Ātrāk nekā pārlūku!
121 attiecības: Adele (dziedātāja), Adisabeba, Alans Šepards, Aleksandars Vučičs, Amerikas Savienotās Valstis, Andris Grūtups, Apvienotā Karaliste, Artūrs Šavlovs, Ģenerālštati (1789), Bērnu diena, COVID-19 pandēmija, Daglass Mosons, Daglass Vīloks, Dānija, Džastins Kleiverts, Dienvidkoreja, Dominikāna, Eiženija de Montiho, Eiropas diena, Eiropas Padome, Etiopija, Fei Dzunluns, Francija, Frīdrihs Augusts I Vetīns, Frīdrihs III Gudrais, Gajāna, Galērijs, Garais gads, Gregora kalendārs, Henrijs Kevils, Henriks Senkevičs, Iridium (pavadoņsistēma), Itālija, Ivans Aivazovskis, Japāna, Josi Benajuns, Kanāda, Kazimirs II Taisnīgais, Kārlis Dēnics, Kārlis II Anžū, Kārlis Markss, Kirgizstāna, Klaudio Merulo, Konstitūcijas diena, Kosmosa kuģis, Kriss Brauns, Līnuss Videls, Leopolds II Hābsburgs, Ludvigs Erhards, Maikls Peilins, ..., Mercury (kosmiskais projekts), Mercury-Redstone 3, Mihails Botviņņiks, Moriss Rauls-Duvāls, Napoleons Bonaparts, Nīderlande, Oto-Heinrihs Drehslers, Otrais pasaules karš, Palestīna, Pasaules Veselības organizācija, Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē, Peta Kerola, Prāga, Rietumvācija, Sērens Kirkegors, Sergejs Staniševs, Staņislavs Moņuško, Stevo Pendarovskis, Strasbūra, Svētā Jura diena, Tairons Pauers, Uldis Vazdiks, Vācija, Zemūdene, Ziemeļmaķedonija, 1194. gads, 1309. gads, 1525. gads, 1604. gads, 1747. gads, 1789. gads, 1813. gads, 1818. gads, 1819. gads, 1821. gads, 1826. gads, 1827. gads, 1846. gads, 1859. gads, 1882. gads, 1900. gads, 1914. gads, 1916. gads, 1921. gads, 1927. gads, 1936. gads, 1940. gads, 1943. gads, 1945. gads, 1948. gads, 1949. gads, 1949. gads Latvijā, 1955. gads, 1960. gads, 1961. gads, 1965. gads, 1966. gads, 1970. gads, 1977. gads, 1980. gads, 1981. gads, 1983. gads, 1985. gads, 1988. gads, 1989. gads, 1995. gads, 1997. gads, 1999. gads, 2006. gads, 2019. gads, 2023. gads. Izvērst indekss (71 vairāk) »
Adele (dziedātāja)
Adele Lorija Blu Edkinsa (Frehsée, Nicole (22 January 2009), "Meet Adele, the U.K.'s Newest Soul Star". Rolling Stone. (1070):26 dzimusi), plašāk pazīstama kā Adele, ir angļu dziedātāja un dziesmu autore.
Jaunums!!: 5. maijs un Adele (dziedātāja) · Redzēt vairāk »
Adisabeba
Adisabeba (Āddīs Ābebā — ‘jaunais zieds’) vai Finfinne ir Etiopijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta.
Jaunums!!: 5. maijs un Adisabeba · Redzēt vairāk »
Alans Šepards
Alans Bartlets Šepards jaunākais (Alan Bartlett Shepard, Jr.; dzimis, miris) bija ASV pirmais kosmosā lidojušais astronauts.
Jaunums!!: 5. maijs un Alans Šepards · Redzēt vairāk »
Aleksandars Vučičs
Aleksandars Vučičs (dzimis) ir Serbijas politiķis.
Jaunums!!: 5. maijs un Aleksandars Vučičs · Redzēt vairāk »
Amerikas Savienotās Valstis
Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.
Jaunums!!: 5. maijs un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »
Andris Grūtups
Andris Grūtups (—) bija latviešu jurists, advokāts un rakstnieks.
Jaunums!!: 5. maijs un Andris Grūtups · Redzēt vairāk »
Apvienotā Karaliste
Apvienotā Karaliste (izrunā), oficiāli kopš 1922.
Jaunums!!: 5. maijs un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »
Artūrs Šavlovs
Artūrs Leonards Šavlovs (dzimis, miris) bija amerikāņu fiziķis.
Jaunums!!: 5. maijs un Artūrs Šavlovs · Redzēt vairāk »
Ģenerālštati (1789)
Ģenerālštatu sanākšana, 1789. gada 5. maijs Ģenerālštatu atklāšana Žaka Luija Davida skicē "Zvērests bumbotavā" Ģenerālštati bija kārtu pārstāvniecības sapulce Francijas karalistē, kas 1789.
Jaunums!!: 5. maijs un Ģenerālštati (1789) · Redzēt vairāk »
Bērnu diena
Bērnu dienai veltīts Vikipēdijas logo Bērnu diena ir bērniem veltīta diena, kas globāli tiek atzīmēta dažādās valstīs dažādos datumos.
Jaunums!!: 5. maijs un Bērnu diena · Redzēt vairāk »
COVID-19 pandēmija
COVID-19 epidemioloģiskā situācija pasaulē (jaunākie dati). COVID-19 prevalence (inficēto skaits uz miljonu iedzīvotāju) pasaules valstīs (jaunākie dati). 2019.
Jaunums!!: 5. maijs un COVID-19 pandēmija · Redzēt vairāk »
Daglass Mosons
Sers Daglass Mosons (dzimis Anglijā, miris Austrālijā) bija austrāliešu polārpētnieks un ģeologs.
Jaunums!!: 5. maijs un Daglass Mosons · Redzēt vairāk »
Daglass Vīloks
Daglass Harijs Vīloks (Douglas Harry Wheelock; dzimis) ir NASA kosmonauts, lidotājs ASV armijā.
Jaunums!!: 5. maijs un Daglass Vīloks · Redzēt vairāk »
Dānija
Dānija ir valsts Ziemeļeiropā.
Jaunums!!: 5. maijs un Dānija · Redzēt vairāk »
Džastins Kleiverts
Džastins Kleiverts (dzimis) ir Nīderlandes futbolists, spēlē uzbrucēja pozīcijā, Nīderlandes futbola izlases dalībnieks.
Jaunums!!: 5. maijs un Džastins Kleiverts · Redzēt vairāk »
Dienvidkoreja
Korejas Republika (Daehan Minguk), neoficiāli saukta arī Dienvidkoreja, ir prezidentāla republika Āzijas austrumos, Korejas pussalas dienvidu daļā.
Jaunums!!: 5. maijs un Dienvidkoreja · Redzēt vairāk »
Dominikāna
Dominikāna, oficiāli Dominikānas Republika, agrāk Dominikāņu republika, ir valsts Haiti salas (Espanjolas) austrumu daļā.
Jaunums!!: 5. maijs un Dominikāna · Redzēt vairāk »
Eiženija de Montiho
Eiženija de Montiho (dzimusi, mirusi) bija Francijas imperatore, Napoleona III sieva.
Jaunums!!: 5. maijs un Eiženija de Montiho · Redzēt vairāk »
Eiropas diena
Eiropas diena, ko ik gadu atzīmē 9. maijā, ir veltīta mieram un vienotībai Eiropā.
Jaunums!!: 5. maijs un Eiropas diena · Redzēt vairāk »
Eiropas Padome
Eiropas Padome ir desmit Rietumeiropas valstu 1949.
Jaunums!!: 5. maijs un Eiropas Padome · Redzēt vairāk »
Etiopija
Etiopija jeb oficiāli Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika ir valsts Austrumāfrikā.
Jaunums!!: 5. maijs un Etiopija · Redzēt vairāk »
Fei Dzunluns
Fei Dzunluns (dzimis) ir Ķīnas haņu tautības kosmonauts, Tautas Atbrīvošanas armijas Gaisa spēku lidotājs, ģenerālmajors.
Jaunums!!: 5. maijs un Fei Dzunluns · Redzēt vairāk »
Francija
Francija (izrunā), oficiāli Francijas Republika (République française), ir valsts Rietumeiropā ar dažām aizjūras salām un teritorijām, kas atrodas citos kontinentos.
Jaunums!!: 5. maijs un Francija · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Augusts I Vetīns
Frīdrihs Augusts I (dzimis, miris) bija pēdējais Saksijas kūrfirsts (kā Frīdrihs Augusts III (Friedrich August III.)) no 1763.
Jaunums!!: 5. maijs un Frīdrihs Augusts I Vetīns · Redzēt vairāk »
Frīdrihs III Gudrais
Frīdrihs III Gudrais (dzimis, miris) bija Saksijas kūrfirstistes valdnieks un Mārtiņa Lutera atbalstītājs.
Jaunums!!: 5. maijs un Frīdrihs III Gudrais · Redzēt vairāk »
Gajāna
Gajāna, oficiāli Gajānas Kooperatīvā Republika, iepriekš zināma kā Britu Gajāna, ir valsts Dienvidamerikas ziemeļaustrumos.
Jaunums!!: 5. maijs un Gajāna · Redzēt vairāk »
Galērijs
Galērijs, pilnā vārdā Gajs Galērijs Valērijs Maksimiāns (dzimis ap 250. gadu, miris 311. gada 5. maijā) bija Romas imperators (305-311).
Jaunums!!: 5. maijs un Galērijs · Redzēt vairāk »
Garais gads
Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.
Jaunums!!: 5. maijs un Garais gads · Redzēt vairāk »
Gregora kalendārs
Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.
Jaunums!!: 5. maijs un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »
Henrijs Kevils
Henrijs Viljams Delglīšs Kevils (dzimis) ir britu aktieris.
Jaunums!!: 5. maijs un Henrijs Kevils · Redzēt vairāk »
Henriks Senkevičs
Henriks Ādams Aleksandrs Pijs Senkevičs (dzimis, miris) bija poļu rakstnieks, 1905.
Jaunums!!: 5. maijs un Henriks Senkevičs · Redzēt vairāk »
Iridium (pavadoņsistēma)
Iridium ir globāla mobilo sakaru pavadoņu sistēma, kurā ietilpst 66 aktīvi kosmiskie aparāti un vairāki rezervē.
Jaunums!!: 5. maijs un Iridium (pavadoņsistēma) · Redzēt vairāk »
Itālija
Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.
Jaunums!!: 5. maijs un Itālija · Redzēt vairāk »
Ivans Aivazovskis
Ivans Aivazovskis, īstajā vārdā Ovaness Aivazjans (dzimis, miris), bija armēņu izcelsmes Krievijas Impērijas gleznotājs — marīnists, uzgleznojis apmēram 6000 darbu.
Jaunums!!: 5. maijs un Ivans Aivazovskis · Redzēt vairāk »
Japāna
Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.
Jaunums!!: 5. maijs un Japāna · Redzēt vairāk »
Josi Benajuns
Josefs Šais "Josi" Benajuns (dzimis Dimonā, Izraēlā) ir bijušais izraēliešu futbolists.
Jaunums!!: 5. maijs un Josi Benajuns · Redzēt vairāk »
Kanāda
Kanāda ir valsts, kas aizņem lielāko daļu no Ziemeļamerikas ziemeļiem.
Jaunums!!: 5. maijs un Kanāda · Redzēt vairāk »
Kazimirs II Taisnīgais
Kazimirs II Taisnīgais (dzimis 1138. gadā, miris) - Polijas lielkņazs no 1177.
Jaunums!!: 5. maijs un Kazimirs II Taisnīgais · Redzēt vairāk »
Kārlis Dēnics
Kārlis Dēnics ( —) bija viens no Vācijas jūras spēku virspavēlniekiem, kas komandēja vācu floti (Kriegsmarine) Otrajā pasaules karā.
Jaunums!!: 5. maijs un Kārlis Dēnics · Redzēt vairāk »
Kārlis II Anžū
Kārlis II jeb Šarls II (dzimis 1248. gadā, miris) bija Anžū dinastijas Neapoles karalis no 1285.
Jaunums!!: 5. maijs un Kārlis II Anžū · Redzēt vairāk »
Kārlis Markss
Kārlis Heinrihs Markss (dzimis, miris) bija ebreju izcelsmes vācu filozofs, žurnālists, politekonomists un revolucionārs.
Jaunums!!: 5. maijs un Kārlis Markss · Redzēt vairāk »
Kirgizstāna
Kirgizstāna (vai Кыргызстан, agrāk saukta arī par Kirgīziju), oficiālais nosaukums Kirgīzu Republika, ir valsts Vidusāzijā.
Jaunums!!: 5. maijs un Kirgizstāna · Redzēt vairāk »
Klaudio Merulo
Klaudio Merulo; dzimis, miris) bija vēlās renesanses laika Venēcijas skolas itāļu komponists, izdevējs un ērģelnieks, kurš pazīstams ar darbiem taustiņinstrumentiem un ansambļiem. 1557. gadā kļuva par Venēcijas Svētā Marka katedrāles ērģelnieku. 1584. gadā neskaidru iemeslu dēļ pameta šo prestižo amatu. No 1584. gada līdz nāvei 1604. gadā darbojās Parmā, kur arī bija ērģelnieks. Merulo bija viens no sava laika mūzikas novatoriem, šajā ziņā sevišķi atzīmējamas Merulo tokātas.
Jaunums!!: 5. maijs un Klaudio Merulo · Redzēt vairāk »
Konstitūcijas diena
Konstitūcijas diena daudzās valstīs ir svētku diena par godu valsts konstitūcijai.
Jaunums!!: 5. maijs un Konstitūcijas diena · Redzēt vairāk »
Kosmosa kuģis
ASV izmantotā kosmoplāna ''Space Shuttle'' salīdzinājums ar Krievijas kosmosa kuģi ''Sojuz-TM'' Kosmosa kuģis ir cilvēku, un dažos gadījumos arī kravu, pārvadāšanai paredzēts pilotējams kosmiskais aparāts.
Jaunums!!: 5. maijs un Kosmosa kuģis · Redzēt vairāk »
Kriss Brauns
Kristofers Moriss Brauns (Christopher Maurice Brown; dzimis) ir amerikāņu reperis un aktieris.
Jaunums!!: 5. maijs un Kriss Brauns · Redzēt vairāk »
Līnuss Videls
Līnuss Videls (dzimis) ir Zviedrijas hokejists, spēlē uzbrucēja pozīcijā.
Jaunums!!: 5. maijs un Līnuss Videls · Redzēt vairāk »
Leopolds II Hābsburgs
Leopolds II (dzimis, miris) bija Svētās Romas imperators, Ungārijas karalis, Bohēmijas karalis, Horvātijas karalis un Austrijas erchercogs no 1790.
Jaunums!!: 5. maijs un Leopolds II Hābsburgs · Redzēt vairāk »
Ludvigs Erhards
Ludvigs Vilhelms Erhards (dzimis, miris) bija vācu ekonomists un politiķis, Vācijas kanclers no 1963.
Jaunums!!: 5. maijs un Ludvigs Erhards · Redzēt vairāk »
Maikls Peilins
Sers Maikls Edvards Peilins (dzimis) ir angļu aktieris, komiķis un rakstnieks.
Jaunums!!: 5. maijs un Maikls Peilins · Redzēt vairāk »
Mercury (kosmiskais projekts)
''Mercury'' projekta logo. Mercury projekts bija pirmā ASV pilotējamā kosmisko lidojumu programma, kuru realizēja no 1959.
Jaunums!!: 5. maijs un Mercury (kosmiskais projekts) · Redzēt vairāk »
Mercury-Redstone 3
Mercury-Redstone 3 bija ASV pilotējama misija, ar kuru pirmoreiz amerikānis devās kosmosā.
Jaunums!!: 5. maijs un Mercury-Redstone 3 · Redzēt vairāk »
Mihails Botviņņiks
Mihails Botviņņiks (dzimis Viborgas guberņā, miris Maskavā) bija PSRS šahists - sestais pasaules čempions šahā (1948 - 1957; 1958 - 1960; 1961 - 1963).
Jaunums!!: 5. maijs un Mihails Botviņņiks · Redzēt vairāk »
Moriss Rauls-Duvāls
Moriss Ogists Rauls-Duvāls (dzimis, miris) bija franču politiķis un polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs.
Jaunums!!: 5. maijs un Moriss Rauls-Duvāls · Redzēt vairāk »
Napoleons Bonaparts
Imperators Napoleons Napoleons Bonaparts, arī Franču imperators Napoleons I (dzimis Napoleons di Buonaparte (Napoleone di Buonaparte), miris), bija Francijas militārais un politiskais līderis.
Jaunums!!: 5. maijs un Napoleons Bonaparts · Redzēt vairāk »
Nīderlande
Nīderlande (izrunā) ir valsts Rietumeiropā, daļa no Nīderlandes Karalistes.
Jaunums!!: 5. maijs un Nīderlande · Redzēt vairāk »
Oto-Heinrihs Drehslers
Oto-Heinrihs Drehslers ( —) bija vācu virsnieks, vēlāk nacistu partijas darbinieks.
Jaunums!!: 5. maijs un Oto-Heinrihs Drehslers · Redzēt vairāk »
Otrais pasaules karš
Otrais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu, plašākais un pēc bojāgājušo cilvēku skaita postošākais karš vēsturē.
Jaunums!!: 5. maijs un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »
Palestīna
Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.
Jaunums!!: 5. maijs un Palestīna · Redzēt vairāk »
Pasaules Veselības organizācija
Pasaules Veselības organizācijas karogs Pasaules Veselības organizācija (PVO) ir specializēta Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūra.
Jaunums!!: 5. maijs un Pasaules Veselības organizācija · Redzēt vairāk »
Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē
Johans Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē (dzimis, miris) bija vācu matemātiķis.
Jaunums!!: 5. maijs un Pēters Gustavs Ležēns Dirihlē · Redzēt vairāk »
Peta Kerola
Peta Enna Kerola (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu aktrise, balss aktrise un komiķe.
Jaunums!!: 5. maijs un Peta Kerola · Redzēt vairāk »
Prāga
Prāga ir Čehijas galvaspilsēta, kas atrodas valsts vidienē pie Vltavas upes.
Jaunums!!: 5. maijs un Prāga · Redzēt vairāk »
Rietumvācija
Rietumvācija (vācu: Westdeutschland vai West Deutschland) bija izplatīts neformāls Vācijas Federatīvās Republikas nosaukums no 1949.
Jaunums!!: 5. maijs un Rietumvācija · Redzēt vairāk »
Sērens Kirkegors
Sērens Objū Kirkegors (dzimis, miris) bija 19.
Jaunums!!: 5. maijs un Sērens Kirkegors · Redzēt vairāk »
Sergejs Staniševs
Sergejs Staniševs (dzimis) ir Bulgārijas un ES politiķis.
Jaunums!!: 5. maijs un Sergejs Staniševs · Redzēt vairāk »
Staņislavs Moņuško
Staņislavs Moņuško (dzimis, miris) bija poļu komponists, diriģents un padagogs, pirmās poļu nacionālās operas "Halka" (Halka) autors.
Jaunums!!: 5. maijs un Staņislavs Moņuško · Redzēt vairāk »
Stevo Pendarovskis
Stevo Pendarovskis (Стево Пендаровски, dzimis) ir Ziemeļmaķedonijas politiķis, politologs.
Jaunums!!: 5. maijs un Stevo Pendarovskis · Redzēt vairāk »
Strasbūra
Strasbūra (elzasiešu: Schdroosburi), arī Strasburga ir pilsēta Francijas austrumos netālu no Vācijas robežas pie Illes ietekas Reinā.
Jaunums!!: 5. maijs un Strasbūra · Redzēt vairāk »
Svētā Jura diena
Svētā Jura diena ir kristīgās baznīcas svētki par godu Svētajam Jurim, pirmajam starp imperatora Diokletiāna mocekļiem.
Jaunums!!: 5. maijs un Svētā Jura diena · Redzēt vairāk »
Tairons Pauers
Tairons Edmunds Pauers juniors (dzimis, miris) bija amerikāņu kino un teātra aktieris.
Jaunums!!: 5. maijs un Tairons Pauers · Redzēt vairāk »
Uldis Vazdiks
Uldis Vazdiks (dzimis, miris) bija latviešu teātra un kino aktieris.
Jaunums!!: 5. maijs un Uldis Vazdiks · Redzēt vairāk »
Vācija
Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir federāla valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas Impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras Republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G7 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir ceturtā lielākā ekonomika pasaulē pēc IKP (aiz ASV, Ķīnas un Japānas) un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.
Jaunums!!: 5. maijs un Vācija · Redzēt vairāk »
Zemūdene
Virdžīnijas (''Virginia'') klases zemūdene Zemūdene ir kuģa veids, kas spēj ilgstoši peldēt zem ūdens (līdz 500 metru dziļumā).
Jaunums!!: 5. maijs un Zemūdene · Redzēt vairāk »
Ziemeļmaķedonija
Ziemeļmaķedonijas Republika, arī Ziemeļu Maķedonija, ir valsts Dienvidaustrumeiropā, kas atrodas Balkānu pussalā.
Jaunums!!: 5. maijs un Ziemeļmaķedonija · Redzēt vairāk »
1194. gads
1194.
Jaunums!!: 5. maijs un 1194. gads · Redzēt vairāk »
1309. gads
1309.
Jaunums!!: 5. maijs un 1309. gads · Redzēt vairāk »
1525. gads
1525.
Jaunums!!: 5. maijs un 1525. gads · Redzēt vairāk »
1604. gads
1604.
Jaunums!!: 5. maijs un 1604. gads · Redzēt vairāk »
1747. gads
1747.
Jaunums!!: 5. maijs un 1747. gads · Redzēt vairāk »
1789. gads
1789.
Jaunums!!: 5. maijs un 1789. gads · Redzēt vairāk »
1813. gads
1813.
Jaunums!!: 5. maijs un 1813. gads · Redzēt vairāk »
1818. gads
1818.
Jaunums!!: 5. maijs un 1818. gads · Redzēt vairāk »
1819. gads
1819.
Jaunums!!: 5. maijs un 1819. gads · Redzēt vairāk »
1821. gads
Nav apraksta.
Jaunums!!: 5. maijs un 1821. gads · Redzēt vairāk »
1826. gads
1826.
Jaunums!!: 5. maijs un 1826. gads · Redzēt vairāk »
1827. gads
1827.
Jaunums!!: 5. maijs un 1827. gads · Redzēt vairāk »
1846. gads
1846.
Jaunums!!: 5. maijs un 1846. gads · Redzēt vairāk »
1859. gads
1859.
Jaunums!!: 5. maijs un 1859. gads · Redzēt vairāk »
1882. gads
1882.
Jaunums!!: 5. maijs un 1882. gads · Redzēt vairāk »
1900. gads
1900.
Jaunums!!: 5. maijs un 1900. gads · Redzēt vairāk »
1914. gads
1914.
Jaunums!!: 5. maijs un 1914. gads · Redzēt vairāk »
1916. gads
1916.
Jaunums!!: 5. maijs un 1916. gads · Redzēt vairāk »
1921. gads
1921.
Jaunums!!: 5. maijs un 1921. gads · Redzēt vairāk »
1927. gads
1927.
Jaunums!!: 5. maijs un 1927. gads · Redzēt vairāk »
1936. gads
1936.
Jaunums!!: 5. maijs un 1936. gads · Redzēt vairāk »
1940. gads
1940.
Jaunums!!: 5. maijs un 1940. gads · Redzēt vairāk »
1943. gads
1943.
Jaunums!!: 5. maijs un 1943. gads · Redzēt vairāk »
1945. gads
1945.
Jaunums!!: 5. maijs un 1945. gads · Redzēt vairāk »
1948. gads
1948.
Jaunums!!: 5. maijs un 1948. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads
1949.
Jaunums!!: 5. maijs un 1949. gads · Redzēt vairāk »
1949. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1949. gada notikumi Latvijas teritorijā.
Jaunums!!: 5. maijs un 1949. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
1955. gads
1955.
Jaunums!!: 5. maijs un 1955. gads · Redzēt vairāk »
1960. gads
1960.
Jaunums!!: 5. maijs un 1960. gads · Redzēt vairāk »
1961. gads
1961.
Jaunums!!: 5. maijs un 1961. gads · Redzēt vairāk »
1965. gads
1965.
Jaunums!!: 5. maijs un 1965. gads · Redzēt vairāk »
1966. gads
1966.
Jaunums!!: 5. maijs un 1966. gads · Redzēt vairāk »
1970. gads
1970.
Jaunums!!: 5. maijs un 1970. gads · Redzēt vairāk »
1977. gads
1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.
Jaunums!!: 5. maijs un 1977. gads · Redzēt vairāk »
1980. gads
1980.
Jaunums!!: 5. maijs un 1980. gads · Redzēt vairāk »
1981. gads
1981.
Jaunums!!: 5. maijs un 1981. gads · Redzēt vairāk »
1983. gads
1983.
Jaunums!!: 5. maijs un 1983. gads · Redzēt vairāk »
1985. gads
1985.
Jaunums!!: 5. maijs un 1985. gads · Redzēt vairāk »
1988. gads
1988.
Jaunums!!: 5. maijs un 1988. gads · Redzēt vairāk »
1989. gads
1989.
Jaunums!!: 5. maijs un 1989. gads · Redzēt vairāk »
1995. gads
1995.
Jaunums!!: 5. maijs un 1995. gads · Redzēt vairāk »
1997. gads
1997.
Jaunums!!: 5. maijs un 1997. gads · Redzēt vairāk »
1999. gads
1999.
Jaunums!!: 5. maijs un 1999. gads · Redzēt vairāk »
2006. gads
2006.
Jaunums!!: 5. maijs un 2006. gads · Redzēt vairāk »
2019. gads
2019.
Jaunums!!: 5. maijs un 2019. gads · Redzēt vairāk »
2023. gads
2023.
Jaunums!!: 5. maijs un 2023. gads · Redzēt vairāk »
