Logo
Ūnijapēdija
Komunikācija
ielādēt no Google Play
Jaunums! Lejupielādēt Ūnijapēdija Android ™!
Bezmaksas
Ātrāk nekā pārlūku!
 

7. marts

Indekss 7. marts

7.

90 attiecības: Aivars Hermanis, Akvīnas Toms, Albānija, Albērs Fērs, Alesandro Mandzoni, Amerikas Savienotās Valstis, Andrejs Mironovs, Apvienoto Nāciju Organizācija, Aristids Briāns, Ķīna, Džons Heršels, Dienvidpols, Garais gads, Golda Meira, Gregora kalendārs, Grieķija, Indija, Itālija, Ivans Lendls, Izraēla, Jēkabs Alksnis (ārsts), Kepler (orbitālā observatorija), Klements XIII, Kobo Abe, Koreja, Korejas karš, Lora Prepona, Mihails Bahtins, Moriss Ravēls, Orbitālā observatorija, Otrais pasaules karš, Palestīna, Pirmais pasaules karš, Reina, Reinhards Heidrihs, Reinzeme, Roalds Amundsens, Somija, Stenlijs Kubriks, Teodors Spāde, Tomāšs Gariks Masariks, Vācija, Vārānasī, Vents Feldmanis, Versaļas līgums, Vilhelms Kristiāns Pantēnijs, Zemes grupas planētas, 1274. gads, 1693. gads, 1769. gads, ..., 1785. gads, 1792. gads, 1806. gads, 1849. gads, 1850. gads, 1862. gads, 1870. gads, 1871. gads, 1873. gads, 1875. gads, 1891. gads, 1895. gads, 1901. gads, 1904. gads, 1918. gads, 1924. gads, 1928. gads, 1932. gads, 1936. gads, 1937. gads, 1938. gads, 1941. gads, 1942. gads, 1945. gads, 1948. gads, 1951. gads, 1955. gads, 1957. gads, 1960. gads, 1969. gads, 1970. gads, 1975. gads, 1977. gads, 1980. gads, 1987. gads, 1993. gads, 1996. gads, 1999. gads, 2006. gads, 2009. gads. Izvērst indekss (40 vairāk) »

Aivars Hermanis

Aivars Hermanis (dzimis) ir latviešu mūziķis, komponists, aranžētājs, producents.

Jaunums!!: 7. marts un Aivars Hermanis · Redzēt vairāk »

Akvīnas Toms

Sv. Akvīnas Toms Svētais Akvīnas Toms (Sanctus Thomas Aquinas) (dzimis ap 1225. gadu, miris 1274. gada 7. martā) - Dominikāņu ordeņa mūks, ievērojams katoļu sholastiķu tradīciju filozofs un teologs.

Jaunums!!: 7. marts un Akvīnas Toms · Redzēt vairāk »

Albānija

Albānija (tulkojumā: Ērgļu zeme), oficiāli Albānijas Republika (Republika e Shqipërisë) ir valsts dienvidaustrumu Eiropā.

Jaunums!!: 7. marts un Albānija · Redzēt vairāk »

Albērs Fērs

Albērs Fērs (Albert Fert; dzimis) ir franču fiziķis, viens no gigantiskās magnētiskās pretestības atklājējiem.

Jaunums!!: 7. marts un Albērs Fērs · Redzēt vairāk »

Alesandro Mandzoni

Alesandro Frančesko Tommazo Mandzoni (dzimis, miris) bija 19.

Jaunums!!: 7. marts un Alesandro Mandzoni · Redzēt vairāk »

Amerikas Savienotās Valstis

Amerikas Savienotās Valstis, arī ASV jeb Savienotās Valstis (United States, USA, US), ir federāla konstitucionāla republika, kas sastāv no 50 štatiem un no viena federālā apgabala.

Jaunums!!: 7. marts un Amerikas Savienotās Valstis · Redzēt vairāk »

Andrejs Mironovs

Andrejs Aleksandrovičs Mironovs (dzimis Maskavā, miris Rīgā) bija padomju kino un teātra aktieris, estrādes dziedātājs.

Jaunums!!: 7. marts un Andrejs Mironovs · Redzēt vairāk »

Apvienoto Nāciju Organizācija

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) jeb vienkārši pazīstama kā Apvienotās Nācijas ir starpvaldību organizācija, kuras izvirzītie mērķi ir nodrošināt starptautisko mieru un drošību, veicināt valstu miermīlīgas attiecības, īstenot starptautisko sadarbību un kalpot par nāciju rīcības saskaņošanas centru.

Jaunums!!: 7. marts un Apvienoto Nāciju Organizācija · Redzēt vairāk »

Aristids Briāns

Aristids Briāns (dzimis, miris) bija Francijas sociāldemokrātu politiķis, kurš no 1909.

Jaunums!!: 7. marts un Aristids Briāns · Redzēt vairāk »

Ķīna

Ķīna, oficiāli Ķīnas Tautas Republika, ir sociālistiska valsts Austrumāzijā.

Jaunums!!: 7. marts un Ķīna · Redzēt vairāk »

Džons Heršels

Sers Džons Frederiks Viljams Heršels, Pirmais baronets Heršels (dzimis, miris) - angļu matemātiķis, astronoms un ķīmiķis.

Jaunums!!: 7. marts un Džons Heršels · Redzēt vairāk »

Dienvidpols

Dienvidpols ir vistālāk dienvidos esošais Zemes punkts.

Jaunums!!: 7. marts un Dienvidpols · Redzēt vairāk »

Garais gads

Garais gads ir kalendārais gads, kurā ir 366, nevis 365 diennaktis, kā tas ir parastajā gadā.

Jaunums!!: 7. marts un Garais gads · Redzēt vairāk »

Golda Meira

Golda Meira (līdz 1956. gadam Golda Meijersone, dzimusi Goldele Maboviča; —) bija Izraēlas premjerministre laikā no 1969.

Jaunums!!: 7. marts un Golda Meira · Redzēt vairāk »

Gregora kalendārs

Gregora kalendārs, arī Gregoriskais kalendārs jeb t.s. jaunais stils, ir laika skaitīšanas sistēma, kurā kalendārā gada vidējais garums ir 365,2425 diennaktis.

Jaunums!!: 7. marts un Gregora kalendārs · Redzēt vairāk »

Grieķija

Grieķija, oficiāli Grieķijas Republika, ir valsts Dienvideiropā, Balkānu pussalas dienvidos.

Jaunums!!: 7. marts un Grieķija · Redzēt vairāk »

Indija

Indija (Bhārat), oficiāli Indijas Republika (Bhārat Gaṇarājya), ir valsts Dienvidāzijā.

Jaunums!!: 7. marts un Indija · Redzēt vairāk »

Itālija

Itālija (izrunā), oficiāli Itālijas Republika (Repubblica italiana), ir valsts Dienvideiropas centrālajā daļā.

Jaunums!!: 7. marts un Itālija · Redzēt vairāk »

Ivans Lendls

Ivans Lendls (dzimis, Ostravā, Čehija) ir čehu izcelsmes ASV tenisists.

Jaunums!!: 7. marts un Ivans Lendls · Redzēt vairāk »

Izraēla

Izraēla (Yisra'el;, Isrā'īl), oficiāli Izraēlas Valsts, ir valsts, kura atrodas Tuvajos Austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: 7. marts un Izraēla · Redzēt vairāk »

Jēkabs Alksnis (ārsts)

Jēkabs Alksnis (1870—1957) bija latviešu ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors (1924—1944), Rīgas pilsētas 2. slimnīcas direktors (1930—1931), aktīvs sabiedrisks darbinieks.

Jaunums!!: 7. marts un Jēkabs Alksnis (ārsts) · Redzēt vairāk »

Kepler (orbitālā observatorija)

Kepler ir NASA orbitālā observatorija, kas paredzēta Zemei līdzīgo citplanētu meklēšanai.

Jaunums!!: 7. marts un Kepler (orbitālā observatorija) · Redzēt vairāk »

Klements XIII

Pāvests Klements XIII (dzimis, miris), īstajā vārdā Karlo della Torre di Reconiko (Carlo della Torre di Rezzonico), bija Romas pāvests no līdz.

Jaunums!!: 7. marts un Klements XIII · Redzēt vairāk »

Kobo Abe

Kobo Abe (安部公房, Abe Kōbō), īstajā vārdā Kimifusa Abe (Abe Kimifusa; —), bija japāņu rakstnieks.

Jaunums!!: 7. marts un Kobo Abe · Redzēt vairāk »

Koreja

Koreja Koreja (Hanguk (Dienvidkorejā) vai 조선, Joseon (Ziemeļkorejā)) ir ģeogrāfisks apgabals Austrumāzijā, kas ietver Korejas pussalu un tai apkārt blakus esošās salas.

Jaunums!!: 7. marts un Koreja · Redzēt vairāk »

Korejas karš

Karadarbība Korejas pussalā no 1950. līdz 1953. gadam Korejas karš bija pilsoņu karš Korejas pussalā (1950—1953) kurš izvērtās par starptautisku konfliktu, kurā bruņotā konfliktā sadūrās ANO deleģēto valstu koalīcija (ar ASV vadībā) un tā saukto komunistu bloka Āzijas valstis (Ziemeļkoreja, Ķīna un PSRS).

Jaunums!!: 7. marts un Korejas karš · Redzēt vairāk »

Lora Prepona

Lora Prepona (dzimusi Ņūdžersijā, ASV) ir amerikāņu aktrise.

Jaunums!!: 7. marts un Lora Prepona · Redzēt vairāk »

Mihails Bahtins

Mihails Bahtins (* 1895. gada 17. novembrī Orlā, † 1975. gada 7. martā Maskavā) bija krievu filozofs, literatūrzinātnieks, mākslas teorētiķis, īpaši pievērsies romāna žanra jautājumu un vēstījuma formu izpētei.

Jaunums!!: 7. marts un Mihails Bahtins · Redzēt vairāk »

Moriss Ravēls

Moriss Ravēls (dzimis, miris) bija franču komponists.

Jaunums!!: 7. marts un Moriss Ravēls · Redzēt vairāk »

Orbitālā observatorija

Orbitālā observatorija (no "sliede", "ceļš" + observare "novērot") — Zemes mākslīgais pavadonis, kas paredzēts speciāli astronomiskiem novērojumiem no kosmosa — Zemes orbītā.

Jaunums!!: 7. marts un Orbitālā observatorija · Redzēt vairāk »

Otrais pasaules karš

Otrais pasaules karš bija lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē, kas iesaistīja vairumu pasaules valstu.

Jaunums!!: 7. marts un Otrais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Palestīna

Palestīnas reģions 1922. gadā 2003. gada fotogrāfija Palestīna (Plištim; Filasṭīn, Falasṭīn, Filisṭīn) ir reģions Rietumāzijā, Tuvajos austrumos, Vidusjūras austrumu piekrastē.

Jaunums!!: 7. marts un Palestīna · Redzēt vairāk »

Pirmais pasaules karš

Pirmais pasaules karš bija globāls bruņots konflikts starp sabiedrotajām valstīm Antantes vadībā vienā pusē un Centrālajām lielvalstīm otrā pusē, kas ilga no līdz.

Jaunums!!: 7. marts un Pirmais pasaules karš · Redzēt vairāk »

Reina

Reina ir upe Eiropā, Vācijas lielākā upe.

Jaunums!!: 7. marts un Reina · Redzēt vairāk »

Reinhards Heidrihs

Reinhards Tristans Eižens Heidrihs (dzimis, miris) bija Trešā reiha augsta amatpersona un viens no holokausta "arhitektiem".

Jaunums!!: 7. marts un Reinhards Heidrihs · Redzēt vairāk »

Reinzeme

Reinzeme kartē Reinzeme ir vēsturisks apgabals Vācijas rietumdaļā, kas atrodas Reinas upes rietumu krasta vācu apdzīvotajās teritorijās.

Jaunums!!: 7. marts un Reinzeme · Redzēt vairāk »

Roalds Amundsens

Roalds Engelbregts Gravnings Amundsens (izrunā:; dzimis, miris iespējams) bija norvēģu polārpētnieks, kas pasaules ievērību ir guvis kā pirmais, kas sasniedza Dienvidpolu, kā pirmais, kas šķērsojis Ziemeļrietumu jūrasceļu starp Atlantijas okeānu un Kluso okeānu, un kā viens no pirmajiem, kas ar lidaparātu pārlidoja pāri Arktikai.

Jaunums!!: 7. marts un Roalds Amundsens · Redzēt vairāk »

Somija

Somija, oficiāli Somijas Republika (Suomen tasavalta, Republiken Finland), ir valsts Ziemeļeiropā, parlamentāra republika un Eiropas Savienības locekle.

Jaunums!!: 7. marts un Somija · Redzēt vairāk »

Stenlijs Kubriks

Stenlijs Kubriks (dzimis, miris) bija amerikāņu kinorežisors, producents un scenārists.

Jaunums!!: 7. marts un Stenlijs Kubriks · Redzēt vairāk »

Teodors Spāde

Teodors Spāde (1891-1970) bija latviešu jūrnieks, kara flotes virsnieks, Latvijas Jūras krastu aizsardzības eskadras komandieris (1931-1938), Latvijas Kara flotes komandieris, admirālis (1938-1940).

Jaunums!!: 7. marts un Teodors Spāde · Redzēt vairāk »

Tomāšs Gariks Masariks

Tomāšs Gariks Masariks (dzimis, miris) bija čehu filozofs un sociologs, kā arī Austroungārijas un Čehoslovākijas politiķis.

Jaunums!!: 7. marts un Tomāšs Gariks Masariks · Redzēt vairāk »

Vācija

Vācija, oficiāli Vācijas Federatīvā Republika (Bundesrepublik Deutschland), ir valsts Centrāleiropā. Ziemeļos to apskalo Ziemeļjūra un Baltijas jūra un tā robežojas ar Dāniju; savukārt austrumos tā robežojas ar Poliju un Čehiju; dienvidos ar Austriju un Šveici; rietumos ar Franciju, Beļģiju, Nīderlandi un Luksemburgu. Vācijas platība ir 357 021 km², un to ietekmē mērenās joslas klimats. Ziemeļos plešas plaši līdzenumi, bet, virzoties uz valsts dienvidiem, reljefs kļūst kalnaināks, līdz dienvidos tiek sasniegti Alpi. Vācija ar 81,8 miljoniem iedzīvotāju ir lielākā Eiropas Savienības dalībvalsts. Pirms 100. gada mūsdienu Vācijas teritorija bija zināma un dokumentēta kā Ģermānija. To apdzīvoja vairākas ģermāņu ciltis. 10. gadsimta sākumā ģermāņu cilšu apdzīvotās teritorijas kļuva par pamatu Svētajai Romas impērijai, kas pastāvēja līdz 1806. gadam. 16. gadsimta laikā Vācijas ziemeļi kļuva par Protestantu reformācijas centru. Kā mūsdienu nacionāla valsts Vācija pirmoreiz tika apvienota Francijas—Prūsijas kara laikā 1871. gadā, kad tika izveidota Vācijas impērija. Pēc impērijas sabrukuma pasludināja republiku (Veimāras republika), kas pastāvēja līdz Hitlera nākšanai pie varas un Trešā reiha izveidošanai. Pēc Otrā pasaules kara Vāciju sadalīja četrās okupācijas zonās, bet 1949. gadā Austrumvācijā un Rietumvācijā (līdztekus pastāvēja arī Rietumberlīne ar īpašu statusu). 1990. gadā abas valstis tika apvienotas. Rietumvācija 1957. gadā kļuva par Eiropas kopienas (EC) dibinātājvalsti. Eiropas Kopiena 1993. gadā kļuva par Eiropas Savienību. Vācija ir daļa no Šengenas zonas, un 1999. gadā tajā tika ieviesta Eiropas valūta eiro. Vācija ir federāla parlamentāra republika, kas sastāv no 16 federālajām zemēm (Länder). Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Berlīne. Vācija ir ANO, NATO, G8 un OECD dalībvalsts. Vācija ir ietekmīgs ekonomiskais spēks, kurai ir pasaulē trešā lielākā ekonomika2007. gada informācija. Salīdzinot ar citām valstīm: ASV: 13 807,550 Japāna: 4 381,576Vācija: 3 320,913Ķīna: 3 280,224 pēc IKP un piektā lielākā ekonomika pēc pirktspējas paritātes. Tai ir lielākais preču eksports, kā arī otrs lielākais preču imports pasaulē. Vācijai ir piešķirts pasaulē otrs lielākais gada budžets attīstībai, tomēr militārie izdevumi tai ir sestie lielākie. Valstī ir attīstījies augsts dzīves līmenis un izveidojusies vispārēja sociālās drošības sistēma. Tai ir noteicoša loma Eiropas lietās, un tā aktīvi piedalās dažādos projektos globālā līmenī. Vācija ir arī atzīts līderis dažādās zinātnes un tehnoloģijas sfērās.

Jaunums!!: 7. marts un Vācija · Redzēt vairāk »

Vārānasī

Vārānasī (Vārāṇasī) ir pilsēta Indijas ziemeļos, Gangas upes krastos Utarpradēšas štatā.

Jaunums!!: 7. marts un Vārānasī · Redzēt vairāk »

Vents Feldmanis

Vents Feldmanis (dzimis Jūrmalā, Latvijā) ir bijušais latviešu hokejists, aizsargs, kurš lielāko daļu savas karjeras aizvadīja HK Liepājas Metalurgs sastāvā, ilgstoši pildot arī komandas kapteiņa funkcijas.

Jaunums!!: 7. marts un Vents Feldmanis · Redzēt vairāk »

Versaļas līgums

Versaļas līguma teksta angliskā versija. Versaļas līguma parakstīšana pils Spoguļu zālē (V. Orpena glezna, 1919). Vācijas pārstāvis J. Bells paraksta līgumu, pretī sēž no kreisās: ASV delegācija ar prezidentu V. Vilsonu (5. no kreisās), Francijas premjers Ž. Klemanso (6. no kreisās), Lielbritānijas delegācija ar premjeru D. Loidu Džordžu (7. no kreisās), Japānas delegācijas vadītājs Saiondzi (12. no kreisās). Stāv no kreisās Grieķijas, Portugāles, Kanādas, Serbijas, Indijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidāfrikas un Austrālijas pārstāvji, kā arī citi Lielbritānijas delegācijas locekļi. Versaļas līgums ir Parīzes miera konferencē izstrādāts un 1919.

Jaunums!!: 7. marts un Versaļas līgums · Redzēt vairāk »

Vilhelms Kristiāns Pantēnijs

Vilhelms Kristiāns Pantēnijs arī Pantēniuss (Wilhelm Christian Pantenius; 1806-1849) bija Kurzemes guberņas vācbaltiešu luterāņu mācītājs un žurnālists.

Jaunums!!: 7. marts un Vilhelms Kristiāns Pantēnijs · Redzēt vairāk »

Zemes grupas planētas

Zemes grupas planētas: Merkurs, Venera, Zeme un Marss. Planētu izmēri ir proporcionāli. Zemes grupas planētas ir Saules sistēmas četras planētas, kuras atrodas vistuvāk Saulei.

Jaunums!!: 7. marts un Zemes grupas planētas · Redzēt vairāk »

1274. gads

1274.

Jaunums!!: 7. marts un 1274. gads · Redzēt vairāk »

1693. gads

1693.

Jaunums!!: 7. marts un 1693. gads · Redzēt vairāk »

1769. gads

1769.

Jaunums!!: 7. marts un 1769. gads · Redzēt vairāk »

1785. gads

1785.

Jaunums!!: 7. marts un 1785. gads · Redzēt vairāk »

1792. gads

1792.

Jaunums!!: 7. marts un 1792. gads · Redzēt vairāk »

1806. gads

1806.

Jaunums!!: 7. marts un 1806. gads · Redzēt vairāk »

1849. gads

1849.

Jaunums!!: 7. marts un 1849. gads · Redzēt vairāk »

1850. gads

1850.

Jaunums!!: 7. marts un 1850. gads · Redzēt vairāk »

1862. gads

1862.

Jaunums!!: 7. marts un 1862. gads · Redzēt vairāk »

1870. gads

1870 (MDCCCLXX) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 7. marts un 1870. gads · Redzēt vairāk »

1871. gads

1871.

Jaunums!!: 7. marts un 1871. gads · Redzēt vairāk »

1873. gads

1873.

Jaunums!!: 7. marts un 1873. gads · Redzēt vairāk »

1875. gads

1875.

Jaunums!!: 7. marts un 1875. gads · Redzēt vairāk »

1891. gads

1891.

Jaunums!!: 7. marts un 1891. gads · Redzēt vairāk »

1895. gads

1895.

Jaunums!!: 7. marts un 1895. gads · Redzēt vairāk »

1901. gads

1901.

Jaunums!!: 7. marts un 1901. gads · Redzēt vairāk »

1904. gads

1904.

Jaunums!!: 7. marts un 1904. gads · Redzēt vairāk »

1918. gads

1918.

Jaunums!!: 7. marts un 1918. gads · Redzēt vairāk »

1924. gads

1924.

Jaunums!!: 7. marts un 1924. gads · Redzēt vairāk »

1928. gads

1928.

Jaunums!!: 7. marts un 1928. gads · Redzēt vairāk »

1932. gads

1932.

Jaunums!!: 7. marts un 1932. gads · Redzēt vairāk »

1936. gads

1936.

Jaunums!!: 7. marts un 1936. gads · Redzēt vairāk »

1937. gads

1937.

Jaunums!!: 7. marts un 1937. gads · Redzēt vairāk »

1938. gads

1938.

Jaunums!!: 7. marts un 1938. gads · Redzēt vairāk »

1941. gads

1941 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās trešdienā.

Jaunums!!: 7. marts un 1941. gads · Redzēt vairāk »

1942. gads

1942.

Jaunums!!: 7. marts un 1942. gads · Redzēt vairāk »

1945. gads

1945 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās pirmdienā.

Jaunums!!: 7. marts un 1945. gads · Redzēt vairāk »

1948. gads

1948 bija garais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās ceturtdienā.

Jaunums!!: 7. marts un 1948. gads · Redzēt vairāk »

1951. gads

1951.

Jaunums!!: 7. marts un 1951. gads · Redzēt vairāk »

1955. gads

1955.

Jaunums!!: 7. marts un 1955. gads · Redzēt vairāk »

1957. gads

1957.

Jaunums!!: 7. marts un 1957. gads · Redzēt vairāk »

1960. gads

1960.

Jaunums!!: 7. marts un 1960. gads · Redzēt vairāk »

1969. gads

1969.

Jaunums!!: 7. marts un 1969. gads · Redzēt vairāk »

1970. gads

1970.

Jaunums!!: 7. marts un 1970. gads · Redzēt vairāk »

1975. gads

1975.

Jaunums!!: 7. marts un 1975. gads · Redzēt vairāk »

1977. gads

1977 bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā.

Jaunums!!: 7. marts un 1977. gads · Redzēt vairāk »

1980. gads

1980.

Jaunums!!: 7. marts un 1980. gads · Redzēt vairāk »

1987. gads

1987.

Jaunums!!: 7. marts un 1987. gads · Redzēt vairāk »

1993. gads

1993.

Jaunums!!: 7. marts un 1993. gads · Redzēt vairāk »

1996. gads

1996.

Jaunums!!: 7. marts un 1996. gads · Redzēt vairāk »

1999. gads

1999.

Jaunums!!: 7. marts un 1999. gads · Redzēt vairāk »

2006. gads

2006.

Jaunums!!: 7. marts un 2006. gads · Redzēt vairāk »

2009. gads

2009.

Jaunums!!: 7. marts un 2009. gads · Redzēt vairāk »

Novirza šeit:

7.marts.

IzejošaisIenākošā
Hei! Mēs esam par Facebook tagad! »