Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

31. oktobris

Indekss 31. oktobris

31.

122 attiecības: Abrahams Valds, Aksels Munte, Alžīrijas neatkarības karš, Aleksandrs Aļehins, Aleksandrs Borodins, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Ķivere, Žanija Longo, Čans Kaiši, Čīle, Ēģipte, Bads Spensers, Briseles Tiesu pils, Cjaņs Sjueseņs, Džons Kītss, Duarte I, Egons Šīle, Ekvadoras ģerbonis, Federiko Fellīni, Francija, Garais gads, Garlībs Merķelis, Gregora kalendārs, Halovīns, Harijs Hudini, Hugo Celmiņš, Ištvāns Tisa, Indija, Indira Gandija, Jans Vermērs, Japāna, Jurijs Strods, Kārlis Veierštrāss, Klements XIV, Krišjānis Barons, Krievijas karogs, Lerijs Mullens, Luišs I, Maikls Kolinss, Marko van Bastens, Mārtiņš Luters, Mihails Frunze, Nevada, Norodoms Sianuks, Pīters Džeksons, Pirmais pasaules karš, Radživs Gandijs, Reformācija, Sebastjēns Buemi, ..., Sikhisms, Slovēnija, Suecas kanāls, Suecas krīze, Toyota Motor Corporation, Vācija, Vecā un jaunā stila datumi, Velebaijs Patels, Vitenberga, Vladislavs III Varnietis, Zaha Hadīda, 1391. gads, 1424. gads, 1438. gads, 1444. gads, 1517. gads, 1632. gads, 1675. gads, 1705. gads, 1769. gads, 1774. gads, 1795. gads, 1815. gads, 1821. gads, 1833. gads, 1835. gads, 1838. gads, 1850. gads, 1857. gads, 1861. gads, 1864. gads, 1866. gads, 1874. gads, 1875. gads, 1877. gads, 1885. gads, 1887. gads, 1889. gads, 1890. gads, 1892. gads, 1897. gads, 1900. gads, 1902. gads, 1911. gads, 1915. gads, 1917. gads, 1918. gads, 1920. gads, 1922. gads, 1923. gads, 1925. gads, 1926. gads, 1929. gads, 1930. gads, 1941. gads, 1943. gads, 1946. gads, 1949. gads, 1950. gads, 1954. gads, 1956. gads, 1957. gads, 1958. gads, 1961. gads, 1964. gads, 1975. gads, 1984. gads, 1988. gads, 1991. gads, 1993. gads, 2009. gads, 2012. gads. Izvērst indekss (72 vairāk) »

Abrahams Valds

Abrahams Valds jaunībā. Abrahams Valds (dzimis 1902. gada 31. oktobrī Koložvārā, Austroungārijā, tagad Kluža-Napoka, Rumānijā; miris 1950. gada 13. decembrī Indijā) - ebreju izcelsmes ungāru un ASV matemātiķis.

Jaunums!!: 31. oktobris un Abrahams Valds · Redzēt vairāk »

Aksels Munte

Aksels Martins Fredriks Munte (1857-1949) bija zviedru ārsts un rakstnieks.

Jaunums!!: 31. oktobris un Aksels Munte · Redzēt vairāk »

Alžīrijas neatkarības karš

Alžīrijas neatkarības karš bija galvenokārt partizānu karš starp Francijas bruņotajiem spēkiem un Alžīrijas neatkarības piekritējiem.

Jaunums!!: 31. oktobris un Alžīrijas neatkarības karš · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Aļehins

Aleksandrs Aļehins (dzimis Maskavā, miris Eštorilā) bija Krievijas / Francijas šahists - ceturtais pasaules čempions šahā (1927 - 1935; 1937 - 1946).

Jaunums!!: 31. oktobris un Aleksandrs Aļehins · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Borodins

Aleksandrs Borodins (dzimis, miris) bija krievu komponists, ārsts un ķīmiķis.

Jaunums!!: 31. oktobris un Aleksandrs Borodins · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 31. oktobris un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 31. oktobris un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Ķivere

Celtnieku ķivere Ķivere, bruņucepure jeb kaska ir noteikta parauga metāla vai plastmasas galvassega karavīriem, ugunsdzēsējiem, militarizētās apsardzes darbiniekiem, slēpotājiem u.c., kas darbojas bīstamos apstākļos.

Jaunums!!: 31. oktobris un Ķivere · Redzēt vairāk »

Žanija Longo

Žanija Longo (dzimusi Ansī, Augšsavojā) ir Francijas riteņbraucēja, 59-kārtējā Francijas čempione un trīspadsmitkārtējā pasaules čempione.

Jaunums!!: 31. oktobris un Žanija Longo · Redzēt vairāk »

Čans Kaiši

Čans Kaiši (dzimis, miris) bija Ķīnas Republikas politiskais un militārais līderis 20.

Jaunums!!: 31. oktobris un Čans Kaiši · Redzēt vairāk »

Čīle

Čīle (izruna), oficiāli Čīles Republika (República de Chile), ir valsts Dienvidamerikā.

Jaunums!!: 31. oktobris un Čīle · Redzēt vairāk »

Ēģipte

Ēģipte, oficiāli Ēģiptes Arābu Republika, ir valsts, kas aizņem Āfrikas kontinenta ziemeļaustrumu daļu, kā arī Sīnāja pussalu Vidējos Austrumos.

Jaunums!!: 31. oktobris un Ēģipte · Redzēt vairāk »

Bads Spensers

Bads Spensers, īstajā vārdā Karlo Pedersoli (dzimis, miris), ir itāliešu aktieris, dziedātājs, bijušais peldētājs, scenogrāfists, modes dizainers.

Jaunums!!: 31. oktobris un Bads Spensers · Redzēt vairāk »

Briseles Tiesu pils

Tiesu pils ir Briseles tiesas ēka.

Jaunums!!: 31. oktobris un Briseles Tiesu pils · Redzēt vairāk »

Cjaņs Sjueseņs

Cjaņs Sjueseņs (钱学森; 錢學森; Qián Xuésēn; Ch'ien Hsüeh-sên; dzimis, miris) bija ķīniešu zinātnieks, kas devis nozīmīgu ieguldījumu raķešu un kosmiskajās programmās gan ASV, gan Ķīnas Tautas Republikā.

Jaunums!!: 31. oktobris un Cjaņs Sjueseņs · Redzēt vairāk »

Džons Kītss

Džons Kītss (dzimis, miris) bija angļu dzejnieks.

Jaunums!!: 31. oktobris un Džons Kītss · Redzēt vairāk »

Duarte I

Duarte I (dzimis, miris), saukts Filozofs (o Rei-Filósofo) vai Daiļrunīgais (o Eloquente) bija Portugāles karaļa Žoau I vecākais dēls, Portugāles karalis no 1433.

Jaunums!!: 31. oktobris un Duarte I · Redzēt vairāk »

Egons Šīle

Egons Šīle (dzimis, miris) bija austriešu gleznotājs.

Jaunums!!: 31. oktobris un Egons Šīle · Redzēt vairāk »

Ekvadoras ģerbonis

Ekvadoras ģerbonis savā šī brīža izskatā tiek lietots kopš 1900.

Jaunums!!: 31. oktobris un Ekvadoras ģerbonis · Redzēt vairāk »

Federiko Fellīni

Federiko Fellīni (dzimis, miris) bija itāļu kinorežisors un scenārists.

Jaunums!!: 31. oktobris un Federiko Fellīni · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 31. oktobris un Francija · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 31. oktobris un Garais gads · Redzēt vairāk »

Garlībs Merķelis

Garlībs Helvigs Merķelis (1769. — 1850.) bija vācbaltiešu rakstnieks un publicists, viens no spilgtākajiem apgaismības ideju pārstāvjiem Baltijā.

Jaunums!!: 31. oktobris un Garlībs Merķelis · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 31. oktobris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Halovīns

Halovīns ir Visu svēto dienas priekšvakars, 31. oktobra vakars, kas tiek atzīmēts vairākās valstīs, arī Latvijā.

Jaunums!!: 31. oktobris un Halovīns · Redzēt vairāk »

Harijs Hudini

Harijs Hudini (—), īstajā vārdā Ēriks Veiss (Erik Weisz), bija ungāru izcelsmes amerikāņu burvju mākslinieks.

Jaunums!!: 31. oktobris un Harijs Hudini · Redzēt vairāk »

Hugo Celmiņš

Hugo Celmiņš (dzimis, miris) bija Latvijas politiķis, sabiedrisks darbinieks, agronoms, divreiz Latvijas Ministru prezidents.

Jaunums!!: 31. oktobris un Hugo Celmiņš · Redzēt vairāk »

Ištvāns Tisa

Grāfs Ištvāns Tisa Segedi ēš Borošjenēi (dzimis, miris) bija ungāru politiķis.

Jaunums!!: 31. oktobris un Ištvāns Tisa · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: 31. oktobris un Indija · Redzēt vairāk »

Indira Gandija

Indira Prijadaršinī Gandija (Indirā Priyadarśinī Gāndhī), dzimusi, mirusi) bija Indijas politiķe no Indijas Nacionālā kongresa partijas un Indijas premjerministre trīs termiņus pēc kārtas no 1966. līdz 1977. gadam, kā arī ceturto termiņu no 1980. gada līdz nogalināšanai atentātā 1984. gadā. Viņa ir pirmā un pagaidām vienīgā Indijas premjerministre - sieviete. Indira Gandija bija ietekmīgā indiešu politiķa Džavaharlala Neru meita. Mācījusies Lielbritānijā, Bristolē un Oksfordas universitātē. 1941. gadā atgriezās Indijā un iesaistījās politikā. Neoficiāli veica tēva palīga pienākumus. Pēc tēva nāves 1964. gadā kļuva parlamenta augšpalātas (Radža Sabha) locekli. 1966. gadā kļuva par Indijas premjerministri. Realizēja nosacīti kreisu politiku. Viņas vadībā Indija 1971. gadā piedzīvoja karu ar Pakistānu un Bangladešas dibināšanu. 1975. gadā, sakaŗā ar nestabilitāti valstī, tika pasludināts ārkārtas stāvoklis. Gandijai tika pārmests autoritārisms un Indijas Nacionālais kongress zaudēja 1977. gada vēlēšanās. Tomēr 1980. gada vēlēšanās Indijas Nacionālais kongress Gandijas vadībā atkal uzvarēja vēlešanās un Gandija atkal kļuva par premjerministri. 1984. gada jūnijā pēc Gandijas pavēles Indijas armijas daļas cīņā pret nemierniekiem ieņēma sikhu galveno svētvietu - "Zelta templi". 1984. gada 31. oktobrī Indiru Gandiju nogalināja divi viņas miesassargi - sighi. Kategorija:1917. gadā dzimušie Kategorija:1984. gadā mirušie Kategorija:Indijas premjerministri Kategorija:Nogalinātie politiķi Kategorija:Sociālisti.

Jaunums!!: 31. oktobris un Indira Gandija · Redzēt vairāk »

Jans Vermērs

Johanness, Jans vai Johans Vermērs (kristīts Delftā; miris) bija nīderlandiešu baroka gleznotājs.

Jaunums!!: 31. oktobris un Jans Vermērs · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 31. oktobris un Japāna · Redzēt vairāk »

Jurijs Strods

Jurijs Strods (dzimis) ir bijušais ekonomikas ministrs, apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK biedrs.

Jaunums!!: 31. oktobris un Jurijs Strods · Redzēt vairāk »

Kārlis Veierštrāss

Kārlis Teodors Vilhelms Veierštrāss (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis, saukts arī par "mūsdienu matemātiskās analīzes tēvu".

Jaunums!!: 31. oktobris un Kārlis Veierštrāss · Redzēt vairāk »

Klements XIV

Pāvests Klements XIV (dzimis, miris), īstajā vārdā Džovanni Vičenco Antonio Ganganelli, bija Romas pāvests no 1769.

Jaunums!!: 31. oktobris un Klements XIV · Redzēt vairāk »

Krišjānis Barons

Krišjānis Barons (dzimis Struteles muižā, miris Rīgā), pazīstams arī kā Dainu tēvs, bija latviešu folklorists, rakstnieks un publicists.

Jaunums!!: 31. oktobris un Krišjānis Barons · Redzēt vairāk »

Krievijas karogs

Krievijas Federācijas valsts karogs Krievijas Federācijas valsts karogs ir Krievijas Federācijas oficiāls valsts simbols.

Jaunums!!: 31. oktobris un Krievijas karogs · Redzēt vairāk »

Lerijs Mullens

Lorenss Džozefs "Lerijs" Mullens Jr. (Lawrence Joseph "Larry" Mullen, Jr.; dzimis Dublinā) ir īru rokgrupas U2 bundzinieks.

Jaunums!!: 31. oktobris un Lerijs Mullens · Redzēt vairāk »

Luišs I

Luišs I; dzimis, miris) bija Portugāles karalis no 1861. gada līdz savai nāvei 1889. gadā. Kļuva par karali pēc brāļa Pedru V nāves 1861. gadā. Valdīšanas laikā valsts piedzīvoja stagnāciju, pārmaiņus mainoties liberāļu un karaļa atbalstītām konservatīvo valdībām. Tomēr valstī tika veiktas dažas liberālas reformas un kolonijās atcelta verdzība. Luišs I atbalstīja okeanogrāfiskos pētījumus, nodibināja vienu no pasaulē pirmajiem publiskajiem akvārijiem.

Jaunums!!: 31. oktobris un Luišs I · Redzēt vairāk »

Maikls Kolinss

Maikls Kolinss (dzimis) ir ASV bijušais astronauts un lidotājs izmēģinātājs.

Jaunums!!: 31. oktobris un Maikls Kolinss · Redzēt vairāk »

Marko van Bastens

Marsels van Bastens (dzimis Utrehtā) ir bijušais Nīderlandes futbolists, bijis arī AFC Ajax galvenais treneris.

Jaunums!!: 31. oktobris un Marko van Bastens · Redzēt vairāk »

Mārtiņš Luters

Mārtiņš Luters (—) bija katoļu augustīniešu ordeņa mūks, mācītājs, teologs, profesors, baznīcas reformu ideologs.

Jaunums!!: 31. oktobris un Mārtiņš Luters · Redzēt vairāk »

Mihails Frunze

Mihails Frunze, dzimis, miris) bija tagadējā Kirgizstānā dzimis moldāvu/krievu izcelsmes padomju militārais darbinieks un politiķis. Izvirzījās par vienu no spējīgākajiem sarkano komandieriem Krievijas pilsoņu kara laikā. Boļševiku partijas biedrs no 1904. gada. 1907. gadā pirmoreiz arestēts. Divreiz notiesāts uz nāvi, tomēr sods nomainīts pret izsūtījumu. Pēc Oktobra revolūcijas 1918. gadā darbojās kā Ivanovovoznesenskas guberņas kara komisārs. Kā 4. armijas komandieris izcēlās 1919. gada sākumā kaujās pret Kolčaka karaspēku. No 19. jūlija līdz 15. augustam bija visas Austrumu frontes komandieris. Kara vēlākā gaitā komandēja frontes Vidusāzijā un Ukrainā pret Vrangeļa un Mahno karaspēku. Miris kuņģa čūlas operācijas laikā 1925. gadā. Frunzes vārdā no 1926. līdz 1991. gadam bija nosaukta Kirgīzijas PSR galvaspilsēta (mūsdienās Biškeka).

Jaunums!!: 31. oktobris un Mihails Frunze · Redzēt vairāk »

Nevada

Nevada (no — ‘apsnidzis’) ir ASV štats valsts rietumos.

Jaunums!!: 31. oktobris un Nevada · Redzēt vairāk »

Norodoms Sianuks

Norodoms Sianuks (នរោត្តម សីហនុ; Norodom Sihanouk; dzimis, miris) bija Kambodžas karalis, politiķis.

Jaunums!!: 31. oktobris un Norodoms Sianuks · Redzēt vairāk »

Pīters Džeksons

Pīters Roberts Džeksons (dzimis Pekeruabejā, Jaunzēlandē) ir jaunzēlandiešu kinorežisors, producents un scenārists.

Jaunums!!: 31. oktobris un Pīters Džeksons · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: 31. oktobris un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Radživs Gandijs

Radživs Gandijs (dzimis, miris) bija Indijas politiķis no Indijas Nacionālā kongresa partijas un Indijas 9.

Jaunums!!: 31. oktobris un Radživs Gandijs · Redzēt vairāk »

Reformācija

Protestantu reformācija bija kustība 16.

Jaunums!!: 31. oktobris un Reformācija · Redzēt vairāk »

Sebastjēns Buemi

Sebastjēns Olivjē Buemi (dzimis Ēglā, Šveicē) ir Šveices franču autosportists.

Jaunums!!: 31. oktobris un Sebastjēns Buemi · Redzēt vairāk »

Sikhisms

Khanda simbols parāda daudzus sikhu ticējumus. Khanda jeb abpusīgs zobens simbolizē ticību patiesības spēkam. Aplis - mūžība un vienotība. Izliektie zobeni simbolizē karotāja garu Sikhisms (sikkhī) ir piektā lielākā organizēta reliģija pasaulē.

Jaunums!!: 31. oktobris un Sikhisms · Redzēt vairāk »

Slovēnija

Slovēnija, oficiāli Slovēnijas Republika (Republika Slovenija), ir valsts Centrāleiropas dienvidu daļā.

Jaunums!!: 31. oktobris un Slovēnija · Redzēt vairāk »

Suecas kanāls

Suecas kanāls (Qanāt al-Suways) ir 163,5 km garš mākslīgi izbūvēts ūdensceļš, kas Ēģiptes teritorijā savieno Sarkano jūru (Suecu) un Vidusjūru (Portsaīdu).

Jaunums!!: 31. oktobris un Suecas kanāls · Redzēt vairāk »

Suecas krīze

Kara operācijas Sīnāja pussalā Suecas krīze bija starptautiska diplomātiskā un militārā konfrontācija par kontroli pār Suecas kanālu, kas norisinājās no 1956. gada nogales līdz 1957. gada pavasarim, starp Ēģipti un tās pretiniecēm — Lielbritāniju, Franciju un Izraēlu. Būtiska loma konflikta atrisināšanā bija Amerikas Savienotajām Valstīm, Padomju Savienībai, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijai. Lielbritānijas un Francijas vēlme atgūt kontroli pār kanālu, kā arī mēģinājums gāzt Ēģiptes līderi Gamālu Abdelu Nāseru izgāzās. Vairāki Lielbritānijas valstsvīri drīz pēc konflikta zaudēja savus amatus, bet pati Lielbritānija faktiski zaudēja savu lielvalsts statusu. Konflikta aizsākums meklējams 20. gadsimta 50. gadu sākumā, kad Ēģiptē pie varas nāca Nāsera vadīta virsnieku grupa, kas vēlējās pilnībā atbrīvoties no britu koloniālās ietekmes valstī. 1956. gada vasarā ēģiptieši nacionalizēja Suecas kanālu, kam paralēli sekoja tuvināšanās Padomju Savienībai un tai draudzīgajām komunistiskajām valstīm. Konflikta eskalācija bija saistīta ar Lielbritānijas un Francijas vēlmi atgūt kontroli pār kanālu un, ja iespējams, panākt Nāsera gāšanu. Izraēlas militārā iesaistīšanās konfliktā bija nepieciešamais katalizators angļu un franču ieplānotajai "miera operācijai". 1956. gada 29. oktobrī Izraēla sāka Ēģiptes bombardēšanu, kam sekoja sauszemes iebrukums Sīnāja pussalā, kura rezultātā Izraēlas karaspēks ātri ieguva kontroli pār visu pussalu. Mazāk kā dienu pēc konflikta sākuma Francija un Lielbritānija paziņoja par ultimātu Ēģiptei un Izraēlai par karadarbības pārtraukšanu, kam sekoja abu rietumvalstu desanta izsēdināšana Portsaīdā 5. novembrī. Plānotā Kairas lidostas bombardēšana tika atsaukta pēdējā brīdī, uzzinot, ka to izmantota ASV pilsoņu evakuācijai. Pēc ASV protesta izteikšanas, kara darbību drīz izbeidza. Ieņemto teritoriju atstāšanā par pamatu bija ASV, PSRS un ANO iejaukšanās konfliktā, kas lika britiem, frančiem un izraēliešiem atkāpties no ieņemtajām pozīcijām. Reģionā tika izvietoti ANO miera uzturēšanas spēki, kas šeit palika līdz 1967. gada Sešu dienu karam. Franču un britu karaspēks pameta reģionu vēl pirms 1956. gada beigām, kamēr Izraēlas karaspēks neatkāpās no ieņemtajām pozīcijām līdz 1957. gada martam. 1957. gada aprīlī Suecas kanāls tika atkal pilnībā atvērts kuģiem no visām valstīm. Konflikta rezultātā Izraēla atguva kopš 1948. gada Neatkarības kara būtiski ierobežoto iespēju kuģot pa Suecas kanālu un Akabas līci. Kategorija:20. gadsimta kari Kategorija:Arābu-Izraēlas konflikts Kategorija:Aukstais karš Kategorija:Ēģiptes vēsture.

Jaunums!!: 31. oktobris un Suecas krīze · Redzēt vairāk »

Toyota Motor Corporation

Dibinātājs Kīčiro Toijoda 1936. gadā izlaistais pirmais Toyota automobilis - Toyota AA ''Toyota'' galvenā ēka Tojotā Toyota Motor Corporation (Toyota Jidōsha Kabushiki-gaisha) vai vienkārši Toyota ir starptautiska Japāņu korporācija un pasaules lielākais autorūpnieks ar 212,39 miljardi ASV dolāru lieliem ienākumiem. Toyota korporācijai pieder sekojoši zīmoli Toyota, Lexus, Scion, pieder lielākā daļa akciju no Daihatsu (mini auto ražotājs), Hino Motors un daļa akciju no Fuji Heavy Industries (Subaru auto markas ražotājs), Isuzu Motors, Yamaha. Kopumā Toyota korporācijā iekļauti 522 meitas uzņēmumi.

Jaunums!!: 31. oktobris un Toyota Motor Corporation · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 31. oktobris un Vācija · Redzēt vairāk »

Vecā un jaunā stila datumi

Vecais stils (v.s.) un jaunais stils (j.s.) tiek izmantots gadījumos, kad jānorāda, pēc kura kalendāra rakstīts datums: Jūlija kalendāra (v.s.) vai Gregora kalendāra (j.s.). Jaunais stils tika ieviests 1582. gadā ar pāvesta Gregora XIII pavēli, lai novērstu Jūlija kalendāra nepilnības: kalendārā gada atpalikšanu no patiesā saules gada.

Jaunums!!: 31. oktobris un Vecā un jaunā stila datumi · Redzēt vairāk »

Velebaijs Patels

Velebaijs Patels. Velebaijs Patels (IPA:, dzimis, miris) bija Indijas politiskais un sociālais līderis, kuram bija nozīmīga loma cīņā par Indijas neatkarību un palīdzēja apvienot valsts iedzīvotājus vienotā, neatkarīgā nācijā.

Jaunums!!: 31. oktobris un Velebaijs Patels · Redzēt vairāk »

Vitenberga

Vitenberga ir pilsēta Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, Vācijā.

Jaunums!!: 31. oktobris un Vitenberga · Redzēt vairāk »

Vladislavs III Varnietis

Vladislavs III Varnietis (dzimis, miris) bija Polijas karalis no 1434.

Jaunums!!: 31. oktobris un Vladislavs III Varnietis · Redzēt vairāk »

Zaha Hadīda

Zaha Mohameda Hadīda ( —) bija Irākas izcelsmes britu dekonstruktīvisma arhitekte.

Jaunums!!: 31. oktobris un Zaha Hadīda · Redzēt vairāk »

1391. gads

1391.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1391. gads · Redzēt vairāk »

1424. gads

1424.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1424. gads · Redzēt vairāk »

1438. gads

1438.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1438. gads · Redzēt vairāk »

1444. gads

1444.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1444. gads · Redzēt vairāk »

1517. gads

1517.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1517. gads · Redzēt vairāk »

1632. gads

1632.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1632. gads · Redzēt vairāk »

1675. gads

1675.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1675. gads · Redzēt vairāk »

1705. gads

1705.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1705. gads · Redzēt vairāk »

1769. gads

1769.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1769. gads · Redzēt vairāk »

1774. gads

1774.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1774. gads · Redzēt vairāk »

1795. gads

1795.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1795. gads · Redzēt vairāk »

1815. gads

1815.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1815. gads · Redzēt vairāk »

1821. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1821. gads · Redzēt vairāk »

1833. gads

1833.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1833. gads · Redzēt vairāk »

1835. gads

1835.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1835. gads · Redzēt vairāk »

1838. gads

1838.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1838. gads · Redzēt vairāk »

1850. gads

1850.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1850. gads · Redzēt vairāk »

1857. gads

1857.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1857. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1864. gads

1864.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1864. gads · Redzēt vairāk »

1866. gads

1866.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1866. gads · Redzēt vairāk »

1874. gads

1874.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1874. gads · Redzēt vairāk »

1875. gads

1875.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1875. gads · Redzēt vairāk »

1877. gads

1877.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1877. gads · Redzēt vairāk »

1885. gads

1885.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1885. gads · Redzēt vairāk »

1887. gads

1887.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1887. gads · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1889. gads · Redzēt vairāk »

1890. gads

1890.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1890. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1897. gads

1897.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1897. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1902. gads

1902.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1902. gads · Redzēt vairāk »

1911. gads

1911.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1911. gads · Redzēt vairāk »

1915. gads

1915.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1915. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1922. gads

1922.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1922. gads · Redzēt vairāk »

1923. gads

1923.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1923. gads · Redzēt vairāk »

1925. gads

1925.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1925. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1929. gads

1929.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1929. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1946. gads

1946 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1946. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1954. gads

1954.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1954. gads · Redzēt vairāk »

1956. gads

1956.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1956. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1964. gads

1964.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1964. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 31. oktobris un 1993. gads · Redzēt vairāk »

2009. gads

2009.

Jaunums!!: 31. oktobris un 2009. gads · Redzēt vairāk »

2012. gads

2012.

Jaunums!!: 31. oktobris un 2012. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »