Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

30. aprīlis

Indekss 30. aprīlis

30.

110 attiecības: Akon, Albrehts fon Rons, Amerikas Savienotās Valstis, Andris Vaņins, Austrijas erchercogs Kārlis, Žans Moreass, Žorže Šamine, Ādolfs Hitlers, CERN, Džordžs Balančins, Eduārs Manē, Ernests Dinsbergs, Eva Brauna, Fēlikss Gvatari, Filips III Drosmīgais, Filips Kirkorovs, Garais gads, Gregora kalendārs, Harijs Vītoliņš (1968), Havajas, Hošimina, Ilmārs Rimšēvičs, Jaroslavs Hašeks, Jānis Liepiņš (virsnieks), Joahims fon Ribentrops, Johans Cerklass fon Tillī, Juliāna, Kazimirs III Lielais, Kārlis Frīdrihs Gauss, Kārlis XVI Gustavs, Kirstena Dansta, Klods Šenons, Konstantīns Raudive, Larss fon Trīrs, Lerijs Nivens, Luiziāna, Lukāns, Marija II Stjuarte, Nikaragva, Reihstāgs, Rolands Racenbergers, Saimons Kuznecs, Sarkanā armija, Sigismunds III Vāsa, Tatjana Hifnere, Vasaras laiks, Vācija, Venēcijas biennāle, Vilnis Baltiņš, Vispasaules tīmeklis, ..., Vjetnama, Vjetnamas karš, 1245. gads, 1285. gads, 1310. gads, 1370. gads, 1559. gads, 1566. gads, 1632. gads, 1662. gads, 1694. gads, 1771. gads, 1777. gads, 1803. gads, 1812. gads, 1816. gads, 1832. gads, 1838. gads, 1847. gads, 1855. gads, 1856. gads, 1881. gads, 1883. gads, 1889. gads, 1893. gads, 1894. gads, 1895. gads, 1900. gads, 1901. gads, 1902. gads, 1904. gads, 1909. gads, 1910. gads, 1912. gads, 1916. gads, 1923. gads, 1930. gads, 1938. gads, 1942. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1956. gads, 1960. gads, 1965. gads, 1967. gads, 1968. gads, 1973. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1980. gads, 1982. gads, 1983. gads, 1985. gads, 1992. gads, 1993. gads, 1994. gads, 2001. gads, 2004. gads, 39. gads, 65. gads. Izvērst indekss (60 vairāk) »

Akon

Akon ir hiphopa un R&B dziedātājs.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Akon · Redzēt vairāk »

Albrehts fon Rons

Albrehts Teodors Emils grāfs fon Rons (dzimis, miris) bija Prūsijas valsts darbinieks un karavīrs.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Albrehts fon Rons · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andris Vaņins

Andris Vaņins (dzimis Ilūkstē) ir latviešu futbolists, spēlē vārtsarga pozīcijā, Latvijas izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Andris Vaņins · Redzēt vairāk »

Austrijas erchercogs Kārlis

Austrijas erchercogs Kārlis, Tešenes hercogs (dzimis, miris) bija Austrijas feldmaršals, viens no redzamākajiem Napoleona pretiniekiem.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Austrijas erchercogs Kārlis · Redzēt vairāk »

Žans Moreass

Žans Moreass (Jean Moréas, dzimis 1856. gada 15. aprīlī, miris 1910. gada 30. aprīlī), dzimis Joannis Papadiamontopuls (Ιωάννης Παπαδιαμαντόπουλος), bija grieķu dzejnieks, kas rakstīja franču valodā.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Žans Moreass · Redzēt vairāk »

Žorže Šamine

Žorže Šamine (dzimis, Portu, Portugālē) ir portugāļu baritons.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Žorže Šamine · Redzēt vairāk »

Ādolfs Hitlers

Ādolfs Hitlers (dzimis, miris) bija NSDAP līderis, no 1933.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Ādolfs Hitlers · Redzēt vairāk »

CERN

Eiropas kodolpētījumu organizācija, plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem.

Jaunums!!: 30. aprīlis un CERN · Redzēt vairāk »

Džordžs Balančins

Džordžs Balančins (dzimis kā Georgijs Balančivadze, miris) bija Krievijā dzimis gruzīnu izcelsmes amerikāņu horeogrāfs.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Džordžs Balančins · Redzēt vairāk »

Eduārs Manē

Eduārs Manē (dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Eduārs Manē · Redzēt vairāk »

Ernests Dinsbergs

Ernests Dinsbergs, arī Ernests Dinsberģis (vecajā ortogrāfijā: Dünsberga Ernsts, dzimis, miris) bija latviešu skolotājs, dzejnieks un publicists, apmēram 100 dažāda satura grāmatu autors, sastādītājs un tulkotājs, aptverot visas rakstniecības un dažas zinātnes nozares (etnogrāfiju, vēsturi, ģeogrāfiju, poētiku).

Jaunums!!: 30. aprīlis un Ernests Dinsbergs · Redzēt vairāk »

Eva Brauna

Eva Brauna un Hitlers pastaigā, 1942. gadā Eva Anna Paula Brauna (Eva Anna Paula Braun, -), neilgi pirms nāves mainījusi vārdu uz Eva Anna Paula Hitlere (Eva Anna Paula Hitler) bija Trešā reiha vadoņa (fīrera) Ādolfa Hitlera sieva.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Eva Brauna · Redzēt vairāk »

Fēlikss Gvatari

Pjērs Fēlikss Gvatari (dzimis, miris) bija franču psihoterapeits, psihiatrs, filozofs, semiotiķis un aktīvists.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Fēlikss Gvatari · Redzēt vairāk »

Filips III Drosmīgais

Filips III Drosmīgais (dzimis, miris) bija Kapetingu dinastijas Francijas karalis no 1270.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Filips III Drosmīgais · Redzēt vairāk »

Filips Kirkorovs

Filips Kirkorovs (dzimis Varnā, Bulgārijā) ir bulgāru izcelsmes Krievijas estrādes vokālais mākslinieks, aktieris, komponists.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Filips Kirkorovs · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Harijs Vītoliņš (1968)

Harijs Vītoliņš (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu hokejists, spēlējis centra uzbrucēja pozīcijā, bijis Latvijas hokeja izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Harijs Vītoliņš (1968) · Redzēt vairāk »

Havajas

Havajas ir viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, aizņem lielāko daļu Havaju salu arhipelāga (izņemot Midveja atolu) Klusā okeāna ziemeļu daļā.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Havajas · Redzēt vairāk »

Hošimina

Hošimina (— ‘Ho Ši Mina pilsēta’), līdz 1975.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Hošimina · Redzēt vairāk »

Ilmārs Rimšēvičs

Ilmārs Rimšēvičs (dzimis Rīgā) ir latviešu ekonomists, pašreizējais Latvijas Bankas prezidents.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Ilmārs Rimšēvičs · Redzēt vairāk »

Jaroslavs Hašeks

Jaroslavs Hašeks (—) bija čehu humorists un satīriķis, plašāk zināms kā romāna Krietnais kareivis Šveiks, nepabeigta notikumu kopuma krājumu par kareivja dzīvi Pirmā pasaules kara laikā, autors.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Jaroslavs Hašeks · Redzēt vairāk »

Jānis Liepiņš (virsnieks)

Jānis Liepiņš (—) bija Latvijas armijas ģenerālis (1940), Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Jānis Liepiņš (virsnieks) · Redzēt vairāk »

Joahims fon Ribentrops

Ulrihs Frīdrihs Vilhelms Joahims fon Ribentrops (dzimis, miris) bija Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas pilnvarotais ārpolitikas jautājumos, vēlāk Vācijas vēstnieks Lielbritānijā un Vācijas ārlietu ministrs no 1938.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Joahims fon Ribentrops · Redzēt vairāk »

Johans Cerklass fon Tillī

Johans Cerklass fon Tillī (dzimis 1559. gada februārī, miris) bija Brabantes izcelsmes Katoļu līgas komandieris Trīsdesmitgadu kara laikā.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Johans Cerklass fon Tillī · Redzēt vairāk »

Juliāna

Juliāna Luīze Emma Marija Vilhelmīna (dzimusi, mirusi) bija Nīderlandes karaliene no 1948.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Juliāna · Redzēt vairāk »

Kazimirs III Lielais

Kazimirs III, biežāk Kazimirs Lielais (dzimis, miris) bija pēdējais Pjastu dinastijas Polijas karalis.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Kazimirs III Lielais · Redzēt vairāk »

Kārlis Frīdrihs Gauss

Johans Kārlis Frīdrihs Gauss (Johann Carl Friedrich Gauß; dzimis Braunšveigā, miris Getingenē) bija vācu matemātiķis.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Kārlis Frīdrihs Gauss · Redzēt vairāk »

Kārlis XVI Gustavs

Kārlis XVI Gustavs (Carl Gustaf Folke Hubertus, dzimis) ir Zviedrijas karalis kopš 1973.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Kārlis XVI Gustavs · Redzēt vairāk »

Kirstena Dansta

Kirstena Karolīna Dansta (dzimusi Pointplesentā, Ņūdžersijas štatā, ASV) ir amerikāņu aktrise, modele un dziedātāja.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Kirstena Dansta · Redzēt vairāk »

Klods Šenons

Klods Elvuds Šenons (dzimis, miris) bija amerikāņu matemātiķis un elektroinženieris, informācijas teorijas pamatlicējs.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Klods Šenons · Redzēt vairāk »

Konstantīns Raudive

Konstantīns Raudive (dzimis Asūnes pagastā, miris Badkrocingenē, Vācijā) bija latviešu psihologs, filozofs un parapsihologs, pētījis iespējamo dzīvi pēc nāves, izveidojis savu metodi mirušo cilvēku balsu pierakstīšanai, izmantojot "elektronisko balsu" fenomenu.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Konstantīns Raudive · Redzēt vairāk »

Larss fon Trīrs

Larss fon Trīrs (dzimis Larss Trīrs, 1956.gada 30.aprīlī) ir dāņu kinorežisors un scenāriju autors.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Larss fon Trīrs · Redzēt vairāk »

Lerijs Nivens

Lorenss van Kots Nivens (dzimis) ir amerikāņu rakstnieks.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Lerijs Nivens · Redzēt vairāk »

Luiziāna

Luiziāna - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas Dienvidu reģionā.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Luiziāna · Redzēt vairāk »

Lukāns

Marks Annejs Lukāns, pazīstams kā Lukāns; dzimis, miris) bija Kordovā dzimis romiešu dzejnieks. Senekas Vecākā mazdēls un Senekas Jaunakā brāļadēls. Kaut arī nodzīvojis tikai 25 gadus, tiek uzskatīts par vienu no Senās Romas izcilākajiem dzejniekiem. Bija viens no imperatora Nerona draugiem. Saglabājusies Lukāna poēma par pilsoņu karu Pharsalia, tomēr daudzi no Lukāna darbiem ir zuduši. 65. gada iesaistījās Gneja Pizona sazvērestībā pret Neronu. Pēc sazvērestības atklāšanas bija spiests izdarīt pašnāvību.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Lukāns · Redzēt vairāk »

Marija II Stjuarte

Marija II (dzimusi, mirusi) bija Orānijas princese konsorte no 1677.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Marija II Stjuarte · Redzēt vairāk »

Nikaragva

Nikaragva (izrunā), oficiāli Nikaragvas Republika (República de Nicaragua), ir valsts Centrālamerikā.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Nikaragva · Redzēt vairāk »

Reihstāgs

Reihstāgs var būt.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Reihstāgs · Redzēt vairāk »

Rolands Racenbergers

Rolands Racenbergers (—) bija austriešu sacīkšu pilots, kas savas karjeras nogalē piedalījās Formula 1 sacensībās.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Rolands Racenbergers · Redzēt vairāk »

Saimons Kuznecs

Saimons Smits Kuznecs (dzimis, miris) bija Krievijā (mūsdienu Baltkrievijā) dzimis ebreju izcelsmes ASV ekonomists.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Saimons Kuznecs · Redzēt vairāk »

Sarkanā armija

Sarkanās armijas karogs Sarkanā armija jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā Armija bija viens no Padomju Krievijas, vēlāk PSRS bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Sarkanā armija · Redzēt vairāk »

Sigismunds III Vāsa

Sigismunds III Vāsa (zviedru tradīcijā saukts vienkārši par Sigismundu; dzimis, miris) bija Vāsu dinastijas Polijas karalis un Lietuvas lielkņazs, kā arī nominālais Livonijas lielhercogs no 1587.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Sigismunds III Vāsa · Redzēt vairāk »

Tatjana Hifnere

Tatjana Hifnere (dzimusi Neirupīnē, Vācijā) ir vācu kamaniņu braucēja.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Tatjana Hifnere · Redzēt vairāk »

Vasaras laiks

Zilā krāsā — valstis, kas pāriet uz vasaras laiku; Oranžā krāsā — valstis, kas kādreiz pārgāja uz vasaras laiku; Sarkanā krāsā — valstis, kas nekad nav pārgājušas uz vasaras laiku. Pāreja uz vasaras laiku, saīsinājumā DST, ir pulksteņu pārregulēšana, lai vakaros dienasgaisma būtu ilgāk, bet rītos — mazāk, tādējādi taupot elektroenerģiju.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Vasaras laiks · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Vācija · Redzēt vairāk »

Venēcijas biennāle

Venēcijas biennāle ir nozīmīga mūsdienu mākslas izstāde, kas notiek katru otro gadu (nepāra gados) Venēcijā, Itālijā.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Venēcijas biennāle · Redzēt vairāk »

Vilnis Baltiņš

Vilnis Baltiņš (dzimis Ugāles pagastā) ir latviešu sportists un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Vilnis Baltiņš · Redzēt vairāk »

Vispasaules tīmeklis

Vispasaules jeb globālais tīmeklis (saīsinājumā WWW vai W3) ir savienotu hiperteksta dokumentu sistēma, kurai piekļūst izmantojot Internetu.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Vispasaules tīmeklis · Redzēt vairāk »

Vjetnama

Vjetnama, oficiālais valsts nosaukums Vjetnamas Sociālistiskā Republika (Cộng hòa xã hội chủ nghĩa Việt Nam), ir valsts Indoķīnas pussalā.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Vjetnama · Redzēt vairāk »

Vjetnamas karš

Vjetnamas karš, kas pazīstams arī kā Otrais Indoķīnas karš, bija Aukstā kara perioda karš, kas notika Vjetnamā, Laosā un Kambodžā no 1955.

Jaunums!!: 30. aprīlis un Vjetnamas karš · Redzēt vairāk »

1245. gads

1245.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1245. gads · Redzēt vairāk »

1285. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1285. gads · Redzēt vairāk »

1310. gads

1310.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1310. gads · Redzēt vairāk »

1370. gads

1370.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1370. gads · Redzēt vairāk »

1559. gads

1559.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1559. gads · Redzēt vairāk »

1566. gads

1566.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1566. gads · Redzēt vairāk »

1632. gads

1632.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1632. gads · Redzēt vairāk »

1662. gads

1662.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1662. gads · Redzēt vairāk »

1694. gads

1694.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1694. gads · Redzēt vairāk »

1771. gads

1771.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1771. gads · Redzēt vairāk »

1777. gads

1777.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1777. gads · Redzēt vairāk »

1803. gads

1803.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1803. gads · Redzēt vairāk »

1812. gads

1812.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1812. gads · Redzēt vairāk »

1816. gads

1816.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1816. gads · Redzēt vairāk »

1832. gads

1832.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1832. gads · Redzēt vairāk »

1838. gads

1838.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1838. gads · Redzēt vairāk »

1847. gads

1847.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1847. gads · Redzēt vairāk »

1855. gads

1855.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1855. gads · Redzēt vairāk »

1856. gads

1856.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1856. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1889. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1895. gads

1895.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1895. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1902. gads

1902.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1902. gads · Redzēt vairāk »

1904. gads

1904.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1904. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1909. gads · Redzēt vairāk »

1910. gads

1910.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1910. gads · Redzēt vairāk »

1912. gads

1912.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1912. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1923. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1992. gads

1992.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1992. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 1994. gads · Redzēt vairāk »

2001. gads

2001.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 2001. gads · Redzēt vairāk »

2004. gads

2004.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 2004. gads · Redzēt vairāk »

39. gads

39.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 39. gads · Redzēt vairāk »

65. gads

65.

Jaunums!!: 30. aprīlis un 65. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »