Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

31. augusts

Indekss 31. augusts

31.

137 attiecības: Abdulhamids II, Akmeņogles, Aleksejs Stahanovs, Alfrēds Hetners, Alma Mālere, Amerikas Savienotās Valstis, Amilkāre Ponkjelli, Andrē Danikans Filidors, Apvienotā Karaliste, Aslans Mashadovs, Šarls Bodlērs, Žoržs Braks, Bū Gīrcs, Belgrada, Džeimss Kobērns, Džons Fords, Deivids Frosts, Dienvidslāvija, Edvīns Mozess, Emīls Dārziņš, Ferdinands Lasalls, Francija, Frenks Bērnets, Garais gads, Gleivicas incidents, Gregora kalendārs, Gunārs Placēns, Guntars Silagailis, Henrijs Mūrs, Henrijs V Lankasters, Hermanis fon Helmholcs, Hosē Manuels Reina, Igaunija, Jānis Jurkāns (politiķis), Kaligula, Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks), Kirgizstāna, Krievija, Latvija, Lietuva, Mazovijas Konrāds, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos, Pasaules čempionāts vieglatlētikā, Pāvels Vinogradovs, Pirmais Čečenijas karš, Polija, Princese Diāna, Princis Čārlzs, ..., Ričards Gīrs, Rumēlijas cietoksnis, Sandis Valters, Sanktpēterburga, Sendenī, Sergejs Prokudins-Gorskis, Skots Nīdermaijers, Slaktiņš Kūsinena klubā, Somijas komunistiskā partija, Stambula, Stefans Banahs, Trinidāda un Tobāgo, Urho Kekonens, Valērijs Roždestvenskis, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Velga Krile, Vilhelmīna, Vilhelms Vunts, Zemes mākslīgais pavadonis, Ziemeļkoreja, 1187. gads, 1188. gads, 12. gads, 1247. gads, 1387. gads, 1422. gads, 1452. gads, 1726. gads, 1795. gads, 1821. gads, 1825. gads, 1834. gads, 1863. gads, 1864. gads, 1867. gads, 1869. gads, 1875. gads, 1876. gads, 1879. gads, 1880. gads, 1882. gads, 1886. gads, 1892. gads, 1894. gads, 1898. gads, 1899. gads, 1900. gads, 1905. gads, 1909. gads, 1910. gads, 1920. gads, 1927. gads, 1928. gads, 1935. gads, 1939. gads, 1941. gads, 1944. gads, 1945. gads, 1946. gads, 1949. gads, 1953. gads, 1955. gads, 1957. gads, 1961. gads, 1962. gads, 1963. gads, 1964. gads, 1972. gads, 1973. gads, 1978. gads, 1982. gads, 1984. gads, 1985. gads, 1986. gads, 1987. gads, 1991. gads, 1993. gads, 1994. gads, 1996. gads, 1997. gads, 1998. gads, 2002. gads, 2003. gads, 2011. gads, 2013. gads, 41. gads. Izvērst indekss (87 vairāk) »

Abdulhamids II

Abdulhamids II (Osmaņu turku valodā: عبد الحميد ثانی, turku valodā: İkinci Abdülhamid) (1842. gada 21. septembris — 1918. gada 10. februāris), Osmaņu impērijas 34.

Jaunums!!: 31. augusts un Abdulhamids II · Redzēt vairāk »

Akmeņogles

Akmeņogles Akmeņogles ir biogēnas izcelsmes nogulumiezis.

Jaunums!!: 31. augusts un Akmeņogles · Redzēt vairāk »

Aleksejs Stahanovs

Aleksejs Stahanovs (dzimis, miris) bija PSRS ogļracis, Sociālistiskā darba varonis (1970), apbalvots ar diviem Ļeņina ordeņiem (1936, 1970) un Darba Sarkanā Karoga ordeni.

Jaunums!!: 31. augusts un Aleksejs Stahanovs · Redzēt vairāk »

Alfrēds Hetners

Alfrēds Hetners (-) bija vācu ģeogrāfs.

Jaunums!!: 31. augusts un Alfrēds Hetners · Redzēt vairāk »

Alma Mālere

Alma Marija Mālere-Verfela (dzimusi kā Šindlere, mirusi) bija Vīnē dzimusi mākslas aprindu darbiniece un komponiste.

Jaunums!!: 31. augusts un Alma Mālere · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 31. augusts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Amilkāre Ponkjelli

Amilkāre Ponkjelli (dzimis, miris) bija itāliešu komponists.

Jaunums!!: 31. augusts un Amilkāre Ponkjelli · Redzēt vairāk »

Andrē Danikans Filidors

Fransuā Andrē Danikans Filidors (dzimis, miris) bija 18. gadsimta franču komponists un šahists.

Jaunums!!: 31. augusts un Andrē Danikans Filidors · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 31. augusts un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Aslans Mashadovs

Aslans Mashadovs (dzimis, miris) bija starptautiski neatzītās no Krievijas neatkarīgās Ičkērijas karavīrs un politiķis.

Jaunums!!: 31. augusts un Aslans Mashadovs · Redzēt vairāk »

Šarls Bodlērs

Šarls Bodlērs (dzimis, miris) bija viens no nozīmīgākajiem un ietekmīgākajiem franču 19.

Jaunums!!: 31. augusts un Šarls Bodlērs · Redzēt vairāk »

Žoržs Braks

Žoržs Braks (dzimis, miris) bija franču gleznotājs un tēlnieks, kurš kopā ar Pablo Pikaso 20.

Jaunums!!: 31. augusts un Žoržs Braks · Redzēt vairāk »

Bū Gīrcs

Bū jeb Bo Hāralds Gīrcs (dzimis — miris) bija zviedru luterāņu mācītājs, baznīcas darbinieks (bīskaps) un kristīgo darbu autors.

Jaunums!!: 31. augusts un Bū Gīrcs · Redzēt vairāk »

Belgrada

Belgrada ir Serbijas galvaspilsēta.

Jaunums!!: 31. augusts un Belgrada · Redzēt vairāk »

Džeimss Kobērns

Džeimss Kobērns (dzimis, miris) bija amerikāņu aktieris.

Jaunums!!: 31. augusts un Džeimss Kobērns · Redzēt vairāk »

Džons Fords

Džons Fords (dzimis Džons Mārtins Fīnijs (John Martin Feeney), miris) bija īru/amerikāņu kinorežisors.

Jaunums!!: 31. augusts un Džons Fords · Redzēt vairāk »

Deivids Frosts

Sers Deivids Frosts (dzimis Tenterdenā, miris) bija angļu žurnālists, rakstnieks un TV raidījumu vadītājs.

Jaunums!!: 31. augusts un Deivids Frosts · Redzēt vairāk »

Dienvidslāvija

Dienvidslāvija (Jugoslavija, Југославија) ir apzīmējums dienvidu slāvu apvienotajai valstij, kas pastāvēja no 1929.

Jaunums!!: 31. augusts un Dienvidslāvija · Redzēt vairāk »

Edvīns Mozess

Edvīns Korlijs Mozess (dzimis) ir bijušais amerikāņu vieglatlēts, pārsvarā startējis 400 m barjerskrējienā, kur bijis pasaules rekordists.

Jaunums!!: 31. augusts un Edvīns Mozess · Redzēt vairāk »

Emīls Dārziņš

Emīls Dārziņš (dzimis, miris) bija latviešu komponists un mūzikas kritiķis.

Jaunums!!: 31. augusts un Emīls Dārziņš · Redzēt vairāk »

Ferdinands Lasalls

Ferdinands Lasalls (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu jurists, viens no Vācijas sociāldemokrātijas pamatlicējiem.

Jaunums!!: 31. augusts un Ferdinands Lasalls · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 31. augusts un Francija · Redzēt vairāk »

Frenks Bērnets

Frenks Makferleins Bērnets (Frank Macfarlane Burnet) bija austrāliešu virusologs, kas pazīstams kļuva ar savu ieguldījumu imunoloģijā.

Jaunums!!: 31. augusts un Frenks Bērnets · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 31. augusts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gleivicas incidents

Gleivicas radiotornis mūsdienās ir augstākā koka celtne Eiropā Gleivicas incidents bija uzbrukums vācu radiostacijai Vācijas un Polijas pierobežā 1939.

Jaunums!!: 31. augusts un Gleivicas incidents · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 31. augusts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gunārs Placēns

Gunārs Placēns (dzimis Sausnējas pagastā) ir latviešu aktieris.

Jaunums!!: 31. augusts un Gunārs Placēns · Redzēt vairāk »

Guntars Silagailis

Guntars Silagailis (dzimis, Rēzeknē) ir Latvijas futbola uzbrucējs.

Jaunums!!: 31. augusts un Guntars Silagailis · Redzēt vairāk »

Henrijs Mūrs

Henrijs S. Mūrs (dzimis, miris) bija angļu mākslinieks un tēlnieks.

Jaunums!!: 31. augusts un Henrijs Mūrs · Redzēt vairāk »

Henrijs V Lankasters

Henrijs V Lankasters, Plantagenets (dzimis, miris) bija Anglijas karalis no 1413.

Jaunums!!: 31. augusts un Henrijs V Lankasters · Redzēt vairāk »

Hermanis fon Helmholcs

Hermanis fon Helmholcs (—) bija vācu dabaszinātnieks, kas darbojās fizikas, matemātikas un fizioloģijas nozarēs.

Jaunums!!: 31. augusts un Hermanis fon Helmholcs · Redzēt vairāk »

Hosē Manuels Reina

Hosē Manuels Reina Paess (dzimis), pazīstams arī kā Pepe Reina, ir Spānijas futbola vārtsargs, kurš 2010.

Jaunums!!: 31. augusts un Hosē Manuels Reina · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 31. augusts un Igaunija · Redzēt vairāk »

Jānis Jurkāns (politiķis)

Jānis Jurkāns (dzimis Rīgā) ir poļu tautības Latvijas politiķis, bijis pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs, pēc tam vairāku Saeimu deputāts.

Jaunums!!: 31. augusts un Jānis Jurkāns (politiķis) · Redzēt vairāk »

Kaligula

Gajs Jūlijs Cēzars Augusts Germāniks, vēsturiskajā tradīcijā palicis ar iesauku Kaligula (Zābaciņš).

Jaunums!!: 31. augusts un Kaligula · Redzēt vairāk »

Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks)

Kārlis Ozoliņš (—) bija padomju politiķis un žurnālists, ilggadējs avīzes "Cīņa" galvenais redaktors.

Jaunums!!: 31. augusts un Kārlis Ozoliņš (valsts darbinieks) · Redzēt vairāk »

Kirgizstāna

Kirgizstāna (kirgīzu: Кыргызстан; vai Киргизстан, vai Кыргызстан, saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā.

Jaunums!!: 31. augusts un Kirgizstāna · Redzēt vairāk »

Krievija

Krievija (izrunā) jeb Krievijas Federācija ir federatīva valsts Eirāzijas ziemeļos, precīzāk, Austrumeiropā un Ziemeļāzijā.

Jaunums!!: 31. augusts un Krievija · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 31. augusts un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 31. augusts un Lietuva · Redzēt vairāk »

Mazovijas Konrāds

Konrāds I Pjasts, biežāk saukts Mazovijas Konrāds (dzimis 1187. vai 1188. gadā, miris) bija Pjastu dinastijas Mazovijas kņazs (1200-1247) un Polijas lielkņazs (1229—1232, 1241—1243).

Jaunums!!: 31. augusts un Mazovijas Konrāds · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 31. augusts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 31. augusts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos

Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos ir Pasaules čempionāts, kurā sportisti sacenšas daiļlēkšanā, peldēšanā, peldēšanā atklātajos ūdeņos, sinhronajā peldēšanā un ūdenspolo.

Jaunums!!: 31. augusts un Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts vieglatlētikā

Pasaules čempionāts vieglatlētikā ir svarīgākās vieglatlētikas sacensības, kas sākotnēji notika reizi četros gados, bet mūsdienās — reizi divosgados.

Jaunums!!: 31. augusts un Pasaules čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »

Pāvels Vinogradovs

Pāvels Vinogradovs (Павел Владимирович Виноградов, dzimis) ir Krievijas kosmonauts, inženieris.

Jaunums!!: 31. augusts un Pāvels Vinogradovs · Redzēt vairāk »

Pirmais Čečenijas karš

Pirmais Čečenijas karš bija militārs konflikts starp Krievijas Federāciju un Čečeniju no 1994.

Jaunums!!: 31. augusts un Pirmais Čečenijas karš · Redzēt vairāk »

Polija

Polija, oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļos.

Jaunums!!: 31. augusts un Polija · Redzēt vairāk »

Princese Diāna

Velsas princese Diāna (dzimusi, mirusi) bija Velsas prinča Čārlza pirmā sieva, modes ikona un viena no visvairāk fotografētajām sievietēm pasaulē.

Jaunums!!: 31. augusts un Princese Diāna · Redzēt vairāk »

Princis Čārlzs

Velsas princis Čarlzs (kristīts kā Čārlzs Filips Artūrs Džordžs; dzimis) ir britu Vindzoru dinastijas troņmantinieks, karalienes Elizabetes II vecākais dēls.

Jaunums!!: 31. augusts un Princis Čārlzs · Redzēt vairāk »

Ričards Gīrs

Ričards Tifānijs Gīrs (dzimis) ir amerikāņu aktieris un aktīvists.

Jaunums!!: 31. augusts un Ričards Gīrs · Redzēt vairāk »

Rumēlijas cietoksnis

Bosfora šauruma. Izgaismots Rumēlijas cietoknis naktī. Rumēlijas cietoksnis (turku: Rumelihisarı) atrodas Stambulā, Turcijā, Bosfora šauruma Eiropas pusē, un tā vārdā nosaukts mikrorajons Bebekas mikrorajona ziemeļu pusē (Bešiktašas rajonā).

Jaunums!!: 31. augusts un Rumēlijas cietoksnis · Redzēt vairāk »

Sandis Valters

Sandis Valters (dzimis Rīgā) ir latviešu basketbolists, spēlē uzbrūkoša aizsarga pozīcijā, Latvijas basketbola izlases dalībnieks.

Jaunums!!: 31. augusts un Sandis Valters · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: 31. augusts un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Sendenī

Sendenī ir komūna un Francijas galvaspilsētas Parīzes piepilsēta.

Jaunums!!: 31. augusts un Sendenī · Redzēt vairāk »

Sergejs Prokudins-Gorskis

Sergejs Prokudins-Gorskis (dzimis Fuņikova Gorā, miris Parīzē) veltīja savu karjeru fotogrāfijas attīstībai.

Jaunums!!: 31. augusts un Sergejs Prokudins-Gorskis · Redzēt vairāk »

Skots Nīdermaijers

Skots Nīdermaijers (dzimis Edmontonā, Kanādā) ir bijušais kanādiešu hokejists, spēlējis aizsarga pozīcijā.

Jaunums!!: 31. augusts un Skots Nīdermaijers · Redzēt vairāk »

Slaktiņš Kūsinena klubā

Sanktpēterburgā mūsdienās, kur 1920. gadā atradās Kūsinena klubs Slaktiņš Kūsinena klubā bija astoņu Somijas komunistiskās partijas locekļu nogalināšana Kūsinena klubā Petrogradā 1920.

Jaunums!!: 31. augusts un Slaktiņš Kūsinena klubā · Redzēt vairāk »

Somijas komunistiskā partija

Somijas komunistiskā partija (saīsinājumā SKP) ir Somijas partija, kas balstās uz komunisma ideoloģiju.

Jaunums!!: 31. augusts un Somijas komunistiskā partija · Redzēt vairāk »

Stambula

Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija u.c.) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.

Jaunums!!: 31. augusts un Stambula · Redzēt vairāk »

Stefans Banahs

"Skotu kafejnīca" (tagad banka) Ļvovā - starpkara matemātiķu pulcēšanās vieta Banaha kaps Ļvovā Stefans Banahs (dzimis, miris) - poļu matemātiķis.

Jaunums!!: 31. augusts un Stefans Banahs · Redzēt vairāk »

Trinidāda un Tobāgo

Trinidāda un Tobāgo, oficiāli Trinidādas un Tobāgo Republika (Republic of Trinidad and Tobago), ir arhipelāgu valstsArchipelagic Waters and Exclusive Economic Zone Act No 24 of 1986 Karību jūras dienvidos, uz ziemeļiem no Dienvidamerikas valsts Venecuēlas un uz dienvidiem no Grenādas Mazajās Antiļās.

Jaunums!!: 31. augusts un Trinidāda un Tobāgo · Redzēt vairāk »

Urho Kekonens

Urho Kaleva Kekonens (Urho Kaleva Kekkonen, dzimis Pielavesi Austrumsomijas lēnē, miris Helsinkos) bija somu politiķis, Somijas premjerministrs (1950—1953, 1954—1956), Somijas prezidents (1956—1981) no Somijas Centra partijas (Suomen Keskusta).

Jaunums!!: 31. augusts un Urho Kekonens · Redzēt vairāk »

Valērijs Roždestvenskis

Vjačeslavam Zudovam un Valērijam Roždestvenskim Valērijs Roždestvenskis (Валерий Ильич Рождественский; dzimis, miris) bija PSRS kosmonauts, pulkvedis-inženieris.

Jaunums!!: 31. augusts un Valērijs Roždestvenskis · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 31. augusts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 31. augusts un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Velga Krile

Velga Krile (dzimusi, mirusi) bija latviešu dzejniece un dramaturģe.

Jaunums!!: 31. augusts un Velga Krile · Redzēt vairāk »

Vilhelmīna

Vilhelmīna Helēna Paulīne Marija (dzimusi, mirusi) bija Nīderlandes karaliene no 1890.

Jaunums!!: 31. augusts un Vilhelmīna · Redzēt vairāk »

Vilhelms Vunts

Vilhelms Maksimiliāns Vunts (dzimis, miris) bija vācu ārsts, fiziologs, filozofs un profesors.

Jaunums!!: 31. augusts un Vilhelms Vunts · Redzēt vairāk »

Zemes mākslīgais pavadonis

Sputnik-1: Pirmais mākslīgais zemes pavadonis Zemes mākslīgais pavadonis (saīsināti ZMP) ir kosmiskais aparāts, mākslīgais pavadonis, kas gravitācijas spēka ietekmē riņķo ap Zemi pa ģeocentrisku orbītu.

Jaunums!!: 31. augusts un Zemes mākslīgais pavadonis · Redzēt vairāk »

Ziemeļkoreja

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk), neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38.

Jaunums!!: 31. augusts un Ziemeļkoreja · Redzēt vairāk »

1187. gads

1187.

Jaunums!!: 31. augusts un 1187. gads · Redzēt vairāk »

1188. gads

1188.

Jaunums!!: 31. augusts un 1188. gads · Redzēt vairāk »

12. gads

12.

Jaunums!!: 31. augusts un 12. gads · Redzēt vairāk »

1247. gads

1247.

Jaunums!!: 31. augusts un 1247. gads · Redzēt vairāk »

1387. gads

1387.

Jaunums!!: 31. augusts un 1387. gads · Redzēt vairāk »

1422. gads

1422.

Jaunums!!: 31. augusts un 1422. gads · Redzēt vairāk »

1452. gads

1452.

Jaunums!!: 31. augusts un 1452. gads · Redzēt vairāk »

1726. gads

1726.

Jaunums!!: 31. augusts un 1726. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: 31. augusts un 1795. gads · Redzēt vairāk »

1821. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: 31. augusts un 1821. gads · Redzēt vairāk »

1825. gads

1825.

Jaunums!!: 31. augusts un 1825. gads · Redzēt vairāk »

1834. gads

1834.

Jaunums!!: 31. augusts un 1834. gads · Redzēt vairāk »

1863. gads

1863.

Jaunums!!: 31. augusts un 1863. gads · Redzēt vairāk »

1864. gads

1864.

Jaunums!!: 31. augusts un 1864. gads · Redzēt vairāk »

1867. gads

1867.

Jaunums!!: 31. augusts un 1867. gads · Redzēt vairāk »

1869. gads

1869.

Jaunums!!: 31. augusts un 1869. gads · Redzēt vairāk »

1875. gads

1875.

Jaunums!!: 31. augusts un 1875. gads · Redzēt vairāk »

1876. gads

1876.

Jaunums!!: 31. augusts un 1876. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: 31. augusts un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1880. gads

1880.

Jaunums!!: 31. augusts un 1880. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: 31. augusts un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1886. gads

1886.

Jaunums!!: 31. augusts un 1886. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 31. augusts un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1894. gads

1894.

Jaunums!!: 31. augusts un 1894. gads · Redzēt vairāk »

1898. gads

1898.

Jaunums!!: 31. augusts un 1898. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: 31. augusts un 1899. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 31. augusts un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1905. gads

1905.

Jaunums!!: 31. augusts un 1905. gads · Redzēt vairāk »

1909. gads

1909.

Jaunums!!: 31. augusts un 1909. gads · Redzēt vairāk »

1910. gads

1910.

Jaunums!!: 31. augusts un 1910. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 31. augusts un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1927. gads

1927.

Jaunums!!: 31. augusts un 1927. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 31. augusts un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1935. gads

1935.

Jaunums!!: 31. augusts un 1935. gads · Redzēt vairāk »

1939. gads

1939 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 31. augusts un 1939. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 31. augusts un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1944. gads

1944.

Jaunums!!: 31. augusts un 1944. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 31. augusts un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 31. augusts un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: 31. augusts un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1953. gads

1953.

Jaunums!!: 31. augusts un 1953. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 31. augusts un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 31. augusts un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 31. augusts un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 31. augusts un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 31. augusts un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 31. augusts un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 31. augusts un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 31. augusts un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 31. augusts un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

Jaunums!!: 31. augusts un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 31. augusts un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: 31. augusts un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 31. augusts un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 31. augusts un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 31. augusts un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 31. augusts un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1994. gads

1994.

Jaunums!!: 31. augusts un 1994. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 31. augusts un 1996. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 31. augusts un 1997. gads · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: 31. augusts un 1998. gads · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: 31. augusts un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 31. augusts un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2011. gads

2011.

Jaunums!!: 31. augusts un 2011. gads · Redzēt vairāk »

2013. gads

2013.

Jaunums!!: 31. augusts un 2013. gads · Redzēt vairāk »

41. gads

41.

Jaunums!!: 31. augusts un 41. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »