Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

22. maijs

Indekss 22. maijs

22.

108 attiecības: Aleksandrs VII, Alesandro Mandzoni, Amerikas Savienotās Valstis, Anglija, Apolo Ono, Arsēnijs Jaceņuks, Arturs Konans Doils, ASV prezidents, Azoru salas, Šarls Aznavūrs, Šrilanka, Šveice, Čīle, Ādolfs Hitlers, Baalšemtovs, Benito Musolīni, Boļševiki, Brāļi Raiti, Džakomo Mateoti, Dževdets Sunajs, Džons Frenčs, Ernsts Tollers, Garais gads, Gregora kalendārs, Gundars Vētra, Hārvijs Milks, Huans Karloss Agilera, Itālija, Jemena, Jemenas karogs, Jirgens Melcers, Kārlis Hermanis Franks, Konstantīns I, Lengstons Hjūzs, Leonīds Brežņevs, Lielā Čīles zemestrīce, Liene Jansone, Lipmans Berss, Lorenss Olivjē, Maskava, Mēness, Microsoft, Mihails Larionovs, Morisejs, Nāciju Sadraudzība, Novaks Džokovičs, Operētājsistēma, Padomju Savienība, Ramūns Butauts, Rīga, ..., Republika, Ričards Niksons, Rihards Vāgners, Sarkanās un Baltās rozes karš, Simons Petļura, Vācieši, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Viktors Igo, Windows 3.0, 1455. gads, 1599. gads, 1667. gads, 1698. gads, 1760. gads, 1785. gads, 1802. gads, 1813. gads, 1852. gads, 1859. gads, 1873. gads, 1879. gads, 1881. gads, 1883. gads, 1885. gads, 1893. gads, 1898. gads, 1899. gads, 1901. gads, 1906. gads, 1907. gads, 1913. gads, 1914. gads, 1919. gads, 1924. gads, 1925. gads, 1926. gads, 1930. gads, 1938. gads, 1939. gads, 1946. gads, 1959. gads, 1960. gads, 1962. gads, 1964. gads, 1967. gads, 1968. gads, 1969. gads, 1972. gads, 1974. gads, 1978. gads, 1981. gads, 1982. gads, 1987. gads, 1989. gads, 1990. gads, 1993. gads, 1995. gads. Izvērst indekss (58 vairāk) »

Aleksandrs VII

Pāvests Aleksandrs VII (dzimis kā Fābio Kidži, miris) bija Romas pāvests no 1655.

Jaunums!!: 22. maijs un Aleksandrs VII · Redzēt vairāk »

Alesandro Mandzoni

Alesandro Frančesko Tommazo Mandzoni (dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: 22. maijs un Alesandro Mandzoni · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 22. maijs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: 22. maijs un Anglija · Redzēt vairāk »

Apolo Ono

Apolo Antons Ono (izrunā:; dzimis Sietlā, Vašingtonas štatā, ASV) ir amerikāņu šorttrekists, astoņkārtējs Olimpisko spēļu medaļnieks, tai skaitā divkārtējs Olimpiskais čempions.

Jaunums!!: 22. maijs un Apolo Ono · Redzēt vairāk »

Arsēnijs Jaceņuks

Arsēnijs Jaceņuks (dzimis) ir Ukrainas politiķis, ekonomists un jurists.

Jaunums!!: 22. maijs un Arsēnijs Jaceņuks · Redzēt vairāk »

Arturs Konans Doils

Sers Arturs Konans Doils (dzimis, miris) bija skotu rakstnieks, kas īpaši pazīstams ar darbiem par detektīvu Šerloku Holmsu.

Jaunums!!: 22. maijs un Arturs Konans Doils · Redzēt vairāk »

ASV prezidents

Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks.

Jaunums!!: 22. maijs un ASV prezidents · Redzēt vairāk »

Azoru salas

Azoru salas ir Portugālei piederošs arhipelāgs Atlantijas okeānā, kas veido Azoru Salu autonomo reģionu (Região Autónoma dos Açores).

Jaunums!!: 22. maijs un Azoru salas · Redzēt vairāk »

Šarls Aznavūrs

Šarls Aznavūrs, īstajā vārdā Šarhnurs Vagenags Aznavurjans (dzimis) ir armēņu izcelsmes franču dziedātājs, dziesmu autors, aktieris, sabiedriskais aktīvists un diplomāts.

Jaunums!!: 22. maijs un Šarls Aznavūrs · Redzēt vairāk »

Šrilanka

Šrilanka (śrī laṃkāva,, ilaṅkai), oficiāli Šrilankas Demokrātiskā Sociālistiskā Republika, līdz 1972.

Jaunums!!: 22. maijs un Šrilanka · Redzēt vairāk »

Šveice

Šveice, oficiāli Šveices Konfederācija (saīsinājumā CH), ir federāla valsts Rietumeiropā, kuru veido 26 kantoni.

Jaunums!!: 22. maijs un Šveice · Redzēt vairāk »

Čīle

Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.

Jaunums!!: 22. maijs un Čīle · Redzēt vairāk »

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

Jaunums!!: 22. maijs un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »

Baalšemtovs

Baalšemtovs (dzimis kā Izraēls ben Eliezers, miris) bija Ukrainā dzimis rabīns, mistiķis un ebreju garīgais vadītājs, hasīdisma pamatlicējs.

Jaunums!!: 22. maijs un Baalšemtovs · Redzēt vairāk »

Benito Musolīni

Benito Amilkare Andrea Musolīni (dzimis, miris) bija Itālijas premjerministrs un diktators no 1922.

Jaunums!!: 22. maijs un Benito Musolīni · Redzēt vairāk »

Boļševiki

Borisa Kustodijeva 1920. gada glezna "Boļševiks" Boļševiki ( — ‘tādi, kas ir vairākumā’) jeb lielinieki bija Krievijas impērijā KSDSP radikālais spārns, kas 1912.

Jaunums!!: 22. maijs un Boļševiki · Redzēt vairāk »

Brāļi Raiti

Orvils Raits. Vilburs Raits. Brāļi Raiti, Orvils Raits (Orville Wright, dzimis, miris) un Vilburs Raits (Wilbur Wright, dzimis, miris), bija amerikāņu izgudrotāji un konstruktori, kuri veica pirmo kontrolēto lidojumu ar lidmašīnu, kurai bija motors.

Jaunums!!: 22. maijs un Brāļi Raiti · Redzēt vairāk »

Džakomo Mateoti

Džakomo Mateoti (dzimis, miris) bija itāļu kreisais politiķis, viens no Itālijas Sociālistiskās partijas (Partito Socialista Italiano), bet no 1922.

Jaunums!!: 22. maijs un Džakomo Mateoti · Redzēt vairāk »

Dževdets Sunajs

Dževdets Sunajs (1899 -) bija piektais Turcijas prezidents.

Jaunums!!: 22. maijs un Dževdets Sunajs · Redzēt vairāk »

Džons Frenčs

Džons Dentons Pinkstons Frenčs, 1.

Jaunums!!: 22. maijs un Džons Frenčs · Redzēt vairāk »

Ernsts Tollers

Ernsts Tollers (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu dzejnieks, dramaturgs, politiķis un revolucionārs.

Jaunums!!: 22. maijs un Ernsts Tollers · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 22. maijs un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 22. maijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gundars Vētra

Gundars Vētra (dzimis 1967. gada 22. maijā Ventspilī) ir bijušais latviešu basketbolists, pašlaik strādā par basketbola treneri.

Jaunums!!: 22. maijs un Gundars Vētra · Redzēt vairāk »

Hārvijs Milks

Hārvijs Bernards Milks (Harvey Bernard Milk, dzimis, miris) bija amerikāņu politiķis, kas kļuva par pirmo atklāto homoseksuāli, kas ievēlēts oficiālā amatā Kalifornijas štatā, kad viņš kļuva par Sanfrancisko pilsētas domes deputātu.

Jaunums!!: 22. maijs un Hārvijs Milks · Redzēt vairāk »

Huans Karloss Agilera

Huans Karloss Agilera Martins (dzimis 1969. gada 22. maijā Madridē) ir bijušais spāņu futbolists.

Jaunums!!: 22. maijs un Huans Karloss Agilera · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 22. maijs un Itālija · Redzēt vairāk »

Jemena

Jemenas Republika (Al-Jumhuriyah al-Yamaniyah) ir valsts Āzijas dienvidrietumos, Arābijas pussalas dienvidos.

Jaunums!!: 22. maijs un Jemena · Redzēt vairāk »

Jemenas karogs

Jemenas Republikas karogs Jemenas Republikas karogs tika pieņemts 1990.

Jaunums!!: 22. maijs un Jemenas karogs · Redzēt vairāk »

Jirgens Melcers

Jirgens Melcers (dzimis Vīnē, Austrijā) ir austriešu tenisists.

Jaunums!!: 22. maijs un Jirgens Melcers · Redzēt vairāk »

Kārlis Hermanis Franks

Kārlis Hermanis Franks (dzimis, miris) bija Sudetu apgabala vācu valsts darbinieks, SS obergrupenfīrers.

Jaunums!!: 22. maijs un Kārlis Hermanis Franks · Redzēt vairāk »

Konstantīns I

Cēzars Flāvijs Valērijs Konstantīns Augusts, pazīstams arī vienkārši kā Konstantīns I, Konstantīns Lielais vai Svētais Konstantīns (dzimis, miris), bija Romas imperators no 306.

Jaunums!!: 22. maijs un Konstantīns I · Redzēt vairāk »

Lengstons Hjūzs

Džeimss Mersers Lengstons Hjūzs, biežāk pazīstams kā Lengstons Hjūzs (dzimis, miris), bija afroamerikāņu dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs un sabiedrisks darbinieks, viens no redzamākajiem Hārlemas renesanses pārstāvjiem.

Jaunums!!: 22. maijs un Lengstons Hjūzs · Redzēt vairāk »

Leonīds Brežņevs

Leonīds Brežņevs (—) bija PSKP CK ģenerālsekretārs un vadīja PSRS no 1964.

Jaunums!!: 22. maijs un Leonīds Brežņevs · Redzēt vairāk »

Lielā Čīles zemestrīce

Ar zvaigznīti atzīmēta Lielās Čīles zemestrīces izcelšanās vieta. Lielā Čīles zemestrīce jeb Valdivijas zemestrīce ir visu laiku spēcīgākā novērotā zemestrīce, kuras stiprums tika novērtēts ar 9,5 ballēm pēc Rihtera skalas.

Jaunums!!: 22. maijs un Lielā Čīles zemestrīce · Redzēt vairāk »

Liene Jansone

Liene Jansone (dzimusi Rīgā) ir latviešu basketboliste, spēlē spēka uzbrucējas pozīcijā, bijusī Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece, bijusi arī tās kapteine.

Jaunums!!: 22. maijs un Liene Jansone · Redzēt vairāk »

Lipmans Berss

Lipmans Berss (1914. gada 22. maijs — 1993. gada 29. oktobris) bija Rīgā dzimis amerikāņu matemātiķis, pazīstams ar saviem darbiem par Rīmaņa virsmām.

Jaunums!!: 22. maijs un Lipmans Berss · Redzēt vairāk »

Lorenss Olivjē

Lorenss Olivjē (dzimis, miris) bija angļu aktieris, kinorežisors, kinoproducents, scenārists.

Jaunums!!: 22. maijs un Lorenss Olivjē · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas galvaspilsēta, kas atrodas Krievijas rietumu daļā, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: 22. maijs un Maskava · Redzēt vairāk »

Mēness

Mēness ir Zemes vienīgais dabiskais pavadonis. Mēness kā sugas vārds apzīmē debess ķermeni, kas riņķo ap kādu zvaigzni vai planētu. Mēness attālums līdz Zemei nav konstants, vidēji tas ir 384 400 km. Mēness kustas ap Zemi pa nedaudz eliptisku orbītu. Tas apriņķo Zemi apmēram 28 dienās (precīzāk 27 dienās, 7 stundās un 43 minūtēs). Mēness ir Zemei tuvākais debess ķermenis, tas ir tikai 4 reizes mazāks par Zemi, tāpēc sistēmu Zeme-Mēness sauc arī par dubultplanētu. Mēness ir otrs spožākais debess spīdeklis pēc Saules, bet, atšķirībā no Saules, tas pats gaismu neizstaro. Mēness atstarotā Saules gaisma ir labi redzama naksnīgajās debesīs. Zeme Mēnesi apgaismo daudzreiz vairāk, nekā Mēness Zemi. Uz Mēness nav gaismas, atmosfēras un ēnas kontrasti. Nokļūstot uz Mēness, no tā uz Zemes praktiski nekas nav saskatāms, jo Zemes virsmu vienmēr klāj biezs mākoņu slānis, kuram cauri nevar redzēt. Nīls Ārmstrongs un Bazs Oldrins 1969. gadā kļuva par pirmajiem cilvēkiem, kas nolaidās uz Mēness.

Jaunums!!: 22. maijs un Mēness · Redzēt vairāk »

Microsoft

Microsoft Corporation ir starptautiska datoru tehnoloģiju korporācija, kuras galvenais birojs atrodas ASV, Vašingtonas štatā.

Jaunums!!: 22. maijs un Microsoft · Redzēt vairāk »

Mihails Larionovs

Mihails Larionovs (dzimis, miris) bija Moldovā dzimis krievu/franču avangarda mākslinieks.

Jaunums!!: 22. maijs un Mihails Larionovs · Redzēt vairāk »

Morisejs

Stīvens Patriks Morisejs (Steven Patrick Morrissey) (dzimis 1959. gada 22. maijā) ir īru izcelsmes britu dziedātājs un tekstu autors no Mančestras, Anglijas.

Jaunums!!: 22. maijs un Morisejs · Redzēt vairāk »

Nāciju Sadraudzība

Nāciju Sadraudzība (British Commonwealth) ir brīvprātīga 53 neatkarīgu un suverēnu valstu apvienība.

Jaunums!!: 22. maijs un Nāciju Sadraudzība · Redzēt vairāk »

Novaks Džokovičs

Novaks Džokovičs (dzimis Belgradā) ir serbu tenisists, bijis ATP vienspēļu ranga līderis.

Jaunums!!: 22. maijs un Novaks Džokovičs · Redzēt vairāk »

Operētājsistēma

Diagrammā attēlota operētājsistēmas atrašanās vieta datoru izmantošanā Operētājsistēma (OS) ir programmatūras kopums, kas ir atbildīgs par datora aparatūras tiešu kontroli un vadību, kā arī par tādām pamatdarbībām kā lietojumprogrammatūras darbināšanu.

Jaunums!!: 22. maijs un Operētājsistēma · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 22. maijs un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Ramūns Butauts

Ramūns Butauts (dzimis Kauņā) ir bijušais lietuviešu basketbolists, tagad — basketbola treneris.

Jaunums!!: 22. maijs un Ramūns Butauts · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: 22. maijs un Rīga · Redzēt vairāk »

Republika

Republika ir valsts pārvaldes forma, kur valdīšanas orgāni tiek ievēlēti un valsts nav monarhija.

Jaunums!!: 22. maijs un Republika · Redzēt vairāk »

Ričards Niksons

Ričards Milhauss Niksons (—) bija trīsdesmit septītais ASV prezidents.

Jaunums!!: 22. maijs un Ričards Niksons · Redzēt vairāk »

Rihards Vāgners

Vilhelms Rihards Vāgners (dzimis Leipcigā, miris Venēcijā) bija vācu komponists, mūzikas teorētiķis un esejists, galvenokārt pazīstams ar savām operām.

Jaunums!!: 22. maijs un Rihards Vāgners · Redzēt vairāk »

Sarkanās un Baltās rozes karš

Sarkanās un Baltās rozes karš bija pilsoņu karš Anglijā, kur cīnījās par valsts varu karaļa Edvarda III pēcnācēju 2 dzimtas: Lankasteras hercogi (ģerbonī sarkana roze) un Jorkas hercogi (ģerbonī balta roze, no tā arī karu nosaukums).

Jaunums!!: 22. maijs un Sarkanās un Baltās rozes karš · Redzēt vairāk »

Simons Petļura

Simons Petļura ( —) bija ukraiņu politiskais un militārais darbinieks.

Jaunums!!: 22. maijs un Simons Petļura · Redzēt vairāk »

Vācieši

Vācieši ir tauta, kuras izcelsme ir Centrāleiropa.

Jaunums!!: 22. maijs un Vācieši · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 22. maijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 22. maijs un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Viktors Igo

Viktors Igo (Victor-Marie Hugo, dzimis Bezansonā (franču: Besançon), miris) bija franču romantisma rakstnieks.

Jaunums!!: 22. maijs un Viktors Igo · Redzēt vairāk »

Windows 3.0

Windows 3.0 ir Microsoft PC platformas operētājsistēma, kas izlaista.

Jaunums!!: 22. maijs un Windows 3.0 · Redzēt vairāk »

1455. gads

1455.

Jaunums!!: 22. maijs un 1455. gads · Redzēt vairāk »

1599. gads

1599.

Jaunums!!: 22. maijs un 1599. gads · Redzēt vairāk »

1667. gads

1667.

Jaunums!!: 22. maijs un 1667. gads · Redzēt vairāk »

1698. gads

1698.

Jaunums!!: 22. maijs un 1698. gads · Redzēt vairāk »

1760. gads

1760.

Jaunums!!: 22. maijs un 1760. gads · Redzēt vairāk »

1785. gads

1785.

Jaunums!!: 22. maijs un 1785. gads · Redzēt vairāk »

1802. gads

1802.

Jaunums!!: 22. maijs un 1802. gads · Redzēt vairāk »

1813. gads

1813.

Jaunums!!: 22. maijs un 1813. gads · Redzēt vairāk »

1852. gads

1852.

Jaunums!!: 22. maijs un 1852. gads · Redzēt vairāk »

1859. gads

1859.

Jaunums!!: 22. maijs un 1859. gads · Redzēt vairāk »

1873. gads

1873.

Jaunums!!: 22. maijs un 1873. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: 22. maijs un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 22. maijs un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: 22. maijs un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1885. gads

1885.

Jaunums!!: 22. maijs un 1885. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: 22. maijs un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1898. gads

1898.

Jaunums!!: 22. maijs un 1898. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: 22. maijs un 1899. gads · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: 22. maijs un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1906. gads

1906.

Jaunums!!: 22. maijs un 1906. gads · Redzēt vairāk »

1907. gads

1907.

Jaunums!!: 22. maijs un 1907. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: 22. maijs un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 22. maijs un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 22. maijs un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: 22. maijs un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: 22. maijs un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: 22. maijs un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 22. maijs un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 22. maijs un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 22. maijs un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 22. maijs un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: 22. maijs un 1959. gads · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: 22. maijs un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 22. maijs un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 22. maijs un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 22. maijs un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: 22. maijs un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 22. maijs un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 22. maijs un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 22. maijs un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 22. maijs un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 22. maijs un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

Jaunums!!: 22. maijs un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 22. maijs un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 22. maijs un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 22. maijs un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 22. maijs un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 22. maijs un 1995. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »