Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

5. jūlijs

Indekss 5. jūlijs

5.

88 attiecības: Aivars Jerumanis, Alžīrija, Albrehts Kosels, Aleksandrs Radulovs, Amēlija Moresmo, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Armēnija, Austrālija, Ģula Horns, Žans Kokto, Žoržs Pompidū, Žozefs Prusts, Čehija, Čikāga, Ādolfs Alunāns, Brīnumainais burvis no Oza zemes, Dollija, Edgars Andersons, Eduārs Erio, FIBA Pasaules kauss, Francija, Garais gads, Gregora kalendārs, Ilga Kreituse, Ivans VI Romanovs, Juris Hartmanis, Kaboverde, Klāra Cetkina, Kosmisko lidojumu biedrība, Laimens Frenks Baums, Maskava, Menas Sala, Nunu Gomišs, Oto Skorceni, Portugāle, Raķete, Sesils Rodss, Skotija, Slovākija, Spānija, Valters Gropiuss, Vācija, Venecuēla, Vladimirs Toporovs, Vroclava, Zīdītāji, Ziemeļkoreja, 1740. gads, 1754. gads, ..., 1764. gads, 1811. gads, 1824. gads, 1830. gads, 1848. gads, 1853. gads, 1857. gads, 1872. gads, 1883. gads, 1889. gads, 1900. gads, 1902. gads, 1908. gads, 1911. gads, 1912. gads, 1920. gads, 1927. gads, 1928. gads, 1932. gads, 1933. gads, 1938. gads, 1941. gads, 1952. gads, 1957. gads, 1962. gads, 1963. gads, 1966. gads, 1969. gads, 1974. gads, 1975. gads, 1976. gads, 1979. gads, 1986. gads, 1989. gads, 1996. gads, 2005. gads, 2006. gads, 2013. gads. Izvērst indekss (38 vairāk) »

Aivars Jerumanis

Aivars Jerumanis (dzimis) ir latviešu politiķis, kādreizējais Latvijas goda konsuls Losandželosā.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Aivars Jerumanis · Redzēt vairāk »

Alžīrija

Alžīrija (Al Jaza'ir), oficiāli Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika, ir valsts Ziemeļāfrikā.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Alžīrija · Redzēt vairāk »

Albrehts Kosels

Albrehts Kosels (dzimis, miris) bija vācu bioķīmiķis.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Albrehts Kosels · Redzēt vairāk »

Aleksandrs Radulovs

Aleksandrs Radulovs (dzimis 1986. gada 5. jūlijā) ir krievu hokejists, labās malas uzbrucējs, Krievijas hokeja izlases spēlētājs.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Aleksandrs Radulovs · Redzēt vairāk »

Amēlija Moresmo

Amēlija Moresmo (dzimusi Senžermēnanlē, Francijā) ir bijusī franču tenisiste, bijusī WTA ranga līdere.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Amēlija Moresmo · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Armēnija

Armēnija (Hayastan), oficiālais nosaukums — Armēnijas Republika (Հայաստանի Հանրապետություն; Hayastani Hanrapetut’yun), ir valsts Eirāzijā, starp Melno jūru un Kaspijas jūru, Aizkaukāza dienvidu daļā.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Armēnija · Redzēt vairāk »

Austrālija

Austrālija, oficiāli Austrālijas Savienība (Commonwealth of Australia), ir valsts Zemes dienvidu puslodē.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Austrālija · Redzēt vairāk »

Ģula Horns

Ģula Horns (dzimis, miris) bija Ungārijas politiķis, Ungārijas premjerminists no 1994.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Ģula Horns · Redzēt vairāk »

Žans Kokto

Žans Kokto (dzimis, miris) bija franču rakstnieks, grafiķis, dizaineris un režisors.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Žans Kokto · Redzēt vairāk »

Žoržs Pompidū

Žoržs Žans Raimonds Pompidū, dzimis, miris) bija Francijas politiķis. No 1962. līdz 1968. gadam bija premjerministrs Šarla de Golla vadītajā valstī. Pēc de Golla negaidītās atkāpšanās no amata, uzvarēja 1969. gada prezidenta vēlēšanās un saglabāja amatu līdz savai nāvei 1974. gadā. Laiks, kad Pompidū bija premjerministrs un prezidents, iezīmējās ar Francijas ekonomikas atveseļošanos un tehnisko modernizāciju, kā arī ar turpmāko attīstību Eiropas struktūrās. Pompidū bija arī literatūras kritiķis, pedagogs, kā arī mākslas lietpratējs. Viņa vārdā ir nosaukts modernās mākslas muzejs Parīzē — Žorža Pompidū centrs.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Žoržs Pompidū · Redzēt vairāk »

Žozefs Prusts

Žozefs Luijs Prusts (dzimis, miris) bija franču ķīmiķis.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Žozefs Prusts · Redzēt vairāk »

Čehija

Čehija, oficiāli Čehijas Republika (Česká republika, izrunā), ir valsts Centrāleiropā bez pieejas pie jūras.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Čehija · Redzēt vairāk »

Čikāga

Čikāga ir trešā lielākā ASV pilsēta pēc iedzīvotāju skaita.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Čikāga · Redzēt vairāk »

Ādolfs Alunāns

Ādolfs Alunāns (vecajā ortogrāfijā: Adolf Allunan; dzimis, miris) bija latviešu aktieris, režisors un dramaturgs, tiek saukts par "latviešu teātra tēvu".

Jaunums!!: 5. jūlijs un Ādolfs Alunāns · Redzēt vairāk »

Brīnumainais burvis no Oza zemes

Brīnumainais burvis no Oza zemes (The Wonderful Wizard of Oz) ir Laimena Frenka Bauma sarakstīta bērnu grāmata.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Brīnumainais burvis no Oza zemes · Redzēt vairāk »

Dollija

Dollija (—) bija aita, pasaulē pirmais klonētais zīdītājs.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Dollija · Redzēt vairāk »

Edgars Andersons

Edgars Andersons (dzimis Tukumā, miris Sanhosē, Kalifornijas štatā, ASV) bija latviešu vēsturnieks.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Edgars Andersons · Redzēt vairāk »

Eduārs Erio

Eduārs Marī Erio (dzimis, miris) bija franču politiķis.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Eduārs Erio · Redzēt vairāk »

FIBA Pasaules kauss

FIBA Pasaules kauss basketbolā, laikā no 1950.

Jaunums!!: 5. jūlijs un FIBA Pasaules kauss · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Francija · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Ilga Kreituse

Ilga Kreituse (dzimusi), meitas uzvārds Grava, ir latviešu politiķe, vēsturniece.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Ilga Kreituse · Redzēt vairāk »

Ivans VI Romanovs

Ivans VI Romanovs (dzimis, miris), arī Joans VI, bija formālais Krievijas imperators reģenta Kurzemes hercoga Bīrona, vēlāk viņa mātes Annas II valdīšanas laikā (1740-1741).

Jaunums!!: 5. jūlijs un Ivans VI Romanovs · Redzēt vairāk »

Juris Hartmanis

Juris Hartmanis (dzimis Rīgā, Latvijā) ir datorzinātnieks un skaitļošanas teorētiķis, kurš kopā ar Ričardu Sternsu saņēma 1993.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Juris Hartmanis · Redzēt vairāk »

Kaboverde

Kaboverdes Republika ir vidēji attīstīta viennacionāla salu valsts Atlantijas okeānā.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Kaboverde · Redzēt vairāk »

Klāra Cetkina

Klāra Cetkina (dzimusi kā Klāra Eisnere (Clara Eissner), mirusi) bija vācu marksiste, feministe un politiskā darbiniece.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Klāra Cetkina · Redzēt vairāk »

Kosmisko lidojumu biedrība

Kosmisko lidojumu biedrība (jeb VfR) bija raķešbūves entuziastu apvienība Vācijā no 1927.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Kosmisko lidojumu biedrība · Redzēt vairāk »

Laimens Frenks Baums

Laimens Frenks Brauns, arī L. Frenks Baums (dzimis, miris), bija amerikāņu rakstnieks, kurš rakstīja bērnu literatūru un romānus.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Laimens Frenks Baums · Redzēt vairāk »

Maskava

Maskava ir Krievijas galvaspilsēta, kas atrodas Krievijas rietumu daļā, aptuveni 641 km uz dienvidaustrumiem no Krievijas otras lielākās pilsētas Sanktpēterburgas.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Maskava · Redzēt vairāk »

Menas Sala

Menas Sala (vai vienkārši Mannin) ir Apvienotās Karalistes Kroņa īpašums (Crown dependency) ar plašām pašpārvaldes tiesībām.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Menas Sala · Redzēt vairāk »

Nunu Gomišs

Nunu Gomišs (Nuno Gomes), pilnajā vārdā Nunu Migels Soarešs Pereira Ribeiru (Nuno Miguel Soares Pereira Ribeiro; dzimis, Portu, Portugālē) ir bijušais portugāļu futbolists, Portugāles nacionālās izlases centra uzbrucējs.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Nunu Gomišs · Redzēt vairāk »

Oto Skorceni

Oto Skorceni (dzimis, miris) bija SS oberšturmbanfīrers Otrā pasaules kara laikā.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Oto Skorceni · Redzēt vairāk »

Portugāle

Portugāle, oficiāli Portugāles Republika (República Portuguesa), ir Dienvideiropas valsts, kura atrodas Pireneju pussalā.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Portugāle · Redzēt vairāk »

Raķete

Apollo 11 starts 1969. gada 16. jūlijā) Raķete ir lidaparāts, kas kustas reaktīvā spēka iedarbībā, izsviežot daļu no savas masas.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Raķete · Redzēt vairāk »

Sesils Rodss

Sesils Džons Rodss (dzimis, miris) bija angļu uzņēmējs, raktuvju magnāts, balto pārākuma piekritējs un politiķis Dienvidāfrikā.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Sesils Rodss · Redzēt vairāk »

Skotija

Skotija ir viena no Apvienotās Karalistes četrām daļām (pārējās ir Anglija, Velsa un Ziemeļīrija).

Jaunums!!: 5. jūlijs un Skotija · Redzēt vairāk »

Slovākija

Slovākija, oficiāli Slovākijas Republika (Slovenská republika) ir valsts Centrāleiropā.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Slovākija · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Spānija · Redzēt vairāk »

Valters Gropiuss

Valters Ādolfs Georgs Gropiuss (dzimis, miris) bija vācu/amerikāņu arhitekts, Bauhaus pamatlicējs.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Valters Gropiuss · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Venecuēla

Venecuēlas Bolivāra Republika ir vidēji attīstīta valsts Dienvidamerikas ziemeļos.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Venecuēla · Redzēt vairāk »

Vladimirs Toporovs

Vladimirs Toporovs (dzimis, miris) bija krievu filologs, valodniecības, literatūrzinātnes, mitoloģijas speciālists un semiotiķis.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Vladimirs Toporovs · Redzēt vairāk »

Vroclava

Vroclava, agrāk Breslava, ir pilsēta Polijas dienvidrietumos, Lejassilēzijas vojevodistes centrs Odras upes krastos.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Vroclava · Redzēt vairāk »

Zīdītāji

Zīdītāji (Mammalia) ir mugurkaulnieku augstākā klase.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Zīdītāji · Redzēt vairāk »

Ziemeļkoreja

Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (Chosŏn Minjujuŭi Inmin Konghwaguk), neoficiāli bieži saukta par Ziemeļkoreju, ir valsts Korejas pussalas ziemeļdaļā uz ziemeļiem no 38.

Jaunums!!: 5. jūlijs un Ziemeļkoreja · Redzēt vairāk »

1740. gads

1740.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1740. gads · Redzēt vairāk »

1754. gads

1754.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1754. gads · Redzēt vairāk »

1764. gads

1764.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1764. gads · Redzēt vairāk »

1811. gads

1811.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1811. gads · Redzēt vairāk »

1824. gads

1824.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1824. gads · Redzēt vairāk »

1830. gads

1830 (MDCCCXXX) bija parastais gads, kas sākās piektdienā.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1830. gads · Redzēt vairāk »

1848. gads

1848.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1848. gads · Redzēt vairāk »

1853. gads

1853.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1853. gads · Redzēt vairāk »

1857. gads

1857.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1857. gads · Redzēt vairāk »

1872. gads

1872.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1872. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1889. gads

1889.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1889. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1902. gads

1902.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1902. gads · Redzēt vairāk »

1908. gads

1908.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1908. gads · Redzēt vairāk »

1911. gads

1911.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1911. gads · Redzēt vairāk »

1912. gads

1912.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1912. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1927. gads

1927.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1927. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1933. gads

1933.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1933. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1952. gads

1952.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1952. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1974. gads

1974.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1974. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1976. gads

1976.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1976. gads · Redzēt vairāk »

1979. gads

1979.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1979. gads · Redzēt vairāk »

1986. gads

1986.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1986. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 1996. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 2005. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2013. gads

2013.

Jaunums!!: 5. jūlijs un 2013. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

5.jūlijs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »