Ātrāk nekā pārlūku!
49 attiecības: Ai, manu kumeļu, Aiz upītes es uzaugu, Ak Jeruzaleme, modies, Alfrēds Kalniņš (komponists), Andrejs Jurjāns, Aun, meitiņa, balti kājas, Beverīnas dziedonis, Ceļinieks, Dieva lūgums, Dievs, svētī Latviju, Dzērāj' puisis bēdājās, Dzintari, Ej, saulīte, drīz pie Dieva, Ernests Pole, Francis Kemps, Frīdrihs Grosvalds, Gaismas pils, Imanta (dziesma), Indriķis Zīle, Janis Rozentāls, Jāņa dziesma, Jānis Bētiņš (mūziķis), Jāzeps Vītols, Jūgendstils, Jūlijs Madernieks, Kas tie tādi, kas dziedāja, Krievijas—Japānas karš, Kur, priedīte, tavas skujas, Latvijā (dziesma), Lavri, Mana tēvija, Maza biju, neredzēju, Mūsu Tēvs debesīs, Mēness starus stīgo, Nevis slinkojot un pūstot, Nikolajs II Romanovs, Pāvuls Jurjāns, Pūt, vējiņi (dziesma), Pēteris Pauls Jozuus, Rīga, Rīgas 49. vidusskola, Rīgas Latviešu biedrība, Rihards Zariņš, Stādīju ieviņu, Svētku himna, Tautiešam roku devu, Tu, kas mīti debesīs, 1905. gada revolūcija Latvijā, 1910. gads Latvijā.
Ai, manu kumeļu
Ai, manu kumeļu ir Emiļa Melngaiļa vīru kora dziesma ar Andrieva Niedras vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ai, manu kumeļu · Redzēt vairāk »
Aiz upītes es uzaugu
„Aiz upītes es uzaugu” sākuma notis. Aiz upītes es uzaugu ir populāra latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas un Mūzikas svētkos 1895.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Aiz upītes es uzaugu · Redzēt vairāk »
Ak Jeruzaleme, modies
Ak Jeruzaleme, modies ir Jurjānu Andreja korālis ar Filipa Nikolaji vārdiem, kas pirmo reizi atskaņots Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos Jelgavā 1895.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ak Jeruzaleme, modies · Redzēt vairāk »
Alfrēds Kalniņš (komponists)
Alfrēds Kalniņš (1879—1951) bija latviešu komponists, ērģelnieks un diriģents, pirmās latviešu operas Baņuta autors.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Alfrēds Kalniņš (komponists) · Redzēt vairāk »
Andrejs Jurjāns
Juris Jurjāni (1880. gads) Andrejs Jurjāns jeb Jurjānu Andrejs (dzimis, miris) bija latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Andrejs Jurjāns · Redzēt vairāk »
Aun, meitiņa, balti kājas
„Aun, meitiņa, balti kājas” sākuma notis. Aun, meitiņa, balti kājas ir latviešu tautasdziesma Jāzepa Vītola apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Aun, meitiņa, balti kājas · Redzēt vairāk »
Beverīnas dziedonis
Dziesmas "Beverīnas dziedonis" sākuma notis Beverīnas dziedonis ir latviešu kora dziesma ar Ausekļa vārdiem jauktajam korim un orķestrim, ko 1891.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Beverīnas dziedonis · Redzēt vairāk »
Ceļinieks
Ceļinieks ir Jāzepa Vītola elēģiska kora dziesma ar Poruka vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ceļinieks · Redzēt vairāk »
Dieva lūgums
Dieva lūgums ir Jāzepa Vītola garīga kora dziesma ar Augusta Kažoka vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Dieva lūgums · Redzēt vairāk »
Dievs, svētī Latviju
Viesturdārzā „Dievs, svētī Latviju” ir Latvijas Republikas valsts himna, kuras vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835—1905).
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Dievs, svētī Latviju · Redzēt vairāk »
Dzērāj' puisis bēdājās
Dzērājpuisis bēdājās ir Emiļa Melngaiļa jauktā kora dziesma, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Dzērāj' puisis bēdājās · Redzēt vairāk »
Dzintari
Dzintari ir viena no Jūrmalas pilsētas daļām tās centrā.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Dzintari · Redzēt vairāk »
Ej, saulīte, drīz pie Dieva
"Ej, saulīte, drīz pie Dieva" sākuma notis. Ej, saulīte, drīz pie Dieva ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas izdota dziesmu krājumā "Daiņa" (1877).
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ej, saulīte, drīz pie Dieva · Redzēt vairāk »
Ernests Pole
Ernests Pole (1872-1914) bija viens no pirmajiem latviešu profesionālajiem arhitektiem.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Ernests Pole · Redzēt vairāk »
Francis Kemps
Francis Kemps (dzimis Makašēnu pagasta Sprūževas ciemā, miris Tomskas apgabalā) bija latviešu un latgaliešu literāts, politiķis un kultūras darbinieks.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Francis Kemps · Redzēt vairāk »
Frīdrihs Grosvalds
J. Čakste (1906). Frīdrihs Grosvalds (1850. gada 13. decembris - 1924. gads) bija latviešu advokāts, politiķis un diplomāts.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Frīdrihs Grosvalds · Redzēt vairāk »
Gaismas pils
Dziesmas "Gaismas pils" sākuma notis. Gaismas pils ir latviešu kora dziesma.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Gaismas pils · Redzēt vairāk »
Imanta (dziesma)
Imanta ir Alfrēda Kalniņa jauktā kora dziesma ar Pumpura vārdiem, kas skanēja 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Imanta (dziesma) · Redzēt vairāk »
Indriķis Zīle
Indriķis Zīle (dzimis, miris) bija I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents, ērģelnieks, komponists un Jāņa Cimzes vadītā Vidzemes skolotāju semināra skolotājs.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Indriķis Zīle · Redzēt vairāk »
Janis Rozentāls
Janis Rozentāls (dzimis Saldus pagastā; miris Helsinkos, Somijā) bija latviešu gleznotājs.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Janis Rozentāls · Redzēt vairāk »
Jāņa dziesma
Cimzes "Jāņu dziesmu" fragmenta notis. Jāņa dziesma ir populārāko Jāņu tautasdziesmu virkne Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jāņa dziesma · Redzēt vairāk »
Jānis Bētiņš (mūziķis)
Jānis Bētiņš (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jānis Bētiņš (mūziķis) · Redzēt vairāk »
Jāzeps Vītols
Jāzeps Vītols (dzimis, miris) bija latviešu komponists, mūzikas pedagogs un mūzikas kritiķis.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jāzeps Vītols · Redzēt vairāk »
Jūgendstils
Alfonsa Muhas plakāts Jūgendstils ir mākslas (īpaši arhitektūras un dizaina) stils, kas radās 1890.gadu otrajā pusē Eiropā, bet par visaptverošu parādību kultūrā kļuva laikā no 20.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jūgendstils · Redzēt vairāk »
Jūlijs Madernieks
Jūlijs Madernieks (1870—1955) bija latviešu gleznotājs, interjerists, pedagogs un mākslas kritiķis.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Jūlijs Madernieks · Redzēt vairāk »
Kas tie tādi, kas dziedāja
Dziesmas "Kas tie tādi, kas dziedāja" sākuma notis. Kas tie tādi, kas dziedāja ir populāra latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Kas tie tādi, kas dziedāja · Redzēt vairāk »
Krievijas—Japānas karš
Krievijas—Japānas kara kaujaslauks Krievijas—Japānas karš, saukts arī par Krievu—japāņu karu bija karš, kas norisinājās no 1904.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Krievijas—Japānas karš · Redzēt vairāk »
Kur, priedīte, tavas skujas
"Kur, priedīte, tavas skujas" sākuma notis. Kur, priedīte, tavas skujas ir latviešu tautasdziesma Jāzepa Vītola apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Kur, priedīte, tavas skujas · Redzēt vairāk »
Latvijā (dziesma)
Latvijā ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Ausekļa vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos Jelgavā 1895.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Latvijā (dziesma) · Redzēt vairāk »
Lavri
Lavri (no 1860. līdz 1920. gadam, latviešu: — Lauri; 1920. — 1945. gadam —) ir ciems Pleskavas apgabala Pečoru rajonā, Lavru pagasta centrs.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Lavri · Redzēt vairāk »
Mana tēvija
Mana tēvija ir Jāzepa Vītola patētiska kora dziesma ar Pumpura vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Mana tēvija · Redzēt vairāk »
Maza biju, neredzēju
"Maza biju, neredzēju" sākuma notis. Maza biju, neredzēju ir latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Maza biju, neredzēju · Redzēt vairāk »
Mūsu Tēvs debesīs
Mūsu Tēvs debesīs var būt.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Mūsu Tēvs debesīs · Redzēt vairāk »
Mēness starus stīgo
"Mēness starus stīgo" sākuma notis. Mēness starus stīgo ir Emīla Dārziņa jauktā kora dziesma ar Aspazijas dzejoļa (1901) vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Mēness starus stīgo · Redzēt vairāk »
Nevis slinkojot un pūstot
Indriķa Alunāna izdevniecībā iespiests plakāts ar Jura Alunāna dzejoli „Nevis slinkojot un pūstot” (mākslinieks H. Šics, 1873) Nevis slinkojot un pūstot ir Jurjānu Andreja patriotiska vīru kora dziesma ar Jura Alunāna vārdiem, kas atskaņota 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Nevis slinkojot un pūstot · Redzēt vairāk »
Nikolajs II Romanovs
Nikolajs II Romanovs (dzimis, miris) bija Krievijas impērijas ķeizars (1894—1917), Polijas karalis (1894—1915), kā arī Somijas lielhercogs, Kurzemes un Zemgales hercogs, Livonijas hercogs utt.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Nikolajs II Romanovs · Redzēt vairāk »
Pāvuls Jurjāns
Pāvuls Jurjāns (dzimis, miris) bija latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Pāvuls Jurjāns · Redzēt vairāk »
Pūt, vējiņi (dziesma)
Dziesmas „Pūt, vējiņi” sākuma notis. Pūt vējiņi (lībiski Pūgõ tūļ — 'pūt, vēj') ir sena lībiešu kāzu dziesma, kas folklorizējusies un tiek uzskatīta par latviešu tautasdziesmu.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Pūt, vējiņi (dziesma) · Redzēt vairāk »
Pēteris Pauls Jozuus
Pēteris Pauls Jozuus (dzimis, miris) bija latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Pēteris Pauls Jozuus · Redzēt vairāk »
Rīga
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais rūpniecības, darījumu, kultūras, sporta un finanšu centrs Baltijas valstīs, kā arī nozīmīga ostas pilsēta.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Rīga · Redzēt vairāk »
Rīgas 49. vidusskola
Rīgas 49.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Rīgas 49. vidusskola · Redzēt vairāk »
Rīgas Latviešu biedrība
Rīgas Latviešu biedrības karogs (reverss) Latviešu biedrības nams Rīgas Latviešu biedrība (RLB) ir viena no vecākajām latviešu sabiedriskajām organizācijām, kas dibināta 1868.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Rīgas Latviešu biedrība · Redzēt vairāk »
Rihards Zariņš
Rihards Zariņš jeb Zarriņš (—) bija latviešu grafiķis, ekslibra pamatlicējs latviešu grafikā.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Rihards Zariņš · Redzēt vairāk »
Stādīju ieviņu
Stādīju ieviņu ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Stādīju ieviņu · Redzēt vairāk »
Svētku himna
Svētku himna ir Jurjānu Andreja vīru kora dziesma, kuras pirmatskaņojums notika Trešajos dziesmu svētkos 1888.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Svētku himna · Redzēt vairāk »
Tautiešam roku devu
Tautiešam roku devu ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Tautiešam roku devu · Redzēt vairāk »
Tu, kas mīti debesīs
„Tu, kas mīti debesīs” ir Jāzepa Vītola garīga kora dziesma ar Alunāna latviskotā Gētes dzejoļa „Gājēja dziesma naktī” vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un Tu, kas mīti debesīs · Redzēt vairāk »
1905. gada revolūcija Latvijā
Brīvības piemineklī 1905. gada piemineklis Rīgā, netālu no 13. janvāra demonstrantu apšaušanas vietas Daugavmalā 1905.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un 1905. gada revolūcija Latvijā · Redzēt vairāk »
1910. gads Latvijā
Šajā lapā ir apkopoti 1910.
Jaunums!!: V Vispārējie latviešu Dziesmu svētki un 1910. gads Latvijā · Redzēt vairāk »
Novirza šeit:
5. vispārējie latviešu dziesmu svētki.
