds · Redzēt vairāk »

Starptautiskā Slēpošanas federācija

Starptautiskā Slēpošanas federācija (— FIS) ir vadošā slēpošanas pārvaldes organizācija pasaulē.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Starptautiskā Slēpošanas federācija · Redzēt vairāk »

Stefans Krafts

Stefans Krafts (dzimis) ir Austrijas tramplīnlēcējs.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Stefans Krafts · Redzēt vairāk »

Tatjana Sorina

Tatjana Sorina (dzimusi Aļošina Tjumeņā) ir krievu distanču slēpotāja.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Tatjana Sorina · Redzēt vairāk »

Tīrila Venga

Tīrila Udnese Venga (dzimusi) ir norvēģu distanču slēpotāja, divkārtēja pasaules čempione stafetē, 2022.—2023.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Tīrila Venga · Redzēt vairāk »

Terēse Juheuga

Terēse Juheuga (dzimusi) ir norvēģu distanču slēpotāja.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Terēse Juheuga · Redzēt vairāk »

Tramplīnlēkšana

Tramplīnlēkšana ir sporta veids, kurā sportisti ar slēpēm lec no tramplīna un par lēcienu tiek piešķirti punkti (sacensībās).

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Tramplīnlēkšana · Redzēt vairāk »

Urša Bogataja

Urša Bogataja (dzimusi Ļubļanā) ir Slovēnijas tramplīnlēcēja, divkārtēja čempione.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Urša Bogataja · Redzēt vairāk »

UTC+2

UTC+2: Zils (decembris), oranžs (jūnijs), dzeltens (visu gadu), gaisi zils — jūras teritorijas UTC+2 atbilst šīm laika joslām.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un UTC+2 · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Vācija · Redzēt vairāk »

Ziemeļu divcīņa

Viens no titulētākajiem divcīņniekiem Hannu Manninens Ziemeļu divcīņa ir ziemas sporta veids, kurā sportisti sacenšas tramplīnlēkšanā un distanču slēpošanā.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un Ziemeļu divcīņa · Redzēt vairāk »

2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā

2019.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un 2019. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā · Redzēt vairāk »

2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā

2023.

Jaunums!!: 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā un 2023. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

2021. gada Pasaules čempionāts distanču slēpošanā, 2021. gada Pasaules čempionāts tramplīnlēkšanā, 2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu divcīņā.

Ūnijapēdija ir jēdziens karti vai semantisko tīklu, kas organizētas kā enciklopēdija - vārdnīca. Tas dod īsu definīciju katras koncepcijas un tās attiecībām.

Tas ir milzu online garīgās karte, kas kalpo par pamatu koncepcijas diagrammas. Tas ir brīvi izmantot un katru rakstu vai dokumentu var lejupielādēt. Tas ir instruments, resursu vai atsauce uz studiju, pētniecības, izglītības, mācību vai mācību, ko var izmantot skolotāji, pedagogi, skolēni vai studenti; par akadēmiskajām aprindām: skolas, pamatskolas, vidusskolas, vidusskolas, vidus, tehniskā grāds, koledžas, universitātes, bakalaura, maģistra vai doktora grādu; iesniegt rakstus, ziņojumus, projektiem, idejām, dokumentāciju, aptaujas, kopsavilkumus, vai darbs. Šeit ir definīcija, skaidrojums, apraksts vai nozīmi katra nozīmīga, par kuriem jums ir nepieciešama informācija, un sarakstu ar to saistītajiem jēdzieniem kā vārdnīcu. Pieejams Latvijas, Angļu, Spāņu, Portugāļu, Japānas, Ķīnas, Franču, Vācu, Itālijas, Poļu, Holandiešu, Krievu, Arābu, Hindi, Zviedru, Ukrainas, Ungāru, Katalāņu, Čehu, Ebreju, Dānijas, Somijas, Indonēzijas, Norvēģijas, Rumāņu, Turku, Vjetnamiešu, Korejiešu, Thai, Grieķu, Bulgāru, Horvātu, Slovāku, Lietuvas, Filipīniešu, Igaunijas un Slovēņu Vairāk valodu drīz.

Visa informācija tika iegūta no Vikipēdija, un tas ir pieejams saskaņā ar licenci Creative Commons Attribution/Share-Alike licenci.

Ūnijapēdija nav apstiprinājis Wikimedia Foundation un nav ar to saistīts.

Google Play, Android un Google Play logotips ir Google Inc. preču zīmes.

Privātuma politika