Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

21. janvāris

Indekss 21. janvāris

21.

115 attiecības: Abdulhamids I, Aborts, Albānija, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Kožokars, Apvienotā Karaliste, Šarls V Gudrais, Ārijs Ūdris, Bahreina, Benijs Hills, Berlīne, Biruta Baumane, Božena Ņemcova, Bohēmijas Agnese, Concorde, Džons Adamss (zinātnieks), Džons Frimonts, Džordžs Orvels, Denijs Hītlijs, Eliša Grejs, Francija, Francis Grillparcers, Frīdrihs Vilhelms Ketlers, Garais gads, Gregora kalendārs, Heinrihs fon Ofenbergs, Ibrahims Rugova, Igors Stepanovs (futbolists, 1976), Itālija, Jemeļjans Pugačovs, Jezuīti, Judži Ide, Konektikuta, Konrāds Blohs, Londona, Luijs XVI, Luka Badoers, Mustafa III, Oskars Bārtulis, Oskars II, Osmaņu impērija, Padomju Savienība, Parīze, Pāvels Florenskis, Plasido Domingo, Polijas—Lietuvas ūnija, Raivis Belohvoščiks, Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca, Republika, ..., Riodežaneiro, Rolands Freimanis, Sauļus Limonts, Stefans Batorijs, Tomass de Mezjērs, Vācija, Vitālijs Gavrilovs, Vladimirs Ļeņins, Zviedrija, 1338. gads, 1380. gads, 1591. gads, 1692. gads, 1711. gads, 1717. gads, 1742. gads, 1752. gads, 1754. gads, 1774. gads, 1775. gads, 1791. gads, 1793. gads, 1813. gads, 1819. gads, 1820. gads, 1827. gads, 1829. gads, 1835. gads, 1855. gads, 1862. gads, 1870. gads, 1872. gads, 1882. gads, 1890. gads, 1892. gads, 1901. gads, 1903. gads, 1907. gads, 1912. gads, 1919. gads, 1921. gads, 1922. gads, 1924. gads, 1925. gads, 1926. gads, 1937. gads, 1941. gads, 1944. gads, 1947. gads, 1949. gads, 1950. gads, 1954. gads, 1955. gads, 1956. gads, 1971. gads, 1975. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1981. gads, 1987. gads, 1988. gads, 1992. gads, 2000. gads, 2006. gads, 2017. gads. Izvērst indekss (65 vairāk) »

Abdulhamids I

Abdulhamids I, arī Abdulhamids Svētais (osmaņu turku valodā: عبد الحميد اول) (1725. gada 20. marts — 1789. gada 7. aprīlis) bija Osmaņu impērijas sultāns (1774. gada 21. janvāris — 1789. gada 7. aprīlis).

Jaunums!!: 21. janvāris un Abdulhamids I · Redzēt vairāk »

Aborts

Abortu likumīgums pasaulē Aborts ir dabīga vai mākslīga grūtniecības pārtraukšana līdz tās 22.

Jaunums!!: 21. janvāris un Aborts · Redzēt vairāk »

Albānija

Albānija (tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā.

Jaunums!!: 21. janvāris un Albānija · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 21. janvāris un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andrejs Kožokars

Andrejs Kožokars (dzimis 1987. gada 21. janvārī) ir Moldovas futbolists, pussargs, kurš 2009.

Jaunums!!: 21. janvāris un Andrejs Kožokars · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 21. janvāris un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Šarls V Gudrais

Šarls V Gudrais (dzimis, miris) bija Francijas karalis no 1350.

Jaunums!!: 21. janvāris un Šarls V Gudrais · Redzēt vairāk »

Ārijs Ūdris

Ārijs Ūdris (dzimis) ir latviešu ekonomists un politiķis, bijušais Latvijas zemkopības ministrs.

Jaunums!!: 21. janvāris un Ārijs Ūdris · Redzēt vairāk »

Bahreina

Bahreina (Baḥrayn), oficiāli Bahreinas Karaliste (مملكة البحرين, Mamlakat al-Baḥrayn), ir salu valsts Āzijā.

Jaunums!!: 21. janvāris un Bahreina · Redzēt vairāk »

Benijs Hills

Alfrēds Hotorns Hills (Alfred Hawthorn Hill), plašāk pazīstams kā Benijs Hills (Benny Hill; dzimis, miris) bija angļu komiķis, aktieris un dziedātājs.

Jaunums!!: 21. janvāris un Benijs Hills · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: 21. janvāris un Berlīne · Redzēt vairāk »

Biruta Baumane

Biruta Baumane (dzimusi Frīdberga, mirusi) bija latviešu gleznotāja, viena no nozīmīgākajām savas paaudzes latviešu gleznotājām.

Jaunums!!: 21. janvāris un Biruta Baumane · Redzēt vairāk »

Božena Ņemcova

Božena Ņemcova (dzimusi kā Barbora Panklova, mirusi) bija čehu nacionālās atmodas laika rakstniece.

Jaunums!!: 21. janvāris un Božena Ņemcova · Redzēt vairāk »

Bohēmijas Agnese

Bohēmijas Agnese, jeb Agnese no Prāgas (dzimusi, mirusi) gadā, bija Čehijas karaļa Otokāra I meita.

Jaunums!!: 21. janvāris un Bohēmijas Agnese · Redzēt vairāk »

Concorde

Concorde (no ‘harmonija, vienošanās’) bija Apvienotās Karalistes un Francijas kopražojuma turboreaktīvā virsskaņas pasažieru lidmašīna.

Jaunums!!: 21. janvāris un Concorde · Redzēt vairāk »

Džons Adamss (zinātnieks)

Džons Kūčs Adamss (dzimis, miris) bija kornvoliešu izcelsmes britu matemātiķis un astronoms.

Jaunums!!: 21. janvāris un Džons Adamss (zinātnieks) · Redzēt vairāk »

Džons Frimonts

Džons Čārlzs Frimonts (dzimis, miris) bija amerikāņu karavīrs, ceļotājs, uzņēmējs un politiķis.

Jaunums!!: 21. janvāris un Džons Frimonts · Redzēt vairāk »

Džordžs Orvels

Eriks Arturs Blērs (dzimis, miris), pazīstams kā Džordžs Orvels (George Orwell), bija angļu rakstnieks, žurnālists un kritiķis.

Jaunums!!: 21. janvāris un Džordžs Orvels · Redzēt vairāk »

Denijs Hītlijs

Daniels "Denijs" Hītlijs (dzimis Freiburgā, Vācijā) ir bijušais kanādiešu hokejists, uzbrucējs.

Jaunums!!: 21. janvāris un Denijs Hītlijs · Redzēt vairāk »

Eliša Grejs

Eliša Grejs (dzimis, miris) bija amerikāņu inženieris un izgudrotājs.

Jaunums!!: 21. janvāris un Eliša Grejs · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 21. janvāris un Francija · Redzēt vairāk »

Francis Grillparcers

Francis Serafikuss Grillparcers (dzimis, miris) bija austriešu dramaturgs un dzejnieks.

Jaunums!!: 21. janvāris un Francis Grillparcers · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Ketlers

Frīdrihs III Vilhelms Ketlers (dzimis, miris) bija Kurzemes hercogs no līdz.

Jaunums!!: 21. janvāris un Frīdrihs Vilhelms Ketlers · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 21. janvāris un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 21. janvāris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Heinrihs fon Ofenbergs

Barons Heinrihs fon Ofenbergs (Heinrich von Offenberg, 1752—1827) bija Kurzemes muižnieks, Kurzemes galma virstiesas prezidents, landhofmeistars, slepenpadomnieks (1820-21).

Jaunums!!: 21. janvāris un Heinrihs fon Ofenbergs · Redzēt vairāk »

Ibrahims Rugova

Ibrahims Rugova (Ibrahim Rugova; dzimis, miris) bija Kosovas pirmais prezidents, literatūrzinātnieks.

Jaunums!!: 21. janvāris un Ibrahims Rugova · Redzēt vairāk »

Igors Stepanovs (futbolists, 1976)

Igors Nauris Stepanovs (dzimis Ogrē) profesionāls Latvijas futbolists, spēlē centra aizsarga pozīcijā, bijušais Latvijas izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 21. janvāris un Igors Stepanovs (futbolists, 1976) · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 21. janvāris un Itālija · Redzēt vairāk »

Jemeļjans Pugačovs

Jemeļjans Pugačovs (dzimis 1742. gadā, miris) bija Donas kazaks, 1773./1775.

Jaunums!!: 21. janvāris un Jemeļjans Pugačovs · Redzēt vairāk »

Jezuīti

right Jēzus Sadraudzība, arī Jēzus biedrība (saīsinājums SJ), jeb Jezuītu ordenis ir Romas Katoļu Baznīcas regulārklēriķu ordenis, kas izveidojās 1534.

Jaunums!!: 21. janvāris un Jezuīti · Redzēt vairāk »

Judži Ide

Judži Ide (dzimis, Saitamā, Japānā) ir Formula Nippon pilots.

Jaunums!!: 21. janvāris un Judži Ide · Redzēt vairāk »

Konektikuta

Konektikuta - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Jaunanglijas reģionā.

Jaunums!!: 21. janvāris un Konektikuta · Redzēt vairāk »

Konrāds Blohs

Konrāds Emīls Blohs (Konrad Emil Bloch; dzimis, miris) bija Vācijā (mūsdienās Polijā) dzimis ebreju izcelsmes ASV bioķīmiķis.

Jaunums!!: 21. janvāris un Konrāds Blohs · Redzēt vairāk »

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: 21. janvāris un Londona · Redzēt vairāk »

Luijs XVI

Luijs XVI (Luijs-Ogists dzimis, miris) bija Francijas (roi de France) un Navarras karalis no 1774.

Jaunums!!: 21. janvāris un Luijs XVI · Redzēt vairāk »

Luka Badoers

Luka Badoers (dzimis, Montebellunā, Itālijā) ir Itālijas sacīkšu pilots, Ferrari Formula 1 komandas testu un rezerves pilots.

Jaunums!!: 21. janvāris un Luka Badoers · Redzēt vairāk »

Mustafa III

Mustafa III (osmaņu turku valodā: مصطفى ثالث) (1717. gada 28. janvāris — 1774. gada 21. janvāris) bija Osmaņu impērijas sultāns (1757. gada 30. oktobris — 1774. gada 21. janvāris).

Jaunums!!: 21. janvāris un Mustafa III · Redzēt vairāk »

Oskars Bārtulis

Oskars Bārtulis (dzimis Ogrē) ir latviešu hokejists, aizsargs, bijušais Latvijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 21. janvāris un Oskars Bārtulis · Redzēt vairāk »

Oskars II

Oskars II; dzimis, miris) bija Zviedrijas karalis no 1872. gada līdz savai nāvei 1907. gadā un Norvēģijas karalis no 1872. gada līdz 1905. gadam, kad tika atcelts no troņa un Norvēģija izstājās no ūnijas ar Zviedriju. Kļuva par karali pēc sava brāļa Kārļa XV, kuram nebija vīriešu kārtas pēcnācēju, nāves 1872. gadā. Oskara II laikā notika Norvēģijas neatkarības iegūšanas process, kas formāli centrējās ap prasību pēc Norvēģijas ārlietu ministrijas. 1905. gadā Norvēģijas parlaments atcēla Oskaru II no troņa un par Norvēģijas karali kļuva Dānijas princis, Oskara II brāļameitas dēls Hokons VII. Oskara II laikā tika nodibināta Nobela prēmija. Tā kā tolaik Zviedrija un Norvēģija ietilpa vienā valstī, mūsdienās Nobela Miera prēmiju piešķir Oslo. Oskars II atbalstīja arktiskās ekspedīcijas. Pasaulē iemantoja autoritāti, tāpēc dažkārt tika uzaicināts par šķīrējtiesnesi starptautiskos disputos.

Jaunums!!: 21. janvāris un Oskars II · Redzēt vairāk »

Osmaņu impērija

Osmaņu impērija (osmaņu turku: دولت عليه عثمانيه — Devlet-i Âliye-yi Osmâniyye, Diženā Osmaņu valsts; turku: Osmanlı Devleti, Osmaņu valsts un Osmanlı İmparatorluğu, Osmaņu impērija), citur pazīstama arī kā Turku impērija, bija impērija, kas pastāvēja no 1299.

Jaunums!!: 21. janvāris un Osmaņu impērija · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 21. janvāris un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: 21. janvāris un Parīze · Redzēt vairāk »

Pāvels Florenskis

Pāvels Florenskis (dzimis, miris 1937. gada decembris) bija Azerbaidžānā dzimis krievu/armēņu izcelsmes 20.

Jaunums!!: 21. janvāris un Pāvels Florenskis · Redzēt vairāk »

Plasido Domingo

Hosē Plasido Domingo Embils (dzimis Madridē, Spānijā) ir spāņu-meksikāņu tenors un diriģents.

Jaunums!!: 21. janvāris un Plasido Domingo · Redzēt vairāk »

Polijas—Lietuvas ūnija

Polijas—Lietuvas ūnija jeb Abu Tautu Republika (kopvalsts),, īsāk Kopvalsts (Žečpospoļita) (rzecz pospolita, Рѣч Посполита), oficiāli Suverēnā Polijas karalistes kroņa un Lietuvas lielhercogistes Republika, bija federāla monarhija Centrālaustrumeiropā no 1569.

Jaunums!!: 21. janvāris un Polijas—Lietuvas ūnija · Redzēt vairāk »

Raivis Belohvoščiks

Raivis Belohvoščiks (dzimis) ir latviešu riteņbraucējs, desmitkārtējs Latvijas čempions individuālajā braucienā.

Jaunums!!: 21. janvāris un Raivis Belohvoščiks · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle

Rīgas Svētā Jēkaba Romas katoļu katedrāle ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rīgas arhidiecēzes draudzes katedrāle un arhibīskapa rezidence Vecrīgā, Jēkaba ielā 9, kas celta 1225.

Jaunums!!: 21. janvāris un Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle · Redzēt vairāk »

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca

Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca un klosteris ir Romas Katoļu Baznīcas dievnams Klostera ielā 2, Vecrīgā.

Jaunums!!: 21. janvāris un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīca · Redzēt vairāk »

Republika

Republika ir valsts pārvaldes forma, kur valdīšanas orgāni tiek ievēlēti un valsts nav monarhija.

Jaunums!!: 21. janvāris un Republika · Redzēt vairāk »

Riodežaneiro

Riodežaneiro, saukta arī par Rio, kā arī "brīnumaino pilsētu" (A Cidade Maravilhosa), ir pilsēta Brazīlijas dienvidos, pie Atlantijas okeāna Gvanabaras līča (Baía da Guanabara).

Jaunums!!: 21. janvāris un Riodežaneiro · Redzēt vairāk »

Rolands Freimanis

Rolands Freimanis (dzimis Gulbenē) ir latviešu basketbolists, spēlē spēka uzbrucēja pozīcijā, Latvijas basketbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 21. janvāris un Rolands Freimanis · Redzēt vairāk »

Sauļus Limonts

Sauļus Limonts (lietuviešu Saulius Limontas, dzimis 1975. gada 21. janvārī) ir bijušais lietuviešu hokejists, uzbrucējs, Lietuvas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 21. janvāris un Sauļus Limonts · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: 21. janvāris un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Tomass de Mezjērs

Kārlis Ernsts Tomass de Mezjērs (dzimis) ir vācu politiķis no Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU).

Jaunums!!: 21. janvāris un Tomass de Mezjērs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 21. janvāris un Vācija · Redzēt vairāk »

Vitālijs Gavrilovs

Vitālijs Gavrilovs (dzimis Tartu rajonā, Igaunijas PSR, rus.delfi.lv,, saeima.lv,, vestnesis.lv) ir Latvijas uzņēmējs un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: 21. janvāris un Vitālijs Gavrilovs · Redzēt vairāk »

Vladimirs Ļeņins

Vladimirs Uļjanovs, biežāk pazīstams kā Ļeņins dzimis Simbirskā, miris Gorkos pie Maskavas), bija Krievijas revolucionārs, boļševiku partijas līderis, pirmais PSRS vadītājs un ļeņinisma ideoloģijas dibinātājs. Tiek uzskatīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem politiķiem.

Jaunums!!: 21. janvāris un Vladimirs Ļeņins · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: 21. janvāris un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1338. gads

1338.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1338. gads · Redzēt vairāk »

1380. gads

1380.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1380. gads · Redzēt vairāk »

1591. gads

1591.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1591. gads · Redzēt vairāk »

1692. gads

1692.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1692. gads · Redzēt vairāk »

1711. gads

1711.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1711. gads · Redzēt vairāk »

1717. gads

1717.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1717. gads · Redzēt vairāk »

1742. gads

1742.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1742. gads · Redzēt vairāk »

1752. gads

1752.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1752. gads · Redzēt vairāk »

1754. gads

1754.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1754. gads · Redzēt vairāk »

1774. gads

1774.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1774. gads · Redzēt vairāk »

1775. gads

1775.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1775. gads · Redzēt vairāk »

1791. gads

1791.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1791. gads · Redzēt vairāk »

1793. gads

1793.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1793. gads · Redzēt vairāk »

1813. gads

1813.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1813. gads · Redzēt vairāk »

1819. gads

1819.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1819. gads · Redzēt vairāk »

1820. gads

1820.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1820. gads · Redzēt vairāk »

1827. gads

1827.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1827. gads · Redzēt vairāk »

1829. gads

1829.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1829. gads · Redzēt vairāk »

1835. gads

1835.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1835. gads · Redzēt vairāk »

1855. gads

1855.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1855. gads · Redzēt vairāk »

1862. gads

1862.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1862. gads · Redzēt vairāk »

1870. gads

1870 (MDCCCLXX) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1870. gads · Redzēt vairāk »

1872. gads

1872.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1872. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1890. gads

1890.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1890. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1903. gads

1903.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1903. gads · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1912. gads

1912.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1912. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 21. janvāris un 1992. gads · Redzēt vairāk »

2000. gads

2000.

Jaunums!!: 21. janvāris un 2000. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: 21. janvāris un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2017. gads

2017.

Jaunums!!: 21. janvāris un 2017. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

21.janvāris.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »