Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Uzstādīt
Ātrāk nekā pārlūku!
 

6. augusts

Indekss 6. augusts

6.

127 attiecības: Aleksandrs Flemings, Alfrēds Hetners, ALH 84001, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienoto Nāciju Organizācija, Austrijas impērija, Austroungārija, Bens Džonsons (literāts), Bogdans Hmeļņickis, Bogota, Bolīvija, Djego Velaskess, Dmitrijs Korņilovs, Dzīvība, Edīte Rūzvelte, Edsgers Deikstra, Eliots Smits, Emīls Braunbergs, Endijs Vorhols, Francis II Hābsburgs, Fulhensio Batista, Garais gads, Germans Titovs, Gregora kalendārs, Gregorijs Šamitofs, Harijs Trumens, Heinrihs Lauva, Helsinki, Hirosima, Ištvāns V, Igaunija, Igaunijas PSR, Irāka, Jamaika, Jamaikas karogs, Janušs Korčaks, Japāna, Kaliksts III, Kevins Mitniks, Kodolieroči, Kolumbija, Krievijas Impērija, Kuveita, Lamanšs, Latvija, Līča karš, Linda Marija Barosa, Marss (planēta), Mazirbe, Meteorīts, ..., Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija, Nāvessods, Otrais pasaules karš, Padomju Savienība, Pasaules čempionāts vieglatlētikā, Pāvils VI, Pēteris Valeskalns, Pirmais pasaules karš, Roberts Mičums, Serbija, Siksts II, Somija, Spānija, Svētais Dominiks, Svētā Romas impērija, Vācija, Venēcijas kinofestivāls, Viljams Volastons, Vitantonio Liuci, Vizma Belševica, Vostok-2, 1129. gads, 1170. gads, 1195. gads, 1221. gads, 1272. gads, 1378. gads, 1458. gads, 1536. gads, 1572. gads, 1595. gads, 1599. gads, 1637. gads, 1657. gads, 1660. gads, 1766. gads, 1806. gads, 1825. gads, 1828. gads, 1861. gads, 1869. gads, 1878. gads, 1881. gads, 1890. gads, 1897. gads, 1899. gads, 1901. gads, 1915. gads, 1917. gads, 1919. gads, 1926. gads, 1928. gads, 1930. gads, 1931. gads, 1932. gads, 1940. gads, 1941. gads, 1942. gads, 1945. gads, 1948. gads, 1952. gads, 1955. gads, 1961. gads, 1962. gads, 1963. gads, 1969. gads, 1973. gads, 1978. gads, 1981. gads, 1982. gads, 1987. gads, 1990. gads, 1996. gads, 1997. gads, 2002. gads, 2003. gads, 2005. gads. Izvērst indekss (77 vairāk) »

Aleksandrs Flemings

Aleksandrs Flemings Fēru salu pastmarkā. Sers Aleksandrs Flemings (Alexander Fleming, dzimis 1881. gada 6. augustā Darvelā, Īsteiršīrā, Skotijā, miris 1955. gada 11. martā Londonā) bija skotu biologs un farmakologs.

Jaunums!!: 6. augusts un Aleksandrs Flemings · Redzēt vairāk »

Alfrēds Hetners

Alfrēds Hetners (-) bija vācu ģeogrāfs.

Jaunums!!: 6. augusts un Alfrēds Hetners · Redzēt vairāk »

ALH 84001

Allan Hills 84001 (plašāk pazīstams kā ALH 84001) ir meteorīts, kas tika atrasts Elana kalnu pakājē Antarktīdā.

Jaunums!!: 6. augusts un ALH 84001 · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 6. augusts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Jaunums!!: 6. augusts un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »

Austrijas impērija

Austrijas impērija bija Habsburgu dinastijas pārvaldītās impērijas nosaukums no 1806.

Jaunums!!: 6. augusts un Austrijas impērija · Redzēt vairāk »

Austroungārija

Austroungārija, oficiālais nosaukums Impērijas padomē pārstāvētās karalistes un zemes un Sv.

Jaunums!!: 6. augusts un Austroungārija · Redzēt vairāk »

Bens Džonsons (literāts)

Bendžamins "Bens" Džonsons (dzimis, miris) bija angļu 17.

Jaunums!!: 6. augusts un Bens Džonsons (literāts) · Redzēt vairāk »

Bogdans Hmeļņickis

Bogdans Zinovijs Hmeļņickis (dzimis (tradicionāls uzskats), miris) bija Zaporožjes kazaku hetmanis, kura vadībā 1648.

Jaunums!!: 6. augusts un Bogdans Hmeļņickis · Redzēt vairāk »

Bogota

Bogota, saukta arī Santafe de Bogota (Santa Fe de Bogotá), ir pilsēta Kolumbijas centrālajā daļā, 2640 metri virs jūras līmeņa.

Jaunums!!: 6. augusts un Bogota · Redzēt vairāk »

Bolīvija

Bolīvija, oficiāli Bolīvijas Daudznacionālā Valsts (Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu) ir valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 6. augusts un Bolīvija · Redzēt vairāk »

Djego Velaskess

Galminieces" 1656—57, 318 x 276 cm, Prado muzejs Djego Velaskess (Diego Rodríguez de Silva y Velázquez) (1599. gada 6. jūnijā Seviļā, miris 1660. gada 6.augustā Madridē) bija spāņu baroka laikmeta gleznotājs.

Jaunums!!: 6. augusts un Djego Velaskess · Redzēt vairāk »

Dmitrijs Korņilovs

Dmitrijs Korņilovs (dzimis 1982. gada 6. augustā) ir latviešu hokejists, uzbrucējs.

Jaunums!!: 6. augusts un Dmitrijs Korņilovs · Redzēt vairāk »

Dzīvība

Dzīvība uz klints Dzīvība ir matērijas eksistences forma, kam raksturīga īpaša vielas struktūra, vielu un enerģijas apmaiņa ar vidi, pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja.

Jaunums!!: 6. augusts un Dzīvība · Redzēt vairāk »

Edīte Rūzvelte

Edīte Kermita Karova Rūzvelte (dzimusi, mirusi) bija ASV prezidenta Teodora Rūzvelta otrā sieva.

Jaunums!!: 6. augusts un Edīte Rūzvelte · Redzēt vairāk »

Edsgers Deikstra

Edsgers Vibe Deikstra (—) bija nīderlandiešu datorzinātnieks.

Jaunums!!: 6. augusts un Edsgers Deikstra · Redzēt vairāk »

Eliots Smits

Eliots Smits 2003. gada janvārī. Stīvens Pols Smits, plašāk pazīstams kā Eliots Smits (Elliott Smith, dzimis, miris), bija amerikāņu dziedātājs, dziesmu autors un mūziķis.

Jaunums!!: 6. augusts un Eliots Smits · Redzēt vairāk »

Emīls Braunbergs

Emīls Braunbergs (dzimis) ir Latvijas mākslinieks, bijušais ķirurgs.

Jaunums!!: 6. augusts un Emīls Braunbergs · Redzēt vairāk »

Endijs Vorhols

Endijs Vorhols (dzimis, miris) bija rusīnu izcelsmes amerikāņu mākslinieks un kinorežisors.

Jaunums!!: 6. augusts un Endijs Vorhols · Redzēt vairāk »

Francis II Hābsburgs

Francis II; dzimis, miris) bija pēdējais Svētās Romas impērijas imperators un pirmais Austrijas impērijas imperators. Valdīja kā Svētās Romas impērijas imperators no 1792. gada līdz 1806. gadam, kad pēc sakāves Austerlicas kaujā, impērija tika likvidēta, bet Francis II kļuva par Austrijas imperatoru Franci I un valdīja līdz savai nāvei 1835. gadā. Bija arī Ungārijas un Bohēmijas karalis, kā arī Vācu konfederācijas prezidents kopš tās nodibināšanās 1815. gadā. Būdams viens no galvenajiem Napoleona pretiniekiem, piedzīvoja vairākas smagas sakāves, un politisku iemeslu dēļ izdeva meitu Mariju Luīzi par sievu Napoleonam. Tomēr Sestās koalīcijas kara rezultātā Napoleons tika sakauts, un Vīnes kongresā Austrija, sevišķi tās kanclera Meterniha vadībā, bija viena no pēckara Eiropas iekārtas arhitektiem. Pēc kariem, sakarā ar Austrijas iesaistīšanos Svētajā Savienībā, Francis II tika uzskatīts par reakcijas balstu.

Jaunums!!: 6. augusts un Francis II Hābsburgs · Redzēt vairāk »

Fulhensio Batista

Fulhensio Batista (Fulgencio Batista y Zaldívar; dzimis, miris) bija Kubas prezidents no 1940.

Jaunums!!: 6. augusts un Fulhensio Batista · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 6. augusts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Germans Titovs

Germans Titovs (Герман Степанович Титов; dzimis, miris) bija PSRS krievu kosmonauts, otrais cilvēks, kas pabijis Zemes orbītā.

Jaunums!!: 6. augusts un Germans Titovs · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 6. augusts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Gregorijs Šamitofs

Gregorijs Šamitofs (Gregory Errol Chamitoff; dzimis) ir NASA kosmonauts.

Jaunums!!: 6. augusts un Gregorijs Šamitofs · Redzēt vairāk »

Harijs Trumens

Harijs S. Trumens (dzimis, miris) bija trīsdesmit trešais ASV prezidents (1945—1953).

Jaunums!!: 6. augusts un Harijs Trumens · Redzēt vairāk »

Heinrihs Lauva

Heinrihs Lauva (dzimis ap 1129. gadu, miris) bija Velfu dinastijas Saksijas hercogs no 1142.

Jaunums!!: 6. augusts un Heinrihs Lauva · Redzēt vairāk »

Helsinki

Helsinki ir Somijas galvaspilsēta un Somijas lielākā pilsēta.

Jaunums!!: 6. augusts un Helsinki · Redzēt vairāk »

Hirosima

Hirosima (Hiroshima) ir pilsēta Japānā, Hirosimas prefektūras administratīvais centrs.

Jaunums!!: 6. augusts un Hirosima · Redzēt vairāk »

Ištvāns V

Ištvāns V (dzimis, miris) bija Ungārijas karalis no 1270.

Jaunums!!: 6. augusts un Ištvāns V · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 6. augusts un Igaunija · Redzēt vairāk »

Igaunijas PSR

Igaunijas Padomju Sociālistiskā Republika (saīsināti: Igaunijas PSR; ENSV; ЭССР, Estonskaya Sovetskaya Sotsialisticheskaya Respublika ESSR) bija 1940.

Jaunums!!: 6. augusts un Igaunijas PSR · Redzēt vairāk »

Irāka

Irāka (Al-ʾIrāq), oficiāli Irākas Republika (Jumhūrīyat Al-ʾIrāq, Komara Iraqê), ir valsts Tuvajos Austrumos, kas dienvidos robežojas ar Saūda Arābiju un Kuveitu, ziemeļos ar Turciju, ziemeļrietumos ar Sīriju, rietumos ar Jordāniju, bet austrumos ar Irānu.

Jaunums!!: 6. augusts un Irāka · Redzēt vairāk »

Jamaika

Jamaika ir salu valsts Karību jūrā.

Jaunums!!: 6. augusts un Jamaika · Redzēt vairāk »

Jamaikas karogs

Jamaikas karogs Jamaikas karogs tika pieņemts Jamaikas Neatkarības dienā, 1962.

Jaunums!!: 6. augusts un Jamaikas karogs · Redzēt vairāk »

Janušs Korčaks

Janušs Korčaks īstajā vārdā Henriks Goldšmits pazīstams arī kā Vecais dakteris vai Daktera kungs (dzimis 1878. gada vai Varšavā, nogalināts nacistu nāves nometnē Treblinkā), pedagogs, rakstnieks, publicists, sabiedriskais darbinieks, Polijas armijas virsnieks.

Jaunums!!: 6. augusts un Janušs Korčaks · Redzēt vairāk »

Japāna

Japāna (Nihon vai Nippon, oficiāli 日本国; Nihon/Nippon-koku) ir salu valsts Austrumāzijā, kas atrodas Klusā okeāna rietumos.

Jaunums!!: 6. augusts un Japāna · Redzēt vairāk »

Kaliksts III

Pāvests Kaliksts III (dzimis, miris) bija Romas pāvests no līdz.

Jaunums!!: 6. augusts un Kaliksts III · Redzēt vairāk »

Kevins Mitniks

Kevins Deivids Mitniks (dzimis) ir amerikāņu datordrošības konsultants, autors, notiesāts noziedznieks un hakeris.

Jaunums!!: 6. augusts un Kevins Mitniks · Redzēt vairāk »

Kodolieroči

1945. gadā Kodolieroči ir ieroči, kuros izmanto kodolreakciju enerģiju.

Jaunums!!: 6. augusts un Kodolieroči · Redzēt vairāk »

Kolumbija

Kolumbija, oficiālais nosaukums Kolumbijas Republika, ir Dienvidamerikas ziemeļrietumu valsts.

Jaunums!!: 6. augusts un Kolumbija · Redzēt vairāk »

Krievijas Impērija

Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721.

Jaunums!!: 6. augusts un Krievijas Impērija · Redzēt vairāk »

Kuveita

Kuveita ir valsts Āzijā pie Persijas līča.

Jaunums!!: 6. augusts un Kuveita · Redzēt vairāk »

Lamanšs

Lamanša attēls no Zemes mākslīgā pavadoņa Lamanšs ir jūras šaurums starp Lielbritānijas salu un Franciju.

Jaunums!!: 6. augusts un Lamanšs · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 6. augusts un Latvija · Redzēt vairāk »

Līča karš

Līča karš jeb Persijas līča karš (—) bija militārs konflikts starp Irāku un ANO koalīcijas spēkiem, kurus vadīja Amerikas Savienotās Valstis, lai atbrīvotu Kuveitu no Irākas okupācijas.

Jaunums!!: 6. augusts un Līča karš · Redzēt vairāk »

Linda Marija Barosa

Linda Marija Barosa (dzimusi) ir franču un rumāņu dzejniece, esejiste un tulkotāja.

Jaunums!!: 6. augusts un Linda Marija Barosa · Redzēt vairāk »

Marss (planēta)

Marss ir Saules sistēmas ceturtā planēta, kuru nereti dēvē arī par "Sarkano planētu".

Jaunums!!: 6. augusts un Marss (planēta) · Redzēt vairāk »

Mazirbe

Mazirbe ir ciems Dundagas novada Kolkas pagastā, Baltijas jūras krastā.

Jaunums!!: 6. augusts un Mazirbe · Redzēt vairāk »

Meteorīts

Daudzi zinātnieki uzskata, ka tieši šāds asteroīds (mākslinieka zīmējums) pirms 65 miljoniem gadu ir bijis par iemeslu dinozauru izmiršanai. Meteorīts ir nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas no starpplanētu telpas nokritis uz Zemes vai cita debess ķermeņa.

Jaunums!!: 6. augusts un Meteorīts · Redzēt vairāk »

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija

Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija ir neatkarīga Amerikas Savienoto Valstu federālās valdības aģentūra, kas galvenokārt ir atbildīga par civilo kosmosa programmu, kā arī aeronautikas un kosmonautikas pētījumiem Zemes atmosfērā un ārpus tās.

Jaunums!!: 6. augusts un Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija · Redzēt vairāk »

Nāvessods

Nāvessods pasaulē '''Krāsu atšifrējums:''' '''zila krāsa''': nāvessods atcelts, '''zaļa krāsa''': nāvessods atcelts visiem noziegumiem, kas nav izdarīti īpašos apstākļos (piemēram, kara laikā izdarītiem noziegumiem), '''oranža krāsa''': praksē nāvessods tiek pielietots ļoti reti, '''sarkana krāsa''': nāvessods ir likumīga soda forma. Nāvessods ir tiesiski pamatota ieslodzītā nogalināšana kā sods par nopietnu noziegumu - pamatā par slepkavību vai valsts nodevību.

Jaunums!!: 6. augusts un Nāvessods · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 6. augusts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 6. augusts un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts vieglatlētikā

Pasaules čempionāts vieglatlētikā ir svarīgākās vieglatlētikas sacensības, kas sākotnēji notika reizi četros gados, bet mūsdienās — reizi divosgados.

Jaunums!!: 6. augusts un Pasaules čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »

Pāvils VI

Pāvils VI, īstajā vārdā Džovanni Batista Enriko Antonio Marija Montīni (dzimis (miris) bija Romas pāvests no 1963. gada līdz savai nāvei 1978. gadā. Dzimis 1897. gadā Končezjo, Lombardijā, katoļu jurista un parlamenta deputāta ģimenē. Mācījās Pāvesta Gregoriskajā universitātē (Pontificia Università Gregoriana), Sapencā (Università di Roma "La Sapienza") un Pāvesta Eklēziskajā akadēmijā (Pontificia Ecclesiastica Academia). No 1922. gada strādāja Vatikāna Valsts sekretariātā Džuzepes Picardo vadībā. 1923 gadā tika norīkots darbā Polijā, tomēr drīz atkal sāka darboties Itālijā. 1924. gadā kļuva par universitātes kapelānu un bija viens no katoļu garīdzniekiem, kurš publiski kritizēja fašisma ideoloģiju. No 1925. līdz 1933. gadam viņš bija kapelāns Itālijas Katoļu studentu federācijā (Federazione degli Universitari Cattolici Italiani), kura līdz ar fašistu nākšanas pie varas kļuva par vienīgo legālo nefašistisko organizāciju Itālijas universitātēs. No 1933. gada strādāja Romas kūrijā. Otrā pasaules kara laikā Montīni bija viens no tuvākajiem pāvesta Pija XII darbiniekiem. Parasti kārtoja Pija XII korespondenci ar ārpasauli. 1954. gadā tika iecelts par Milānas arhibīskapu. Pāvesta Jāņa XXIII laikā tika iecelts par kardinālu, bet pēc Jāņa XXIII nāves kardinālu Montīni konklāvā ievēlēja par Romas pāvestu Pāvilu VI. Būdams pāvests, Pauls VI turpināja un 1965. gadā noslēdza pāvesta Jāņa XXIII iesākto Vatikāna 2. koncilu, diplomātiski veikli atrazdams kopsaucējus starp dažādiem baznīcas grupējumiem. Vatikāna 2. koncils pieņēma vairākus svarīgus katoļu baznīcas dzīves dokumentus, piemēram, Lumen gentium jeb t.s. baznīcas dogmatisko konstitūciju. Tika izmainīta 400 gadus vecā baznīcas mises norises kārtība. Vatikāna 2. koncils akceptēja katoļu baznīcas orientāciju uz ekumenisko dialogu ar citām reliģijām un pasaules uzskatiem. Tika reorganizēta Romas kūrija un tika nolemts, ka turpmāk konklāvos nepiedalīsies kardināli, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu. Sava pontifikāta laikā Pals VI atšķīrās no priekšgājējiem ar savām daudzajām ārvalstu vizītēm un aktīvo ārpolitiku. Izdeva vairākas enciklikas. Enciklikā Mense Maio (1965. gadā) pāvests pievērsās Jaunavas Marijas kultam, Ecclesiam Suam (1964. gadā) identificēja baznīcu ar Kristus ķermeni, bet enciklikā Sacerdotalis Caelibatus (1967. gads) vēlreiz uzsvēra garīdznieku celibāta svarīgumu. 1968. gadā tika publicēta pasaules sabiedrībā diskutablā enciklika Humanae Vitae, kurā pāvests vērsās pret mākslīgu dzimstības ierobežošanu. 1978. gada 16. martā Sarkanās brigādes nolaupīja pazīstamo Itālijas politiķi un Pāvila VI draugu kopš studiju laikiem Aldo Moro. 20. aprīlī pāvests publicēja vēstuli nolaupītājiem, kurā pazemīgi lūdza atbrīvot Moro. Tomēr 9. maijā Aldo Moro tika atrasts nogalināts. Tā paša gada 6. augustā pāvesta Gandolfo pils rezidencē mira arī Pāvils VI. 1993. gadā pāvests Jānis Pāvils II iesāka Pāvila VI beatifikācijas procesu.

Jaunums!!: 6. augusts un Pāvils VI · Redzēt vairāk »

Pēteris Valeskalns

Pēteris Valeskalns (1899—1987) bija latviešu komunists un padomju sabiedriskais darbinieks.

Jaunums!!: 6. augusts un Pēteris Valeskalns · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: 6. augusts un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Roberts Mičums

Roberts Čārlzs Dērmans Mičums (dzimis, miris) bija amerikāņu aktieris, autors, komponists un dziedātājs.

Jaunums!!: 6. augusts un Roberts Mičums · Redzēt vairāk »

Serbija

Serbija ir valsts Balkānu reģionā, Eiropā.

Jaunums!!: 6. augusts un Serbija · Redzēt vairāk »

Siksts II

Pāvests Siksts II (dzimšanas datums nezināms, miris) bija Romas bīskaps un līdz ar to katolisma tradīcijā tiek uzskatīts par vienu no Romas pāvestiem.

Jaunums!!: 6. augusts un Siksts II · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: 6. augusts un Somija · Redzēt vairāk »

Spānija

Spānija (izrunā), oficiāli Spānijas Karaliste (Reino de España), ir valsts, kura atrodas Pireneju pussalā, Dienvidrietumeiropā.

Jaunums!!: 6. augusts un Spānija · Redzēt vairāk »

Svētais Dominiks

Svētais Dominiks, īstajā vārdā Domeniko di Gusmans; dzimis 1170.

Jaunums!!: 6. augusts un Svētais Dominiks · Redzēt vairāk »

Svētā Romas impērija

Sacrum Romanum Imperium Heiliges Römisches Reich |- | align.

Jaunums!!: 6. augusts un Svētā Romas impērija · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 6. augusts un Vācija · Redzēt vairāk »

Venēcijas kinofestivāls

Venēcijas kinofestivāls ir pasaules vecākais kinofestivāls.

Jaunums!!: 6. augusts un Venēcijas kinofestivāls · Redzēt vairāk »

Viljams Volastons

Viljams Volestons. Autors — Džons Džeksons Viljams Haids Volestons (William Hyde Wollaston, dzimis, Īstderemā, miris, Londonā) bija angļu ķīmiķis.

Jaunums!!: 6. augusts un Viljams Volastons · Redzēt vairāk »

Vitantonio Liuci

Vitantonio "Tonio" Liuci (dzimis Lokorotondo, Itālijā) ir itāļu sacīkšu braucējs, pazīstams pateicoties savai Formula 1 karjerai.

Jaunums!!: 6. augusts un Vitantonio Liuci · Redzēt vairāk »

Vizma Belševica

Vizma Belševica (dzimusi Rīgā, mirusi) bija latviešu dzejniece, rakstniece un tulkotāja.

Jaunums!!: 6. augusts un Vizma Belševica · Redzēt vairāk »

Vostok-2

Vostok-2 (Восток-2) bija PSRS kosmosa kuģis, ar kuru pirmoreiz pasaulē cilvēks kosmosā pabija vairāk nekā diennakti.

Jaunums!!: 6. augusts un Vostok-2 · Redzēt vairāk »

1129. gads

1129.

Jaunums!!: 6. augusts un 1129. gads · Redzēt vairāk »

1170. gads

1170.

Jaunums!!: 6. augusts un 1170. gads · Redzēt vairāk »

1195. gads

1195.

Jaunums!!: 6. augusts un 1195. gads · Redzēt vairāk »

1221. gads

1221.

Jaunums!!: 6. augusts un 1221. gads · Redzēt vairāk »

1272. gads

1272.

Jaunums!!: 6. augusts un 1272. gads · Redzēt vairāk »

1378. gads

1378.

Jaunums!!: 6. augusts un 1378. gads · Redzēt vairāk »

1458. gads

1458.

Jaunums!!: 6. augusts un 1458. gads · Redzēt vairāk »

1536. gads

1536.

Jaunums!!: 6. augusts un 1536. gads · Redzēt vairāk »

1572. gads

1572.

Jaunums!!: 6. augusts un 1572. gads · Redzēt vairāk »

1595. gads

1595 bija parastais gads, kas sākās svētdienā.

Jaunums!!: 6. augusts un 1595. gads · Redzēt vairāk »

1599. gads

1599.

Jaunums!!: 6. augusts un 1599. gads · Redzēt vairāk »

1637. gads

1637.

Jaunums!!: 6. augusts un 1637. gads · Redzēt vairāk »

1657. gads

1657.

Jaunums!!: 6. augusts un 1657. gads · Redzēt vairāk »

1660. gads

1660.

Jaunums!!: 6. augusts un 1660. gads · Redzēt vairāk »

1766. gads

1766.

Jaunums!!: 6. augusts un 1766. gads · Redzēt vairāk »

1806. gads

1806.

Jaunums!!: 6. augusts un 1806. gads · Redzēt vairāk »

1825. gads

1825.

Jaunums!!: 6. augusts un 1825. gads · Redzēt vairāk »

1828. gads

1828.

Jaunums!!: 6. augusts un 1828. gads · Redzēt vairāk »

1861. gads

1861.

Jaunums!!: 6. augusts un 1861. gads · Redzēt vairāk »

1869. gads

1869.

Jaunums!!: 6. augusts un 1869. gads · Redzēt vairāk »

1878. gads

1878.

Jaunums!!: 6. augusts un 1878. gads · Redzēt vairāk »

1881. gads

1881.

Jaunums!!: 6. augusts un 1881. gads · Redzēt vairāk »

1890. gads

1890.

Jaunums!!: 6. augusts un 1890. gads · Redzēt vairāk »

1897. gads

1897.

Jaunums!!: 6. augusts un 1897. gads · Redzēt vairāk »

1899. gads

1899.

Jaunums!!: 6. augusts un 1899. gads · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: 6. augusts un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1915. gads

1915.

Jaunums!!: 6. augusts un 1915. gads · Redzēt vairāk »

1917. gads

1917.

Jaunums!!: 6. augusts un 1917. gads · Redzēt vairāk »

1919. gads

1919.

Jaunums!!: 6. augusts un 1919. gads · Redzēt vairāk »

1926. gads

1926.

Jaunums!!: 6. augusts un 1926. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 6. augusts un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1930. gads

1930.

Jaunums!!: 6. augusts un 1930. gads · Redzēt vairāk »

1931. gads

1931.

Jaunums!!: 6. augusts un 1931. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: 6. augusts un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1940. gads

1940 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 6. augusts un 1940. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 6. augusts un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 6. augusts un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 6. augusts un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 6. augusts un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1952. gads

1952.

Jaunums!!: 6. augusts un 1952. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 6. augusts un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1961. gads

1961.

Jaunums!!: 6. augusts un 1961. gads · Redzēt vairāk »

1962. gads

1962.

Jaunums!!: 6. augusts un 1962. gads · Redzēt vairāk »

1963. gads

1963.

Jaunums!!: 6. augusts un 1963. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 6. augusts un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1973. gads

1973.

Jaunums!!: 6. augusts un 1973. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 6. augusts un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1981. gads

1981.

Jaunums!!: 6. augusts un 1981. gads · Redzēt vairāk »

1982. gads

1982.

Jaunums!!: 6. augusts un 1982. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 6. augusts un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1990. gads

1990.

Jaunums!!: 6. augusts un 1990. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 6. augusts un 1996. gads · Redzēt vairāk »

1997. gads

1997.

Jaunums!!: 6. augusts un 1997. gads · Redzēt vairāk »

2002. gads

2002.

Jaunums!!: 6. augusts un 2002. gads · Redzēt vairāk »

2003. gads

2003.

Jaunums!!: 6. augusts un 2003. gads · Redzēt vairāk »

2005. gads

2005.

Jaunums!!: 6. augusts un 2005. gads · Redzēt vairāk »

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »