Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

3. septembris

Indekss 3. septembris

3.

120 attiecības: Aleksandrs Flemings, Aleksandrs Koblencs, Amerikas Savienotās Valstis, Anti Tulenheimo, Apvienotā Karaliste, Austrālija, Ūlofs Melbergs, Ķīna, Žans Žoress, Čārlijs Šīns, Benedikts XV, Beslana, Dagnija Staķe, Dženija Finča, E. E. Kamingss, Ežēns de Boarnē, Edgars Zalāns, Edvards Benešs, Fanija Kaplāne, Ferdinands Porše, Francija, Frenks Bērnets, Frenks Kapra, Frics Pregls, Garais gads, Gregora kalendārs, Heinrihs Kristians Šūmahers, Helēna Demakova, Inese Vaidere, Intars Dambis, Irāka, Ivans Turgeņevs, Ivars Eglītis, Jaunzēlande, Katara, Kārls Deivids Andersons, Krievija, Latvija, Lūiss Salivans, Mario Dragi, Marss (planēta), Martins Gerbers, Olivers Kromvels, Otrais pasaules karš, Penicilīni, Pirmais pasaules karš, Portugāles Eleonora, Rīga, Romas impērija, Romas pāvests, ..., Sanmarīno, Sergejs Dolgopolovs, Sergejs Dovlatovs, Starpkontinentālā ballistiskā raķete, Stīvs Džonss, Tomo Miličevičs, Turcija, Urho Kekonens, Vatikāns, Vācija, Viking 2, Zviedrija, 1434. gads, 1467. gads, 1599. gads, 1658. gads, 1780. gads, 1781. gads, 1791. gads, 1818. gads, 1824. gads, 1850. gads, 1856. gads, 1859. gads, 1869. gads, 1875. gads, 1879. gads, 1883. gads, 1884. gads, 1890. gads, 1894. gads, 1897. gads, 1899. gads, 1900. gads, 1905. gads, 1914. gads, 1916. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1924. gads, 1928. gads, 1930. gads, 1939. gads, 1941. gads, 1947. gads, 1948. gads, 1951. gads, 1952. gads, 1955. gads, 1958. gads, 1959. gads, 1962. gads, 1965. gads, 1967. gads, 1971. gads, 1974. gads, 1976. gads, 1977. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1983. gads, 1985. gads, 1986. gads, 1990. gads, 1991. gads, 1992. gads, 1993. gads, 1994. gads, 1996. gads, 2004. gads. Izvērst indekss (70 vairāk) »

Aleksandrs Flemings

Aleksandrs Flemings Fēru salu pastmarkā. Sers Aleksandrs Flemings (Alexander Fleming, dzimis 1881. gada 6. augustā Darvelā, Īsteiršīrā, Skotijā, miris 1955. gada 11. martā Londonā) bija skotu biologs un farmakologs.

Jaunums!!: 3. septembris un Aleksandrs Flemings · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Koblencs

Aleksandrs Koblencs (dzimis Rīgā, miris Berlīnē) bija Latvijas šahists, treneris, žurnālists un šaha literatūras autors, viņa grāmatas tulkotas daudzās valodās.

Jaunums!!: 3. septembris un Aleksandrs Koblencs · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 3. septembris un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Anti Tulenheimo

Anti Tulenheimo (Antti Agathon Tulenheimo, dzimis, miris) bija Somijas politiķis.

Jaunums!!: 3. septembris un Anti Tulenheimo · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 3. septembris un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: 3. septembris un Austrālija · Redzēt vairāk »

Ūlofs Melbergs

Ūlofs Melbergs (dzimis, Gulspangā, Zviedrijā) ir zviedru futbolists, kas spēlē aizsarga pozīcijā.

Jaunums!!: 3. septembris un Ūlofs Melbergs · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: 3. septembris un Ķīna · Redzēt vairāk »

Žans Žoress

Žans Leons Žoress (dzimis, miris) bija franču sociālistu līderis.

Jaunums!!: 3. septembris un Žans Žoress · Redzēt vairāk »

Čārlijs Šīns

Karloss Ērvins Estevess (dzimis), plašāk zināms ar savu skatuves vārdu Čārlijs Šīns (Charlie Sheen), ir amerikāņu kinoaktieris.

Jaunums!!: 3. septembris un Čārlijs Šīns · Redzēt vairāk »

Benedikts XV

Pāvests Benedikts XV ((), dzimis kā Džakomo della Kjeza, dzimis., miris) bija Romas pāvests, kura pontifikāts ilga no 1914.

Jaunums!!: 3. septembris un Benedikts XV · Redzēt vairāk »

Beslana

Beslana (Beslæn) ir pilsēta Ziemeļosetijā-Alānijā, Krievijā.

Jaunums!!: 3. septembris un Beslana · Redzēt vairāk »

Dagnija Staķe

Dagnija Staķe (dzimusi Vietalvas pagastā) ir latviešu pedagoģe un politiķe, Latvijas Zemnieku savienības biedre, bijusī ministre un Saeimas deputāte.

Jaunums!!: 3. septembris un Dagnija Staķe · Redzēt vairāk »

Dženija Finča

Dženija Linna Finča (dzimusi) ir amerikāņu softbola spēlētāja, 2004. gada Olimpisko spēļu uzvarētāja un 2008. gada Olimpisko spēļu sudraba medaļas ieguvēja ASV softbola izlases sastāvā.

Jaunums!!: 3. septembris un Dženija Finča · Redzēt vairāk »

E. E. Kamingss

E.

Jaunums!!: 3. septembris un E. E. Kamingss · Redzēt vairāk »

Ežēns de Boarnē

Ežēns Rozs de Boarnē (dzimis, miris) bija franču ģenerālis, Napoleona otrās sievas Žozefīnes dēls no viņas pirmās laulības ar ģenerāli Aleksandru de Boarnē.

Jaunums!!: 3. septembris un Ežēns de Boarnē · Redzēt vairāk »

Edgars Zalāns

Edgars Zalāns (dzimis Kuldīgā) ir latviešu arhitekts un politiķis, bijis Kuldīgas pilsētas domes priekšsēdētājs un Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs, kā arī Saeimas deputāts.

Jaunums!!: 3. septembris un Edgars Zalāns · Redzēt vairāk »

Edvards Benešs

Edvards Benešs (dzimis, miris) bija čehoslovaku politiķis, viens no Čehoslovakijas izveidotājiem un tās prezidents no 1935.

Jaunums!!: 3. septembris un Edvards Benešs · Redzēt vairāk »

Fanija Kaplāne

Fanija Kaplāne), īstajā vārdā Feiga Roitblate (-). Viņa bija anarhiste un vēlāk esere, visvairāk zināma ar to, ka mēģināja nošaut Viskrievijas sociāldemokrātiskās (boļševiku) partijas vadītāju un Padomju Krievijas Tautas komisāru padomes priekšsēdētāju Ļeņinu.

Jaunums!!: 3. septembris un Fanija Kaplāne · Redzēt vairāk »

Ferdinands Porše

Ferdinands Porše (dzimis, miris) bija Bohēmijas izcelsmes vācu automobiļu un kara tehnikas konstruktors.

Jaunums!!: 3. septembris un Ferdinands Porše · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 3. septembris un Francija · Redzēt vairāk »

Frenks Bērnets

Frenks Makferleins Bērnets (Frank Macfarlane Burnet) bija austrāliešu virusologs, kas pazīstams kļuva ar savu ieguldījumu imunoloģijā.

Jaunums!!: 3. septembris un Frenks Bērnets · Redzēt vairāk »

Frenks Kapra

Frenks Rasels Kapra (dzimis, miris) bija amerikāņu kinorežisors.

Jaunums!!: 3. septembris un Frenks Kapra · Redzēt vairāk »

Frics Pregls

Frics Pregls arī Frideriks Pregls (Fritz Pregl, Friderik Pregl) (dzimis 1869. gada 3.septembrī Ļubļanā, miris 1930.gada 13.decembrī Grācā) bija slovēņu izcelsmes austriešu ķīmiķis.

Jaunums!!: 3. septembris un Frics Pregls · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 3. septembris un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 3. septembris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Heinrihs Kristians Šūmahers

Heirnihs Kristians Šumahers. Heinrihs Kristians Šūmahers (Heinrich Christian Schumacher, dzimis, miris) bija vācu astronoms.

Jaunums!!: 3. septembris un Heinrihs Kristians Šūmahers · Redzēt vairāk »

Helēna Demakova

Helēna Demakova (dzimusi Rīgā) ir latviešu mākslas zinātniece, mākslas izstāžu kuratore, Latvijas Kultūras ministre (2004—2009) un pasniedzēja Latvijas Mākslas akadēmijā.

Jaunums!!: 3. septembris un Helēna Demakova · Redzēt vairāk »

Inese Vaidere

Inese Vaidere (dzimusi Jelgavā) ir latviešu ekonomiste, zinātniece, politiķe, starptautiskās tirdzniecības un ārlietu eksperte.

Jaunums!!: 3. septembris un Inese Vaidere · Redzēt vairāk »

Intars Dambis

Intars Dambis (dzimis) ir latviešu bobsleja stūmējs, kurš startē kopš 2002.

Jaunums!!: 3. septembris un Intars Dambis · Redzēt vairāk »

Irāka

Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu.

Jaunums!!: 3. septembris un Irāka · Redzēt vairāk »

Ivans Turgeņevs

Ivans Turgeņevs (dzimis, miris) bija krievu rakstnieks.

Jaunums!!: 3. septembris un Ivans Turgeņevs · Redzēt vairāk »

Ivars Eglītis

Ivars Eglītis (dzimis) ir ārsts, bijušais Latvijas Republikas Veselības ministrs, pārstāvot valdībā Tautas partiju.

Jaunums!!: 3. septembris un Ivars Eglītis · Redzēt vairāk »

Jaunzēlande

Jaunzēlande ir valsts Okeānijas dienvidrietumos un Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.

Jaunums!!: 3. septembris un Jaunzēlande · Redzēt vairāk »

Katara

Katara (Qaṭar, izrunā), oficiāli Kataras Valsts (دولة قطر, Dawlat Qaṭar) ir valsts Tuvajos Austrumos.

Jaunums!!: 3. septembris un Katara · Redzēt vairāk »

Kārls Deivids Andersons

Kārls Deivids Andersons (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.

Jaunums!!: 3. septembris un Kārls Deivids Andersons · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 3. septembris un Krievija · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 3. septembris un Latvija · Redzēt vairāk »

Lūiss Salivans

Lūiss Henrijs Salivans (dzimis, miris) bija amerikāņu arhitekts.

Jaunums!!: 3. septembris un Lūiss Salivans · Redzēt vairāk »

Mario Dragi

Mario Dragi (dzimis) ir itāļu finansists un ekonomists, no 2011.

Jaunums!!: 3. septembris un Mario Dragi · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: 3. septembris un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Martins Gerbers

Martins Gerbers (dzimis 1974. gada 3. septembrī Burgdorfā) ir Šveices hokejists, vārtsargs.

Jaunums!!: 3. septembris un Martins Gerbers · Redzēt vairāk »

Olivers Kromvels

Olivers Kromvels (dzimis, miris) bija angļu 17.

Jaunums!!: 3. septembris un Olivers Kromvels · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 3. septembris un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Penicilīni

Penicilīnu struktūrformula. Ar '''R''' apzīmēta grupa, kas dažādiem penicilīniem ir atšķirīga. Penicilīni (— 'ota'; no Penicillium ģints pelējuma sēnītēm ar otveida formu) ir antibiotikas, ko iegūst no pelējumsēnēm vai sintezē mākslīgi.

Jaunums!!: 3. septembris un Penicilīni · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: 3. septembris un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Portugāles Eleonora

Portugāles Eleonora Helēna (dzimusi, mirusi) bija Portugāles karaļa Duartes I meita un kā Svētās Romas imperatora Frīdriha III sieva Svētās Romas imperatore no 1452.

Jaunums!!: 3. septembris un Portugāles Eleonora · Redzēt vairāk »

Rīga

Rīgas pilsētas logotips Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpnieciskais, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.

Jaunums!!: 3. septembris un Rīga · Redzēt vairāk »

Romas impērija

Romas impērijaRomas impērija bija Senās Romas periods, kas aizsākās pēc Romas republikas sabrukšanas 1.

Jaunums!!: 3. septembris un Romas impērija · Redzēt vairāk »

Romas pāvests

Pāvests Francisks I Pāvestu saraksts Vatikānā, sv. Pētera katedrālē Pāvests ( (pappas) — 'tēvs') ir Romas Katoļu baznīcas augstākais virspriesteris, Romas pilsētas bīskaps, Svētā Krēsla monarhs un suverēns, Vatikāna valsts vadītājs.

Jaunums!!: 3. septembris un Romas pāvests · Redzēt vairāk »

Sanmarīno

Gaišā Sanmarīno Republika ir valsts Dienvideiropā, kuru no visām pusēm ierobežo Itālija.

Jaunums!!: 3. septembris un Sanmarīno · Redzēt vairāk »

Sergejs Dolgopolovs

Sergejs Dolgopolovs (dzimis Rīgā) ir krievu tautības Latvijas politiķis, pārstāv partiju "Saskaņa".

Jaunums!!: 3. septembris un Sergejs Dolgopolovs · Redzēt vairāk »

Sergejs Dovlatovs

Sergejs Dovlatovs (dzimis, miris) bija ebreju/armēņu izcelsmes krievu rakstnieks.

Jaunums!!: 3. septembris un Sergejs Dovlatovs · Redzēt vairāk »

Starpkontinentālā ballistiskā raķete

Starpkontinentālā ballistiskā raķete jeb SKBR (jeb ICBM) ir tālas darbības (vairāk nekā 5500 km) ballistiskā raķete.

Jaunums!!: 3. septembris un Starpkontinentālā ballistiskā raķete · Redzēt vairāk »

Stīvs Džonss

Stīvens Filips Džonss (Stephen Phillip Jones, dzimis 1955. gada 3. maijā Londonā) ir britu ģitārists un dziedātājs.

Jaunums!!: 3. septembris un Stīvs Džonss · Redzēt vairāk »

Tomo Miličevičs

Tomislavs "Tomo" Miličevičs (Tomislav "Tomo" Miličević; dzimis, Sarajevā, Bosnijā un Hercogovinā) ir grupas 30 Seconds to Mars ģitārists.

Jaunums!!: 3. septembris un Tomo Miličevičs · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: 3. septembris un Turcija · Redzēt vairāk »

Urho Kekonens

Urho Kaleva Kekonens (Urho Kaleva Kekkonen, dzimis Pielavesi Austrumsomijas lēnē, miris Helsinkos) bija somu politiķis, Somijas premjerministrs (1950—1953, 1954—1956), Somijas prezidents (1956—1981) no Somijas Centra partijas (Suomen Keskusta).

Jaunums!!: 3. septembris un Urho Kekonens · Redzēt vairāk »

Vatikāns

Vatikāns jeb Vatikāna Pilsētvalsts ir pilsētvalsts Romas centrā.

Jaunums!!: 3. septembris un Vatikāns · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 3. septembris un Vācija · Redzēt vairāk »

Viking 2

Marsa virsmas attēls ("Viking 2" foto) Viking 2' bija otrais no "Viking" misijas aparātiem, kas bija identisks "Viking 1" aparātam.

Jaunums!!: 3. septembris un Viking 2 · Redzēt vairāk »

Zviedrija

Zviedrija, oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā.

Jaunums!!: 3. septembris un Zviedrija · Redzēt vairāk »

1434. gads

1434.

Jaunums!!: 3. septembris un 1434. gads · Redzēt vairāk »

1467. gads

1467.

Jaunums!!: 3. septembris un 1467. gads · Redzēt vairāk »

1599. gads

1599.

Jaunums!!: 3. septembris un 1599. gads · Redzēt vairāk »

1658. gads

1658.

Jaunums!!: 3. septembris un 1658. gads · Redzēt vairāk »

1780. gads

1780.

Jaunums!!: 3. septembris un 1780. gads · Redzēt vairāk »

1781. gads

1781.

Jaunums!!: 3. septembris un 1781. gads · Redzēt vairāk »

1791. gads

1791.

Jaunums!!: 3. septembris un 1791. gads · Redzēt vairāk »

1818. gads

1818.

Jaunums!!: 3. septembris un 1818. gads · Redzēt vairāk »

1824. gads

1824.

Jaunums!!: 3. septembris un 1824. gads · Redzēt vairāk »

1850. gads

1850.

Jaunums!!: 3. septembris un 1850. gads · Redzēt vairāk »

1856. gads

1856.

Jaunums!!: 3. septembris un 1856. gads · Redzēt vairāk »

1859. gads

1859.

Jaunums!!: 3. septembris un 1859. gads · Redzēt vairāk »

1869. gads

1869.

Jaunums!!: 3. septembris un 1869. gads · Redzēt vairāk »

1875. gads

1875.

Jaunums!!: 3. septembris un 1875. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: 3. septembris un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: 3. septembris un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1884. gads

1884.

Jaunums!!: 3. septembris un 1884. gads · Redzēt vairāk »

1890. gads

1890.

Jaunums!!: 3. septembris un 1890. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: 3. septembris un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1897. gads

1897.

Jaunums!!: 3. septembris un 1897. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: 3. septembris un 1899. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 3. septembris un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1905. gads

1905.

Jaunums!!: 3. septembris un 1905. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 3. septembris un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 3. septembris un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: 3. septembris un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 3. septembris un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: 3. septembris un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 3. septembris un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 3. septembris un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 3. septembris un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 3. septembris un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1947. gads

1947.

Jaunums!!: 3. septembris un 1947. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 3. septembris un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: 3. septembris un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1952. gads

1952.

Jaunums!!: 3. septembris un 1952. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 3. septembris un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 3. septembris un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1959. gads

1959.

Jaunums!!: 3. septembris un 1959. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 3. septembris un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: 3. septembris un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 3. septembris un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1971. gads

1971.

Jaunums!!: 3. septembris un 1971. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 3. septembris un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 3. septembris un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 3. septembris un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 3. septembris un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 3. septembris un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 3. septembris un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: 3. septembris un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 3. septembris un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 3. septembris un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 3. septembris un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 3. septembris un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 3. septembris un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 3. septembris un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 3. septembris un 1996. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: 3. septembris un 2004. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

3.septembris.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »