Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Lejupielādēt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

5. maijs

Indekss 5. maijs

5.

111 attiecības: Adele, Adisabeba, Alans Šepards, Aleksandars Vučičs, Amerikas Savienotās Valstis, Andris Grūtups, Apvienotā Karaliste, Ģenerālštati (1789), Daglass Vīloks, Dānija, Dominikāna, Duglass Mosons, Eiženija de Montiho, Eiropas Padome, Etiopija, Francija, Frīdrihs Augusts I Vetīns, Frīdrihs III Gudrais, Gajāna, Galērijs, Garais gads, Gregora kalendārs, Henriks Senkevičs, Iridium (pavadoņsistēma), Itālija, Ivans Aivazovskis, Japāna, Josi Benajuns, Kanāda, Kazimirs II Taisnīgais, Kārlis Dēnics, Kārlis II Anžū, Kārlis Markss, Klaudio Merulo, Kosmosa kuģis, Kriss Brauns, Leopolds II Hābsburgs, Linuss Videls, Ludvigs Erhards, Mercury (kosmiskais projekts), Mercury-Redstone 3, Mihails Botviņņiks, Napoleons Bonaparts, Nīderlande, Oto-Heinrihs Drehslers, Otrais pasaules karš, Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē, Prāga, Sērens Kirkegors, Sergejs Staniševs, ..., Staņislavs Moņuško, Strasbūra, Tairons Pauers, Uldis Vazdiks, Vācija, Zemūdene, 1138. gads, 1194. gads, 1248. gads, 1309. gads, 1463. gads, 1525. gads, 1604. gads, 1747. gads, 1750. gads, 1789. gads, 1792. gads, 1805. gads, 1813. gads, 1817. gads, 1818. gads, 1819. gads, 1821. gads, 1823. gads, 1826. gads, 1827. gads, 1846. gads, 1855. gads, 1859. gads, 1872. gads, 1882. gads, 1883. gads, 1895. gads, 1897. gads, 1900. gads, 1911. gads, 1914. gads, 1916. gads, 1920. gads, 1936. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1945. gads, 1948. gads, 1949. gads, 1955. gads, 1958. gads, 1960. gads, 1961. gads, 1966. gads, 1970. gads, 1977. gads, 1980. gads, 1981. gads, 1985. gads, 1988. gads, 1989. gads, 1995. gads, 1997. gads, 2006. gads, 2014. gads. Izvērst indekss (61 vairāk) »

Adele

Adele var būt.

Jaunums!!: 5. maijs un Adele · Redzēt vairāk »

Adisabeba

Adisabeba (Āddīs Ābebā — ‘Jaunais zieds’) vai Finfinne ir pilsēta Etiopijas centrālajā daļā, valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta.

Jaunums!!: 5. maijs un Adisabeba · Redzēt vairāk »

Alans Šepards

Alans Šepards (Alan Bartlett Shepard, Jr.; dzimis, miris) bija ASV pirmais kosmosā lidojušais astronauts.

Jaunums!!: 5. maijs un Alans Šepards · Redzēt vairāk »

Aleksandars Vučičs

Aleksandars Vučičs (dzimis) ir Serbijas politiķis.

Jaunums!!: 5. maijs un Aleksandars Vučičs · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 5. maijs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andris Grūtups

Andris Grūtups (—) bija latviešu jurists, advokāts un rakstnieks.

Jaunums!!: 5. maijs un Andris Grūtups · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 5. maijs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Ģenerālštati (1789)

Ģenerālštatu sanākšana, 1789. gada 5. maijs Ģenerālštatu atklāšana Žaka Luija Davida skicē "Zvērests bumbotavā" Ģenerālštati bija kārtu pārstāvniecības sapulce Francijas karalistē, kas 1789.

Jaunums!!: 5. maijs un Ģenerālštati (1789) · Redzēt vairāk »

Daglass Vīloks

Daglass Harijs Vīloks (Douglas Harry Wheelock; dzimis) ir NASA kosmonauts, lidotājs ASV armijā.

Jaunums!!: 5. maijs un Daglass Vīloks · Redzēt vairāk »

Dānija

Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 5. maijs un Dānija · Redzēt vairāk »

Dominikāna

Dominikāna, oficiāli Dominikānas Republika (República Dominicana) ir valsts vienas no Lielajām Antiļu salām — Haiti austrumu daļā, Karību jūrā, aizņem divas trešdaļas Haiti salas, kas atrodas starp Jamaiku un Kubu.

Jaunums!!: 5. maijs un Dominikāna · Redzēt vairāk »

Duglass Mosons

Sers Duglass Mosons (dzimis Anglijā, miris Austrālijā) bija austrāliešu polārpētnieks un ģeologs.

Jaunums!!: 5. maijs un Duglass Mosons · Redzēt vairāk »

Eiženija de Montiho

Eiženija de Montiho (dzimusi, mirusi) bija Francijas imperatore, Napoleona III sieva.

Jaunums!!: 5. maijs un Eiženija de Montiho · Redzēt vairāk »

Eiropas Padome

karogs Eiropas Padome ir desmit Rietumeiropas valstu 1949.

Jaunums!!: 5. maijs un Eiropas Padome · Redzēt vairāk »

Etiopija

Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā.

Jaunums!!: 5. maijs un Etiopija · Redzēt vairāk »

Francija

Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.

Jaunums!!: 5. maijs un Francija · Redzēt vairāk »

Frīdrihs Augusts I Vetīns

Frīdrihs Augusts I (dzimis, miris) bija pēdējais Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts III (Friedrich August III.)) no 1763.

Jaunums!!: 5. maijs un Frīdrihs Augusts I Vetīns · Redzēt vairāk »

Frīdrihs III Gudrais

Frīdrihs III Gudrais; dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirstistes valdnieks un Mārtiņa Lutera atbalstītājs. Dzimis Torgavā Saksijas kūrfirsta Ernsta ģimenē. Pēc tēva nāves kļuva par kūrfirstu. 1502. gadā nodibināja Vitenbergas universitāti, kura ar tās Mārtiņa Lutera un Filipa Melahtona darbību kļuva par luterticības izcelšanās vietu. Kaut arī Frīdrihs III pats visu mūžu palika katolis, viņš atbalstīja Lutera darbību, cita starpā nodrošinot Lutera viltus nolaupīšanu un dzīvi Vartburgas pilī, kur Luters iztulkoja vāciski Jauno Derību. Frīdrihs III savāca arī milzīgu reliģisko relikviju kolekciju. No 1504. gada Frīdriha III galma mākslinieks bija Lūkass Krānahs Vecākais.

Jaunums!!: 5. maijs un Frīdrihs III Gudrais · Redzēt vairāk »

Gajāna

Gajāna, oficiāli Gajānas Kooperatīvā Republika, iepriekš zināma kā Britu Gajāna, ir vienīgā valsts Nāciju Sadraudzībā, kas atrodas Dienvidamerikas kontinentā.

Jaunums!!: 5. maijs un Gajāna · Redzēt vairāk »

Galērijs

Galērija attēls uz monētas Galērijs, pilnā vārdā Gajs Galērijs Valērijs Maksimiāns (dzimis ap 250. gadu, miris 311. gada 5. maijā) bija Romas imperators (305-311).

Jaunums!!: 5. maijs un Galērijs · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 5. maijs un Garais gads · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 5. maijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Henriks Senkevičs

Henriks Ādams Aleksandrs Pijs Senkevičs (dzimis, miris) bija poļu rakstnieks, 1905.

Jaunums!!: 5. maijs un Henriks Senkevičs · Redzēt vairāk »

Iridium (pavadoņsistēma)

Iridium ir globāla mobilo sakaru pavadoņu sistēma, kurā ietilpst 66 aktīvi kosmiskie aparāti un vairāki rezervē.

Jaunums!!: 5. maijs un Iridium (pavadoņsistēma) · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 5. maijs un Itālija · Redzēt vairāk »

Ivans Aivazovskis

Ivans Aivazovskis (Иван Константинович Айвазовский), īstajā vārdā Ovaness Aivazjans (dzimis, miris), bija armēņu izcelsmes krievu gleznotājs — marīnists.

Jaunums!!: 5. maijs un Ivans Aivazovskis · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 5. maijs un Japāna · Redzēt vairāk »

Josi Benajuns

Josefs Šais "Josi" Benajuns (dzimis Dimonā, Izraēlā) ir izraēliešu futbolists, kurš pārstāv Londonas "Chelsea" Anglijas Premjerlīgā.

Jaunums!!: 5. maijs un Josi Benajuns · Redzēt vairāk »

Kanāda

Kanāda ir valsts, kura aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.

Jaunums!!: 5. maijs un Kanāda · Redzēt vairāk »

Kazimirs II Taisnīgais

Kazimirs II Taisnīgais (dzimis 1138. gadā, miris) - Polijas lielkņazs no 1177.

Jaunums!!: 5. maijs un Kazimirs II Taisnīgais · Redzēt vairāk »

Kārlis Dēnics

Kārlis Dēnics ( —) bija viens no Vācijas jūras spēku virspavēlniekiem, kas komandēja vācu floti (Kriegsmarine) Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: 5. maijs un Kārlis Dēnics · Redzēt vairāk »

Kārlis II Anžū

Kārlis II jeb Šarls II (dzimis 1248. gadā, miris) bija Anžū dinastijas Neapoles karalis no 1285.

Jaunums!!: 5. maijs un Kārlis II Anžū · Redzēt vairāk »

Kārlis Markss

Kārlis Heinrihs Markss (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, politekonomists un revolucionārs.

Jaunums!!: 5. maijs un Kārlis Markss · Redzēt vairāk »

Klaudio Merulo

Klaudio Merulo; dzimis, miris) bija vēlās renesanses laika Venēcijas skolas itāļu komponists, izdevējs un ērģelnieks, kurš pazīstams ar darbiem taustiņinstrumentiem un ansambļiem. 1557. gadā kļuva par Venēcijas Svētā Marka katedrāles ērģelnieku. 1584. gadā neskaidru iemeslu dēļ pameta šo prestižo amatu. No 1584. gada līdz nāvei 1604. gadā darbojās Parmā, kur arī bija ērģelnieks. Merulo bija viens no sava laika mūzikas novatoriem, šajā ziņā sevišķi atzīmējamas Merulo tokātas.

Jaunums!!: 5. maijs un Klaudio Merulo · Redzēt vairāk »

Kosmosa kuģis

ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.

Jaunums!!: 5. maijs un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »

Kriss Brauns

Kristofers Moriss Brauns (Christopher Maurice Brown; dzimis) ir amerikāņu reperis un aktieris.

Jaunums!!: 5. maijs un Kriss Brauns · Redzēt vairāk »

Leopolds II Hābsburgs

Leopolds II (dzimis, miris) bija Svētās Romas imperators, Ungārijas karalis, Bohēmijas karalis, Horvātijas karalis un Austrijas erchercogs no 1790.

Jaunums!!: 5. maijs un Leopolds II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Linuss Videls

Linuss Videls (dzimis) ir Zviedrijas hokejists, spēlē uzbrucēja pozīcijā.

Jaunums!!: 5. maijs un Linuss Videls · Redzēt vairāk »

Ludvigs Erhards

Ludvigs Vilhelms Erhards (dzimis, miris) bija vācu ekonomists un politiķis, Vācijas kanclers no 1963.

Jaunums!!: 5. maijs un Ludvigs Erhards · Redzēt vairāk »

Mercury (kosmiskais projekts)

Mercury projekts bija pirmā ASV pilotējamā kosmisko lidojumu programma, kuru realizēja no 1959.

Jaunums!!: 5. maijs un Mercury (kosmiskais projekts) · Redzēt vairāk »

Mercury-Redstone 3

Mercury-Redstone 3 bija ASV pilotējama misija, ar kuru pirmoreiz amerikānis devās kosmosā.

Jaunums!!: 5. maijs un Mercury-Redstone 3 · Redzēt vairāk »

Mihails Botviņņiks

Mihails Botviņņiks (dzimis Viborgas guberņā, miris Maskavā) bija PSRS šahists - sestais pasaules čempions šahā (1948 - 1957; 1958 - 1960; 1961 - 1963).

Jaunums!!: 5. maijs un Mihails Botviņņiks · Redzēt vairāk »

Napoleons Bonaparts

Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.

Jaunums!!: 5. maijs un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »

Nīderlande

Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.

Jaunums!!: 5. maijs un Nīderlande · Redzēt vairāk »

Oto-Heinrihs Drehslers

Oto-Heinrihs Drehslers ( —) bija vācu virsnieks, vēlāk nacistu partijas darbinieks.

Jaunums!!: 5. maijs un Oto-Heinrihs Drehslers · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 5. maijs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē

Johans Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.

Jaunums!!: 5. maijs un Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē · Redzēt vairāk »

Prāga

Prāga ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes.

Jaunums!!: 5. maijs un Prāga · Redzēt vairāk »

Sērens Kirkegors

Sērens Objū Kirkegors (dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: 5. maijs un Sērens Kirkegors · Redzēt vairāk »

Sergejs Staniševs

Sergejs Staniševs (dzimis) ir Bulgārijas un ES politiķis.

Jaunums!!: 5. maijs un Sergejs Staniševs · Redzēt vairāk »

Staņislavs Moņuško

Staņislavs Moņuško (dzimis, miris) bija poļu komponists, diriģents un padagogs, pirmās poļu nacionālās operas "Halka" (Halka) autors.

Jaunums!!: 5. maijs un Staņislavs Moņuško · Redzēt vairāk »

Strasbūra

Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.

Jaunums!!: 5. maijs un Strasbūra · Redzēt vairāk »

Tairons Pauers

Tairons Edmunds Pauers juniors (dzimis, miris) bija amerikāņu kino un teātra aktieris.

Jaunums!!: 5. maijs un Tairons Pauers · Redzēt vairāk »

Uldis Vazdiks

Uldis Vazdiks (dzimis, miris) bija latviešu teātra un kino aktieris.

Jaunums!!: 5. maijs un Uldis Vazdiks · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 5. maijs un Vācija · Redzēt vairāk »

Zemūdene

Zemūdenes darbības shēma Zemūdene ir kuģa veids, kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).

Jaunums!!: 5. maijs un Zemūdene · Redzēt vairāk »

1138. gads

1138.

Jaunums!!: 5. maijs un 1138. gads · Redzēt vairāk »

1194. gads

1194.

Jaunums!!: 5. maijs un 1194. gads · Redzēt vairāk »

1248. gads

1248.

Jaunums!!: 5. maijs un 1248. gads · Redzēt vairāk »

1309. gads

1309.

Jaunums!!: 5. maijs un 1309. gads · Redzēt vairāk »

1463. gads

1463.

Jaunums!!: 5. maijs un 1463. gads · Redzēt vairāk »

1525. gads

1525.

Jaunums!!: 5. maijs un 1525. gads · Redzēt vairāk »

1604. gads

1604.

Jaunums!!: 5. maijs un 1604. gads · Redzēt vairāk »

1747. gads

1747.

Jaunums!!: 5. maijs un 1747. gads · Redzēt vairāk »

1750. gads

1750.

Jaunums!!: 5. maijs un 1750. gads · Redzēt vairāk »

1789. gads

1789.

Jaunums!!: 5. maijs un 1789. gads · Redzēt vairāk »

1792. gads

1792.

Jaunums!!: 5. maijs un 1792. gads · Redzēt vairāk »

1805. gads

1805.

Jaunums!!: 5. maijs un 1805. gads · Redzēt vairāk »

1813. gads

1813.

Jaunums!!: 5. maijs un 1813. gads · Redzēt vairāk »

1817. gads

1817.

Jaunums!!: 5. maijs un 1817. gads · Redzēt vairāk »

1818. gads

1818.

Jaunums!!: 5. maijs un 1818. gads · Redzēt vairāk »

1819. gads

1819.

Jaunums!!: 5. maijs un 1819. gads · Redzēt vairāk »

1821. gads

Nav apraksta.

Jaunums!!: 5. maijs un 1821. gads · Redzēt vairāk »

1823. gads

1823.

Jaunums!!: 5. maijs un 1823. gads · Redzēt vairāk »

1826. gads

1826.

Jaunums!!: 5. maijs un 1826. gads · Redzēt vairāk »

1827. gads

1827.

Jaunums!!: 5. maijs un 1827. gads · Redzēt vairāk »

1846. gads

1846.

Jaunums!!: 5. maijs un 1846. gads · Redzēt vairāk »

1855. gads

1855.

Jaunums!!: 5. maijs un 1855. gads · Redzēt vairāk »

1859. gads

1859.

Jaunums!!: 5. maijs un 1859. gads · Redzēt vairāk »

1872. gads

1872.

Jaunums!!: 5. maijs un 1872. gads · Redzēt vairāk »

1882. gads

1882.

Jaunums!!: 5. maijs un 1882. gads · Redzēt vairāk »

1883. gads

1883.

Jaunums!!: 5. maijs un 1883. gads · Redzēt vairāk »

1895. gads

1895.

Jaunums!!: 5. maijs un 1895. gads · Redzēt vairāk »

1897. gads

1897.

Jaunums!!: 5. maijs un 1897. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 5. maijs un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1911. gads

1911.

Jaunums!!: 5. maijs un 1911. gads · Redzēt vairāk »

1914. gads

1914.

Jaunums!!: 5. maijs un 1914. gads · Redzēt vairāk »

1916. gads

1916.

Jaunums!!: 5. maijs un 1916. gads · Redzēt vairāk »

1920. gads

1920.

Jaunums!!: 5. maijs un 1920. gads · Redzēt vairāk »

1936. gads

1936.

Jaunums!!: 5. maijs un 1936. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 5. maijs un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 5. maijs un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 5. maijs un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 5. maijs un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1949. gads

1949.

Jaunums!!: 5. maijs un 1949. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 5. maijs un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1958. gads

1958.

Jaunums!!: 5. maijs un 1958. gads · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: 5. maijs un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 5. maijs un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 5. maijs un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: 5. maijs un 1970. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 5. maijs un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 5. maijs un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 5. maijs un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1985. gads

1985.

Jaunums!!: 5. maijs un 1985. gads · Redzēt vairāk »

1988. gads

1988 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās piektdienā.

Jaunums!!: 5. maijs un 1988. gads · Redzēt vairāk »

1989. gads

1989.

Jaunums!!: 5. maijs un 1989. gads · Redzēt vairāk »

1995. gads

1995.

Jaunums!!: 5. maijs un 1995. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 5. maijs un 1997. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: 5. maijs un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2014. gads

2014.

Jaunums!!: 5. maijs un 2014. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

5.maijs.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »