Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

27. marts

Indekss 27. marts

27.

141 attiecības: Aigars Kalvītis, Ajazs Mitellibovs, Anglija, Angola, Apvienotā Karaliste, Argentīna, Arnolds Benets, Arnolds Meri, Īrija, Ķīna, Žans Ko, Žans Marī Balestrs, Žoržs Ežēns Osmans, Čārlzs I Stjuarts, Ņikita Hruščovs, Besarābija, Billijs Vailders, Džeimss I Stjuarts, Deivids Kulthārds, Dienvidslāvija, Dmitrijs Jemecs, Dzjans Dzemiņs, Eiropa, Eurofighter 2000 Typhoon, Ferencs II Rākoci, Fergie, Florida, Gaiska Mendjeta, Garais gads, Gregora kalendārs, Gregors XI, GSM, Hanss Dītrihs Genšers, Heinrihs Manns, Ivans Gašparovičs, Iznīcinātājs, Japāna, Jānis Ivanovs, Jānis XXII, Johans Štāmics, Jurijs Gagarins, Kārlis Mīlenbahs, Klements III, Kosmonauts, Krievija, Krimas karš, Kristofs Langens, Kventins Tarantīno, Latvija, Latvijas Republikas Ministru prezidents, ..., Londona, Lsm.lv, Ludvigs Mīss van der Roe, Luijs XVII, Mariner 7, Maskava, Meistars Ekharts, Meraija Kerija, Mjanma, Mstislavs Rostropovičs, Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Natans Filjons, NATO, Nepjido, Nikolajs Bulgaņins, Norvēģija, Oto Vallahs, Otrais pasaules karš, PSRS Ministru padome, Romas pāvests, Rumānija, Saņa Iličs, Sandro Munari, Skotija, Somija, Staņislavs Lems, Starpplanētu zonde, Teātris, Toms Sēbergs, V-2 raķete, Valērijs Bikovskis, Valērijs Kargins, Vasīlijs Košečkins, Vasilijs II Tumšais, Vasilijs Smislovs, Vācija, Vensāns d'Endī, Vilhelms Bērs, Vilhelms Rentgens, Ziemeļjūra, Ziemeļmaķedonija, 1191. gads, 1329. gads, 1378. gads, 1462. gads, 1513. gads, 1625. gads, 1676. gads, 1757. gads, 1785. gads, 1809. gads, 1845. gads, 1847. gads, 1850. gads, 1851. gads, 1854. gads, 1871. gads, 1875. gads, 1886. gads, 1916. gads, 1918. gads, 1927. gads, 1931. gads, 1938. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1945. gads, 1951. gads, 1958. gads, 1961. gads, 1962. gads, 1963. gads, 1968. gads, 1969. gads, 1971. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1980. gads, 1983. gads, 1991. gads, 1993. gads, 1994. gads, 2002. gads, 2006. gads, 2007. gads, 2008. gads, 2009. gads, 2010. gads, 2019. gads, 2020. gads, 2022. gads. Izvērst indekss (91 vairāk) »

Aigars Kalvītis

Aigars Kalvītis (dzimis Rīgā) ir Latvijas uzņēmējs un bijušais politiķis, Latvijas Ministru prezidents (2004—2007) un vairāku Saeimas sasaukumu deputāts.

Jaunums!!: 27. marts un Aigars Kalvītis · Redzēt vairāk »

Ajazs Mitellibovs

Ajazs Mitellibovs (Ayaz Mütəllibov; dzimis 1938. gada 12. maijā, miris 2022. gada 27. martā) bija Azerbaidžānas politiķis, inženieris.

Jaunums!!: 27. marts un Ajazs Mitellibovs · Redzēt vairāk »

Anglija

Anglija (England) ir zeme, kas ir Apvienotās Karalistes sastāvdaļa.

Jaunums!!: 27. marts un Anglija · Redzēt vairāk »

Angola

Angola (izrunā), oficiāli Angolas Republika (República de Angola), ir valsts Āfrikas dienvidos.

Jaunums!!: 27. marts un Angola · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 27. marts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Argentīna

Argentīna, oficiāli Argentīnas Republika (República Argentina), ir valsts Dienvidamerikas dienvidos.

Jaunums!!: 27. marts un Argentīna · Redzēt vairāk »

Arnolds Benets

Ehohs Arnolds Benets (dzimis, miris) bija angļu rakstnieks un žurnālists.

Jaunums!!: 27. marts un Arnolds Benets · Redzēt vairāk »

Arnolds Meri

Arnolds Meri 2008. gadā Arnolds Meri (—) bija pirmais igauņu tautības Padomju Savienības Varonis, politiskais un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: 27. marts un Arnolds Meri · Redzēt vairāk »

Īrija

Īrija, dažkārt aprakstoši dēvēta arī kā Īrijas Republika, ir valsts Eiropas ziemeļrietumos.

Jaunums!!: 27. marts un Īrija · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīnas Tautas Republika (ĶTR), vienkāršoti Ķīna, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: 27. marts un Ķīna · Redzēt vairāk »

Žans Ko

Žans Batists Albērs Žozefs Ko (dzimis, miris) bija franču airētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jaunums!!: 27. marts un Žans Ko · Redzēt vairāk »

Žans Marī Balestrs

Žans Marī Balestrs (—) bija FIA prezidents no 1986.

Jaunums!!: 27. marts un Žans Marī Balestrs · Redzēt vairāk »

Žoržs Ežēns Osmans

300px Žoržs Ežēns Osmans (biežāk pazīstams kā barons Osmans, arī Osmāns; dzimis, miris) bija franču ierēdnis (Sēnas departamenta prefekts), vēlāk politiķis, kurš Napoleona III valdīšanas laikā XIX gadsimta sešdesmitajos gados vadīja plašus Parīzes pārbūves darbus.

Jaunums!!: 27. marts un Žoržs Ežēns Osmans · Redzēt vairāk »

Čārlzs I Stjuarts

Čārlzs I, arī Karls I jeb Kārlis I (dzimis, miris) bija Anglijas, Skotijas un Īrijas karalis (King of England, King of Scotland, and King of Ireland) no 1625.

Jaunums!!: 27. marts un Čārlzs I Stjuarts · Redzēt vairāk »

Ņikita Hruščovs

Ņikita Hruščovs (dzimis, miris) bija PSKP CK pirmais sekretārs no 1953.

Jaunums!!: 27. marts un Ņikita Hruščovs · Redzēt vairāk »

Besarābija

Besarābijas teritorija Eiropā (iekrāsota sarkanā krāsa). Besarābijas teritorija gadsimtu gaitā Besarābija bija vēsturisks reģions starp Melno jūru un Donavas, Prutas, Dņestras upēm.

Jaunums!!: 27. marts un Besarābija · Redzēt vairāk »

Billijs Vailders

Billijs Vailders (dzimis, miris) bija ASV kinorežisors, scenārists un producents, viens no atzītākajiem komēdiju un film noir meistariem.

Jaunums!!: 27. marts un Billijs Vailders · Redzēt vairāk »

Džeimss I Stjuarts

Džeimss I Stjuarts (James I, dzimis, miris) bija Skotijas, Anglijas un Īrijas karalis.

Jaunums!!: 27. marts un Džeimss I Stjuarts · Redzēt vairāk »

Deivids Kulthārds

Deivids Māršals Kulthārds (dzimis, Tvinholmā, Apvienotajā Karalistē) ir bijušais skotu sacīkšu pilots, pazīstams kā Formula 1 pilots.

Jaunums!!: 27. marts un Deivids Kulthārds · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Jaunums!!: 27. marts un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Jemecs

Dmitrijs Jemecs (dzimis) ir bērnu-pusaudžu rakstnieks-fantasts.

Jaunums!!: 27. marts un Dmitrijs Jemecs · Redzēt vairāk »

Dzjans Dzemiņs

Dzjans Dzemiņs (dzimis, miris) bija Ķīnas politiķis, no 1989.

Jaunums!!: 27. marts un Dzjans Dzemiņs · Redzēt vairāk »

Eiropa

Eiropa ir pasaules daļa, kas ģeoloģiski un ģeogrāfiski veido Eirāzijas kontinenta rietumu daļu.

Jaunums!!: 27. marts un Eiropa · Redzēt vairāk »

Eurofighter 2000 Typhoon

Eurofighter 2000 Typhoon ir Eiropas 4.5 paaudzes reaktīvā daudzuzdevumu iznīcinātājlidmašīna.

Jaunums!!: 27. marts un Eurofighter 2000 Typhoon · Redzēt vairāk »

Ferencs II Rākoci

Ferencs II Rākoci (dzimis, miris) — mūsdienu Slovākijas teritorijā dzimis ungāru augstmanis, Ungārijas nacionālais varonis.

Jaunums!!: 27. marts un Ferencs II Rākoci · Redzēt vairāk »

Fergie

Steisija Anna Fergusone (dzimusi), labāk pazīstama ar savu skatuves vārdu Fergie, ir amerikāņu popmūzikas/ritmblūza dziedātāja, dziesmu autore un aktrise.

Jaunums!!: 27. marts un Fergie · Redzēt vairāk »

Florida

Florida ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā.

Jaunums!!: 27. marts un Florida · Redzēt vairāk »

Gaiska Mendjeta

Gaiska Mendjeta Sabala (dzimis, Bilbao, Spānijā) ir basku tautības bijušais Spānijas izlases futbolists.

Jaunums!!: 27. marts un Gaiska Mendjeta · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 27. marts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 27. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gregors XI

Pāvests Gregors XI, īstajā vārdā Pjērs Rožērs de Bofors (dzimis ap 1329. gadu, miris), bija Romas pāvests no 1370.

Jaunums!!: 27. marts un Gregors XI · Redzēt vairāk »

GSM

Globālā mobilo sakaru sistēma jeb GSM šobrīd ir de-facto populārākais un plašāk izplatītais mobilo telefonu standarts.

Jaunums!!: 27. marts un GSM · Redzēt vairāk »

Hanss Dītrihs Genšers

Hanss Dītrihs Genšers (dzimis Reideburgā, miris) bija vācu politiķis un valsts darbinieks, ilggadīgs VFR ārlietu ministrs (1974—1992).

Jaunums!!: 27. marts un Hanss Dītrihs Genšers · Redzēt vairāk »

Heinrihs Manns

Heinrihs Manns (dzimis, miris) bija vācu rakstnieks un sabiedrisks darbinieks, Tomasa Manna vecākais brālis.

Jaunums!!: 27. marts un Heinrihs Manns · Redzēt vairāk »

Ivans Gašparovičs

Ivans Gašparovičs (dzimis) ir slovāku politiķis, Slovākijas prezidents no 2004.

Jaunums!!: 27. marts un Ivans Gašparovičs · Redzēt vairāk »

Iznīcinātājs

Iznīcinātājs ir kara lidmašīna, kuru galvenais uzdevums ir iznīcināt pretinieku lidmašīnas, pretēji bumbvedējiem, kuri uzbrūk, nometot bumbas uz zemes.

Jaunums!!: 27. marts un Iznīcinātājs · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 27. marts un Japāna · Redzēt vairāk »

Jānis Ivanovs

Jānis Ivanovs (dzimis, miris) bija Latvijas krievu izcelsmes komponists un mūzikas pedagogs, Latvijas Konservatorijas kompozīcijas klases profesors.

Jaunums!!: 27. marts un Jānis Ivanovs · Redzēt vairāk »

Jānis XXII

Pāvests Jānis XXII (dzimis Žaks Diēzs (Jacques Duèze, d'Euse) 1249. gadā, miris), pāvests no 1316.

Jaunums!!: 27. marts un Jānis XXII · Redzēt vairāk »

Johans Štāmics

Johans Vencels Antons Štāmics jeb Jans Vāclavs Antonīns Stamics čehu tradīcijā (dzimis, miris) bija Čehijā dzimis komponists un vijolnieks, Manheimas muzikālās skolas pamatlicējs.

Jaunums!!: 27. marts un Johans Štāmics · Redzēt vairāk »

Jurijs Gagarins

Jurijs Gagarins (dzimis, miris) bija padomju krievu kosmonauts.

Jaunums!!: 27. marts un Jurijs Gagarins · Redzēt vairāk »

Kārlis Mīlenbahs

K.Mīlenbaha "Daži jautājumi par latviešu valodu" (1891). Kārlis Mīlenbahs (Mǖlenbachs, dzimis, miris) bija latviešu valodnieks, pedagogs, viens no latviešu valodniecības un latviešu leksikogrāfijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: 27. marts un Kārlis Mīlenbahs · Redzēt vairāk »

Klements III

Pāvests Klements III, īstajā vārdā Paolo Skolari (dzimis aptuveni 1130. gadā, miris) bija Romas pāvests no 1187.

Jaunums!!: 27. marts un Klements III · Redzēt vairāk »

Kosmonauts

NASA astronauts Brūss Makendless II atklātā kosmosā 1984. gadā Kosmonauts (no — "kosmoss" + nautes — "kuģot") vai astronauts (no — "zvaigzne" + nautes — "kuģot") ir cilvēks, kas veicis kosmisko lidojumu.

Jaunums!!: 27. marts un Kosmonauts · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 27. marts un Krievija · Redzēt vairāk »

Krimas karš

Krimas karš (1853—1856) risinājās starp Krievijas Impēriju un sabiedrotajiem: Franciju, Lielbritāniju, Sardīniju un Osmaņu impēriju.

Jaunums!!: 27. marts un Krimas karš · Redzēt vairāk »

Kristofs Langens

Kristofs Langens (dzimis, Ķelnē, Vācijā) ir vācu bobslejists, kurš piedalījies 1992, 1998.

Jaunums!!: 27. marts un Kristofs Langens · Redzēt vairāk »

Kventins Tarantīno

Kventins Džeroms Tarantīno (dzimis Noksvillā, ASV) ir amerikāņu kinorežisors, scenārists, producents un aktieris.

Jaunums!!: 27. marts un Kventins Tarantīno · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 27. marts un Latvija · Redzēt vairāk »

Latvijas Republikas Ministru prezidents

Latvijas Republikas Ministru prezidents ir Latvijas Ministru kabineta vadītājs, valsts premjerministrs.

Jaunums!!: 27. marts un Latvijas Republikas Ministru prezidents · Redzēt vairāk »

Londona

Londona ir Apvienotās Karalistes galvaspilsēta pie Temzas upes Anglijas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: 27. marts un Londona · Redzēt vairāk »

Lsm.lv

LSM.lv ir Latvijas Sabiedrisko mediju — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas — veidots ziņu portāls.

Jaunums!!: 27. marts un Lsm.lv · Redzēt vairāk »

Ludvigs Mīss van der Roe

Ludvigs Mīss van der Roe (dzimis Marija Ludvigs Mihaels Mīss (Maria Ludwig Michael Mies), miris) bija Vācijas/ASV arhitekts.

Jaunums!!: 27. marts un Ludvigs Mīss van der Roe · Redzēt vairāk »

Luijs XVII

Luijs XVII; dzimis, miris) bija Francijas karaļa Luija XVI un karalienes Marijas Antuanetes dēls. Pēc vecāku sodīšanas ar nāvi Franču revolūcijas laikā 1791. gadā līdz savai nāvei no slimības desmit gadu vecumā ieslodzījumā 1795. gadā franču monarhistu uzlūkots kā leģitīms Francijas karalis. Reāli nekad nav valdījis.

Jaunums!!: 27. marts un Luijs XVII · Redzēt vairāk »

Mariner 7

Mariner 7 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) starpplanētu zonde Marsa izpētei no pārlidošanas trajektorijas.

Jaunums!!: 27. marts un Mariner 7 · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas Federācijas galvaspilsēta un Krievijas federālā pilsēta, kas atrodas valsts rietumu daļā pie Maskavas upes, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: 27. marts un Maskava · Redzēt vairāk »

Meistars Ekharts

baznīcas durvis piemin Meistaru Ekhartu Meistars Ekharts (dzimis 1260. gadā, miris 1327. gadā) bijis dominikāņu mūks, sludinātājs, filozofs un mistiķis.

Jaunums!!: 27. marts un Meistars Ekharts · Redzēt vairāk »

Meraija Kerija

Meraija Kerija (dzimusi) ir amerikāņu mūziķe un aktrise.

Jaunums!!: 27. marts un Meraija Kerija · Redzēt vairāk »

Mjanma

Mjanma, oficiāli Mjanmas Savienības Republika, ir valsts Dienvidaustrumāzijā.

Jaunums!!: 27. marts un Mjanma · Redzēt vairāk »

Mstislavs Rostropovičs

Mstislavs Rostropovičs (dzimis, miris) bija krievu čellists un diriģents.

Jaunums!!: 27. marts un Mstislavs Rostropovičs · Redzēt vairāk »

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.

Jaunums!!: 27. marts un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »

Natans Filjons

Natans Filjons (dzimis) ir kanādiešu aktieris un lomu ierunātājs, kurš vislabāk ir pazīstams ar Ričarda Kāsla lomu seriālā "Kāsla metode".

Jaunums!!: 27. marts un Natans Filjons · Redzēt vairāk »

NATO

Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā: NATO dalībvalstis (tumši zilā krāsā), valstis, ar kurā notiek iestāšanās sarunas (gaišāk zilā), valstis, kuras solīts uzaicināt sākt sarunas (zaļā) un valstis, kuras nav plānots uzaicināt piedalīties NATO (sarkanā). Ziemeļatlantijas Līguma organizācija (latviski biežāk lietots tās angliskā nosaukuma akronīms NATO,; oficiāli arī OTAN) ir militāra savienība, kas apvieno vairākas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ar mērķi "saglabāt un attīstīt savas aizsardzības spējas gan individuāli, gan kopējiem spēkiem, nodrošinot kopīgas aizsardzības plānošanas pamatu".

Jaunums!!: 27. marts un NATO · Redzēt vairāk »

Nepjido

Nepjido (MLCTS: nepranytau, izrunā:, burtiskā tulkojumā "Karaļa mītne") kopš ir Mjanmas (Birmas) galvaspilsēta.

Jaunums!!: 27. marts un Nepjido · Redzēt vairāk »

Nikolajs Bulgaņins

Nikolajs Bulgaņins (dzimis, miris) bija padomju politiķis, PSRS komunistiskās partijas līderis.

Jaunums!!: 27. marts un Nikolajs Bulgaņins · Redzēt vairāk »

Norvēģija

Norvēģija (būkmolā: Norge), oficiāli Norvēģijas Karaliste, ir valsts Ziemeļeiropā, kura aizņem Skandināvijas rietumu daļu.

Jaunums!!: 27. marts un Norvēģija · Redzēt vairāk »

Oto Vallahs

Oto Vallahs (dzimis, miris) bija vācu ķīmiķis.

Jaunums!!: 27. marts un Oto Vallahs · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.

Jaunums!!: 27. marts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

PSRS Ministru padome

Pirmā PSRS Ministru padome (1946–1953). PSRS Ministru padome bija Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) augstākā izpildvaras institūcija no 1946.

Jaunums!!: 27. marts un PSRS Ministru padome · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: 27. marts un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Rumānija

Rumānija ir pusprezidentāla, unitāra valsts Centrāleiropas dienvidaustrumos.

Jaunums!!: 27. marts un Rumānija · Redzēt vairāk »

Saņa Iličs

Aleksandars "Saņa" Iličs (dzimis, miris Belgradā) bija serbu komponists un pianists.

Jaunums!!: 27. marts un Saņa Iličs · Redzēt vairāk »

Sandro Munari

Sandro Munari (dzimis, Kavardzerē, Itālijā) ir bijušais sacīkšu pilots no Itālijas.

Jaunums!!: 27. marts un Sandro Munari · Redzēt vairāk »

Skotija

Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).

Jaunums!!: 27. marts un Skotija · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: 27. marts un Somija · Redzēt vairāk »

Staņislavs Lems

Staņislavs Hermans Lems (dzimis Ļvivā, miris Krakovā) bija poļu zinātniskās fantastikas rakstnieks, filozofs un esejists.

Jaunums!!: 27. marts un Staņislavs Lems · Redzēt vairāk »

Starpplanētu zonde

Starpplanētu zonde Voyager Starpplanētu zonde, automātiskā starpplanētu stacija jeb kosmiskā zonde — automātisks kosmiskais aparāts, kas paredzēts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk - uz citas planētas apkaimi, bet mērķis tam var būt arī Mēness, asteroīds vai komēta.

Jaunums!!: 27. marts un Starpplanētu zonde · Redzēt vairāk »

Teātris

Ņujorkas štata teātris. Teātris ((théatron) — 'skatītāju vietas') ir mākslas veids, kas nodarbojas ar dramaturģijas darbu (lugu) vai māksliniecisku ieceru dramatisku realizāciju, tas ir, dramatisko izrāžu radīšanu un publisku izrādīšanu (parasti uz skatuves), izmantojot aktiera tēlojumu, runu, žestus, kustības, mūziku un tā tālāk.

Jaunums!!: 27. marts un Teātris · Redzēt vairāk »

Toms Sēbergs

Toms Sēbergs (dzimis, miris) bija norvēģu sporta šāvējs.

Jaunums!!: 27. marts un Toms Sēbergs · Redzēt vairāk »

V-2 raķete

V-2 (no "Atmaksas ierocis"; izrunā kā "Fau-2") jeb A4 (Aggregat 4) - pirmā ballistiskā raķete.

Jaunums!!: 27. marts un V-2 raķete · Redzēt vairāk »

Valērijs Bikovskis

Valērijs Bikovskis (Валерий Фёдорович Быковский, dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts.

Jaunums!!: 27. marts un Valērijs Bikovskis · Redzēt vairāk »

Valērijs Kargins

Valērijs Kargins (dzimis Rīgā) ir Latvijas uzņēmējs, viens no Parex bankas dibinātājiem un bijušajiem īpašniekiem.

Jaunums!!: 27. marts un Valērijs Kargins · Redzēt vairāk »

Vasīlijs Košečkins

Vasīlijs Košečkins (dzimis 1983. gada 27. martā Toljati) ir krievu hokejists, vārtsargs.

Jaunums!!: 27. marts un Vasīlijs Košečkins · Redzēt vairāk »

Vasilijs II Tumšais

Vasilijs II Vasiļjevičs jeb Vasilijs II Tumšais (iesauka Tumšais lietota Aklā nozīmē; dzimis, miris) bija Maskavijas lielkņazs no līdz savai nāvei.

Jaunums!!: 27. marts un Vasilijs II Tumšais · Redzēt vairāk »

Vasilijs Smislovs

Vasilijs Smislovs (dzimis Maskavā, miris turpat) bija PSRS un Krievijas šahists — septītais pasaules čempions šahā (1957 — 1958).

Jaunums!!: 27. marts un Vasilijs Smislovs · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 27. marts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vensāns d'Endī

Vensāns d'Endī (dzimis, miris) bija franču komponists un pedagogs.

Jaunums!!: 27. marts un Vensāns d'Endī · Redzēt vairāk »

Vilhelms Bērs

Vilhelms Volfs Bērs (dzimis, miris) bija vācu baņķieris un astronoms.

Jaunums!!: 27. marts un Vilhelms Bērs · Redzēt vairāk »

Vilhelms Rentgens

Vilhelms Konrāds Rentgens (dzimis, miris) bija vācu fiziķis.

Jaunums!!: 27. marts un Vilhelms Rentgens · Redzēt vairāk »

Ziemeļjūra

Ziemeļjūra ir Atlantijas okeānam piederīga malas jūra tā ziemeļu daļā pie Eiropas krastiem; to no trim pusēm ieskauj sauszeme.

Jaunums!!: 27. marts un Ziemeļjūra · Redzēt vairāk »

Ziemeļmaķedonija

Ziemeļmaķedonijas Republika, arī Ziemeļu Maķedonija, ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā.

Jaunums!!: 27. marts un Ziemeļmaķedonija · Redzēt vairāk »

1191. gads

1191.

Jaunums!!: 27. marts un 1191. gads · Redzēt vairāk »

1329. gads

1329.

Jaunums!!: 27. marts un 1329. gads · Redzēt vairāk »

1378. gads

1378.

Jaunums!!: 27. marts un 1378. gads · Redzēt vairāk »

1462. gads

1462.

Jaunums!!: 27. marts un 1462. gads · Redzēt vairāk »

1513. gads

1513.

Jaunums!!: 27. marts un 1513. gads · Redzēt vairāk »

1625. gads

1625.

Jaunums!!: 27. marts un 1625. gads · Redzēt vairāk »

1676. gads

1676.

Jaunums!!: 27. marts un 1676. gads · Redzēt vairāk »

1757. gads

1757.

Jaunums!!: 27. marts un 1757. gads · Redzēt vairāk »

1785. gads

1785.

Jaunums!!: 27. marts un 1785. gads · Redzēt vairāk »

1809. gads

1809.

Jaunums!!: 27. marts un 1809. gads · Redzēt vairāk »

1845. gads

1845.

Jaunums!!: 27. marts un 1845. gads · Redzēt vairāk »

1847. gads

1847.

Jaunums!!: 27. marts un 1847. gads · Redzēt vairāk »

1850. gads

1850.

Jaunums!!: 27. marts un 1850. gads · Redzēt vairāk »

1851. gads

1851.

Jaunums!!: 27. marts un 1851. gads · Redzēt vairāk »

1854. gads

1854.

Jaunums!!: 27. marts un 1854. gads · Redzēt vairāk »

1871. gads

1871.

Jaunums!!: 27. marts un 1871. gads · Redzēt vairāk »

1875. gads

1875.

Jaunums!!: 27. marts un 1875. gads · Redzēt vairāk »

1886. gads

1886.

Jaunums!!: 27. marts un 1886. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 27. marts un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 27. marts un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1927. gads

1927.

Jaunums!!: 27. marts un 1927. gads · Redzēt vairāk »

1931. gads

1931.

Jaunums!!: 27. marts un 1931. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 27. marts un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940.

Jaunums!!: 27. marts un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 27. marts un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945.

Jaunums!!: 27. marts un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: 27. marts un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 27. marts un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 27. marts un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 27. marts un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 27. marts un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: 27. marts un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 27. marts un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 27. marts un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 27. marts un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 27. marts un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 27. marts un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 27. marts un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 27. marts un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 27. marts un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 27. marts un 1994. gads · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: 27. marts un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: 27. marts un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 27. marts un 2007. gads · Redzēt vairāk »

2008. gads

2008.

Jaunums!!: 27. marts un 2008. gads · Redzēt vairāk »

2009. gads

2009.

Jaunums!!: 27. marts un 2009. gads · Redzēt vairāk »

2010. gads

2010.

Jaunums!!: 27. marts un 2010. gads · Redzēt vairāk »

2019. gads

2019.

Jaunums!!: 27. marts un 2019. gads · Redzēt vairāk »

2020. gads

2020.

Jaunums!!: 27. marts un 2020. gads · Redzēt vairāk »

2022. gads

2022.

Jaunums!!: 27. marts un 2022. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

27.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »