Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

6. septembris

Indekss 6. septembris

6.

95 attiecības: Akira Kurosava, Apvienotā Karaliste, Armēņi, ASV prezidents, Atoms, Žans Batists Kolbērs, Žilbērs di Motjē de Lafajets, Žiljēns Grīns, Bufalo, Bulgārija, Džeina Adamsa, Džons Daltons, Edvards Epltons, Emīls Friāns, Euhenio Torre, Gregora kalendārs, Grieķi, Guntis Valneris, Helēna Ēkholma, Igaunija, Itālija, Kārlis Dēnics, Koreja, Latvija, Lietuva, Lučāno Pavaroti, Mārgarita Sengere, Mihails Kogelničjanu, Mozess Mendelszons, Olafs Stepldons, Padomju Savienība, Pakistāna, Pasaules čempionāts vieglatlētikā, Pāvils VI, Rihtera skala, Rodžers Voterss, Roma, Sanktpēterburga, Stambula, Svazilenda, Teodors Zaļkalns, Turcija, Turki, Valters Dornbergers, Viljams Makinlijs, Volfgangs Amadejs Mocarts, Zemestrīce, Zigfrīds Solmanis, Zoltāns Ribli, 1619. gads, ..., 1683. gads, 1729. gads, 1757. gads, 1766. gads, 1786. gads, 1791. gads, 1803. gads, 1817. gads, 1834. gads, 1844. gads, 1860. gads, 1863. gads, 1876. gads, 1879. gads, 1885. gads, 1886. gads, 1891. gads, 1892. gads, 1893. gads, 1895. gads, 1900. gads, 1901. gads, 1910. gads, 1913. gads, 1924. gads, 1932. gads, 1935. gads, 1943. gads, 1950. gads, 1951. gads, 1955. gads, 1965. gads, 1966. gads, 1967. gads, 1968. gads, 1972. gads, 1975. gads, 1978. gads, 1980. gads, 1983. gads, 1984. gads, 1987. gads, 1991. gads, 1998. gads, 2007. gads. Izvērst indekss (45 vairāk) »

Akira Kurosava

Akira Kurosava (Kurosawa Akira, dzimis, miris) bija japāņu kinorežisors, kinoproducents, scenārists un filmu montētājs.

Jaunums!!: 6. septembris un Akira Kurosava · Redzēt vairāk »

Apvienotā Karaliste

Apvienotā Karaliste (izrunā), arī Lielbritānija (Great Britain), oficiāli kopš 1922.

Jaunums!!: 6. septembris un Apvienotā Karaliste · Redzēt vairāk »

Armēņi

Armēņi (Հայ, hai)Pasaules zemes un tautas.

Jaunums!!: 6. septembris un Armēņi · Redzēt vairāk »

ASV prezidents

Amerikas Savienoto Valstu prezidents ir ASV valsts un federālās valdības galva un bruņoto spēku virspavēlnieks.

Jaunums!!: 6. septembris un ASV prezidents · Redzēt vairāk »

Atoms

Hēlija atoma uzbūve un izmēri Atoms (atomos — ‘nedalāms’) ir vielas pamatvienība, kuru pamatā veido atoma kodols, un tam savukārt apkārt riņķo negatīvi uzlādēts elektronu mākonis.

Jaunums!!: 6. septembris un Atoms · Redzēt vairāk »

Žans Batists Kolbērs

Žans Batists Kolbērs Žans Batists Kolbērs (Jean-Baptiste Colbert, 1619. g. 29. augusts, Reimsā — 1683. g. 6. septembris, Parīzē) pazīstams kā ekonomists un Francijas finanšu ministrs (1665—-1683) Luija XIV laikā.

Jaunums!!: 6. septembris un Žans Batists Kolbērs · Redzēt vairāk »

Žilbērs di Motjē de Lafajets

Marī Žozefs Pols Īvs Rošs Žilbērs di Motjē, marķīzs de Lafajets (dzimis, miris), biežāk pazīstams kā Lafajets, bija franču aristokrāts un ģenerālis.

Jaunums!!: 6. septembris un Žilbērs di Motjē de Lafajets · Redzēt vairāk »

Žiljēns Grīns

Žiljēns Grīns 1933. gadā Džulians Hertridžs Grīns (Julian Hartridge Green) jeb Žiljēns Grīns (Julien Green, dzimis Parīzē, miris Parīzē) - amerikāņu izcelsmes franču rakstnieks.

Jaunums!!: 6. septembris un Žiljēns Grīns · Redzēt vairāk »

Bufalo

Bufalo ir pilsēta ASV Ņujorkas štata rietumos Ēri ezera krastā pie Niagāras upes iztekas no ezera.

Jaunums!!: 6. septembris un Bufalo · Redzēt vairāk »

Bulgārija

Bulgārija, oficiāli Bulgārijas Republika (Република България) ir valsts Austrumeiropā, kas atrodas Balkānos.

Jaunums!!: 6. septembris un Bulgārija · Redzēt vairāk »

Džeina Adamsa

Džeina Adamsa (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu sociālā darbiniece, pacifiste un sieviešu tiesību aizstāve.

Jaunums!!: 6. septembris un Džeina Adamsa · Redzēt vairāk »

Džons Daltons

Džons Daltons (izrunā, dzimis, miris) bija angļu ķīmiķis, fiziķis un meteorologs, kā arī tiek uzskatīts par mūsdienu atomu teorijas "tēvu".

Jaunums!!: 6. septembris un Džons Daltons · Redzēt vairāk »

Edvards Epltons

Sers Edvards Viktors Epltons (dzimis, miris) bija angļu fiziķis.

Jaunums!!: 6. septembris un Edvards Epltons · Redzēt vairāk »

Emīls Friāns

Emīls Friāns (—) bija franču gleznotājs, kurš gleznoja galvenokārt lauku ainavas, kā arī klusās dabas un portretus.

Jaunums!!: 6. septembris un Emīls Friāns · Redzēt vairāk »

Euhenio Torre

Euhenio Torre (dzimis, Iloilo) ir Filipīnu un pirmais Āzijas starptautiskais lielmeistars šahā (1974).

Jaunums!!: 6. septembris un Euhenio Torre · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 6. septembris un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grieķi

Grieķi (pašnos. Έλληνες) ir Grieķijas un Kipras pamatiedzīvotāji.

Jaunums!!: 6. septembris un Grieķi · Redzēt vairāk »

Guntis Valneris

Guntis Valneris (dzimis Rīgā) ir Latvijas dambretists, lielmeistars.

Jaunums!!: 6. septembris un Guntis Valneris · Redzēt vairāk »

Helēna Ēkholma

Hanna Helēna Ēkholma (dzimusi Helēna Junsone Helgumā, Zviedrijā) ir bijusī zviedru biatloniste.

Jaunums!!: 6. septembris un Helēna Ēkholma · Redzēt vairāk »

Igaunija

Igaunija, oficiāli Igaunijas Republika (Eesti Vabariik), ir viena no trim Baltijas valstīm, kas atrodas Ziemeļeiropā.

Jaunums!!: 6. septembris un Igaunija · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 6. septembris un Itālija · Redzēt vairāk »

Kārlis Dēnics

Kārlis Dēnics ( —) bija viens no Vācijas jūras spēku virspavēlniekiem, kas komandēja vācu floti (Kriegsmarine) Otrajā pasaules karā.

Jaunums!!: 6. septembris un Kārlis Dēnics · Redzēt vairāk »

Koreja

Koreja Koreja (Hanguk (Dienvidkorejā) vai 조선, Joseon (Ziemeļkorejā)) ir ģeogrāfisks apgabals Austrumāzijā, kas ietver Korejas pussalu un tai apkārt blakus esošās salas.

Jaunums!!: 6. septembris un Koreja · Redzēt vairāk »

Latvija

Latvijas Republika ir valsts Ziemeļeiropā, Baltijas jūras austrumu krastā.

Jaunums!!: 6. septembris un Latvija · Redzēt vairāk »

Lietuva

Lietuva, oficiāli Lietuvas Republika (Lietuvos Respublika), ir valsts Eiropas ziemeļaustrumos, lielākā no trim Baltijas valstīm.

Jaunums!!: 6. septembris un Lietuva · Redzēt vairāk »

Lučāno Pavaroti

Lučāno Pavaroti (Luciano Pavarotti,; dzimis, miris) bija itāliešu operdziedātājs (tenors).

Jaunums!!: 6. septembris un Lučāno Pavaroti · Redzēt vairāk »

Mārgarita Sengere

Mārgarita Higinsa Sengere (dzimusi, mirusi) bija amerikāņu medmāsa, ģimenes plānošanas un seksuālās izglītības popularizētāja.

Jaunums!!: 6. septembris un Mārgarita Sengere · Redzēt vairāk »

Mihails Kogelničjanu

Mihails Kogelničjanu, (dzimis, miris) bija moldāvu, vēlāk rumāņu politiķis, jurists, vēsturnieks un publicists.

Jaunums!!: 6. septembris un Mihails Kogelničjanu · Redzēt vairāk »

Mozess Mendelszons

Mozess Mendelszons (dzimis, miris) bija vācu/ebreju filozofs un domātājs.

Jaunums!!: 6. septembris un Mozess Mendelszons · Redzēt vairāk »

Olafs Stepldons

Viljams Olafs Stepldons (dzimis, miris) bija britu filozofs un zinātniskās fantastikas rakstnieks.

Jaunums!!: 6. septembris un Olafs Stepldons · Redzēt vairāk »

Padomju Savienība

Padomju Sociālistisko Republiku Savienība (PSRS) bija totalitāra lielvalsts, kas pastāvēja Eirāzijas ziemeļos no 1922.

Jaunums!!: 6. septembris un Padomju Savienība · Redzēt vairāk »

Pakistāna

Pakistāna, oficiālais nosaukums Pakistānas Islāma Republika (اسلامی جمہوریۂ پاکستان), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: 6. septembris un Pakistāna · Redzēt vairāk »

Pasaules čempionāts vieglatlētikā

Pasaules čempionāts vieglatlētikā ir svarīgākās vieglatlētikas sacensības, kas sākotnēji notika reizi četros gados, bet mūsdienās — reizi divosgados.

Jaunums!!: 6. septembris un Pasaules čempionāts vieglatlētikā · Redzēt vairāk »

Pāvils VI

Pāvils VI, īstajā vārdā Džovanni Batista Enriko Antonio Marija Montīni (dzimis (miris) bija Romas pāvests no 1963. gada līdz savai nāvei 1978. gadā. Dzimis 1897. gadā Končezjo, Lombardijā, katoļu jurista un parlamenta deputāta ģimenē. Mācījās Pāvesta Gregoriskajā universitātē (Pontificia Università Gregoriana), Sapencā (Università di Roma "La Sapienza") un Pāvesta Eklēziskajā akadēmijā (Pontificia Ecclesiastica Academia). No 1922. gada strādāja Vatikāna Valsts sekretariātā Džuzepes Picardo vadībā. 1923 gadā tika norīkots darbā Polijā, tomēr drīz atkal sāka darboties Itālijā. 1924. gadā kļuva par universitātes kapelānu un bija viens no katoļu garīdzniekiem, kurš publiski kritizēja fašisma ideoloģiju. No 1925. līdz 1933. gadam viņš bija kapelāns Itālijas Katoļu studentu federācijā (Federazione degli Universitari Cattolici Italiani), kura līdz ar fašistu nākšanas pie varas kļuva par vienīgo legālo nefašistisko organizāciju Itālijas universitātēs. No 1933. gada strādāja Romas kūrijā. Otrā pasaules kara laikā Montīni bija viens no tuvākajiem pāvesta Pija XII darbiniekiem. Parasti kārtoja Pija XII korespondenci ar ārpasauli. 1954. gadā tika iecelts par Milānas arhibīskapu. Pāvesta Jāņa XXIII laikā tika iecelts par kardinālu, bet pēc Jāņa XXIII nāves kardinālu Montīni konklāvā ievēlēja par Romas pāvestu Pāvilu VI. Būdams pāvests, Pauls VI turpināja un 1965. gadā noslēdza pāvesta Jāņa XXIII iesākto Vatikāna 2. koncilu, diplomātiski veikli atrazdams kopsaucējus starp dažādiem baznīcas grupējumiem. Vatikāna 2. koncils pieņēma vairākus svarīgus katoļu baznīcas dzīves dokumentus, piemēram, Lumen gentium jeb t.s. baznīcas dogmatisko konstitūciju. Tika izmainīta 400 gadus vecā baznīcas mises norises kārtība. Vatikāna 2. koncils akceptēja katoļu baznīcas orientāciju uz ekumenisko dialogu ar citām reliģijām un pasaules uzskatiem. Tika reorganizēta Romas kūrija un tika nolemts, ka turpmāk konklāvos nepiedalīsies kardināli, kuri sasnieguši 80 gadu vecumu. Sava pontifikāta laikā Pals VI atšķīrās no priekšgājējiem ar savām daudzajām ārvalstu vizītēm un aktīvo ārpolitiku. Izdeva vairākas enciklikas. Enciklikā Mense Maio (1965. gadā) pāvests pievērsās Jaunavas Marijas kultam, Ecclesiam Suam (1964. gadā) identificēja baznīcu ar Kristus ķermeni, bet enciklikā Sacerdotalis Caelibatus (1967. gads) vēlreiz uzsvēra garīdznieku celibāta svarīgumu. 1968. gadā tika publicēta pasaules sabiedrībā diskutablā enciklika Humanae Vitae, kurā pāvests vērsās pret mākslīgu dzimstības ierobežošanu. 1978. gada 16. martā Sarkanās brigādes nolaupīja pazīstamo Itālijas politiķi un Pāvila VI draugu kopš studiju laikiem Aldo Moro. 20. aprīlī pāvests publicēja vēstuli nolaupītājiem, kurā pazemīgi lūdza atbrīvot Moro. Tomēr 9. maijā Aldo Moro tika atrasts nogalināts. Tā paša gada 6. augustā pāvesta Gandolfo pils rezidencē mira arī Pāvils VI. 1993. gadā pāvests Jānis Pāvils II iesāka Pāvila VI beatifikācijas procesu.

Jaunums!!: 6. septembris un Pāvils VI · Redzēt vairāk »

Rihtera skala

Rihtera skala ir skaitļu skala, kuru 1935.

Jaunums!!: 6. septembris un Rihtera skala · Redzēt vairāk »

Rodžers Voterss

Džordžs Rodžers Voterss (dzimis) ir angļu mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors un komponists.

Jaunums!!: 6. septembris un Rodžers Voterss · Redzēt vairāk »

Roma

Roma ir vēsturiska pilsēta, Itālijas valsts galvaspilsēta, kā arī Lacio reģiona un Romas provinces administratīvais centrs.

Jaunums!!: 6. septembris un Roma · Redzēt vairāk »

Sanktpēterburga

Sanktpēterburga ir pilsēta Krievijas Federācijā, tās Eiropas daļas ziemeļrietumos pie Ņevas ietekas Baltijas jūras Somu līcī.

Jaunums!!: 6. septembris un Sanktpēterburga · Redzēt vairāk »

Stambula

Stambula (vēsturiskie nosaukumi: Bizantija, Konstantinopole, Konstantīnija u.c.) pēc iedzīvotāju skaita ir lielākā pilsēta Eiropā (4. lielākā pilsēta pasaulē) un ir Turcijas kultūras un finanšu centrs.

Jaunums!!: 6. septembris un Stambula · Redzēt vairāk »

Svazilenda

Svazilenda (vai eSwatini), oficiāli Svazilendas Karaliste, ir valsts Dienvidu Āfrikā.

Jaunums!!: 6. septembris un Svazilenda · Redzēt vairāk »

Teodors Zaļkalns

Teodors Zaļkalns (līdz 1930. gadam — Teodors Grīnbergs, Allažu pagasta "Zaļajā Kalnā" — Rīgā) bija viens no pirmajiem profesionālajiem latviešu tēlniekiem.

Jaunums!!: 6. septembris un Teodors Zaļkalns · Redzēt vairāk »

Turcija

Turcija, oficiālais nosaukums Turcijas Republika (Türkiye Cumhuriyeti), ir Eirāzijas valsts, kura atrodas Mazāzijas pussalā, Dienvidrietumāzijā, un Trāķijā, Dienvideiropas Balkānu reģionā.

Jaunums!!: 6. septembris un Turcija · Redzēt vairāk »

Turki

Turki (turku: Türkiye Türkleri, Turcijas turki) ir apzīmējums tautai, kā arī nācijai (millets), kuras piederīgajiem pirmā valoda ir turku valoda un viņi vai viņu priekšteči ir dzimuši Turcijā.

Jaunums!!: 6. septembris un Turki · Redzēt vairāk »

Valters Dornbergers

Valters Roberts Dornbergers (Walter Robert Dornberger; dzimis, miris) bija Vācijas armijas virsnieks Pirmajā un Otrajā Pasaules karā.

Jaunums!!: 6. septembris un Valters Dornbergers · Redzēt vairāk »

Viljams Makinlijs

Viljams Makinlijs jr. (dzimis, miris) bija ASV divdesmit piektais prezidents.

Jaunums!!: 6. septembris un Viljams Makinlijs · Redzēt vairāk »

Volfgangs Amadejs Mocarts

Volfgangs Amadejs Mocarts (dzimis, miris) bija klasicisma laikmeta austriešu komponists.

Jaunums!!: 6. septembris un Volfgangs Amadejs Mocarts · Redzēt vairāk »

Zemestrīce

Zemestrīču epicentru atrašanās vietas no 1963. gada līdz 1998. gadam. Katrs epicentrs ir iekrāsots kā melns punkts. Zemes tektonisko plātņu kustība. Zemestrīce ir pēkšņa enerģijas atbrīvošanās Zemes garozā, kā rezultātā veidojas seismiskie viļņi.

Jaunums!!: 6. septembris un Zemestrīce · Redzēt vairāk »

Zigfrīds Solmanis

Zigfrīds Solmanis, pilnajā vārdā Zigfrīds Aleksandrs Otto Solmanis (dzimis Rīgā, miris Jūrmalā) bija Latvijas šaha meistars, 1947.

Jaunums!!: 6. septembris un Zigfrīds Solmanis · Redzēt vairāk »

Zoltāns Ribli

Zoltāns Ribli (dzimis, Mohāčā) ir Ungārijas starptautiskais lielmeistars šahā (1973).

Jaunums!!: 6. septembris un Zoltāns Ribli · Redzēt vairāk »

1619. gads

1619.

Jaunums!!: 6. septembris un 1619. gads · Redzēt vairāk »

1683. gads

1683.

Jaunums!!: 6. septembris un 1683. gads · Redzēt vairāk »

1729. gads

1729.

Jaunums!!: 6. septembris un 1729. gads · Redzēt vairāk »

1757. gads

1757.

Jaunums!!: 6. septembris un 1757. gads · Redzēt vairāk »

1766. gads

1766.

Jaunums!!: 6. septembris un 1766. gads · Redzēt vairāk »

1786. gads

1786.

Jaunums!!: 6. septembris un 1786. gads · Redzēt vairāk »

1791. gads

1791.

Jaunums!!: 6. septembris un 1791. gads · Redzēt vairāk »

1803. gads

1803.

Jaunums!!: 6. septembris un 1803. gads · Redzēt vairāk »

1817. gads

1817.

Jaunums!!: 6. septembris un 1817. gads · Redzēt vairāk »

1834. gads

1834.

Jaunums!!: 6. septembris un 1834. gads · Redzēt vairāk »

1844. gads

1844.

Jaunums!!: 6. septembris un 1844. gads · Redzēt vairāk »

1860. gads

1860.

Jaunums!!: 6. septembris un 1860. gads · Redzēt vairāk »

1863. gads

1863.

Jaunums!!: 6. septembris un 1863. gads · Redzēt vairāk »

1876. gads

1876.

Jaunums!!: 6. septembris un 1876. gads · Redzēt vairāk »

1879. gads

1879.

Jaunums!!: 6. septembris un 1879. gads · Redzēt vairāk »

1885. gads

1885.

Jaunums!!: 6. septembris un 1885. gads · Redzēt vairāk »

1886. gads

1886.

Jaunums!!: 6. septembris un 1886. gads · Redzēt vairāk »

1891. gads

1891.

Jaunums!!: 6. septembris un 1891. gads · Redzēt vairāk »

1892. gads

1892.

Jaunums!!: 6. septembris un 1892. gads · Redzēt vairāk »

1893. gads

1893.

Jaunums!!: 6. septembris un 1893. gads · Redzēt vairāk »

1895. gads

1895.

Jaunums!!: 6. septembris un 1895. gads · Redzēt vairāk »

1900. gads

1900.

Jaunums!!: 6. septembris un 1900. gads · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: 6. septembris un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1910. gads

1910.

Jaunums!!: 6. septembris un 1910. gads · Redzēt vairāk »

1913. gads

1913.

Jaunums!!: 6. septembris un 1913. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: 6. septembris un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: 6. septembris un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1935. gads

1935.

Jaunums!!: 6. septembris un 1935. gads · Redzēt vairāk »

1943. gads

1943.

Jaunums!!: 6. septembris un 1943. gads · Redzēt vairāk »

1950. gads

1950.

Jaunums!!: 6. septembris un 1950. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: 6. septembris un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 6. septembris un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1965. gads

1965.

Jaunums!!: 6. septembris un 1965. gads · Redzēt vairāk »

1966. gads

1966.

Jaunums!!: 6. septembris un 1966. gads · Redzēt vairāk »

1967. gads

1967.

Jaunums!!: 6. septembris un 1967. gads · Redzēt vairāk »

1968. gads

1968.

Jaunums!!: 6. septembris un 1968. gads · Redzēt vairāk »

1972. gads

1972 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 6. septembris un 1972. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 6. septembris un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1978. gads

1978 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.

Jaunums!!: 6. septembris un 1978. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 6. septembris un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1983. gads

1983.

Jaunums!!: 6. septembris un 1983. gads · Redzēt vairāk »

1984. gads

1984.

Jaunums!!: 6. septembris un 1984. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 6. septembris un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1991. gads

1991.

Jaunums!!: 6. septembris un 1991. gads · Redzēt vairāk »

1998. gads

1998.

Jaunums!!: 6. septembris un 1998. gads · Redzēt vairāk »

2007. gads

2007.

Jaunums!!: 6. septembris un 2007. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

6.septembris.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »