Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

24. marts

Indekss 24. marts

24.

101 attiecības: Aiga Grabuste, Aleksandrs Aļehins, Aleksandrs Edmonds Bekerels, Anglija, Apple Inc., Žils Verns, Žozefs Liuvils, Bernards Montgomerijs, Butāna, Džeimss I Stjuarts, Džons Sings, Džozefs Barbera, Demokrātija, Dienvidāfrika, Draugiem.lv, Edgars Dunsdorfs, Elizabete I, Falcon 1, Garais gads, Gērijs Pafets, Gregora kalendārs, Grieķija, Henrijs Visendorfs, Henrijs Vodsvorts Longfelovs, Horass Pernels Tatls, Izraēla, Kārlis Miķelsons, Kirgizstāna, Knesets, Kodolieroči, Kosovas krīze, Kriss Bošs, Latvija, MacOS, Monblāns, NATO, Nikolajs Berdjajevs, Nikolajs V, Operētājsistēma, Ramiress, Serbija, Skotija, Stefanija Meiere, Tirso de Molina, Triju Zvaigžņu ordenis, Ugunsgrēks, Vasilijs Smislovs, Vilhelms Reihs, 1397. gads, 1455. gads, ..., 1533. gads, 1579. gads, 1603. gads, 1648. gads, 1807. gads, 1809. gads, 1820. gads, 1828. gads, 1839. gads, 1849. gads, 1861. gads, 1871. gads, 1874. gads, 1882. gads, 1887. gads, 1891. gads, 1892. gads, 1897. gads, 1902. gads, 1904. gads, 1905. gads, 1909. gads, 1910. gads, 1911. gads, 1916. gads, 1920. gads, 1921. gads, 1923. gads, 1924. gads, 1944. gads, 1946. gads, 1948. gads, 1957. gads, 1959. gads, 1973. gads, 1975. gads, 1976. gads, 1981. gads, 1984. gads, 1987. gads, 1988. gads, 1990. gads, 1993. gads, 1999. gads, 2001. gads, 2002. gads, 2004. gads, 2005. gads, 2006. gads, 2008. gads, 2010. gads. Izvērst indekss (51 vairāk) »

Aiga Grabuste

Aiga Grabuste (dzimusi Rēzeknē) ir latviešu vieglatlēte, startē septiņcīņas un tāllēkšanas sacensībās.

Jaunums!!: 24. marts un Aiga Grabuste · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Aļehins

Aleksandrs Aļehins (dzimis Maskavā, miris Eštorilā) bija Krievijas / Francijas šahists - ceturtais pasaules čempions šahā (1927 - 1935; 1937 - 1946).

Jaunums!!: 24. marts un Aleksandrs Aļehins · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Edmonds Bekerels

Aleksandrs Edmons Bekerels (—) bija franču fiziķis, kurš pētīja saules spektru, magnētismu, elektrību un optiku.

Jaunums!!: 24. marts un Aleksandrs Edmonds Bekerels · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: 24. marts un Anglija · Redzēt vairāk »

Apple Inc.

Apple Inc. ir ASV daudznacionāla korporācija, kas izstrādā un pārdod sadzīves elektroniku, datoru programmatūras un personālos datorus.

Jaunums!!: 24. marts un Apple Inc. · Redzēt vairāk »

Žils Verns

Žils Gabriels Verns (dzimis, miris) bija franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras aizsācējiem.

Jaunums!!: 24. marts un Žils Verns · Redzēt vairāk »

Žozefs Liuvils

Žozefs Liuvils (dzimis, miris) bija franču matemātiķis.

Jaunums!!: 24. marts un Žozefs Liuvils · Redzēt vairāk »

Bernards Montgomerijs

Bernards Lovs Montgomerijs, Pirmais Alameinas vikonts Montgomerijs (dzimis, miris) bija Apvienotās Karalistes armijas feldmaršals, viens no pazīstamākajiem britu komandieriem Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: 24. marts un Bernards Montgomerijs · Redzēt vairāk »

Butāna

Butānas Karaliste (dzongke: འབྲུག་ཡུལ; Druk Yul) ir valsts Āzijas dienvidos, Himalaju dienvidu nogāzēs bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: 24. marts un Butāna · Redzēt vairāk »

Džeimss I Stjuarts

Džeimss I Stjuarts (James I, dzimis, miris) bija Skotijas, Anglijas un Īrijas karalis.

Jaunums!!: 24. marts un Džeimss I Stjuarts · Redzēt vairāk »

Džons Sings

Džons Millingtons Sings. Džons Millingtons Sings (John Millington Synge, dzimis, miris) bija īru dramaturgs, dzejnieks, prozas rakstnieks un folkloras vācējs.

Jaunums!!: 24. marts un Džons Sings · Redzēt vairāk »

Džozefs Barbera

Džozefs Barbera. Džozefs Rolands Barbera (dzimis, miris) bija ietekmīgs amerikāņu animators, kinorežisors, kinoproducents un multiplikāciju filmu mākslinieks, kura filmu un multiplikāciju filmu tēli izklaidē miljoniem fanu visā pasaulē.

Jaunums!!: 24. marts un Džozefs Barbera · Redzēt vairāk »

Demokrātija

Vēlēšanās katrs pilsonis var atdod savu balsi, tādā veidā realizējot demokrātijas principu, ka vara pieder tautai Demokrātija (demokratía;, dẽmos — ‘tauta’,, krátos — ‘vara’) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta (tiešā demokrātija) vai tās ievēlēti pārstāvji (pārstāvnieciskā demokrātija).

Jaunums!!: 24. marts un Demokrātija · Redzēt vairāk »

Dienvidāfrika

Dienvidāfrika, oficiāli Dienvidāfrikas Republika (Republiek van Suid-Afrika; Republic of South Africa), saīsinājumā DĀR, ir valsts Dienvidu Āfrikā.

Jaunums!!: 24. marts un Dienvidāfrika · Redzēt vairāk »

Draugiem.lv

Draugiem.lv ir tiešsaistes sociālā tīkla tīmekļa vietne, kuru radīja Lauris Liberts, Agris Tamanis un Mārtiņš Pikšens.

Jaunums!!: 24. marts un Draugiem.lv · Redzēt vairāk »

Edgars Dunsdorfs

Edgars Dunsdorfs (1904—2002) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: 24. marts un Edgars Dunsdorfs · Redzēt vairāk »

Elizabete I

Elizabete I Tjudora (dzimusi, mirusi) bija Anglijas un Īrijas karaliene no līdz pat savai nāvei.

Jaunums!!: 24. marts un Elizabete I · Redzēt vairāk »

Falcon 1

Falcon 1 jeb Falcon I (tulkojumā ‘piekūns’) ir nesējraķete, kuru izstrādājusi un izgatavojusi kompānija SpaceX.

Jaunums!!: 24. marts un Falcon 1 · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 24. marts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gērijs Pafets

Gērijs Pafets (dzimis, Bromlijā, Apvienotajā Karalistē) ir angļu autosportists, pazīstams kā DTM pilots un McLaren Formula 1 komandas testpilots.

Jaunums!!: 24. marts un Gērijs Pafets · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 24. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Jaunums!!: 24. marts un Grieķija · Redzēt vairāk »

Henrijs Visendorfs

Henrijs Visendorfs (dzimis 1861. gada 24. (12.) martā, miris 1916. gadā) bija latviešu žurnālists un grāmatizdevējs.

Jaunums!!: 24. marts un Henrijs Visendorfs · Redzēt vairāk »

Henrijs Vodsvorts Longfelovs

Henrijs Vodsvorts Longfellovs (dzimis, miris) bija amerikāņu dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs.

Jaunums!!: 24. marts un Henrijs Vodsvorts Longfelovs · Redzēt vairāk »

Horass Pernels Tatls

Horass Pernels Tatls (Horace Parnell Tuttle; dzimis, miris) bija amerikāņu astronoms.

Jaunums!!: 24. marts un Horass Pernels Tatls · Redzēt vairāk »

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: 24. marts un Izraēla · Redzēt vairāk »

Kārlis Miķelsons

Kārlis Miķelsons (dzimis) ir latviešu uzņēmējs.

Jaunums!!: 24. marts un Kārlis Miķelsons · Redzēt vairāk »

Kirgizstāna

Kirgizstāna (kirgīzu: Кыргызстан; vai Киргизстан, vai Кыргызстан, saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā.

Jaunums!!: 24. marts un Kirgizstāna · Redzēt vairāk »

Knesets

Knesets ir Izraēlas likumdevējs (parlaments).

Jaunums!!: 24. marts un Knesets · Redzēt vairāk »

Kodolieroči

1945. gadā Kodolieroči ir ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.

Jaunums!!: 24. marts un Kodolieroči · Redzēt vairāk »

Kosovas krīze

Kosovas krīze bija etniska un politiska krīze Dienvidslāvijas Federatīvās Republikas provincē Kosovā 20.

Jaunums!!: 24. marts un Kosovas krīze · Redzēt vairāk »

Kriss Bošs

Kristofers Vesons Bošs (dzimis Dalasā, Teksasas štatā, ASV) ir amerikāņu basketbolists, spēlē spēka uzbrucēja pozīcijā, ASV basketbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 24. marts un Kriss Bošs · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 24. marts un Latvija · Redzēt vairāk »

MacOS

macOS (agrāk: Mac OS X un OS X) ir grafisku operētājsistēmu līnija, kuru izstrādā un tirgo ''Apple Inc.''; tās pēdējā versija tika pievienota visiem pašlaik piegādātajiem Macintosh datoriem.

Jaunums!!: 24. marts un MacOS · Redzēt vairāk »

Monblāns

Monblāns. Monblāns (burtiski "Baltais kalns") ir Alpu kalnu augstākā virsotne.

Jaunums!!: 24. marts un Monblāns · Redzēt vairāk »

NATO

Eiropas valstu pievienošanās NATO (1949-2017). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Jaunums!!: 24. marts un NATO · Redzēt vairāk »

Nikolajs Berdjajevs

Nikolajs Berdjajevs (dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis 20.

Jaunums!!: 24. marts un Nikolajs Berdjajevs · Redzēt vairāk »

Nikolajs V

Nikolajs V (dzimis; pilsoniskais vārds — Tommazo Paruntučelli (Tommaso Parentucelli), miris) bija renesanses laika Romas pāvests no 1447.

Jaunums!!: 24. marts un Nikolajs V · Redzēt vairāk »

Operētājsistēma

Diagrammā attēlota operētājsistēmas atrašanās vieta datoru izmantošanā Operētājsistēma (OS) ir programmatūras kopums, kas ir atbildīgs par datora aparatūras tiešu kontroli un vadību, kā arī par tādām pamatdarbībām kā lietojumprogrammatūras darbināšanu.

Jaunums!!: 24. marts un Operētājsistēma · Redzēt vairāk »

Ramiress

Ramiress Santušs du Nasimentu (dzimis) ir brazīliešu futbolists, spēlē pussarga pozīcijā, Brazīlijas futbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 24. marts un Ramiress · Redzēt vairāk »

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: 24. marts un Serbija · Redzēt vairāk »

Skotija

Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).

Jaunums!!: 24. marts un Skotija · Redzēt vairāk »

Stefanija Meiere

Stefanija Morgana Meiere (dzimusi) ir amerikāņu rakstniece.

Jaunums!!: 24. marts un Stefanija Meiere · Redzēt vairāk »

Tirso de Molina

Tirso de Molina (īstajā vārdā Gabriels Teljess); dzimis, miris) bija Spānijas Zelta laikmeta dramaturgs, dzejnieks un mersedāriju ordeņa mūks un oficiālais historiogrāfs. Studējis Alkalā de Enaresā. 1600. gadā iestājās mersedāriju ordenī. Darbojies ordenī dažādās vietās Spānijā, tai skaitā Madridē (1617-1626). Sarakstījis vairāk nekā 400 lugu, no kurām saglabājušās mazāk nekā 100. Lugā El burlador de Sevilla y convidado de piedra pirmoreiz literatūrā parādās detalizēts Dona Žuāna leģendas izklāsts.

Jaunums!!: 24. marts un Tirso de Molina · Redzēt vairāk »

Triju Zvaigžņu ordenis

Triju Zvaigžņu ordenis ar ķēdi Ordeņa komplekts 1929. gadā Zviedrijas karalim pasniegtajā ordeņa ķēdē redzams oriģinālais ugunskrusta dizains Ordeņa krusts, pirms 1940 Ordeņa zvaigzne, pirms 1940 Ordeņa zvaigzne Triju Zvaigžņu ordenis ir Latvijas Republikas apbalvojums.

Jaunums!!: 24. marts un Triju Zvaigžņu ordenis · Redzēt vairāk »

Ugunsgrēks

Meža ugunsgrēks. Ugunsgrēks ir nevēlama un nekontrolējama uguns izplatīšanās, kurā var būt cilvēku un dzīvnieku upuri, kā arī sadeg un iet bojā materiālās vērtības.

Jaunums!!: 24. marts un Ugunsgrēks · Redzēt vairāk »

Vasilijs Smislovs

Vasilijs Smislovs (dzimis Maskavā, miris turpat) bija PSRS un Krievijas šahists - septītais pasaules čempions šahā (1957 - 1958).

Jaunums!!: 24. marts un Vasilijs Smislovs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Reihs

Vilhelms Reihs; dzimis, miris) bija Ukrainā dzimis austriešu/amerikāņu psihoanalītiķis. Viens pirmajiem, kuri centās apvienot freidismu un marksismu. Attīstīja seksuālās revolūcijas jēdzienu, kas ieguva īpašu aktuālitāti rietumos 20. gadsimta sešdesmitajos gados un jauno kreiso uzskatos. Attīstīja vairākas idejas, kuras ir aktuālas mūsdienās - seksuālā izglītība visiem, abortu legalizācija, šķiršanās liberalizācija, laulības fakta nebūtiska ietekme uz mūsdienu ģimeni. Vairāku ietekmīgu darbu autors. Par 1933. gada darbu "Fašisma masu psiholoģija" (Die Massenpsychologie des Faschismus) tika izslēgts no Vācijas Komunistiskās partijas. Nacistu laikā grāmata tika aizliegta un dedzināta publiskās akcijās. 1956. gadā pēc tiesas lēmuma šī grāmata tika sadedzināta arī ASV. Dzimis 1897. gadā Dobrjaniču ciemā Austroungārijā, tagad Ukrainā, disfunkcionālā ģimenē. Ģimnāzijā mācījās Čerņivcos. Pirmā pasaules kara laikā cīnījās Austroungārijas armijā Itālijā. Pēc kara studēja Vīnes universitātē, kur iepazinās ar Freidu. 1922. gadā sāka strādāt Freida klīnikā. 1930. gadā pārcēlās uz Berlīni. Pamatojoties uz ideju par fiziskā ķermeņa saistību ar garu, šeit attīstīja t.s. vegetoterapiju. No 1934. līdz 1939. gadam dzīvoja Oslo, kur attīstīja teoriju par t.s. bioniem, kas esot dzīvības rašanās pamatā. 1939. gadā pārcēlās uz ASV, apmezdamies Menas štatā. Apgalvoja, ka esot atklājis orgonu - dzīvības spēka enerģiju un konstruēja ierīces tā izmantošanai. Apgalvoja, ka radījis mākoņu regulēšanas ierīces (cloudbuster), un, ka pasaulei uzbrūk NLO. Miris ASV cietumā, kur bija ieslodzījumā par necieņu pret tiesu.

Jaunums!!: 24. marts un Vilhelms Reihs · Redzēt vairāk »

1397. gads

1397.

Jaunums!!: 24. marts un 1397. gads · Redzēt vairāk »

1455. gads

1455.

Jaunums!!: 24. marts un 1455. gads · Redzēt vairāk »

1533. gads

1533.

Jaunums!!: 24. marts un 1533. gads · Redzēt vairāk »

1579. gads

1579.

Jaunums!!: 24. marts un 1579. gads · Redzēt vairāk »

1603. gads

1603.

Jaunums!!: 24. marts un 1603. gads · Redzēt vairāk »

1648. gads

1648 bija garais gads, kas sākās trešdienā.

Jaunums!!: 24. marts un 1648. gads · Redzēt vairāk »

1807. gads

1807.

Jaunums!!: 24. marts un 1807. gads · Redzēt vairāk »

1809. gads

1809.

Jaunums!!: 24. marts un 1809. gads · Redzēt vairāk »

1820. gads

1820.

Jaunums!!: 24. marts un 1820. gads · Redzēt vairāk »

1828. gads

1828.

Jaunums!!: 24. marts un 1828. gads · Redzēt vairāk »

1839. gads

1839.

Jaunums!!: 24. marts un 1839. gads · Redzēt vairāk »

1849. gads

1849.

Jaunums!!: 24. marts un 1849. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: 24. marts un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1871. gads

1871.

Jaunums!!: 24. marts un 1871. gads · Redzēt vairāk »

1874. gads

1874.

Jaunums!!: 24. marts un 1874. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: 24. marts un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1887. gads

1887.

Jaunums!!: 24. marts un 1887. gads · Redzēt vairāk »

1891. gads

1891.

Jaunums!!: 24. marts un 1891. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 24. marts un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1897. gads

1897.

Jaunums!!: 24. marts un 1897. gads · Redzēt vairāk »

1902. gads

1902.

Jaunums!!: 24. marts un 1902. gads · Redzēt vairāk »

1904. gads

1904.

Jaunums!!: 24. marts un 1904. gads · Redzēt vairāk »

1905. gads

1905.

Jaunums!!: 24. marts un 1905. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: 24. marts un 1909. gads · Redzēt vairāk »

1910. gads

1910.

Jaunums!!: 24. marts un 1910. gads · Redzēt vairāk »

1911. gads

1911.

Jaunums!!: 24. marts un 1911. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 24. marts un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 24. marts un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 24. marts un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: 24. marts un 1923. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: 24. marts un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 24. marts un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 24. marts un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 24. marts un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 24. marts un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: 24. marts un 1959. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 24. marts un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 24. marts un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 24. marts un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 24. marts un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 24. marts un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 24. marts un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Jaunums!!: 24. marts un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 24. marts un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 24. marts un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: 24. marts un 1999. gads · Redzēt vairāk »

2001. gads

2001.

Jaunums!!: 24. marts un 2001. gads · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: 24. marts un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: 24. marts un 2004. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: 24. marts un 2005. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: 24. marts un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: 24. marts un 2008. gads · Redzēt vairāk »

2010. gads

2010.

Jaunums!!: 24. marts un 2010. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

24.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »