Ātrāk nekā pārlūku!
26 attiecības: Amerikas Savienotās Valstis, Bulgārija, Eiro, Francija, Gregora kalendārs, Minhene, Nobela miera prēmija, Nobela prēmija ķīmijā, Nobela prēmija ekonomikā, Nobela prēmija fizikā, Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā, Norvēģija, Plazma, Rail Baltica, Selēna, Starptautiskā lidosta "Rīga", Trešdiena, Vācija, 1. janvāris, 1995. gads, 2. februāris, 20. janvāris, 23. novembris, 26. oktobris, 31. maijs, 8. janvāris.
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: 2025. gads un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Bulgārija
Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.
Jaunums!!: 2025. gads un Bulgārija · Redzēt vairāk »
Eiro
Eiro jeb eira (svešvalodās: ευρώ, euro, euró, evro, ewro, евро utml.; starptautiskais apzīmējums — EUR; zīme — €) ir kopējā valūta deviņpadsmit Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas veido Eiropas Monetāro Savienību.
Jaunums!!: 2025. gads un Eiro · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 2025. gads un Francija · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 2025. gads un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Minhene
Minhene ir pilsēta Vācijas dienvidos, pie Izāras upes.
Jaunums!!: 2025. gads un Minhene · Redzēt vairāk »
Nobela miera prēmija
Nobela miera prēmijas laureāti 1994. gadā — Jāsirs Arafāts, Šimons Peress un Ichaks Rabins Nobela miera prēmija ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: 2025. gads un Nobela miera prēmija · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija ķīmijā
Jakobs vant Hofs ir pirmais, kas saņēma Nobela prēmiju ķīmijā. Nobela prēmija ķīmijā ir ikgadējs apbalvojums, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: 2025. gads un Nobela prēmija ķīmijā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija ekonomikā
Nobela piemiņas prēmija ekonomikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu ekonomikā, kuru kopš 1969.
Jaunums!!: 2025. gads un Nobela prēmija ekonomikā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija fizikā
rentgenstaru atklāšanu) Nobela prēmija fizikā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu fizikā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: 2025. gads un Nobela prēmija fizikā · Redzēt vairāk »
Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā
Emīls fon Bērings ir pirmais, kurš saņēma Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ir ikgadējs apbalvojums par ieguldījumu medicīnā, kuru kopš 1901.
Jaunums!!: 2025. gads un Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā · Redzēt vairāk »
Norvēģija
Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.
Jaunums!!: 2025. gads un Norvēģija · Redzēt vairāk »
Plazma
Dekoratīvā plazmas lampa Plazma (plásma — ‘veidojums’) ir daļēji vai pilnīgi jonizēta viela, kur lādētās daļiņas var brīvi pārvietoties.
Jaunums!!: 2025. gads un Plazma · Redzēt vairāk »
Rail Baltica
''Rail Baltica'' kā daļa no Ziemeļjūras—Baltijas transporta koridora. Pabeigtais posms netālu no Kauņas Lietuvā (2020). Rail Baltica ir dzelzceļa infrastruktūras projekts Baltijas valstu integrēšanai Eiropas dzelzceļu tīklā.
Jaunums!!: 2025. gads un Rail Baltica · Redzēt vairāk »
Selēna
Selēna Kvintanilja Peresa (Selena Quintanilla Pérez, dzimusi, mirusi), plašāk pazīstama kā Selēna, bija meksikāņu izcelsmes amerikāņu dziedātāja, kas ir nosaukta par "Tehano (spāņu-teksasiešu) mūzikas karalieni".
Jaunums!!: 2025. gads un Selēna · Redzēt vairāk »
Starptautiskā lidosta "Rīga"
Starptautiskā lidosta "Rīga" (IATA: RIX, ICAO: EVRA) ir lielākā lidosta Latvijā un Baltijas valstīs.
Jaunums!!: 2025. gads un Starptautiskā lidosta "Rīga" · Redzēt vairāk »
Trešdiena
Trešdiena ir nedēļas trešā diena starp otrdienu un ceturtdienu.
Jaunums!!: 2025. gads un Trešdiena · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 2025. gads un Vācija · Redzēt vairāk »
1. janvāris
1.
Jaunums!!: 2025. gads un 1. janvāris · Redzēt vairāk »
1995. gads
1995.
Jaunums!!: 2025. gads un 1995. gads · Redzēt vairāk »
2. februāris
2.
Jaunums!!: 2025. gads un 2. februāris · Redzēt vairāk »
20. janvāris
20.
Jaunums!!: 2025. gads un 20. janvāris · Redzēt vairāk »
23. novembris
23.
Jaunums!!: 2025. gads un 23. novembris · Redzēt vairāk »
26. oktobris
26.
Jaunums!!: 2025. gads un 26. oktobris · Redzēt vairāk »
31. maijs
31.
Jaunums!!: 2025. gads un 31. maijs · Redzēt vairāk »
8. janvāris
8.
Jaunums!!: 2025. gads un 8. janvāris · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
2025.
