Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

22. marts

Indekss 22. marts

22.

106 attiecības: Afanasijs Kuzmins, Aleksandrs Moisiu, Alus, Antoniss van Deiks, Apvienotā Karaliste, Arābu valstu līga, Artis Pabriks, ASV prezidents, Žans Batists Lulli, Baltkrievija, Baski, Bruno Gancs, Daiļslidošana, Endrū Loids Vebers, Euskadi Ta Askatasuna, Franklins Rūzvelts, Frīdrihs Vilhelms Argelanders, Garais gads, Gorans Bregovičs, Gregora kalendārs, Heila—Bopa komēta, Intel, Jans II Kazimirs Vāsa, Jirži no Podebradiem, Johans Volfgangs fon Gēte, Klaipēda, Lietuva, Maksimiliāns I Hābsburgs, Mario Čipollīni, Mikroprocesors, Otrais pasaules karš, Please Please Me, Pols Dumērs, Puertoriko, Rīza Viterspūna, Robērs Nivels, Roberts Milikens, Sabiha Gekčena, Spānija, Staņislavs Olijars, Stīvens Sondheims, Stenlija kauss, The Beatles, Valdis Zatlers, Vācija, Vīns, Verdzība, Vilhelms I Hoencollerns, Viljams Hanna, Zeme, ..., 1420. gads, 1459. gads, 1471. gads, 1519. gads, 1599. gads, 1609. gads, 1632. gads, 1641. gads, 1672. gads, 1687. gads, 1749. gads, 1797. gads, 1799. gads, 1832. gads, 1856. gads, 1857. gads, 1868. gads, 1873. gads, 1875. gads, 1879. gads, 1888. gads, 1894. gads, 1900. gads, 1909. gads, 1910. gads, 1913. gads, 1921. gads, 1924. gads, 1926. gads, 1928. gads, 1930. gads, 1931. gads, 1932. gads, 1933. gads, 1935. gads, 1939. gads, 1941. gads, 1943. gads, 1945. gads, 1947. gads, 1948. gads, 1950. gads, 1953. gads, 1955. gads, 1958. gads, 1963. gads, 1966. gads, 1967. gads, 1976. gads, 1990. gads, 1993. gads, 1994. gads, 1995. gads, 1997. gads, 2001. gads, 2006. gads. Izvērst indekss (56 vairāk) »

Afanasijs Kuzmins

Afanasijs Kuzmins (dzimis Krivošejevas ciemā, Daugavpils apriņķa Biķernieku pagastā) ir Latvijas šāvējs.

Jaunums!!: 22. marts un Afanasijs Kuzmins · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Moisiu

thumb Aleksandrs Moisiu (Aleksander Moisiu; dzimis 1879. gada 2. aprīlī Durresā (pēc citām ziņām Triestē), miris 1935. gada 22. martā Vīnē) bija austriešu teātra un kino aktieris.

Jaunums!!: 22. marts un Aleksandrs Moisiu · Redzēt vairāk »

Alus

Dažāda šķirņu un veidu alus pudelēs Alus ir raudzēts alkoholisks dzēriens, ko iegūst, pārraudzējot apiņotu miežu vai kviešu iesala misu.

Jaunums!!: 22. marts un Alus · Redzēt vairāk »

Antoniss van Deiks

Antoniss van Deiks (dzimis, miris) bija baroka laika flāmu mākslinieks.

Jaunums!!: 22. marts un Antoniss van Deiks · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 22. marts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Arābu valstu līga

300pxArābu valstu līga jeb arī Arābu līga ir reģionāla neatkarīgu arābu valstu organizācija, kurā darbojas divdesmit divas valstis un četras novērotājvalstis.

Jaunums!!: 22. marts un Arābu valstu līga · Redzēt vairāk »

Artis Pabriks

Artis Pabriks (dzimis Jūrmalā) ir latviešu politologs, augstskolas pasniedzējs un politiķis, šobrīd pārstāv apvienību "Attīstībai/Par!", nebūdams to veidojošo partiju biedrs.

Jaunums!!: 22. marts un Artis Pabriks · Redzēt vairāk »

ASV prezidents

Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks.

Jaunums!!: 22. marts un ASV prezidents · Redzēt vairāk »

Žans Batists Lulli

Žans Batists Lulli (—) bija itāļu izcelsmes franču vijolnieks, kapelmeistars un komponists Luija XIV galmā.

Jaunums!!: 22. marts un Žans Batists Lulli · Redzēt vairāk »

Baltkrievija

Baltkrievija, oficiāli Baltkrievijas Republika (Рэспубліка Беларусь; Республика Беларусь), ir valsts Austrumeiropā.

Jaunums!!: 22. marts un Baltkrievija · Redzēt vairāk »

Baski

Baski ir tauta, kas apdzīvo teritoriju uz Spānijas un Francijas robežas, ko tradicionāli sauc par Basku Zemi.

Jaunums!!: 22. marts un Baski · Redzēt vairāk »

Bruno Gancs

Bruno Gancs (dzimis Cīrihē) ir šveiciešu aktieris.

Jaunums!!: 22. marts un Bruno Gancs · Redzēt vairāk »

Daiļslidošana

Daiļslidošana ir ziemas sporta veids, kurā sportisti pārvietojas ar slidām pa ledu, izpildot papildelementus, visbiežāk mūzikas pavadījumā.

Jaunums!!: 22. marts un Daiļslidošana · Redzēt vairāk »

Endrū Loids Vebers

Endrū Loids Vebers (dzimis Londonā, Anglijā) ir britu komponists un mūziklu autors.

Jaunums!!: 22. marts un Endrū Loids Vebers · Redzēt vairāk »

Euskadi Ta Askatasuna

Grafiti ar ETA logo Euskadi Ta Askatasuna (saīsināti ETA, no) ir aizliegta bruņota nacionālistiska basku separātistu organizācija, kas darbojas Spānijā un Francijā.

Jaunums!!: 22. marts un Euskadi Ta Askatasuna · Redzēt vairāk »

Franklins Rūzvelts

Franklins Delano Rūzvelts (dzimis, miris) bija ASV trīsdesmit otrais prezidents.

Jaunums!!: 22. marts un Franklins Rūzvelts · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Vilhelms Argelanders

Frīdrihs Vilhelms Augusts Argelanders (dzimis, miris) bija Klaipēdā dzimis somu izcelsmes vācu astronoms.

Jaunums!!: 22. marts un Frīdrihs Vilhelms Argelanders · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 22. marts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gorans Bregovičs

Gorans Bregovičs (dzimis Sarajevā, Bosnijā un Hercegovinā) ir mūziķis un komponists.

Jaunums!!: 22. marts un Gorans Bregovičs · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 22. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Heila—Bopa komēta

Heila—Bopa komēta (C/1995 O1) bija ilglaicīgi redzama komēta, iespējams, ka tā ir 20. gadsimta visvairāk novērotā komēta, kā arī viena no spilgtākajām pēdējās desmitgadēs.

Jaunums!!: 22. marts un Heila—Bopa komēta · Redzēt vairāk »

Intel

Intel Corporation ir pasaules lielākā pusvadītāju kompānija, kas ir radījusi x86 sērijas mikroprocesorus, kurus izmanto daudzos personālajos datoros.

Jaunums!!: 22. marts un Intel · Redzēt vairāk »

Jans II Kazimirs Vāsa

Jans II Kazimirs Vāsa (dzimis, miris) bija Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1648.

Jaunums!!: 22. marts un Jans II Kazimirs Vāsa · Redzēt vairāk »

Jirži no Podebradiem

Jirži no Kunštātas un Podebradiem (dzimis, miris) bija Podebradu dinastijas Bohēmijas karalis no 1458.

Jaunums!!: 22. marts un Jirži no Podebradiem · Redzēt vairāk »

Johans Volfgangs fon Gēte

Johans Volfgangs fon Gēte (arī Göthe, dzimis, miris) bija vācu dzejnieks, rakstnieks, dabaszinātnieks, mākslas teorētiķis un valstsvīrs.

Jaunums!!: 22. marts un Johans Volfgangs fon Gēte · Redzēt vairāk »

Klaipēda

Klaipēda (vēsturiski arī Mēmele) ir pēc iedzīvotāju skaita trešā lielākā Lietuvas pilsēta pie Baltijas jūras, liela neaizsalstoša osta.

Jaunums!!: 22. marts un Klaipēda · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 22. marts un Lietuva · Redzēt vairāk »

Maksimiliāns I Hābsburgs

Maksimiliāns I (dzimis, miris) bija Hābsburgu dinastijas Svētās Romas impērijas imperators no 1493.

Jaunums!!: 22. marts un Maksimiliāns I Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Mario Čipollīni

Mario Čipollīni (dzimis Lukā), bieži saīsināti saukts kā "Čipo", ir bijušais profesionālais Itālijas šosejas riteņbraucējs, kurš īpaši izcēlās ar savām sprintera dotībām un ilgstošo dominanci (pirmā profesionālā uzvara bija 1989. gadā, bet pēdējā 2005. gadā; kopumā 191 uzvara) un spilgto personību.

Jaunums!!: 22. marts un Mario Čipollīni · Redzēt vairāk »

Mikroprocesors

Viens no vēsturiski pirmajiem mikroprocesoriem Intel 4004 Mikroprocesors ir augstas pakāpes integrālā shēma, kas vienā modulī apvieno lielāko daļu no centrālā procesora funkcijām.

Jaunums!!: 22. marts un Mikroprocesors · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 22. marts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Please Please Me

Please Please Me ir pirmais grupas The Beatles albums.

Jaunums!!: 22. marts un Please Please Me · Redzēt vairāk »

Pols Dumērs

Žozefs Atanāss Gastons Pols Dumērs (dzimis, miris) bija franču politiķis.

Jaunums!!: 22. marts un Pols Dumērs · Redzēt vairāk »

Puertoriko

Puertoriko (Puerto Rico), oficiāli Puertoriko Asociētā Valsts, ir ASV valdījums Vestindijā, Lielajās Antiļu salās.

Jaunums!!: 22. marts un Puertoriko · Redzēt vairāk »

Rīza Viterspūna

Lora Džīna Rīza Viterspūna (dzimusi Ņūorleānā, ASV) ir amerikāņu aktrise un filmu kinoproducente.

Jaunums!!: 22. marts un Rīza Viterspūna · Redzēt vairāk »

Robērs Nivels

Robērs Žoržs Nivels (dzimis, miris) bija franču artilērijas ģenerālis.

Jaunums!!: 22. marts un Robērs Nivels · Redzēt vairāk »

Roberts Milikens

Roberts Endrū Milikens (Robert Andrews Millikan, -) bija ASV fiziķis.

Jaunums!!: 22. marts un Roberts Milikens · Redzēt vairāk »

Sabiha Gekčena

Sabiha Gekčena (dz., Bursā, Osmaņu impērijā, m., Ankarā, Turcijā) 23 gadu vecumā kļuva par pirmo Turcijas lidotāju un pirmo sievieti-piloti kara aviācijā.

Jaunums!!: 22. marts un Sabiha Gekčena · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 22. marts un Spānija · Redzēt vairāk »

Staņislavs Olijars

Staņislavs Olijars (dzimis Čeļabinskā, Krievijā) ir bijušais Latvijas vieglatlēts, kas pārsvarā startēja 110 metru barjerskrējienā.

Jaunums!!: 22. marts un Staņislavs Olijars · Redzēt vairāk »

Stīvens Sondheims

Stīvens Sondheims (dzimis) ir ebreju izcelsmes amerikāņu komponists un libretu autors, pazīstamu Brodvejas mūziklu radītājs.

Jaunums!!: 22. marts un Stīvens Sondheims · Redzēt vairāk »

Stenlija kauss

Stenlija kauss ir kauss, kuru pasniedz NHL komandai, kas uzvarējusi izslēgšanas spēļu finālsērijā.

Jaunums!!: 22. marts un Stenlija kauss · Redzēt vairāk »

The Beatles

The Beatles jeb Bītli bija popmūzikas un rokmūzikas grupa no Liverpūles, Apvienotās Karalistes.

Jaunums!!: 22. marts un The Beatles · Redzēt vairāk »

Valdis Zatlers

Valdis Zatlers (dzimis Rīgā) ir latviešu politiķis, bijušais Latvijas Valsts prezidents (2007—2011).

Jaunums!!: 22. marts un Valdis Zatlers · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 22. marts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vīns

Vīns ir alkoholisks dzēriens, ko gatavo raudzējot vīnogu vai augļu un ogu sulas.

Jaunums!!: 22. marts un Vīns · Redzēt vairāk »

Verdzība

Vergu tirgus. Žana-Leona Žeroma glezna (1884). Verdzība ir sociāli un juridiski beztiesisku cilvēku (vergu) atrašanās cita cilvēka īpašumā (kā kustamais īpašums), kurš tos izmanto darbā kādā tautsaimniecības nozarē vai atsevišķu darbu veikšanai.

Jaunums!!: 22. marts un Verdzība · Redzēt vairāk »

Vilhelms I Hoencollerns

Vilhelms I (dzimis, miris) bija Hoencollernu dinastijas Prūsijas karalis no 1840.

Jaunums!!: 22. marts un Vilhelms I Hoencollerns · Redzēt vairāk »

Viljams Hanna

Viljams Hanna (William Hanna, dzimis, miris) bija amerikāņu animators, kinorežisors, kinoproducents, televīzijas producents un multiplikāciju filmu mākslinieks, kura filmu un multiplikāciju filmu tēli izklaidē miljoniem fanu visā pasaulē.

Jaunums!!: 22. marts un Viljams Hanna · Redzēt vairāk »

Zeme

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas Zemes grupas planētām.

Jaunums!!: 22. marts un Zeme · Redzēt vairāk »

1420. gads

1420.

Jaunums!!: 22. marts un 1420. gads · Redzēt vairāk »

1459. gads

1459.

Jaunums!!: 22. marts un 1459. gads · Redzēt vairāk »

1471. gads

1471.

Jaunums!!: 22. marts un 1471. gads · Redzēt vairāk »

1519. gads

1519.

Jaunums!!: 22. marts un 1519. gads · Redzēt vairāk »

1599. gads

1599.

Jaunums!!: 22. marts un 1599. gads · Redzēt vairāk »

1609. gads

1609.

Jaunums!!: 22. marts un 1609. gads · Redzēt vairāk »

1632. gads

1632.

Jaunums!!: 22. marts un 1632. gads · Redzēt vairāk »

1641. gads

1641 bija parastais gads, kas sākās otrdienā.

Jaunums!!: 22. marts un 1641. gads · Redzēt vairāk »

1672. gads

1672.

Jaunums!!: 22. marts un 1672. gads · Redzēt vairāk »

1687. gads

1687.

Jaunums!!: 22. marts un 1687. gads · Redzēt vairāk »

1749. gads

1749.

Jaunums!!: 22. marts un 1749. gads · Redzēt vairāk »

1797. gads

1797.

Jaunums!!: 22. marts un 1797. gads · Redzēt vairāk »

1799. gads

1799.

Jaunums!!: 22. marts un 1799. gads · Redzēt vairāk »

1832. gads

1832.

Jaunums!!: 22. marts un 1832. gads · Redzēt vairāk »

1856. gads

1856.

Jaunums!!: 22. marts un 1856. gads · Redzēt vairāk »

1857. gads

1857.

Jaunums!!: 22. marts un 1857. gads · Redzēt vairāk »

1868. gads

1868.

Jaunums!!: 22. marts un 1868. gads · Redzēt vairāk »

1873. gads

1873.

Jaunums!!: 22. marts un 1873. gads · Redzēt vairāk »

1875. gads

1875.

Jaunums!!: 22. marts un 1875. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: 22. marts un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1888. gads

1888.

Jaunums!!: 22. marts un 1888. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: 22. marts un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 22. marts un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: 22. marts un 1909. gads · Redzēt vairāk »

1910. gads

1910.

Jaunums!!: 22. marts un 1910. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: 22. marts un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 22. marts un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: 22. marts un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: 22. marts un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 22. marts un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 22. marts un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1931. gads

1931.

Jaunums!!: 22. marts un 1931. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: 22. marts un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: 22. marts un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1935. gads

1935.

Jaunums!!: 22. marts un 1935. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 22. marts un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 22. marts un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 22. marts un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 22. marts un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: 22. marts un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 22. marts un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 22. marts un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: 22. marts un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 22. marts un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 22. marts un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 22. marts un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 22. marts un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 22. marts un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 22. marts un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 22. marts un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 22. marts un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 22. marts un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 22. marts un 1995. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 22. marts un 1997. gads · Redzēt vairāk »

2001. gads

2001.

Jaunums!!: 22. marts un 2001. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: 22. marts un 2006. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

22.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »