Ātrāk nekā pārlūku!
136 attiecības: Abdulhamids II, Akmeņogles, Aleksejs Stahanovs, Alfrēds Griters, Alfrēds Hetners, Alma Mālere, Amerikas Savienotās Valstis, Amilkāre Ponkjelli, Andraniks Ozanjans, Andrē Danikans Filidors, Apvienotā Karaliste, Aslans Mashadovs, Šarls Bodlērs, Žans Dekāzs, Žilbērs Buņols, Žoržs Braks, Bū Gīrcs, Belgrada, Džeimss Kobērns, Džons Fords, Deivids Frosts, Dienvidslāvija, Edvīns Mozess, Emīls Dārziņš, Ferdinands Lasalls, Francija, Frenks Bērnets, Frenks Džerviss, Garais gads, Gleivicas incidents, Gregora kalendārs, Gunārs Placēns, Guntars Silagailis, Hasavjurta, Henrijs Mūrs, Henrijs V Lankasters, Hermanis fon Helmholcs, Hosē Manuels Reina, Igaunija, Jānis Jurkāns (politiķis), Kaligula, Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks), Kirgizstāna, Krievija, Kriss Takers, Latvija, Lietuva, Matīss Kaža, Mazovijas Konrāds, Otrais pasaules karš, ..., Padomju Savienība, Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos, Pasaules čempionāts vieglatlētikā, Pāls Kopāns, Pāvels Vinogradovs, Pirmais Čečenijas karš, Polija, Princese Diāna, Rīga, Ričards Gīrs, Rumēlijas cietoksnis, Sandis Valters, Sanktpēterburga, Sendenī, Sergejs Prokudins-Gorskis, Skots Nīdermaijers, Slaktiņš Kūsinena klubā, Somijas komunistiskā partija, Stambula, Stefans Banahs, Trinidāda un Tobāgo, Urho Kekonens, Valērijs Roždestvenskis, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Velga Krile, Vilhelmīna, Vilhelms Vunts, Zasulauks (stacija), Zemes mākslīgais pavadonis, Ziemeļkoreja, Ziemeļmaķedonija, Zorans Zaevs, 12. gads, 1247. gads, 1422. gads, 1452. gads, 1795. gads, 1821. gads, 1834. gads, 1860. gads, 1863. gads, 1864. gads, 1866. gads, 1867. gads, 1876. gads, 1878. gads, 1879. gads, 1880. gads, 1905. gads, 1910. gads, 1912. gads, 1920. gads, 1927. gads, 1927. gads Latvijā, 1928. gads, 1935. gads, 1939. gads, 1941. gads, 1945. gads, 1946. gads Latvijā, 1949. gads, 1951. gads, 1953. gads, 1955. gads, 1957. gads, 1962. gads, 1963. gads, 1972. gads, 1973. gads, 1978. gads Latvijā, 1982. gads, 1984. gads Latvijā, 1985. gads, 1986. gads, 1991. gads, 1993. gads, 1994. gads, 1995. gads Latvijā, 1996. gads, 1997. gads, 1998. gads, 2003. gads, 2011. gads, 2013. gads, 2020. gads. Izvērst indekss (86 vairāk) »
Abdulhamids II
Abdül Hamid II Abdulhamids II (osmaņu: عبد الحميد ثانی, turku: İkinci Abdülhamid, dzimis 1842. gada 21. septembris, miris1918. gada 10. februāris) bija Osmaņu impērijas 34.
Jaunums!!: 31. augusts un Abdulhamids II · Redzēt vairāk »
Akmeņogles
Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.
Jaunums!!: 31. augusts un Akmeņogles · Redzēt vairāk »
Aleksejs Stahanovs
Aleksejs Stahanovs (dzimis, miris) bija PSRS ogļracis, Sociālistiskā darba varonis (1970), apbalvots ar diviem Ļeņina ordeņiem (1936, 1970) un Darba Sarkanā Karoga ordeni.
Jaunums!!: 31. augusts un Aleksejs Stahanovs · Redzēt vairāk »
Alfrēds Griters
Alfrēds Griters (dzimis, miris) bija šveiciešu sporta šāvējs, olimpiskais čempions.
Jaunums!!: 31. augusts un Alfrēds Griters · Redzēt vairāk »
Alfrēds Hetners
Alfrēds Hetners (-) bija vācu ģeogrāfs.
Jaunums!!: 31. augusts un Alfrēds Hetners · Redzēt vairāk »
Alma Mālere
Alma Marija Mālere-Verfela (dzimusi kā Šindlere, mirusi) bija Vīnē dzimusi mākslas aprindu darbiniece un komponiste.
Jaunums!!: 31. augusts un Alma Mālere · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: 31. augusts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Amilkāre Ponkjelli
Amilkāre Ponkjelli (dzimis, miris) bija itāliešu komponists.
Jaunums!!: 31. augusts un Amilkāre Ponkjelli · Redzēt vairāk »
Andraniks Ozanjans
Andraniks Ozanjans (1865. gada 25. februāris — 1927. gada 31. augusts) bija armēņu militārais komandieris un valstsvīrs.
Jaunums!!: 31. augusts un Andraniks Ozanjans · Redzēt vairāk »
Andrē Danikans Filidors
Fransuā Andrē Danikans Filidors (dzimis, miris) bija 18. gadsimta franču komponists un šahists.
Jaunums!!: 31. augusts un Andrē Danikans Filidors · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: 31. augusts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Aslans Mashadovs
Aslans Mashadovs (dzimis, miris) bija starptautiski neatzītās no Krievijas neatkarīgās Ičkērijas karavīrs un politiķis.
Jaunums!!: 31. augusts un Aslans Mashadovs · Redzēt vairāk »
Šarls Bodlērs
Šarls Bodlērs (dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem franču 19.
Jaunums!!: 31. augusts un Šarls Bodlērs · Redzēt vairāk »
Žans Dekāzs
Žans Elī Luijs Oktāvs Gijoms Severs Amanē Dekāzs de Gliksbergs (dzimis, miris) bija franču aristokrāts un burātājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 31. augusts un Žans Dekāzs · Redzēt vairāk »
Žilbērs Buņols
Žilbērs Buņols (atsevišķos avotos zināms arī kā Emīls Buņols; dzimis, miris) bija franču paukotājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 31. augusts un Žilbērs Buņols · Redzēt vairāk »
Žoržs Braks
Žoržs Braks (dzimis, miris) bija franču gleznotājs un tēlnieks, kurš kopā ar Pablo Pikaso 20.
Jaunums!!: 31. augusts un Žoržs Braks · Redzēt vairāk »
Bū Gīrcs
Bū jeb Bo Hāralds Gīrcs (dzimis — miris) bija zviedru luterāņu mācītājs, baznīcas darbinieks (bīskaps) un kristīgo darbu autors.
Jaunums!!: 31. augusts un Bū Gīrcs · Redzēt vairāk »
Belgrada
Belgrada ir Serbijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta.
Jaunums!!: 31. augusts un Belgrada · Redzēt vairāk »
Džeimss Kobērns
Džeimss Kobērns (dzimis, miris) bija amerikāņu aktieris.
Jaunums!!: 31. augusts un Džeimss Kobērns · Redzēt vairāk »
Džons Fords
Džons Fords (dzimis Džons Mārtins Fīnijs (John Martin Feeney), miris) bija īru/amerikāņu kinorežisors.
Jaunums!!: 31. augusts un Džons Fords · Redzēt vairāk »
Deivids Frosts
Sers Deivids Frosts (dzimis Tenterdenā, miris) bija angļu žurnālists, rakstnieks un TV raidījumu vadītājs.
Jaunums!!: 31. augusts un Deivids Frosts · Redzēt vairāk »
Dienvidslāvija
Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.
Jaunums!!: 31. augusts un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »
Edvīns Mozess
Edvīns Korlijs Mozess (dzimis) ir bijušais amerikāņu vieglatlēts, pārsvarā startējis 400 m barjerskrējienā, kur bijis pasaules rekordists.
Jaunums!!: 31. augusts un Edvīns Mozess · Redzēt vairāk »
Emīls Dārziņš
Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: 31. augusts un Emīls Dārziņš · Redzēt vairāk »
Ferdinands Lasalls
Ferdinands Lasalls (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu jurists, viens no Vācijas sociāldemokrātijas pamatlicējiem.
Jaunums!!: 31. augusts un Ferdinands Lasalls · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 31. augusts un Francija · Redzēt vairāk »
Frenks Bērnets
Frenks Makferleins Bērnets (Frank Macfarlane Burnet) bija austrāliešu virusologs, kas pazīstams kļuva ar savu ieguldījumu imunoloģijā.
Jaunums!!: 31. augusts un Frenks Bērnets · Redzēt vairāk »
Frenks Džerviss
Frenks Vašingtons Džerviss (dzimis, miris) bija amerikāņu vieglatlēts, sprinteris, olimpiskais čempions 100 metru skriešanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīzē.
Jaunums!!: 31. augusts un Frenks Džerviss · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 31. augusts un Garais gads · Redzēt vairāk »
Gleivicas incidents
Gleivicas radiotornis mūsdienās ir augstākā koka celtne Eiropā Gleivicas incidents bija uzbrukums vācu radiostacijai Vācijas un Polijas pierobežā 1939.
Jaunums!!: 31. augusts un Gleivicas incidents · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 31. augusts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Gunārs Placēns
Gunārs Placēns (dzimis Sausnējas pagastā) ir latviešu aktieris.
Jaunums!!: 31. augusts un Gunārs Placēns · Redzēt vairāk »
Guntars Silagailis
Guntars Silagailis (dzimis, Rēzeknē) ir Latvijas futbola treneris un bijušais uzbrucējs.
Jaunums!!: 31. augusts un Guntars Silagailis · Redzēt vairāk »
Hasavjurta
Hasavjurta (kumiku: Хасав-юрт, čecenu: Хаси-эвл, avāru: Хасавюрт) ir pilsēta Krievijā, Dagestānas Republikā.
Jaunums!!: 31. augusts un Hasavjurta · Redzēt vairāk »
Henrijs Mūrs
Henrijs S. Mūrs (dzimis, miris) bija angļu mākslinieks un tēlnieks.
Jaunums!!: 31. augusts un Henrijs Mūrs · Redzēt vairāk »
Henrijs V Lankasters
Henrijs V Lankasters, Plantagenets (dzimis, miris) bija Anglijas karalis no 1413.
Jaunums!!: 31. augusts un Henrijs V Lankasters · Redzēt vairāk »
Hermanis fon Helmholcs
Hermanis fon Helmholcs (—) bija vācu dabaszinātnieks, kas darbojās fizikas, matemātikas un fizioloģijas nozarēs.
Jaunums!!: 31. augusts un Hermanis fon Helmholcs · Redzēt vairāk »
Hosē Manuels Reina
Hosē Manuels Reina Paess (dzimis), pazīstams arī kā Pepe Reina, ir Spānijas futbola vārtsargs, pašlaik (2022) spēlē Spānijas La Liga klubā ''Villarreal'', aizvadījis 36 spēles Spānijas futbola izlasē.
Jaunums!!: 31. augusts un Hosē Manuels Reina · Redzēt vairāk »
Igaunija
Igaunijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, viena no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 31. augusts un Igaunija · Redzēt vairāk »
Jānis Jurkāns (politiķis)
Jānis Jurkāns (dzimis Rīgā) ir poļu izcelsmes Latvijas politiķis, bijis pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, pēc tam vairāku Saeimu deputāts.
Jaunums!!: 31. augusts un Jānis Jurkāns (politiķis) · Redzēt vairāk »
Kaligula
Gajs Jūlijs Cēzars Augusts Germāniks, vēsturiskajā tradīcijā palicis ar iesauku Kaligula (Zābaciņš).
Jaunums!!: 31. augusts un Kaligula · Redzēt vairāk »
Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks)
Kārlis Ozoliņš (—) bija latviešu politiķis un žurnālists, ilggadējs avīzes "Cīņa" galvenais redaktors (1940–1951).
Jaunums!!: 31. augusts un Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks) · Redzēt vairāk »
Kirgizstāna
Kirgizstāna (vai Кыргызстан, agrāk saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Jaunums!!: 31. augusts un Kirgizstāna · Redzēt vairāk »
Krievija
Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.
Jaunums!!: 31. augusts un Krievija · Redzēt vairāk »
Kriss Takers
Kristofers Takers (dzimis Atlantā) ir ASV komēdiju aktieris, uzstājas arī žanrā stand-up comedy.
Jaunums!!: 31. augusts un Kriss Takers · Redzēt vairāk »
Latvija
Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.
Jaunums!!: 31. augusts un Latvija · Redzēt vairāk »
Lietuva
Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.
Jaunums!!: 31. augusts un Lietuva · Redzēt vairāk »
Matīss Kaža
Matīss Kaža (dzimis 1995. gada 31. augustā Stokholmā, Zviedrijā) ir latviešu režisors, scenārists un producents.
Jaunums!!: 31. augusts un Matīss Kaža · Redzēt vairāk »
Mazovijas Konrāds
Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).
Jaunums!!: 31. augusts un Mazovijas Konrāds · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: 31. augusts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Padomju Savienība
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija sociālistiska federatīva lielvalsts (PSR savienība), kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.
Jaunums!!: 31. augusts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »
Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos
Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos ir Pasaules čempionāts, kurā sportisti sacenšas daiļlēkšanā, peldēšanā, peldēšanā atklātajos ūdeņos, sinhronajā peldēšanā un ūdenspolo.
Jaunums!!: 31. augusts un Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos · Redzēt vairāk »
Pasaules čempionāts vieglatlētikā
Pasaules čempionāts vieglatlētikā ir svarīgākās vieglatlētikas sacensības, kas sākotnēji notika reizi četros gados, bet mūsdienās — reizi divos gados.
Jaunums!!: 31. augusts un Pasaules čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »
Pāls Kopāns
Pāls Kopāns (dzimis, miris) bija ungāru vieglatlēts, kas startēja 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.
Jaunums!!: 31. augusts un Pāls Kopāns · Redzēt vairāk »
Pāvels Vinogradovs
Pāvels Vinogradovs (Павел Владимирович Виноградов, dzimis) ir Krievijas kosmonauts, inženieris.
Jaunums!!: 31. augusts un Pāvels Vinogradovs · Redzēt vairāk »
Pirmais Čečenijas karš
Pirmais Čečenijas karš (krievu: Первая чеченская война, čečenu: Дуьххьара нохчи-оьрсийн тӀом) bija militārs konflikts starp Krievijas Federāciju un Čečeniju no 1994.
Jaunums!!: 31. augusts un Pirmais Čečenijas karš · Redzēt vairāk »
Polija
Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju dienvidrietumos, Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 31. augusts un Polija · Redzēt vairāk »
Princese Diāna
Velsas princese Diāna (dzimusi Diāna Frānsesa Spensere, mirusi) bija Apvienotās Karalistes karaliskās ģimenes locekle, karaļa Čārlza pirmā sieva un prinču Viljama un Harija māte.
Jaunums!!: 31. augusts un Princese Diāna · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: 31. augusts un Rīga · Redzēt vairāk »
Ričards Gīrs
Ričards Tifānijs Gīrs (dzimis) ir amerikāņu aktieris un aktīvists.
Jaunums!!: 31. augusts un Ričards Gīrs · Redzēt vairāk »
Rumēlijas cietoksnis
Izgaismots Rumēlijas cietoknis naktī. Rumēlijas cietoksnis (turku: Rumelihisarı) atrodas Stambulā, Turcijā, Bosfora šauruma Eiropas pusē, un tā vārdā nosaukts mikrorajons Bebekas ziemeļu pusē (Bešiktašas rajonā).
Jaunums!!: 31. augusts un Rumēlijas cietoksnis · Redzēt vairāk »
Sandis Valters
Sandis Valters (dzimis Rīgā) ir bijušais latviešu basketbolists, spēlēja uzbrūkoša aizsarga pozīcijā, bija Latvijas basketbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: 31. augusts un Sandis Valters · Redzēt vairāk »
Sanktpēterburga
Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.
Jaunums!!: 31. augusts un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »
Sendenī
Sendenī ir komūna un Francijas galvaspilsētas Parīzes piepilsēta.
Jaunums!!: 31. augusts un Sendenī · Redzēt vairāk »
Sergejs Prokudins-Gorskis
Sergejs Prokudins-Gorskis (dzimis Fuņikova Gorā, miris Parīzē) veltīja savu karjeru fotogrāfijas attīstībai.
Jaunums!!: 31. augusts un Sergejs Prokudins-Gorskis · Redzēt vairāk »
Skots Nīdermaijers
Skots Nīdermaijers (dzimis Edmontonā, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, spēlējis aizsarga pozīcijā.
Jaunums!!: 31. augusts un Skots Nīdermaijers · Redzēt vairāk »
Slaktiņš Kūsinena klubā
Sanktpēterburgā mūsdienās, kur 1920. gadā atradās Kūsinena klubs Slaktiņš Kūsinena klubā bija astoņu Somijas komunistiskās partijas locekļu nogalināšana Kūsinena klubā Petrogradā 1920.
Jaunums!!: 31. augusts un Slaktiņš Kūsinena klubā · Redzēt vairāk »
Somijas komunistiskā partija
Somijas komunistiskā partija (saīsinājumā SKP) ir Somijas partija, kas balstās uz komunisma ideoloģiju.
Jaunums!!: 31. augusts un Somijas komunistiskā partija · Redzēt vairāk »
Stambula
Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.
Jaunums!!: 31. augusts un Stambula · Redzēt vairāk »
Stefans Banahs
"Skotu kafejnīca" (tagad banka) Ļvivā — starpkara matemātiķu pulcēšanās vieta Banaha kaps Ļvivā Stefans Banahs (dzimis, miris) - poļu matemātiķis.
Jaunums!!: 31. augusts un Stefans Banahs · Redzēt vairāk »
Trinidāda un Tobāgo
Trinidāda un Tobāgo, oficiāli Trinidādas un Tobāgo Republika (Republic of Trinidad and Tobago), ir arhipelāgu valstsArchipelagic Waters and Exclusive Economic Zone Act No 24 of 1986 Karību jūras dienvidos, uz ziemeļiem no Dienvidamerikas valsts Venecuēlas un uz dienvidiem no Grenādas Mazajās Antiļās.
Jaunums!!: 31. augusts un Trinidāda un Tobāgo · Redzēt vairāk »
Urho Kekonens
Urho Kaleva Kekonens (Urho Kaleva Kekkonen, dzimis Pielavesi Austrumsomijas lēnē, miris Helsinkos) bija somu politiķis, Somijas premjerministrs (1950—1953, 1954—1956), Somijas prezidents (1956—1982) no partijas ''Somijas centrs''.
Jaunums!!: 31. augusts un Urho Kekonens · Redzēt vairāk »
Valērijs Roždestvenskis
Vjačeslavam Zudovam un Valērijam Roždestvenskim Valērijs Roždestvenskis (Валерий Ильич Рождественский; dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, pulkvedis-inženieris.
Jaunums!!: 31. augusts un Valērijs Roždestvenskis · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 31. augusts un Vācija · Redzēt vairāk »
Vecā un jaunā stila datumi
Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.
Jaunums!!: 31. augusts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »
Velga Krile
Velga Krile (dzimusi, mirusi) bija latviešu dzejniece un dramaturģe.
Jaunums!!: 31. augusts un Velga Krile · Redzēt vairāk »
Vilhelmīna
Vilhelmīna Helēna Paulīne Marija (dzimusi, mirusi) bija Nīderlandes karaliene no 1890.
Jaunums!!: 31. augusts un Vilhelmīna · Redzēt vairāk »
Vilhelms Vunts
Vilhelms Maksimiliāns Vunts (dzimis, miris) bija vācu ārsts, fiziologs, filozofs un profesors.
Jaunums!!: 31. augusts un Vilhelms Vunts · Redzēt vairāk »
Zasulauks (stacija)
Zasulauks ir dzelzceļa stacija Rīgā, Kurzemes rajonā, Zasulauka apkaimē, līnijā Torņakalns—Tukums II.
Jaunums!!: 31. augusts un Zasulauks (stacija) · Redzēt vairāk »
Zemes mākslīgais pavadonis
Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.
Jaunums!!: 31. augusts un Zemes mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »
Ziemeļkoreja
Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk), neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38.
Jaunums!!: 31. augusts un Ziemeļkoreja · Redzēt vairāk »
Ziemeļmaķedonija
Ziemeļmaķedonijas Republika, arī Ziemeļu Maķedonija, ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā.
Jaunums!!: 31. augusts un Ziemeļmaķedonija · Redzēt vairāk »
Zorans Zaevs
Zorans Zaevs (dzimis) ir Ziemeļmaķedonijas ekonomists un politiķis.
Jaunums!!: 31. augusts un Zorans Zaevs · Redzēt vairāk »
12. gads
12.
Jaunums!!: 31. augusts un 12. gads · Redzēt vairāk »
1247. gads
1247.
Jaunums!!: 31. augusts un 1247. gads · Redzēt vairāk »
1422. gads
1422.
Jaunums!!: 31. augusts un 1422. gads · Redzēt vairāk »
1452. gads
1452.
Jaunums!!: 31. augusts un 1452. gads · Redzēt vairāk »
1795. gads
1795.
Jaunums!!: 31. augusts un 1795. gads · Redzēt vairāk »
1821. gads
Nav apraksta.
Jaunums!!: 31. augusts un 1821. gads · Redzēt vairāk »
1834. gads
1834.
Jaunums!!: 31. augusts un 1834. gads · Redzēt vairāk »
1860. gads
1860.
Jaunums!!: 31. augusts un 1860. gads · Redzēt vairāk »
1863. gads
1863.
Jaunums!!: 31. augusts un 1863. gads · Redzēt vairāk »
1864. gads
1864.
Jaunums!!: 31. augusts un 1864. gads · Redzēt vairāk »
1866. gads
1866.
Jaunums!!: 31. augusts un 1866. gads · Redzēt vairāk »
1867. gads
1867.
Jaunums!!: 31. augusts un 1867. gads · Redzēt vairāk »
1876. gads
1876.
Jaunums!!: 31. augusts un 1876. gads · Redzēt vairāk »
1878. gads
1878.
Jaunums!!: 31. augusts un 1878. gads · Redzēt vairāk »
1879. gads
1879.
Jaunums!!: 31. augusts un 1879. gads · Redzēt vairāk »
1880. gads
1880.
Jaunums!!: 31. augusts un 1880. gads · Redzēt vairāk »
1905. gads
1905.
Jaunums!!: 31. augusts un 1905. gads · Redzēt vairāk »
1910. gads
1910.
Jaunums!!: 31. augusts un 1910. gads · Redzēt vairāk »
1912. gads
1912.
Jaunums!!: 31. augusts un 1912. gads · Redzēt vairāk »
1920. gads
1920.
Jaunums!!: 31. augusts un 1920. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: 31. augusts un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1927. gada notikumi Latvijā.
Jaunums!!: 31. augusts un 1927. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1928. gads
1928.
Jaunums!!: 31. augusts un 1928. gads · Redzēt vairāk »
1935. gads
1935.
Jaunums!!: 31. augusts un 1935. gads · Redzēt vairāk »
1939. gads
1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Jaunums!!: 31. augusts un 1939. gads · Redzēt vairāk »
1941. gads
1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.
Jaunums!!: 31. augusts un 1941. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: 31. augusts un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1946. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1946. gada notikumi Latvijā, kas tolaik bija inkorporēta PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.
Jaunums!!: 31. augusts un 1946. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: 31. augusts un 1949. gads · Redzēt vairāk »
1951. gads
1951.
Jaunums!!: 31. augusts un 1951. gads · Redzēt vairāk »
1953. gads
1953.
Jaunums!!: 31. augusts un 1953. gads · Redzēt vairāk »
1955. gads
1955.
Jaunums!!: 31. augusts un 1955. gads · Redzēt vairāk »
1957. gads
1957.
Jaunums!!: 31. augusts un 1957. gads · Redzēt vairāk »
1962. gads
1962.
Jaunums!!: 31. augusts un 1962. gads · Redzēt vairāk »
1963. gads
1963.
Jaunums!!: 31. augusts un 1963. gads · Redzēt vairāk »
1972. gads
1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 31. augusts un 1972. gads · Redzēt vairāk »
1973. gads
1973.
Jaunums!!: 31. augusts un 1973. gads · Redzēt vairāk »
1978. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1978. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 31. augusts un 1978. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1982. gads
1982.
Jaunums!!: 31. augusts un 1982. gads · Redzēt vairāk »
1984. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1984. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 31. augusts un 1984. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1985. gads
1985.
Jaunums!!: 31. augusts un 1985. gads · Redzēt vairāk »
1986. gads
1986.
Jaunums!!: 31. augusts un 1986. gads · Redzēt vairāk »
1991. gads
1991.
Jaunums!!: 31. augusts un 1991. gads · Redzēt vairāk »
1993. gads
1993.
Jaunums!!: 31. augusts un 1993. gads · Redzēt vairāk »
1994. gads
1994.
Jaunums!!: 31. augusts un 1994. gads · Redzēt vairāk »
1995. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1995.
Jaunums!!: 31. augusts un 1995. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1996. gads
1996.
Jaunums!!: 31. augusts un 1996. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: 31. augusts un 1997. gads · Redzēt vairāk »
1998. gads
1998.
Jaunums!!: 31. augusts un 1998. gads · Redzēt vairāk »
2003. gads
2003.
Jaunums!!: 31. augusts un 2003. gads · Redzēt vairāk »
2011. gads
2011.
Jaunums!!: 31. augusts un 2011. gads · Redzēt vairāk »
2013. gads
2013.
Jaunums!!: 31. augusts un 2013. gads · Redzēt vairāk »
2020. gads
2020.
Jaunums!!: 31. augusts un 2020. gads · Redzēt vairāk »
