Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

21. jūnijs

Indekss 21. jūnijs

21.

92 attiecības: Aloīzijs Gonzaga, Amerikas Savienotās Valstis, Anatolijs Kreipāns, Švābijas Filips, Žans Pols Sartrs, Ņūhempšīra, Bēnazīra Bhuto, Berta fon Zutnere, Boļeslavs V Kautrīgais, Edvards III Plantagenets, Emīls Čorans, Fernando Savaters, Garais gads, Genādijs Padalka, Gregora kalendārs, Hardijs Lediņš, Harijs Misiņš, Ingrīda Amantova, Inigo Džonss, Jānis Pauļuks (politiķis), Joga, Johans Georgs Hāmanis, Johans Kristofs Frīdrihs Bahs, Kosmiskais lidojums, Leons IX, Ludvigs Bolšteins, Mišels Platinī, Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, Natālija Gončarova, Nikolajs Rimskis-Korsakovs, Nikolo Makjavelli, Osmaņu impērija, Otrais pasaules karš, Pāvils VI, Princis Viljams, Kembridžas hercogs, Romas pāvests, Turcija, Vācija, Vāclavs II Pšemisls, Vīts Rimkus, Vecā un jaunā stila datumi, Viktors Cojs, 1002. gads, 1054. gads, 1177. gads, 1208. gads, 1226. gads, 1271. gads, 1279. gads, 1305. gads, ..., 1312. gads, 1377. gads, 1469. gads, 1527. gads, 1573. gads, 1591. gads, 1652. gads, 1730. gads, 1732. gads, 1788. gads, 1795. gads, 1843. gads, 1844. gads, 1865. gads, 1881. gads, 1888. gads, 1905. gads, 1908. gads, 1911. gads, 1914. gads, 1917. gads, 1933. gads, 1934. gads, 1937. gads, 1940. gads, 1945. gads, 1947. gads, 1953. gads, 1955. gads, 1958. gads, 1960. gads, 1962. gads, 1963. gads, 1973. gads, 1980. gads, 1982. gads, 1984. gads, 1985. gads, 1990. gads, 1995. gads, 2004. gads, 2007. gads. Izvērst indekss (42 vairāk) »

Aloīzijs Gonzaga

Aloīzijs (Luidži) Gonzaga ir Romas katoļu baznīcas svētais.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Aloīzijs Gonzaga · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anatolijs Kreipāns

Anatolijs Kreipāns (dzimis) ir latviešu sporta žurnālists un televīzijas komentētājs.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Anatolijs Kreipāns · Redzēt vairāk »

Švābijas Filips

Švābijas Filips (dzimis 1177. gada februārī/martā, miris) bija Hoenštaufenu dinastijas Vācijas karalis no 1198.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Švābijas Filips · Redzēt vairāk »

Žans Pols Sartrs

Žans Pols Šarls Emārs Sartrs (dzimis, miris) bija politiski kreiss eksistenciālisma franču filozofs, rakstnieks un dramaturgs.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Žans Pols Sartrs · Redzēt vairāk »

Ņūhempšīra

Ņūhempšīra - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Ņūhempšīra · Redzēt vairāk »

Bēnazīra Bhuto

Bēnazīra Bhuto (dzimusi, mirusi) bija Pakistānas politiķe.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Bēnazīra Bhuto · Redzēt vairāk »

Berta fon Zutnere

Baronese Berta Felicita Sofija fon Zutnere (dzimusi grāfiene Kinska fon Vhīnica un Tetava, mirusi) bija austriešu rakstniece un pacifisma kustības aktīviste.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Berta fon Zutnere · Redzēt vairāk »

Boļeslavs V Kautrīgais

Boļeslavs V Kautrīgais (dzimis, miris) - Pjastu dinastijas Krakovas kņazs no 1243.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Boļeslavs V Kautrīgais · Redzēt vairāk »

Edvards III Plantagenets

Edvarda, Anglijas karaļa ģerbonis Edvards III Plantagenets (dzimis, miris) bija viduslaikos viens no visveiksmīgākajiem Anglijas karaļiem.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Edvards III Plantagenets · Redzēt vairāk »

Emīls Čorans

Emīls Čorans, franciskajā versijā Siorāns (dzimis, miris) bija Transilvānijā dzimis rumāņu izcelsmes 20.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Emīls Čorans · Redzēt vairāk »

Fernando Savaters

Fernando Fernandess - Savaters Martins (dzimis) ir Basku Zemē dzimis spāņu filozofs, rakstnieks, žurnālists, esejists un sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Fernando Savaters · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Garais gads · Redzēt vairāk »

Genādijs Padalka

Genādijs Padalka (Гeннадий Иванович Падалка, dzimis) ir Krievijas kosmonauts, Krievijas Gaisa spēku pulkvedis.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Genādijs Padalka · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Hardijs Lediņš

Hardijs Lediņš (—) bija grupas "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca" dalībnieks un viens no dibinātājiem.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Hardijs Lediņš · Redzēt vairāk »

Harijs Misiņš

Harijs Misiņš (dzimis Rīgā, miris Rīgā) bija latviešu aktieris, režisors un dziedātājs, pazīstams kā bērnu radiopārraižu vadītājs - pasaku stāstnieks, daiļlasītājs.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Harijs Misiņš · Redzēt vairāk »

Ingrīda Amantova

Ingrīda Amantova (dzimusi Cēsīs) ir bijusī latviešu kamaniņu braucēja.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Ingrīda Amantova · Redzēt vairāk »

Inigo Džonss

Inigo Džonss (dzimis, miris) bija velsiešu izcelsmes angļu arhitekts un scenogrāfs, viens no angļu arhitektoniskās tradīcijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Inigo Džonss · Redzēt vairāk »

Jānis Pauļuks (politiķis)

Jānis Pauļuks (—) Latvijas politiskais un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Jānis Pauļuks (politiķis) · Redzēt vairāk »

Joga

Šivas statuja meditē jogas lotosa pozā Joga (yoga) neatkarīgi no tās saistības ar dažādām tradīcijām var tikt uzskatīta par filosofisku disciplīnu, kas aptver dažādas garīgas prakses hinduismā.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Joga · Redzēt vairāk »

Johans Georgs Hāmanis

Johans Georgs Hāmanis (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks, filozofs un mistiķis, saukts par "Ziemeļu magu".

Jaunums!!: 21. jūnijs un Johans Georgs Hāmanis · Redzēt vairāk »

Johans Kristofs Frīdrihs Bahs

Johans Kristofs Frīdrihs Bahs (saukts arī par Bikeburgas Bahu; dzimis, miris) bija vācu komponists.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Johans Kristofs Frīdrihs Bahs · Redzēt vairāk »

Kosmiskais lidojums

orbītā. Kosmiskais lidojums — pilotējama vai automātiskā kosmiskā aparāta transportēšana kosmosā.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Kosmiskais lidojums · Redzēt vairāk »

Leons IX

Leons IX (dzimis; pilsoniskais vārds — Egisheimas-Dagsburgas Bruno (Bruno von Egisheim-Dagsburg), miris) bija Romas pāvests no 1049.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Leons IX · Redzēt vairāk »

Ludvigs Bolšteins

Ludvigs Bolšteins (dzimis, miris) bija Krievijas armijas virsnieks, Latvijas armijas ģenerālis, aizsargu priekšnieks no 1925.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Ludvigs Bolšteins · Redzēt vairāk »

Mišels Platinī

Mišels Fransuā Platinī (dzimis Žofā, Francijā) ir bijušais Francijas futbolists, treneris un bijušais UEFA prezidents.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Mišels Platinī · Redzēt vairāk »

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija

Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija, NSDAP jeb nacistu partija, bija 1919.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija · Redzēt vairāk »

Natālija Gončarova

Natālija Gončarova (dzimusi, mirusi) bija krievu māksliniece, kura no 1915. gada darbojās Francijā. Ap 1910. gadu kopā ar vīru Mihailu Larionovu bija mākslas virziena rajonisma dibinātāja. Kā māksliniece noformējusi Sergeja Djagiļeva Krievu baleta izrādes Parīzē. 21. gadsimta mākslas darbu tirgū Gončarova ir viena no visaugstāk kotētajām māksliniecēm - sievietēm.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Natālija Gončarova · Redzēt vairāk »

Nikolajs Rimskis-Korsakovs

Nikolajs Rimskis-Korsakovs (dzimis, miris) bija krievu komponists, pedagogs, diriģents, sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Nikolajs Rimskis-Korsakovs · Redzēt vairāk »

Nikolo Makjavelli

Nikolo di Bernardo dei Makjavelli (dzimis, miris) bija Renesanses filozofs, kurš dzīvojis laikā, kad Itālijas politisko situāciju raksturoja teritoriālā sadrumstalotība, tomēr vienlaikus bija novērojama nacionālās pašapziņas atmoda.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Nikolo Makjavelli · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pāvils VI

Pāvils VI, īstajā vārdā Džovanni Batista Enriko Antonio Marija Montīni (dzimis (miris) bija Romas pāvests no 1963. gada līdz savai nāvei 1978. gadā. Dzimis 1897. gadā Končezjo, Lombardijā, katoļu jurista un parlamenta deputāta ģimenē. Mācījās Pāvesta Gregoriskajā universitātē (Pontificia Università Gregoriana), Sapencā (Università di Roma "La Sapienza") un Pāvesta Eklēziskajā akadēmijā (Pontificia Ecclesiastica Academia). No 1922. gada strādāja Vatikāna Valsts sekretariātā Džuzepes Picardo vadībā. 1923 gadā tika norīkots darbā Polijā, tomēr drīz atkal sāka darboties Itālijā. 1924. gadā kļuva par universitātes kapelānu un bija viens no katoļu garīdzniekiem, kurš publiski kritizēja fašisma ideoloģiju. No 1925. līdz 1933. gadam viņš bija kapelāns Itālijas Katoļu studentu federācijā (Federazione degli Universitari Cattolici Italiani), kura līdz ar fašistu nākšanas pie varas kļuva par vienīgo legālo nefašistisko organizāciju Itālijas universitātēs. No 1933. gada strādāja Romas kūrijā. Otrā pasaules kara laikā Montīni bija viens no tuvākajiem pāvesta Pija XII darbiniekiem. Parasti kārtoja Pija XII korespondenci ar ārpasauli. 1954. gadā tika iecelts par Milānas arhibīskapu. Pāvesta Jāņa XXIII laikā tika iecelts par kardinālu, bet pēc Jāņa XXIII nāves kardinālu Montīni konklāvā ievēlēja par Romas pāvestu Pāvilu VI. Būdams pāvests, Pauls VI turpināja un 1965. gadā noslēdza pāvesta Jāņa XXIII iesākto Vatikāna 2. koncilu, diplomātiski veikli atrazdams kopsaucējus starp dažādiem baznīcas grupējumiem. Vatikāna 2. koncils pieņēma vairākus svarīgus katoļu baznīcas dzīves dokumentus, piemēram, Lumen gentium jeb t.s. baznīcas dogmatisko konstitūciju. Tika izmainīta 400 gadus vecā baznīcas mises norises kārtība. Vatikāna 2. koncils akceptēja katoļu baznīcas orientāciju uz ekumenisko dialogu ar citām reliģijām un pasaules uzskatiem. Tika reorganizēta Romas kūrija un tika nolemts, ka turpmāk konklāvos nepiedalīsies kardināli, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu. Sava pontifikāta laikā Pals VI atšķīrās no priekšgājējiem ar savām daudzajām ārvalstu vizītēm un aktīvo ārpolitiku. Izdeva vairākas enciklikas. Enciklikā Mense Maio (1965. gadā) pāvests pievērsās Jaunavas Marijas kultam, Ecclesiam Suam (1964. gadā) identificēja baznīcu ar Kristus ķermeni, bet enciklikā Sacerdotalis Caelibatus (1967. gads) vēlreiz uzsvēra garīdznieku celibāta svarīgumu. 1968. gadā tika publicēta pasaules sabiedrībā diskutablā enciklika Humanae Vitae, kurā pāvests vērsās pret mākslīgu dzimstības ierobežošanu. 1978. gada 16. martā Sarkanās brigādes nolaupīja pazīstamo Itālijas politiķi un Pāvila VI draugu kopš studiju laikiem Aldo Moro. 20. aprīlī pāvests publicēja vēstuli nolaupītājiem, kurā pazemīgi lūdza atbrīvot Moro. Tomēr 9. maijā Aldo Moro tika atrasts nogalināts. Tā paša gada 6. augustā pāvesta Gandolfo pils rezidencē mira arī Pāvils VI. 1993. gadā pāvests Jānis Pāvils II iesāka Pāvila VI beatifikācijas procesu.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Pāvils VI · Redzēt vairāk »

Princis Viljams, Kembridžas hercogs

Princis Viljams, Kembridžas hercogs, pilnā vārdā Viljams Arturs Filips Luijs; dzimis), ir prinča Čārlza un viņa pirmās sievas princeses Diānas vecākais dēls un Apvienotās Karalistes karalienes Elizabetas II mazdēls. Otrais cilvēks (pēc sava tēva) Lielbritānijas monarhijas mantošanas līnijā. Tāpat kā jaunākais brālis Harijs, mācījās Ītonas koledžā. Studēja mākslas vēsturi un ģeogrāfiju Sentendrūsas universitātē Skotijā. Pievērsās militārajam dienestam un mācījies Sandhērstā, kā arī britu flotē un aviācijā. 21 gada vecumā kļuva par Lielbritānijas Valsts kancleru un sāka piedalīties galma oficiālo pasākumu norisē. apprecējās ar Keitu Midltoni (pēc kāzām Katrīna, Kembridžas hercogiene). Kategorija:1982. gadā dzimušie Kategorija:Apvienotās Karalistes prinči Kategorija:Vindzoru dinastija.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Princis Viljams, Kembridžas hercogs · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Turcija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vāclavs II Pšemisls

Vāclavs II (dzimis, miris) bija Bohēmijas karalis (1278—1305), Krakovas kņazs (1291—1305), Polijas karalis (1300—1305) no Pšemislu dinastijas.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Vāclavs II Pšemisls · Redzēt vairāk »

Vīts Rimkus

Vīts Rimkus (dzimis Rīgā) ir Latvijas futbolists, uzbrucējs.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Vīts Rimkus · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Viktors Cojs

Viktors Cojs (dzimis Ļeņingradā, miris uz autoceļa P128 (Sloka-Talsi) Latvijā) bija padomju mūziķis un rokgrupas Kino līderis.

Jaunums!!: 21. jūnijs un Viktors Cojs · Redzēt vairāk »

1002. gads

1002.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1002. gads · Redzēt vairāk »

1054. gads

1054.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1054. gads · Redzēt vairāk »

1177. gads

1177.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1177. gads · Redzēt vairāk »

1208. gads

1208.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1208. gads · Redzēt vairāk »

1226. gads

1226.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1226. gads · Redzēt vairāk »

1271. gads

1271.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1271. gads · Redzēt vairāk »

1279. gads

1279.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1279. gads · Redzēt vairāk »

1305. gads

1305.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1305. gads · Redzēt vairāk »

1312. gads

1312.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1312. gads · Redzēt vairāk »

1377. gads

1377.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1377. gads · Redzēt vairāk »

1469. gads

1469.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1469. gads · Redzēt vairāk »

1527. gads

1527.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1527. gads · Redzēt vairāk »

1573. gads

1573.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1573. gads · Redzēt vairāk »

1591. gads

1591.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1591. gads · Redzēt vairāk »

1652. gads

1652.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1652. gads · Redzēt vairāk »

1730. gads

1730.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1730. gads · Redzēt vairāk »

1732. gads

1732.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1732. gads · Redzēt vairāk »

1788. gads

1788.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1788. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1795. gads · Redzēt vairāk »

1843. gads

1843.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1843. gads · Redzēt vairāk »

1844. gads

1844.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1844. gads · Redzēt vairāk »

1865. gads

1865.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1865. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1905. gads

1905.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1905. gads · Redzēt vairāk »

1908. gads

1908.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1908. gads · Redzēt vairāk »

1911. gads

1911.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1911. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1934. gads

1934.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1934. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 1995. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 2004. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 21. jūnijs un 2007. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »