Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

27. septembris

Indekss 27. septembris

27.

116 attiecības: Abhāzija, Afganistāna, Anrī-Frederiks Amjēls, Ass valstis, Avrila Laviņa, Ķīnas Tautas Republikas karogs, Žaks Bosiē, Žans Kristofs Bujons, Berlīne, Britu impērija, Dawn (zonde), Džovanoti, Diks Advokāts, Dumitru Prunarju, Dzelzceļš, Edgars Degā, Eiropas Kosmosa aģentūra, Felikss Jusupovs, Frančesko Toti, Francija, Garais gads, Gerhards Šrēders, GNU, Google, Google meklētājs, Gregora kalendārs, Gruzīni, Gvineta Paltrova, Inocents XII, Itālija, Japāna, Kabula, Krievija, Krievijas Impērija, Liona, Luijs XIII, Luka Parmitāno, Mari Kiviniemi, Martins Rails, Meksika, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Otrais pasaules karš, Parīze, Pāvils VI, Rīga, Ričards Stalmans, Semjuels Adamss, Sergejs Prokudins-Gorskis, Sofija Romanova, Spānija, ..., Stefans Batorijs, Stefānija Vilsone, Suhumi, Taliban, TGV, Uldis Stabulnieks, Urbāns VII, Valters Benjamins, Vasiļs Durdinecs, Vācija, Vācijas Sociāldemokrātiskā partija, Vecā un jaunā stila datumi, Velga Krile, Vladimirs Petrovs (šahists), 1521. gads, 1533. gads, 1586. gads, 1591. gads, 1601. gads, 1615. gads, 1627. gads, 1643. gads, 1657. gads, 1700. gads, 1704. gads, 1722. gads, 1803. gads, 1812. gada karš, 1817. gads, 1821. gads, 1834. gads, 1863. gads, 1881. gads, 1887. gads, 1892. gads, 1893. gads, 1908. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1919. gads, 1937. gads, 1940. gads, 1943. gads, 1944. gads, 1945. gads, 1947. gads, 1949. gads, 1952. gads, 1966. gads, 1967. gads, 1968. gads, 1969. gads, 1972. gads, 1976. gads, 1978. gads, 1981. gads, 1983. gads, 1984. gads, 1991. gads, 1993. gads, 1996. gads, 1998. gads, 2003. gads, 2007. gads, 2009. gads, 2012. gads. Izvērst indekss (66 vairāk) »

Abhāzija

Abhāzija (abhāzu) ir valstisks veidojums Kaukāzā, atrodas Melnās jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 27. septembris un Abhāzija · Redzēt vairāk »

Afganistāna

Afganistāna (dari:, Afğānistān;, Afġānistān) ir valsts Centrālāzijas dienvidos.

Jaunums!!: 27. septembris un Afganistāna · Redzēt vairāk »

Anrī-Frederiks Amjēls

Anrī-Frederiks Amjēls Anrī-Frederiks Amjēls (dzimis 1821. gada 27. septembrī Ženēvā, miris 1881. gada 11. maijā turpat) — šveiciešu filozofs, dzejnieks un kritiķis.

Jaunums!!: 27. septembris un Anrī-Frederiks Amjēls · Redzēt vairāk »

Ass valstis

Sabiedrotās valstis un to kolonijas - zaļā krāsā, neitrālās valstis un to kolonijas - pelēkā krāsā. Ass valstis ir termins, ko pamatā attiecina uz nacistu Vāciju, fašistu Itāliju un Japānas impēriju.

Jaunums!!: 27. septembris un Ass valstis · Redzēt vairāk »

Avrila Laviņa

Avrila Ramona Laviņa, labāk pazīstama ar savu dzimto vārdu Avrila Laviņa (dzimusi), ir kanādiešu dziedātāja, kuras mūzikas stils definējams kā poproks.

Jaunums!!: 27. septembris un Avrila Laviņa · Redzēt vairāk »

Ķīnas Tautas Republikas karogs

Ķīnas Tautas Republikas karogs Ķīnas Tautas Republikas karogs (ķīn. 五星紅旗 Piecu zvaigžņu sarkanais karogs) tika pieņemts 1949.

Jaunums!!: 27. septembris un Ķīnas Tautas Republikas karogs · Redzēt vairāk »

Žaks Bosiē

Žaks Beniņs Bosiē (dzimis, miris) bija franču bīskaps un teologs.

Jaunums!!: 27. septembris un Žaks Bosiē · Redzēt vairāk »

Žans Kristofs Bujons

Žans Kristofs Bujons (dzimis, Senbrīkā, Francijā) ir Francijas sacīkšu pilots, pazīstams kā Formula 1 ekspilots, kā arī Formula 3000 un Le Mans Series čempions.

Jaunums!!: 27. septembris un Žans Kristofs Bujons · Redzēt vairāk »

Berlīne

Berlīne (izrunā) ir Vācijas galvaspilsēta, kā arī atsevišķa federālā zeme.

Jaunums!!: 27. septembris un Berlīne · Redzēt vairāk »

Britu impērija

Britu impērija, latviešu vēstures literatūrā dēvēta arī par Lielbritānijas impēriju, bija koloniāla lielvara, kas ietvēra Lielbritānijas un Īrijas Apvienoto Karalisti un tās domīnijas, kolonijas un atkarīgās teritorijas.

Jaunums!!: 27. septembris un Britu impērija · Redzēt vairāk »

Dawn (zonde)

Dawn ("ausma") ir NASA starpplanētu zonde asteroīda Vesta un pundurplanētas Cerera izpētei.

Jaunums!!: 27. septembris un Dawn (zonde) · Redzēt vairāk »

Džovanoti

Džovanoti (it. Jovanotti) ir itāliešu dziedātājs, viens no populārākajiem popa un repa izpildītājiem Itālijā.

Jaunums!!: 27. septembris un Džovanoti · Redzēt vairāk »

Diks Advokāts

Dirks Nikolāss "Diks" Advokāts (dzimis Hāgā) ir Nīderlandes futbola treneris, kurš šobrīd vada Krievijas izlasi.

Jaunums!!: 27. septembris un Diks Advokāts · Redzēt vairāk »

Dumitru Prunarju

Dumitru Dorins Prunarju (Dumitru Dorin Prunariu; dzimis) ir Rumānijas pirmais kosmonauts, inženieris, ģenerālis.

Jaunums!!: 27. septembris un Dumitru Prunarju · Redzēt vairāk »

Dzelzceļš

Ventspils stacijas sliežu ceļu izvērsums Pieostas parka virzienā Dzelzceļš ir virszemes transporta veids, kas paredzēts pasažieru un kravu pārvadāšanai.

Jaunums!!: 27. septembris un Dzelzceļš · Redzēt vairāk »

Edgars Degā

Edgars Degā (dzimis kā Ilērs Žermēns Edgars de Gā, miris) bija 19.

Jaunums!!: 27. septembris un Edgars Degā · Redzēt vairāk »

Eiropas Kosmosa aģentūra

Eiropas kosmosa aģentūra (EKA; — ESA, — ASE) ir 1975.

Jaunums!!: 27. septembris un Eiropas Kosmosa aģentūra · Redzēt vairāk »

Felikss Jusupovs

Kņazs Felikss Jusupovs, grāfs Sumarokovs-Elstons (dzimis, miris) bija Krievijas aristokrāts, galma loceklis un viens no Grigorija Rasputina slepkavām.

Jaunums!!: 27. septembris un Felikss Jusupovs · Redzēt vairāk »

Frančesko Toti

Frančesko Toti (dzimis) ir bijušais itāļu futbolists, kas galvenokārt spēlēja uzbrūkošā pussarga un uzbrucēja pozīcijā.

Jaunums!!: 27. septembris un Frančesko Toti · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 27. septembris un Francija · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 27. septembris un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gerhards Šrēders

Gerhards Frics Kurts Šrēders (dzimis) ir vācu politiķis un no 1998.

Jaunums!!: 27. septembris un Gerhards Šrēders · Redzēt vairāk »

GNU

GNU, kas ir rekursīvs saīsinājums no GNU's Not UNIX (GNU nav UNIX), ir brīva operētājsistēma, kas ir veidota pēc UNIX sistēmas līdzības, taču nesatur UNIX kodu.

Jaunums!!: 27. septembris un GNU · Redzēt vairāk »

Google

Google Inc. ir ASV akciju sabiedrība, kuru dibināja Sergejs Brins un Lerijs Peidžs.

Jaunums!!: 27. septembris un Google · Redzēt vairāk »

Google meklētājs

Google meklētājs ir interneta meklētājprogramma, kas pieder Google uzņēmumam.

Jaunums!!: 27. septembris un Google meklētājs · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 27. septembris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gruzīni

Gruzīni ir nācija un etnoss, Gruzijas pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: 27. septembris un Gruzīni · Redzēt vairāk »

Gvineta Paltrova

Gvineta Keita Paltrova Mārtina (dzimusi Losandželosā, Kalifornijā, ASV) ir amerikāņu aktrise un dziedātāja.

Jaunums!!: 27. septembris un Gvineta Paltrova · Redzēt vairāk »

Inocents XII

Pāvests Inocents XII (dzimis Antonio Pinjatelli (Antonio Pignatelli), miris) bija Romas pāvests no 1691.

Jaunums!!: 27. septembris un Inocents XII · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 27. septembris un Itālija · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 27. septembris un Japāna · Redzēt vairāk »

Kabula

Kabula ir pilsēta Afganistānas austrumos 1200 m virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: 27. septembris un Kabula · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 27. septembris un Krievija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: 27. septembris un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Liona

Liona (Lyon) ir pilsēta Francijas austrumdaļā pie Sonas ieteces Ronā.

Jaunums!!: 27. septembris un Liona · Redzēt vairāk »

Luijs XIII

Luijs XIII (Louis XIII; —) bija Burbonu dinastijas Francijas un Navarras karalis (1610—1643).

Jaunums!!: 27. septembris un Luijs XIII · Redzēt vairāk »

Luka Parmitāno

Luka Parmitāno (Luca Parmitano, dzimis) ir Itālijas kosmonauts, militārais lidotājs.

Jaunums!!: 27. septembris un Luka Parmitāno · Redzēt vairāk »

Mari Kiviniemi

Mari Kiviniemi (dzimusi 1968. gada 27. septembrī) ir Somijas politiķe.

Jaunums!!: 27. septembris un Mari Kiviniemi · Redzēt vairāk »

Martins Rails

Sers Martins Rails (dzimis, miris) - britu radioastronoms.

Jaunums!!: 27. septembris un Martins Rails · Redzēt vairāk »

Meksika

Meksika, oficiāli Meksikas Savienotās Valstis (Estados Unidos Mexicanos), ir valsts Ziemeļamerikas dienvidu daļā.

Jaunums!!: 27. septembris un Meksika · Redzēt vairāk »

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.

Jaunums!!: 27. septembris un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 27. septembris un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Parīze

Parīze (IPA) ir Francijas galvaspilsēta un lielākā valsts pilsēta, kā arī Ildefransas reģiona administratīvais centrs un viens no valsts departamentiem.

Jaunums!!: 27. septembris un Parīze · Redzēt vairāk »

Pāvils VI

Pāvils VI, īstajā vārdā Džovanni Batista Enriko Antonio Marija Montīni (dzimis (miris) bija Romas pāvests no 1963. gada līdz savai nāvei 1978. gadā. Dzimis 1897. gadā Končezjo, Lombardijā, katoļu jurista un parlamenta deputāta ģimenē. Mācījās Pāvesta Gregoriskajā universitātē (Pontificia Università Gregoriana), Sapencā (Università di Roma "La Sapienza") un Pāvesta Eklēziskajā akadēmijā (Pontificia Ecclesiastica Academia). No 1922. gada strādāja Vatikāna Valsts sekretariātā Džuzepes Picardo vadībā. 1923 gadā tika norīkots darbā Polijā, tomēr drīz atkal sāka darboties Itālijā. 1924. gadā kļuva par universitātes kapelānu un bija viens no katoļu garīdzniekiem, kurš publiski kritizēja fašisma ideoloģiju. No 1925. līdz 1933. gadam viņš bija kapelāns Itālijas Katoļu studentu federācijā (Federazione degli Universitari Cattolici Italiani), kura līdz ar fašistu nākšanas pie varas kļuva par vienīgo legālo nefašistisko organizāciju Itālijas universitātēs. No 1933. gada strādāja Romas kūrijā. Otrā pasaules kara laikā Montīni bija viens no tuvākajiem pāvesta Pija XII darbiniekiem. Parasti kārtoja Pija XII korespondenci ar ārpasauli. 1954. gadā tika iecelts par Milānas arhibīskapu. Pāvesta Jāņa XXIII laikā tika iecelts par kardinālu, bet pēc Jāņa XXIII nāves kardinālu Montīni konklāvā ievēlēja par Romas pāvestu Pāvilu VI. Būdams pāvests, Pauls VI turpināja un 1965. gadā noslēdza pāvesta Jāņa XXIII iesākto Vatikāna 2. koncilu, diplomātiski veikli atrazdams kopsaucējus starp dažādiem baznīcas grupējumiem. Vatikāna 2. koncils pieņēma vairākus svarīgus katoļu baznīcas dzīves dokumentus, piemēram, Lumen gentium jeb t.s. baznīcas dogmatisko konstitūciju. Tika izmainīta 400 gadus vecā baznīcas mises norises kārtība. Vatikāna 2. koncils akceptēja katoļu baznīcas orientāciju uz ekumenisko dialogu ar citām reliģijām un pasaules uzskatiem. Tika reorganizēta Romas kūrija un tika nolemts, ka turpmāk konklāvos nepiedalīsies kardināli, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu. Sava pontifikāta laikā Pals VI atšķīrās no priekšgājējiem ar savām daudzajām ārvalstu vizītēm un aktīvo ārpolitiku. Izdeva vairākas enciklikas. Enciklikā Mense Maio (1965. gadā) pāvests pievērsās Jaunavas Marijas kultam, Ecclesiam Suam (1964. gadā) identificēja baznīcu ar Kristus ķermeni, bet enciklikā Sacerdotalis Caelibatus (1967. gads) vēlreiz uzsvēra garīdznieku celibāta svarīgumu. 1968. gadā tika publicēta pasaules sabiedrībā diskutablā enciklika Humanae Vitae, kurā pāvests vērsās pret mākslīgu dzimstības ierobežošanu. 1978. gada 16. martā Sarkanās brigādes nolaupīja pazīstamo Itālijas politiķi un Pāvila VI draugu kopš studiju laikiem Aldo Moro. 20. aprīlī pāvests publicēja vēstuli nolaupītājiem, kurā pazemīgi lūdza atbrīvot Moro. Tomēr 9. maijā Aldo Moro tika atrasts nogalināts. Tā paša gada 6. augustā pāvesta Gandolfo pils rezidencē mira arī Pāvils VI. 1993. gadā pāvests Jānis Pāvils II iesāka Pāvila VI beatifikācijas procesu.

Jaunums!!: 27. septembris un Pāvils VI · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: 27. septembris un Rīga · Redzēt vairāk »

Ričards Stalmans

Ričards Metjū Stalmans (dzimis 1953. gada 16. martā) ir brīvās programmatūras kustības, GNU projekta un Free Software Foundation (Brīvās programmatūras fonds) dibinātājs.

Jaunums!!: 27. septembris un Ričards Stalmans · Redzēt vairāk »

Semjuels Adamss

Semjuels Adamss. Semjuels Adamss (Samuel Adams, dzimis, miris) bija amerikāņu valstsvīrs, politķis, rakstnieks un politiskais filozofs, kā arī alus darītājs un viens no Savienoto Valstu dibinātājiem.

Jaunums!!: 27. septembris un Semjuels Adamss · Redzēt vairāk »

Sergejs Prokudins-Gorskis

Sergejs Prokudins-Gorskis (dzimis Fuņikova Gorā, miris Parīzē) veltīja savu karjeru fotogrāfijas attīstībai.

Jaunums!!: 27. septembris un Sergejs Prokudins-Gorskis · Redzēt vairāk »

Sofija Romanova

reģente Sofija Romanova Sofija Romanova (kr. Софья Алексеевна Романова, 1657.-1704.), valdīja kā mazgadīgo Ivana V un Pētera I reģente 1682.-1689.

Jaunums!!: 27. septembris un Sofija Romanova · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 27. septembris un Spānija · Redzēt vairāk »

Stefans Batorijs

Stefans Batorijs (dzimis, miris) bija Transilvānijas vaivads no 1571.

Jaunums!!: 27. septembris un Stefans Batorijs · Redzēt vairāk »

Stefānija Vilsone

Stefānija Vilsone (Stephanie Diana Wilson; dzimusi) ir NASA kosmonaute.

Jaunums!!: 27. septembris un Stefānija Vilsone · Redzēt vairāk »

Suhumi

Suhumi, arī Akva un Sohumi ir pilsēta Gruzijā, Melnās jūras krastā, de facto neatkarīgās pašpasludinātās Abhāzijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: 27. septembris un Suhumi · Redzēt vairāk »

Taliban

Taliban kustības karogs Taliban, arī Taleban (puštu: طالبان - teoloģijas studenti, kas piedalās dievkalpojumos, bet vēl nav mullas statusā) ir radikāla islāma fundamentālistu kustība, kura radās Afganistānā puštunu ciltīs 1994.

Jaunums!!: 27. septembris un Taliban · Redzēt vairāk »

TGV

''TGV'' logotips kopš 2012. gada ''TGV'' divu stāvu vilciens ''TGV'' līniju shēma TGV (— 'liela ātruma vilciens') ir Francijas ātrvilcienu sistēma, kuru apkalpo valsts dzelzceļa operatora SNCF meitas uzņēmums SNCF Voyages.

Jaunums!!: 27. septembris un TGV · Redzēt vairāk »

Uldis Stabulnieks

Uldis Stabulnieks (dzimis Rīgā, miris) bija latviešu komponists, pianists un dziedātājs.

Jaunums!!: 27. septembris un Uldis Stabulnieks · Redzēt vairāk »

Urbāns VII

Pāvests Urbāns VII (dzimis, miris), īstajā vārdā Džovanni Batista Kastanja (Giovanni Battista Castagna), bija Romas pāvests 1590.

Jaunums!!: 27. septembris un Urbāns VII · Redzēt vairāk »

Valters Benjamins

Valters Bendikss Šenflīss Benjamins (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu literatūrkritiķis, esejists, tulkotājs un filozofs.

Jaunums!!: 27. septembris un Valters Benjamins · Redzēt vairāk »

Vasiļs Durdinecs

Vasiļs Durdinecs (dzimis) ir Ukrainas politiķis, kurš bija pagaidu premjerministrs no līdz.

Jaunums!!: 27. septembris un Vasiļs Durdinecs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 27. septembris un Vācija · Redzēt vairāk »

Vācijas Sociāldemokrātiskā partija

Vācijas Sociāldemokrātiskā partija (SPD) ir viena no divām lielākajām Vācijas partijām, dibinājis Ferdinands Lasāls 1863.

Jaunums!!: 27. septembris un Vācijas Sociāldemokrātiskā partija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 27. septembris un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Velga Krile

Velga Krile (dzimusi, mirusi) bija latviešu dzejniece un dramaturģe.

Jaunums!!: 27. septembris un Velga Krile · Redzēt vairāk »

Vladimirs Petrovs (šahists)

Vladimirs Petrovs (dzimis Rīgā, miris ieslodzījumā KPFSR ziemeļos) bija Latvijas šahists, lielmeistars.

Jaunums!!: 27. septembris un Vladimirs Petrovs (šahists) · Redzēt vairāk »

1521. gads

1521.

Jaunums!!: 27. septembris un 1521. gads · Redzēt vairāk »

1533. gads

1533.

Jaunums!!: 27. septembris un 1533. gads · Redzēt vairāk »

1586. gads

1586.

Jaunums!!: 27. septembris un 1586. gads · Redzēt vairāk »

1591. gads

1591.

Jaunums!!: 27. septembris un 1591. gads · Redzēt vairāk »

1601. gads

1601.

Jaunums!!: 27. septembris un 1601. gads · Redzēt vairāk »

1615. gads

1615.

Jaunums!!: 27. septembris un 1615. gads · Redzēt vairāk »

1627. gads

1627.

Jaunums!!: 27. septembris un 1627. gads · Redzēt vairāk »

1643. gads

1643.

Jaunums!!: 27. septembris un 1643. gads · Redzēt vairāk »

1657. gads

1657.

Jaunums!!: 27. septembris un 1657. gads · Redzēt vairāk »

1700. gads

1700.

Jaunums!!: 27. septembris un 1700. gads · Redzēt vairāk »

1704. gads

1704.

Jaunums!!: 27. septembris un 1704. gads · Redzēt vairāk »

1722. gads

1722.

Jaunums!!: 27. septembris un 1722. gads · Redzēt vairāk »

1803. gads

1803.

Jaunums!!: 27. septembris un 1803. gads · Redzēt vairāk »

1812. gada karš

1812.

Jaunums!!: 27. septembris un 1812. gada karš · Redzēt vairāk »

1817. gads

1817.

Jaunums!!: 27. septembris un 1817. gads · Redzēt vairāk »

1821. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: 27. septembris un 1821. gads · Redzēt vairāk »

1834. gads

1834.

Jaunums!!: 27. septembris un 1834. gads · Redzēt vairāk »

1863. gads

1863.

Jaunums!!: 27. septembris un 1863. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 27. septembris un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1887. gads

1887.

Jaunums!!: 27. septembris un 1887. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 27. septembris un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: 27. septembris un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1908. gads

1908.

Jaunums!!: 27. septembris un 1908. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: 27. septembris un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 27. septembris un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 27. septembris un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 27. septembris un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 27. septembris un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 27. septembris un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 27. septembris un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 27. septembris un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: 27. septembris un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: 27. septembris un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1952. gads

1952.

Jaunums!!: 27. septembris un 1952. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 27. septembris un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 27. septembris un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: 27. septembris un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 27. septembris un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 27. septembris un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 27. septembris un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 27. septembris un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 27. septembris un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 27. septembris un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 27. septembris un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 27. septembris un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 27. septembris un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 27. septembris un 1996. gads · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: 27. septembris un 1998. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 27. septembris un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 27. septembris un 2007. gads · Redzēt vairāk »

2009. gads

2009.

Jaunums!!: 27. septembris un 2009. gads · Redzēt vairāk »

2012. gads

2012.

Jaunums!!: 27. septembris un 2012. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »