Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

30. septembris

Indekss 30. septembris

30.

81 attiecības: Aleksandrs Vasiļevskis, Alfreds Besters, Andrejs Jurjāns, Anglijas Karaliste, Apvienotā Karaliste, Žaks Nekērs, Žoržs Bulanžē, Čārlzs Rihters, Čehoslovākija, Botsvana, Botsvanas karogs, Dāvids Oistrahs, Džeimss Dīns, Debora Kera, Edīte Rūzvelte, Elmārs Bauris, Ethernet, Francija, Franks Reikārds, Garais gads, Georgs Elgers, Gregora kalendārs, Hanss Geigers, Henrijs IV Lankasters, Itālija, Kristīne Kārkliņa, Kristians Kentvels, Lešeks II Melnais, Madagaskara, Martina Hingisa, Minhenes vienošanās, Monika Belluči, Naums Āronsons, Patriks Vaits, Primožs Kozmuss, Staņislavs Konarskis, Stīvens Friks, Ukraina, Vācija, Viktors Juščenko, 1241. gads, 1288. gads, 1399. gads, 1585. gads, 1672. gads, 1700. gads, 1732. gads, 1774. gads, 1804. gads, 1837. gads, ..., 1856. gads, 1861. gads, 1872. gads, 1882. gads, 1891. gads, 1895. gads, 1900. gads, 1908. gads, 1912. gads, 1913. gads, 1918. gads, 1921. gads, 1922. gads, 1931. gads, 1938. gads, 1943. gads, 1945. gads, 1948. gads, 1955. gads, 1962. gads, 1964. gads, 1966. gads, 1974. gads, 1977. gads, 1979. gads, 1980. gads, 1983. gads, 1985. gads, 1987. gads, 1990. gads, 2007. gads. Izvērst indekss (31 vairāk) »

Aleksandrs Vasiļevskis

Aleksandrs Vasiļevskis (dzimis, miris) bija PSRS maršals (no 1943. gada).

Jaunums!!: 30. septembris un Aleksandrs Vasiļevskis · Redzēt vairāk »

Alfreds Besters

Alfreds Besters (dzimis, miris) bija ASV zinātniskās fantastikas rakstnieks.

Jaunums!!: 30. septembris un Alfreds Besters · Redzēt vairāk »

Andrejs Jurjāns

Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.

Jaunums!!: 30. septembris un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »

Anglijas Karaliste

England Anglijas karogs Anglijas karalistes ģerbonis Attēls:Location_of_the_Kingdom_of_England1.PNG GalvaspilsētaLondona Platība130 395 km² Anglijas Karaliste bija valsts Lielbritānijas salas dienvidaustrumos, kas pastāvēja laikā no 927.

Jaunums!!: 30. septembris un Anglijas Karaliste · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 30. septembris un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Žaks Nekērs

Žaks Nekērs (dzimis, miris) bija Ženēvā dzimis Francijas valsts darbinieks.

Jaunums!!: 30. septembris un Žaks Nekērs · Redzēt vairāk »

Žoržs Bulanžē

Žoržs Ernests Žans Marī Bulanžē (dzimis, miris) bija nacionālistiski un autoritāri noskaņots franču ģenerālis un politiķis Francijas Trešajā republikā.

Jaunums!!: 30. septembris un Žoržs Bulanžē · Redzēt vairāk »

Čārlzs Rihters

Čārlzs Frānsiss Rihters (dzimis Overpekā, Ohaio, ASV, miris Pasadīnā, Kalifornijā, ASV) bija ASV seismologs.

Jaunums!!: 30. septembris un Čārlzs Rihters · Redzēt vairāk »

Čehoslovākija

Čehoslovākija (čehu un slovāku: Československo, pēc 1990. gada Česko-Slovensko) bija slāvu tautu valsts Centrāleiropā, mūsdienu Čehijas, Slovākijas un Ukrainas valstu robežās, kas ar dažādiem nosaukumiem un politiskajām sistēmām pastāvēja no 1918.

Jaunums!!: 30. septembris un Čehoslovākija · Redzēt vairāk »

Botsvana

Botsvana, oficiāli Botsvanas Republika (Republic of Botswana) ir valsts Dienvidu Āfrikā.

Jaunums!!: 30. septembris un Botsvana · Redzēt vairāk »

Botsvanas karogs

Botsvanas Republikas karogs tika pieņemts 1966.

Jaunums!!: 30. septembris un Botsvanas karogs · Redzēt vairāk »

Dāvids Oistrahs

Dāvids Oistrahs (dzimis, miris) bija 20.

Jaunums!!: 30. septembris un Dāvids Oistrahs · Redzēt vairāk »

Džeimss Dīns

Džeimss Bairons Dīns (dzimis Merionā, Indiānā, miris Čolemā, Kalifornijā) bija ASV aktieris.

Jaunums!!: 30. septembris un Džeimss Dīns · Redzēt vairāk »

Debora Kera

Debora Kera (īstajā vārdā Debora Džeina Kera-Trimera; dzimusi, mirusi) bija Skotijā dzimusi britu un Holivudas aktrise.

Jaunums!!: 30. septembris un Debora Kera · Redzēt vairāk »

Edīte Rūzvelte

Edīte Kermita Karova Rūzvelte (dzimusi, mirusi) bija ASV prezidenta Teodora Rūzvelta otrā sieva.

Jaunums!!: 30. septembris un Edīte Rūzvelte · Redzēt vairāk »

Elmārs Bauris

Elmārs Bauris (dzimis, Alūksnē) ir bijušais latviešu hokejists, centra uzbrucējs.

Jaunums!!: 30. septembris un Elmārs Bauris · Redzēt vairāk »

Ethernet

Ethernet ir uz kadriem bāzētu datortīklu tehnoloģiju kopa, uz kurām balstās lielākā daļa lokālo tīklu.

Jaunums!!: 30. septembris un Ethernet · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 30. septembris un Francija · Redzēt vairāk »

Franks Reikārds

Franklins Edmundo Reikārds (dzimis Amsterdamā) ir Nīderlandes futbola treneris un bijušais spēlētājs.

Jaunums!!: 30. septembris un Franks Reikārds · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 30. septembris un Garais gads · Redzēt vairāk »

Georgs Elgers

Georgs Elgers, arī Juris Eļģers (dzimis 1585. gadā, miris), bija latviešu izcelsmes katoļu priesteris, garīgo tekstu autors un lektors jezuītu koledžās.

Jaunums!!: 30. septembris un Georgs Elgers · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 30. septembris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Hanss Geigers

Johaness "Hanss" Vilhelms Geigers (dzimis, miris) bija vācu fiziķis, Geigera skaitītāja izgudrotājs.

Jaunums!!: 30. septembris un Hanss Geigers · Redzēt vairāk »

Henrijs IV Lankasters

Henrijs IV Lankasters, Plantagenets (Henry IV of Lancaster, of Bolingbroke, iespējams dzimis, miris), dēvēts par Henriju Bolingbroku (pēc pils nosaukuma, kurā dzimis) bija pirmais Anglijas karalis (1399-1413) no Lankasteru dinastijas.

Jaunums!!: 30. septembris un Henrijs IV Lankasters · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 30. septembris un Itālija · Redzēt vairāk »

Kristīne Kārkliņa

Kristīne Kārkliņa (dzimusi Rīgā) ir latviešu basketboliste, spēlē saspēles vadītājas pozīcijā, Latvijas sieviešu basketbola izlases dalībniece.

Jaunums!!: 30. septembris un Kristīne Kārkliņa · Redzēt vairāk »

Kristians Kentvels

Kristians Kentvels (dzimis 1980. gada 30. septembrī Misūri, ASV) ir amerikāņu vieglatlēts, lodes grūdējs.

Jaunums!!: 30. septembris un Kristians Kentvels · Redzēt vairāk »

Lešeks II Melnais

Lešeks II Melnais (dzimis ap 1241. gadu, miris) - Polijas kņazs no 1279.

Jaunums!!: 30. septembris un Lešeks II Melnais · Redzēt vairāk »

Madagaskara

Madagaskaras Republika (malgašu: Repoblikan'i Madagasikara) ir salu valsts Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē (ceturtā lielākā sala pasaulē).

Jaunums!!: 30. septembris un Madagaskara · Redzēt vairāk »

Martina Hingisa

Martina Hingisa (Martina Hingis,, dzimusi Košicē) ir Čehoslovākijā dzimusi Šveices tenisiste, ilgstoša WTA ranga līdere (1997., 1999., 2000. gadā — pavisam 209 nedēļas), pieckārtējā Grand Slam turnīru uzvarētāja.

Jaunums!!: 30. septembris un Martina Hingisa · Redzēt vairāk »

Minhenes vienošanās

No kreisās uz labo: Čemberlens, Daladjē, Hitlers, Musolini, Čiano pirms Minhenes vienošanās parakstīšanas Minhenes vienošanās bija līgums, kas tika noslēgts 1938.

Jaunums!!: 30. septembris un Minhenes vienošanās · Redzēt vairāk »

Monika Belluči

Monika Anna Marija Belluči (dzimusi) ir itāliešu aktrise un modele.

Jaunums!!: 30. septembris un Monika Belluči · Redzēt vairāk »

Naums Āronsons

Naums Āronsons (dzimis, miris) bija Latvijas ebreju izcelsmes tēlnieks un sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: 30. septembris un Naums Āronsons · Redzēt vairāk »

Patriks Vaits

Patriks Viktors Martindeils Vaits (Patrick Victor Martindale White;, miris) bija Austrālijas rakstnieks, kas tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem angliski rakstošajiem 20. gadsimta novelistiem.

Jaunums!!: 30. septembris un Patriks Vaits · Redzēt vairāk »

Primožs Kozmuss

Primožs Kozmuss (dzimis 1979. gada 30. septembrī) ir slovēņu vieglatlēts, vesera metējs.

Jaunums!!: 30. septembris un Primožs Kozmuss · Redzēt vairāk »

Staņislavs Konarskis

Staņislavs Konarskis (dzimis, miris) bija poļu piāristu mūks, izglītības reformators, rakstnieks, viens no sava laika vadošajiem intelektuāļiem.

Jaunums!!: 30. septembris un Staņislavs Konarskis · Redzēt vairāk »

Stīvens Friks

Stīvens Friks (Stephen Nathaniel Frick; dzimis) ir NASA kosmonauts, Jūras kara flotes lidotājs.

Jaunums!!: 30. septembris un Stīvens Friks · Redzēt vairāk »

Ukraina

Ukraina ir valsts Eiropas austrumos.

Jaunums!!: 30. septembris un Ukraina · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 30. septembris un Vācija · Redzēt vairāk »

Viktors Juščenko

Viktors Juščenko (dzimis, Horuživkā, Sumu apgabalā Ukrainā) ir Ukrainas politiķis.

Jaunums!!: 30. septembris un Viktors Juščenko · Redzēt vairāk »

1241. gads

1241.

Jaunums!!: 30. septembris un 1241. gads · Redzēt vairāk »

1288. gads

1288.

Jaunums!!: 30. septembris un 1288. gads · Redzēt vairāk »

1399. gads

1399.

Jaunums!!: 30. septembris un 1399. gads · Redzēt vairāk »

1585. gads

1585.

Jaunums!!: 30. septembris un 1585. gads · Redzēt vairāk »

1672. gads

1672.

Jaunums!!: 30. septembris un 1672. gads · Redzēt vairāk »

1700. gads

1700.

Jaunums!!: 30. septembris un 1700. gads · Redzēt vairāk »

1732. gads

1732.

Jaunums!!: 30. septembris un 1732. gads · Redzēt vairāk »

1774. gads

1774.

Jaunums!!: 30. septembris un 1774. gads · Redzēt vairāk »

1804. gads

1804.

Jaunums!!: 30. septembris un 1804. gads · Redzēt vairāk »

1837. gads

1837.

Jaunums!!: 30. septembris un 1837. gads · Redzēt vairāk »

1856. gads

1856.

Jaunums!!: 30. septembris un 1856. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: 30. septembris un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1872. gads

1872.

Jaunums!!: 30. septembris un 1872. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: 30. septembris un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1891. gads

1891.

Jaunums!!: 30. septembris un 1891. gads · Redzēt vairāk »

1895. gads

1895.

Jaunums!!: 30. septembris un 1895. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 30. septembris un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1908. gads

1908.

Jaunums!!: 30. septembris un 1908. gads · Redzēt vairāk »

1912. gads

1912.

Jaunums!!: 30. septembris un 1912. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: 30. septembris un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 30. septembris un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1921. gads

1921.

Jaunums!!: 30. septembris un 1921. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: 30. septembris un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1931. gads

1931.

Jaunums!!: 30. septembris un 1931. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 30. septembris un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 30. septembris un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 30. septembris un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 30. septembris un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 30. septembris un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 30. septembris un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 30. septembris un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 30. septembris un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 30. septembris un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 30. septembris un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 30. septembris un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 30. septembris un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 30. septembris un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: 30. septembris un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 30. septembris un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 30. septembris un 1990. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 30. septembris un 2007. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »